LSKA atskatās uz projektu “Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā”

Drukāt

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība,” īstenojot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā”, arī šogad strādāja pie Ukrainas bēgļu tālākas integrācijas mūsu sabiedrībā, iepazīstināja ukraiņus ar Latvijas kultūrvidi un turpināja latviešu valodas apguves nodarbības.

 

“Esam gandarīti, ka arī šogad Rīgas seniori varēja sadarboties un dažādos sadraudzības pasākumos sniegt atbalstu ukraiņiem, kas patvērumu no kara šausmām atraduši mūsu skaistajā zemē. Pateicoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalstītajiem projektiem, kā arī AS “Delfin Group” ziedojumam, LSKA ir spējusi atbalstīt Ukrainu un Rīgā mītošos Ukrainas kara bēgļus jau kopš Krievijas iebrukuma pirmajām dienām. Tā, piemēram, pagājušā gada aprīlī civilās humānās palīdzības kravā nosūtījām uz Krematorskas pilsētu par AS “Delfin Group” ziedojumu iegādātās medicīnas preces, bet 1.jūlijā uzsākām Rīgas valstspilsētas AIC atbalstīto projektu “Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”. Projekts “Kopā ar ukraiņiem 2023.gadā” bija likumsakarīgs turpinājums šim LSKA jau pērn īstenotajam pasākumam,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta vadītāja Lilita Kalnāja. 

Latvijas kultūrvides labākai iepazīšanai LSKA arī šogad turpināja tradīciju kopā ar ukraiņiem apmeklēt Latvijas skaistākās vietas.  “Kuldīgā vērojām vimbu lēcienus pāri Ventas rumbai, viesojāmies Talsos un senajā lībiešu ciemā Mazirbē. Apmeklējām arī Pētera Upīša dārzu ceriņu ziedēšanas laikā un rudenī – Ābolu svētkos.  Skatījām  LNOB baleta izrādi “Trīs musketieri”  Rēzeknes “Gorā” un baudījām zelta rudeni Turaidā. Rīgas seniori ar mūsu ukraiņu draugiem pārrunāja gūtos iespaidus  un citas aktualitātes Sarunu klubos, kopīgi vijām Jāņu vainagus, pārrunājām, kā Ukrainā svin saulgriežus, apmeklējām Dziesmu svētku pasākumus, un protams, turpinājām ukraiņiem mācīt latviešu valodu”  par projekta aktivitātēm stāsta Lilita Kalnāja. 

Savukārt LSKA valdes locekle Liesma Neipreisa, kura šī projekta ietvaros vadīja nodarbības “Latviešu valodas klubā”, norāda, ka šogad mācības notika divās grupās – viena no tām bija organizēta “Iesācējiem”, kuri  latviešu valodas pamatus tikai sāka apgūt, otra – “Turpinātājiem”, kuriem jau bija noteiktas priekšzināšanas.

“Šajās latviešu valodas  grupiņās mācās cilvēki  no dažādām paaudzēm.  Ir vecāka gada gājuma seniori, ir jauni cilvēki un nāk arī jaunieši, kas Latvijā mācās skolā.  Ir tiešām prieks redzēt, ka ukraiņi, kuri uz Latviju atbraukuši salīdzinoši nesen, izrāda tik lielu vēlmi apgūt mūsu valodu. Tādu apzinīgumu, iedvesmu un vēlmi mācīties es sen nebiju redzējusi,” atzīst Liesma Neipreisa.

Projekta noslēguma pasākumā, kurš 11.novembrī norisinājās viena no LSKA dibinātājiem – biedrības “Svētās Ģimenes Māja” telpās, notika arī pasākums “Tautas tērpa gods”,  kura ietvaros notika iepazīšanās ar Ukrainas un lībiešu tautas tērpiem. Sanākušos priecēja arī Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” uzstāšanās un iespēja baudīt lībiešu tradicionālos sklandraušus.

Šajā pasākumā LSKA ukraiņu draugi teica pateicības vārdus gan par iespēju apgūt latviešu valodas pamatus, gan iespēju iepazīt Latvijas valsts vēsturi, kultūru un tradīcijas. Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsvēra, ka latviešu tautas vēsturiskā atmiņa 11.novembri glabā kā dienu, kad brīvības cīņu laikā pateicoties pašaizliedzībai, varonībai un drosmei Rīgas aizstāvjiem izdevās uzveikt skaitliski daudz pārāko Bermonta karaspēku, un šī iezīme –  gatavība cīnīties par savu zemi līdz pat pēdējam un nelokāmība pretinieka pārspēka priekšā, ir raksturīga abām mūsu tautām. “Mēs ticam Ukrainas uzvarai un esam gatavi darīt visu, lai šeit no kara šausmām patvērumu radušie cilvēki justos labi,” tā Astrīda Babāne. 

Ukrainiete Inessa Statkeviča, kura mūsu valstī ieradusies no Kramatorskas, atzīst, ka  ir ļoti pateicīga Latvijai par iespēju baudīt šeit mierpilnu dzīvi. Savukārt Olena Kotlerevska, kura ar meitu un mazmeitiņu uz Latviju atbraukusi no Dņipropetrovskas apgabala, saka, ka abas ar meitu latviešu valodu mācās ne vien tādēļ, lai spētu sazināties, bet arī tāpēc, lai parādītu, cik ļoti ciena Latviju un latviešus par ukraiņiem sniegto palīdzību. Savukārt kijiviete Larisa Voroņina teic, ka vēlas labāk iepazīt Latviju, mūsu kultūru, cilvēkus un pēc iespējas ātrāk integrēties Latvijas sabiedrībā. 

LSKA ir pārliecināta, kamēr vien Ukrainā turpinās Krievijas nelietīgais karš pret šīs valsts mierīgajiem iedzīvotājiem, mūsu pienākums ir nebūt vienaldzīgiem un katram savu iespēju robežās sniegt viņiem  atbalstu, sadraudzību un sapratni.

 

Projekts Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta īstenošanas laiks no 2023. gada 1. marta līdz 2023. gada 15. novembrim, līguma Nr. CAAIC-23-16-lī.