Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 32 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. 

Darba kārtība: 

1) Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darba plāna 2024.-2026. gadam projekta apspriešana. Plāna projekta prezentācija.

Informē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore  

2) Diskusija par Memoranda padomes pilnveidotā procesa (jaunā modeļa) ieviešanu no 2024.gada. Jaunā modeļa prezentācija.

Informē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore

3) Memoranda padomes deleģēto pārstāvju atskaitīšanās process. ES Struktūrfondu Uzraudzības komitejās deleģēto pārstāvju atskaitīšanas prezentācija kā iespējamais atskaitīšanās prototips.

Informē  Iveta Kažoka Biedrības “Sabiedriskās politikas centrs Providus” direktore

 

1. Tiek sniegta informācija par NVO un MK memoranda īstenošanas padomes darba plāna projektu, kurā ietverti trīs prioritārie mērķi:

1. Sekmēt labvēlīgu tiesisko, finanšu un darbības vidi pilsoniskās sabiedrības, biedrību un nodibinājumu aktivitātēm, izaugsmei un ilgtspējai. Šī mērķa īstenošanai paredzēts:

• Nodrošināt datos balstītu pilsoniskās sabiedrības attīstības politikas plānošanu. Tāpēc paredzētas jaunāko datu prezentācijas Memoranda padomes sēdēs un diskusija par pētījumu rezultātu un secinājumu ieviešanu praksē, politikas plānošanas dokumentos. 
• Izstrādāt un apstiprināt konceptuālos priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu, tiesiskās vides pilnveidošanai. Tāpēc paredzēts  izstrādāt priekšlikumus regulējumam sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanai un atbalstīt to virzību apstiprināšanai MK un Saeimā, kā arī  īstenot apstiprināto risinājumu praktisko ieviešanu un izstrādāt un apspriest nepieciešamos grozījumus tiesību aktos par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu.
• Izstrādāt un apstiprināt konceptuālos priekšlikumus biedrību un nodibinājumu finanšu un citu resursu piesaistes modeļa pilnveidošanai. Tāpēc paredzēts  vienoties par nodrošinātu līdzdalības mehānismu, kurā biedrības un nodibinājumi sniedz priekšlikumus publiskā finansējuma prioritātēm, kā arī  izstrādāt priekšlikumus esošo finansēšanas modeļu uzlabojumiem  un jaunu modeļu ieviešanai un  izpētīt un izstrādāt priekšlikumus dažādu jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu sabiedrības pašorganizēšanās iniciatīvām, kas ļautu iedzīvotājiem pašiem īstenot jaunas iniciatīvas bez vajadzības šim nolūkam veidot īpašu organizāciju.
• Veicināt labu pārvaldību nevalstiskajā sektorā. Tāpēc paredzēts  izstrādāt metodisko materiālu nevalstiskā sektora labas pārvaldības veicināšanai un pašregulācijas mehānismus un īstenot izglītojošus un informatīvus pasākumus, lai veicinātu izpratni un spējas labas pārvaldības principu ievērošanai.

1. Sekmēt efektīvus, iekļaujošus un jēgpilnus sabiedrības līdzdalības un lēmumu pieņemšanas procesus, un nodrošināt pilsonisko dialogu. Šī mērķa īstenošanai paredzēts: 

• Stiprināt brīvprātīgā darba attīstību kā būtisku pilsoniskās sabiedrības kultūras elementu. Tāpēc paredzēts izvērtēt esošo situāciju brīvprātīgā darba organizēšanai un nodrošināt komunikāciju par labo praksi, kā arī ieviest atbalsta instrumentus brīvprātīgā darba jomas attīstībai un  atbildīgo iestāžu un organizāciju prezentācijas par esošo situāciju, priekšlikumi brīvprātīgā darba attīstībai.
• Uzraudzīt rīcībpolitikas dokumentu ieviešanu praksē. Tāpēc paredzēts      uzraudzīt Atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam īstenošanu un iesaistīties Atvērtās pārvaldības nākamā perioda aktivitāšu plānošanā, kā arī  uzraudzīt Saliedētas un pilsoniski aktīvas (atbildīgas) sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas gaitu un stiprināt izpratni par Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
• Uzlabot un padarīt efektīvākus esošos sabiedrības līdzdalības mehānismus. Tāpēc paredzēts izvērtēt sabiedrības līdzdalības mehānismus publiskajā pārvaldē un atbilstoši tiks aicināta arī publiskā pārvalde pilnveidot tiesisko ietvaru vai praksi, kā arī paredzēts veicināt reģionu organizāciju iesaisti nacionālā līmenī, nodrošinot tām iespēju piedalīties darba grupās, diskusijās, semināros u.c. formātos un izveidot Memoranda padomes darba grupu, kas risina strīdu jautājumus līdzdalības ievērošanā.
• Stiprināt pilsonisko dialogu Latvijā. Tāpēc paredzēts izstrādāt priekšlikumus pilsoniskā dialoga lomas stiprināšanai Latvijā, un normatīvajā regulējumā nostiprināt pilsonisko dialogu, praksē ieviest sociālajam dialogam līdzvērtīgu pilsonisko dialogu, kā arī uzlabot Memoranda padomes deleģēto pārstāvju (dažādās komitejās, padomēs u.tml.) darba jēgpilnumu un sasaisti ar Memoranda Padomi, paredzēts uzlabot komunikāciju ar Memorandu parakstījušām organizācijām un plašāku sabiedrību, nodrošinot regulāru informāciju par Memoranda Padomes darbu, un lomu pārmaiņu procesos, kā arī paredzēts vienādot konsultatīvo padomju darbības noteikumus atbilstoši Konsultatīvo padomju vadlīnijām nozaru ministrijās.

1. Sekmēt priekšnoteikumus saliedētai sabiedrībai. Šī mērķa īstenošanai paredzēts:

• Sekmēt pasākumu īstenošanu valstiskā līmenī, kas sasniedz saliedētas sabiedrības koncepta aspektu “iedzīvotāju savstarpējās attiecības” - kopienas, savstarpējā uzticēšanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana. Tāpēc paredzēts organizēt diskusijas  "Uzticēšanās anatomija" un izveidot risinājumus kritisko neuzticēšanās cēloņu mazināšanai un seku likvidēšanai.

 

• Sekmēt pasākumu īstenošanu valstiskā līmenī, kas vērsts uz saliedētas sabiedrības konceptu “iesakņošanās”  - piederības sajūta, ticība valsts institūcijām, taisnīguma apziņa.

 

• Sekmēt pasākumu īstenošanu valstiskā līmenī, kas sasniedz saliedētas sabiedrības konceptu “kopējais labums” - solidaritāte, vispārpieņemto vērtību respektēšana un pilsoniskā līdzdalība. Tāpēc paredzēts pārraudzīt saliedētas sabiedrības politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt saliedētas sabiedrības politikas izstrādes jautājumos.

 

2. Tiek sniegta informācija par Memoranda padomes pilnveidotā procesa (jaunā modeļa) ieviešanu no 2024.gada un prezentēts jaunais modelis.

Valsts budžetā iekļauts: Ministru kabineta un NVO sadarbības īstenošanas memoranda padomes kā pilsoniskā dialoga platformas stiprināšanas finansējums: 200 000 eiro ik gadu laika posmā no 2024. līdz 2026. gadam.

Memoranda padomes funkcijas:

1. strādāt kā diskusiju un lēmumu pieņemšanas platformai par priekšlikumiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu, to projektu pilnveidošanai, 
2.  strādāt kā kontrolējošai institūcijai, kas kontrolē minētā izpildi.      

Lai īstenotu minētās funkcijas memoranda padome strukturējama, izveidojot:

1. Sekretariātu, kas koordinē Memoranda padomes sēdes
2. Darba grupas 

• Fianašu un nodokļu/budžeta darba grupa 
•  Satura plānošanas darba grupa 
• Sabiedrības iesaistes un atvērtas pārvaldības partnerības darba grupa

Saskaņā ar jauno modeli, paredzēts Memoranda padomes paplašinātās sēdes sasaukt reizi gadā, kas paredz Ministru prezidenta un nozaru ministru (un citu augstāko politisko amatpersonu) iesaisti lēmumu pieņemšanā par kompleksiem MK un NVO sadarbības jautājumiem. Sēdē piedalās arī pieaicinātās organizācijas, kuru ekspertīze ir nepieciešama konkrētā jautājuma izskatīšanai. Pēc paplašinātās sēdes tiek iezīmētas jaunās politikas iniciatīvas, vai pieņemti lēmumi, kā tālāk risināt konkrēto problēmjautājumu. Paplašinātās sēdes darba kārtību izstrādā Satura plānošanas darba grupa. 

Tiek sniegts “pilsoniskā dialoga”un “sociālā dialoga” salīdzinājums, lai uzsvērtu jaunā modeļa izveides nepieciešamību. 

Pilsoniskais dialogs ir dialogs, kas savstarpēji saista visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar valdību un citiem lēmumu pieņēmējiem. Tā nolūks ir veicināt līdzdalības demokrātiju, balstoties uz pilsoņu kompetenci un ieinteresētību, ko viņi īsteno pašu veidotajās organizācijās, lai aizstāvētu noteiktas intereses, sasniegtu sevis noteiktus mērķus vai atbalstītu pašu noteiktas vērtības. 

Pilsoniskā dialoga mērķis ir veicināt sadarbību starp organizācijām, kas īsteno pilsonisko dialogu, vai attiecīgi starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot visa līmeņa pārvaldes) ar mērķi veicināt viedokļu dažādību lēmumu pieņemšanas procesā, tai skaitā, nodrošinot dažādu sabiedrības grupu interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaru starp ekonomisko interešu un cilvēktiesību un demokrātisko vērtību interesēm, sociālās ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības attīstības progresu, un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sabiedrības un ekonomisko interešu atšķirībām. 

Pilsoniskā dialoga kvalitāte ir atkarīga no tradīcijām, ekonomiskiem, politiskiem procesiem un tiesiskā ietvara valstī. Lai varētu pastāvēt pilsoniskais dialogs, ir jāatzīst pilsoniskās tiesības un cilvēka pamattiesības, īpaši vārda brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība. Šīs tiesības ir noteiktas ES Pamattiesību hartā.

Sociālais dialogs ir dialogs, kas izveidots starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizācijām vai attiecīgi starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot reģionālās un vietējās pašvaldības) ar mērķi veicināt ekonomikas un sociālo progresu un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sociālo un ekonomisko interešu atšķirībām. 

Sociālā dialoga mērķis parasti ir veidot tiesisko regulējumu, kas izpaužas kā likumi, valdības rīkojumi vai darba koplīgumi, kuri ir saistoši to parakstītājiem un pilnvarotājiem un kuru piemērošanas jomu ar valdības un sociālo partneru lēmumu ir iespējams paplašināt un attiecināt arī uz visiem sociāli ekonomiskās dzīves dalībniekiem.

Sociālais dialogs ir interešu līdzsvarošanas modelis, kas nodrošina sociālo stabilitāti valstī. Tas ir konsultāciju mehānisms, kurā piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības.

Pilsoniskais dialogs ir process, kurā apmainās ar pieredzi un iegūst informāciju par inovāciju vietējā līmeņa pilsoniskajās organizācijās. 

Pilsoniskais dialogs ir iespēja apzināt, atspoguļot un attīstīt Eiropas vērtības, principus un mērķus, radīt Eiropas publisko sfēru, novēršot plaisu starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī iespēja izmantot potenciālu, ko sniedz iedzīvotāju tieša līdzdalība. 

Pilsoniskais dialogs sekmē labāku politikas izstrādi kopējo interešu labā, jo politika ir vairāk orientēta uz iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, tādējādi radot apziņu par kopīgu atbildību. 

Pilsoniskajam dialogam ir būtiska nozīme tiesību aktu izstrādē, jo tas ļauj novērtēt tiesību aktu ietekmi uz iedzīvotājiem. 

3. Tiek sniegts ieskats par ES Struktūrfondu Uzraudzības komitejās deleģēto pārstāvju darbību. 

Projektā “ES fondu uzraugi” (2023.gada jūlijs 2025.gada jūnijs) apvienojušās 7 Latvijas organizācijas, vadošais partneris – Providus.  

Jaunā Memoranda modeļa ieviešana ļaus nosegt šo 7 organizāciju pārstāvju darba laika izmaksas par gatavošanos un dalību uzraudzības komitejās. Tādejādi  2024.-2025.gadā:

• ES fondu uzraudzībā varēs izglītot un iesaistīt plašāku NVO loku. 
• Izveidot priekšlikumus un metodikas tam, lai sabiedrības uzraudzība pār ES fondiem būtu reāla, nevis “ķeksītim”.
• Uzlabot sabiedrības pārraudzību ne tikai par kohēzijas, bet arī citiem ES fondiem, no kuriem Latvijā ienāk investīcijas, tai skaitā ANM.
• Uzlabot sabiedrības iesaisti ne tikai uzraudzības posmā, bet arī jaunā perioda fondu programmēšanā un iepriekšējo periodu ietekmes novērtēšanā.

Piedāvātais sadarbības modelis starp Memoranda padomi un tās deleģētajiem pārstāvjiem ES fondu uzraudzības komitejās ietver 3 līnijas: 

1. Trauksmes līnija
2. Plašāka NVO loka informēšana 
3. Atskaitīšanās un atgriezeniskā saikne. 

Iveta Kažoka domnīcas „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos, norāda uz problēmām ar kurām 2024.gadā var nākties saskarties NVO sektoram.

Projektu „Sadarbībā atbalstam” finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”. Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49