Latvijas Senioru kopienu apvienibas (LSKA) struktūrvienība “Senioru saeima” tika izveidota šā gada janvārī, un tās galvenais mērķis ir pārstāvēt uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām balstītās senioru kopējās intereses, kā arī īstenot dialogu ar publisko pārvaldi un citiem lēmumu pieņēmējiem senioru interešu aizstāvībai. 

“Senioru saeimas” vadītāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver,  ka aktīva pilsoniska attieksme nav iedomājama ne vien bez cilvēka piedalīšanās sociālās un ekonomiskās dzīves sfērās, bet arī bez iespējām ietekmēt to sabiedrību, kurā viņš dzīvo. Tādēļ LSKA regulāri uzklausa senioru viedokli dažādos jautājumos, kā arī  izstrādājusi un izplatījusi vairākas anketas senioru viedokļa noskaidrošanai par sabiedrībai būtiskiem sociāli ekonomiskiem jautājumiem. Vairāku aptauju rezultātu apkopošana vēl turpinās, taču kopumā jāsecina, ka liela daļa senioru jūtas neaizsargāti straujā inflācijas kāpuma un līdz ar to arī ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Gados vecāki cilvēki ir gatavi ekonomēt uz medikamentu, atpūtes un izklaides pasākumu, kā arī pārtikas cenu rēķina, lai varētu norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā elektrību un gāzi, kā arī apmaksāt citus rēķinus. Arī CSP dati liecina, ka 38,1% senioru vecumā virs 65 gadiem ir viena no nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautajām grupām. Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk - tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību.

Senioru iespējas iesaistīties darba tirgū

Tanī pašā laikā “Senioru saeima” secinājusi, ka daudzi pensijas vecuma cilvēki joprojām vēlētos iesaistīties darba tirgū, bet diemžēl daudzu iespējas šinī ziņā ir ierobežotas. Kā norāda LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja, pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma. Tikmēr statistikas dati liecina, ka Latvijas sabiedrība strauji noveco un pašlaik jau piektdaļa (!) Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem. Nākotnē tas liek raudzīties ar pamatotām bažām, jo, samazinoties darbaspējīgo cilvēku skaitam, samazināsies arī nodokļu ieņēmumi valsts mērogā, palēnināsies ekonomiskā izaugsme. 

Barba Girgensone uzsver, ka tā nav vienīgā problēma, jo “cilvēks tomēr ir sociāla būtne, kam nepieciešama mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, iespēja iekļauties sabiedrībā, strādāt un savu iespēju robežās sniegt labumu citiem. Ja tā visa trūkst, ja seniors pēc aiziešanas pensijā pēkšņi sajūtas nevienam nevajadzīgs, neizbēgami seko tādas ar novecošanos saistītas problēmas kā vientulība, depresija, slimības.” Juriste norāda, ka šīs problēmas izskaušanai nepieciešama sabiedrībā valdošo stereotipu un attieksmes maiņa. Proti, nepieciešama ne tikai pieejamāka veselības aprūpe, ko iespējams nodrošināt piešķirot tai valsts budžetā lielākus līdzekļus, bet arī apzinātas novecošanas principos balstīta sabiedrības izpratne par vecumdienām. Ne reizi vien izskanējis, ka Latvijai nepieciešama mērķtiecīga sociālā politika novecošanās negatīvo seku mazināšanai, sava “nenovecošanās stratēģija”, taču pagaidām šāda skaidri iezīmēta, konkrētos soļos un arī valsts budžeta finansējumā balstīta plāna trūkst. Tāda izstrādāšanai nepieciešama starpdisciplināra sadarbība, kurā sadarbotos gan atbildīgās ministrijas, gan likumdevējs, gan arī nevalstiskais sektors.

Nepaslaucīt eidžismu “zem paklāja”

LSKA visos valsts pārvaldes līmeņos aicinājusi aktualizēt diskriminācijas un līdztiesības jautājumus sabiedrībā, tādējādi veicinot pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku aktīvāku iesaisti darba tirgū un ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugumu. Eidžisms jeb diskriminācija pēc vecuma LSKA ieskatā ir absolūti nepieņemams, lai gan lielā daļā sabiedrības redzama vēlme šo problēmu “paslaucīt zem paklāja”. Piemēram, “Senioru saeimas” priekšsēdētāja norāda, ka, aizstāvot senioru intereses dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, LSKA ir komunicējusi ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultantiem, kuri nenoliedz, ka mazā daļā darba devēju vidū eidžisms patiešām pastāv, bet uz visa fona tie varētu būt kādi 10 - 15%. Savukārt, balstoties uz LSKA veiktās senioru aptaujas rezultātiem, jāsecina, ka realitātē šis skaits tomēr varētu būt lielāks. Proti, 60 % aptaujāto uzskata, ka Latvijā pastāv diskriminācija pēc vecuma un tie, tie, kuri paši saskārušies ar diskrimināciju, to visvairāk izjutuši darbavietā (75 %). Cilvēki vecumā 50+ baidās novecot, turklāt šīs bailes vairāk piemīt vīriešiem. Savukārt gandrīz 15 % aptaujāto ir apzināti slēpuši savu vecumu, lai netiktu diskriminēti.

Jāvairo sabiedrības “vecuma pratība”

Atsaucoties Labklājības ministrijas aicinājumam sniegt senioru viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies  domāšana,  sajūtas, rīcība  saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību,  lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus, LSKA jau uzsvērusi, ka primāri šīs izmaiņas būtu pētāmas caur konstatējumu, ka valstī maz ir analizēts jautājums par senioriem, kas paši spēj vadīt savu dzīvi un kuru veselības problēmas parasti saistītas ar novecošanas procesu.

“Senioru saeimas” vadītāja atgādina, ka novecošanas process ar tā nestajām izmaiņām ierastajā dzīves ritmā var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tieši šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti. Izmaiņas darbā (pensionēšanās), ģimenē, sabiedrībā, ķermenī un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. “Būtisks faktors, ko nedrīkst novērtēt par zemu, ir arī senioru bagātā dzīves pieredze, kura nereti atsver gados vecāku cilvēku neprasmi rīkoties ar modernajām tehnoloģijām.  Turklāt seniori, kuri aktīvāk līdzdarbojas sabiedrībā, arī retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus,” saka Barba Girgensone.

Tādēļ viens no “Senioru saeimas” turpmākajiem darbības virzieniem būs sabiedrības “vecuma pratības” vairošana un, turpinot darbu pie ilgtspējīgas senioru labklājības programmas, šis būs viens no prioritārajiem jautājumiem.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr.LM 2022/24-1-06/6e