Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) ir gandarīta, ka biedrības identificētās problēmas attiecībā uz novecošanās problemātiku iekļautas Labklājības ministrijas koordinētajā ziņojumā par starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā 2018.-2022.gadam.

Galvenie problēmjautājumi ir zināmi un diemžēl daudzi no tiem risinājumu nav raduši gadiem ilgi. Būtiskākie ir vienotas politikas trūkums senioru atbalstam, slikta pieejamība veselības aprūpei, diskriminācija uz vecuma pamata, kura aptver gan nodarbinātības jomu, sociālo jomu, veselības aprūpi, izglītību, gan arī pakalpojumus un citas dzīves sfēras. Vēl jāmin zemie ienākumi, aprūpes slogs bērniem un mazbērniem par savu vecāku un vecvecāku aprūpi un virkne citu problēmu.

LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka problēmas ir identificētas, un būtiski ir, lai turpinātos to risināšana. LSKA jau vairāku gadu garumā turpina strādāt pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas, kura katru gadu, lai vērstu likumdevēja uzmanību ne vien uz faktoriem, kuri galvenokārt negatīvi ietekmē senioru dzīves kvalitāti, bet arī uz šo problēmu iespējamiem risinājumiem, tiek iesniegta arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. 

“Esam patiesi gandarīti, ka Labklājības ministrijas ziņojumā par starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā 2018.-2022. gadam, iekļauti arī LSKA izteiktie priekšlikumi. Starp tiem minēta nepieciešamība seniora vecumu definēt sākot no 55 gadu sliekšņa, terminoloģijā nošķirot jēdzienus “seniors” un “pensionārs”; apkopot dažādu projektu ietvaros veiktos pētījumus attiecībā uz senioru sociālekonomiskajām interesēm un to aizstāvēšanu;  veicināt geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā, kā arī strādāt pie ekonomiski neaktīvo senioru iesaistes darba tirgū, un citi jautājumi” stāsta Barba Girgensone. 

 Pēc “Senioru saeimas” priekšsēdētājas teiktā pozitīvi vērtējams, ka,  lai neattālinātu valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību, Latvijā pēc administratīvi teritoriālās reformas darbojas 138 Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (KAC). Ja īstenosies projekts, kurš  nākotnē paredz to skaitu palielināt līdz 592, tad mērķis – nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai iegūt informāciju un praktisku palīdzību valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanā, attiecībā uz senioriem tiks sasniegts. 

“Ir sadzirdēts LSKA aicinājums un nākotnē plānots palielināt pakalpojumu klāstu, lai senioriem būtu  pieejama attālinātā saziņa ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālistu par vecuma pensiju, slimības pabalstu, invaliditātes pensiju un vecāku pabalstu, jo šobrīd šos pakalpojumus var saņemt tikai klātienē VSAA filiālēs. KAC ir būtisks resurss senioriem, jo nereti šiem cilvēkiem nav pietiekamas prasmes strādāt ar datoru vai internetu, tāpēc iespēja klātienē un tuvāk savai dzīvesvietai kārtot dažādus jautājumus saistībā ar pakalpojumiem ir ļoti svarīgi,” saka “Senioru saeimas” vadītāja.

LSKA atzinīgi vērtē arī to, ka Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam atbalstāmajās darbībās plānoti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai, kas cita starpā būs vērsti arī uz atbalsta sniegšanu senioriem viņu dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko seniors var turpināt dzīvot savā mājoklī. 

Pozitīvs sasniegums sociālajā jomā būtu panākt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību senioriem, kam paredzēts izmantot Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas. Tā kā plānotajām investīcijām jāatbilst Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajam primārajam sociālo pakalpojumu attīstības virzienam – sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, tad atkarībā no institūciju sadarbības varētu sagaidīt, ka tiek veikta  pāreja uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.