Par valsts atbalsta pieejamību zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes izpirkšanai

Drukāt

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

Reģistrācijas Nr. 40008264073, Juridiskā adrese: Maiznīcas iela 3-3  Rīga, LV-1001,  www.lskapvieniba.lv

e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālrunis +371 29475168



2023.gada 30.jūnijs Nr.ST-23/4  

 

Latvijas Pašvaldību savienība  



Par valsts atbalsta pieejamību 

zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes izpirkšanai

 

           2021.gada 25.novembrī ir pieņemts un 2023.gada 1.janvārī stājies spēkā  Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās  izbeigšanas likums (turpmāk - Likums). 

Likuma anotācijā ir norādīts, ka piespiedu dalītais īpašums vienmēr ir pastāvējis kā pagaidu stāvoklis līdz tā izbeigšanai. Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) atzīst, ka piespiedu dalītā īpašuma pastāvēšana ir prasījusi ierobežot tajā iesaistīto personu tiesības uz īpašumu, nosakot savstarpējas tiesības un pienākumus, lai nodrošinātu tajā esošu objektu iespēju pastāvēt kā patstāvīgiem nekustamā īpašuma objektiem. Piespiedu dalītais īpašums kā juridiska kategorija ir prasījusi likumdevējām pastāvīgi līdzsvarot šo tiesību un pienākumu saturu, lai aizsargātu personu tiesības uz īpašumu, kas ilgstoši ir skāris arī senioru intereses. 

Mājoklis ir primāra sociāla vajadzība, tādēļ primāri valstij jau sen bija jāizveido tiesisks mehānisms piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai, kas attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. LSKA izprot, ka Likuma mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu nekustamo īpašumu CL 968.panta  izpratnē. Piespiedu dalītais īpašums izbeidzams, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem Likumā noteiktajā kārtībā izmantojot atsavināšanas tiesību -  daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu īpašnieku tiesība izpirkt atsavināmo zemi par atsavināšanas cenu Likumā noteiktajā kārtībā.

  LSKA akceptē, ka atsavināšanas tiesības izmantošanai Likumā ir noteita kārtība jeb process, kas ietver 7 soļus jeb etapus. Viens no šiem soļiem ir atsavināšanas cenas noteikšana, ko aprēķina Valsts zemes dienests (VZD). Likumā ir noteikts, ka dzīvokļu īpašumu īpašnieki atsavināmo zemi izpērk par atsavināšanas cenu, kuru veido atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību un zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa, kas var būt diezgan liela. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā atsavināšanas cenas daļu atbilstoši sava dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā atsavināšanas cena nav apstrīdama vai pārsūdzama, kas nozīmē, ka šī cena ir absolūta attiecībā uz konkrēto īpašnieku un viņam nav nekādu likumisku iespēju šo cenu samazināt. Jāatzīst, ka naudas zemes izpirkšanai lielai daļai iedzīvotāju nav, Ministru kabinets ir apstiprinājis jaunu atbalsta aizdevumu, lai dzīvokļu īpašumu īpašnieki  varētu atpirkt zemi zem mājas un izbeigt piespiedu nomas attiecības. 

LSKA atzinīgi novērtē, ka valsts var sniegt atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem jautājumos, kas saistīti ar finansējuma iegūšanu atsavināšanas cenas samaksai. Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas noteikumus nosaka MK noteikumi Nr.481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās, to teritoriju labiekārtošanai un daudzdzīvokļu mājām noteikto atsavināmo zemju izpirkšanai”. LSKA ir zināms, ka ir  apstiprināts jauns atbalsta aizdevums – kopumā 30 miljoni, lai daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varētu izpirkt zemi zem mājas, kuru bija spiesti nomāt no zemes īpašniekiem.

LSKA ir noskaidrojusi, ka Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departaments uzskata, ka vienota īpašuma izveidošana jeb tas, ka dzīvokļa īpašuma kopīpašuma daļā ietilpst arī zeme, atvieglo civiltiesisko apgrozību atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem, tiek celta konkrētā dzīvokļa īpašuma vērtība.

LSKA saprot, ka mehānisms zemes izpirkšanai ir radīts - noteikts Likumā, tomēr  atsevišķos gadījumos atsavināšanas cena ir liela, un dzīvokļu īpašuma īpašnieks to nevar samaksāt vai arī nevēlas maksāt, jo viņu apmierina esošā situācija, bet dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, kas īpašniekam ir saistošs.  Valsts ir paredzējusi sniegt atbalstu - gadījumos, kad komercbankas ir atteikušas savas kredītpolitikas dēļ izsniegt aizdevumu subjektam (kopībai vai dzīvokļu īpašuma īpašniekam) zemes izpirkšanai zem dzīvojamās mājas.  

LSKA ir zināms, ka Finanšu institūcija "Altum" pieteikumus zemes atpirkšanai sāks pieņemt jūlijā un finansējumu piešķirs tad, ja daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji nevarēs saņemt aizdevumu komercbankā.  

Likums nosaka, ka uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata var slēgt līgumus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā (ja ar kopības balsojumu ir noteikta persona, kas pārstāv kopību zemes izpirkšanas procesā), lai iegūtu finansējumu atsavināšanas cenas samaksai.

Problēmas.

Likumā nav regulējuma par to, kā rīkoties gadījumos, ja kāda dzīvokļa īpašnieks zemi no tās īpašnieka savulaik jau ir nopircis un tā jau ir reģistrēta uz viņa vārda zemesgrāmatā (domājamās daļas veidā), bet juridiski zeme un ēka joprojām nav vienotas.  Saskaņā ar Likuma esošo redakciju arī šiem dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā zemes cenas daļa, un tikai pēc visas zemes atsavināšanas procedūras iziešanas un visu dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz zemi nostiprināšanas zemesgrāmatā nu jau attiecīgo dzīvokļa īpašumu nodalījumos, bet attiecībā uz privatizāciju nepabeigušajiem dzīvokļiem – mājas nodalījumā, viņi savu jau otrreiz par zemi samaksāto naudu varēs atgūt.

Vēl sliktākā situācijā ir to dzīvokļu īpašnieku kopības, kuru dibinātās biedrības zemi zem privatizētajām daudzdzīvokļu mājām nopirkušas jau pirms krietna laika.  Šādā gadījumā zeme pieder juridiskai personai – biedrībai vai kooperatīvam, bet dzīvokļu īpašumi fiziskām personām, un tas joprojām ir dalītais īpašums. Likums zemes un dzīvokļu īpašniekiem šķietami neliedz vienoties par dalītā īpašuma labprātīgu izbeigšanu, taču tādā gadījumā dalītais īpašums faktiski netiks izbeigts, jo zeme piederēs dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli dzīvokļu platībai. Mājā ar trīs dzīvokļiem, iespējams, var paspēt zemi un māju vēlāk apvienot, taču mājās ar desmitiem dzīvokļu tas, visticamāk, neizdosies un nāksies zemes izpirkšanas procedūru sākt no jauna, tostarp, maksājot izpirkuma maksu otrreiz – lai paši to vēlāk saņemtu.

 

Secinājums.

Likumā ietvertais risinājums ir sabalansēts ar valsts iespējām šo procesu atbalstīt, kā arī risinājums ir kompromiss starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašumu īpašnieku interesēm, kas vienlaikus ļauj atrisināt dalītā īpašuma problēmu pēc būtības – to izbeidzot. 

Likums paredz valsts atbalstu dažu administratīvo darbību veikšanai

Kopumā LSKA saprot, ka dalītā īpašuma izbeigšanas process veidots tā, lai dzīvokļu īpašuma īpašniekam tas būtu pēc iespējas vienkāršāks un lētāks, tomēr jāatzīst, ka process ir ļoti sarežģīts. 

 

Ieteikums 

Ņemot vērā, ka: 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LSKA aicina uz turpmākuk sadarbību senioru interešu aizstāvībā. 



Ar cieņu

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”


Senioru Saeimas priekšsēdētāja  Barba Girgensone