ēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 32 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. Darba kārtība: 

1) Par jaunu organizāciju pievienošanos memorandam  

 Informē Zane Legzdiņa-Joja Valsts kanceleja (VK) 

2) Ministru prezidentes Evikas Siliņas uzruna 

3) NVO un Ministru prezidentes dialogs

1. Tiek sniegta informācija par jaunu organizāciju pievienošanos memorandam  nosaucot šīs 14 organizācijas, kas paraksta memorandu 2023.gada 25.oktobrī.
2. Ministru prezidente Evika Siliņa savā uzrunā uzsvēra, ka gan viņai personīgi, gan valdībai pilsoniskā dialoga jautājumi ir ļoti svarīgi. Tāpēc arī Valdības deklarācijas 21. punktā ir pausta apņemšanās veicināt sociālo un pilsonisko dialogu, kā arī palielināt finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Nākošā gada budžetā paredzēti 200 000 euro memoranda aktivitātēm un pilsoniskā dialoga uzturēšanai. Tāpat ir paredzēts piešķirt 2,3 miljonus SIF, kas dažādu projektu veidā šo summu sadala NVO sektoram. Vēl ir paredzēti 1,7 miljoni atbalstam NVO, ko piešķir dažādas ministrijas atbalstu veidā. Ministru prezidente NVO un MK sadarbības memoranda darbību vērtē kā efektīvu un elastīgu, kas nav smagnēja, bet ir jēgpilna. 

Ministru prezidente kā vistuvāko nevalstiskajam sektoram nosauc SIF, bet esošā kultūras ministre ir atvērta sadarbībai ar NVO un labprāt uzņemtos Memoranda padomes koordinācijas pienākumus, taču nevalstiskajām organizācijām un biedrībām ir arī aktīvi jāturpina darboties savās nozarēs, risinot jautājumus nozaru ministrijās. Runājot par sabiedrības informētību, premjerministre norādīja, ka ļoti nopietni uztver dialoga ar sabiedrību veidošanas nozīmīgumu. Ministru prezidente uzskata, ka Kultūras ministrija varētu būt koordinātors NVO sadarbībai ar valdību. Valsts kanceleja neveido politiku NVO jomā. Kultūras ministrija strādā pie rīcības plāna sagatavošanas sadarbībai ar NVO. 

Ministru prezidente atbalsta ideju par konkrētu ministru piedalīšanos NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdēs par konkrētiem jautājumiem, plānojot laiku, risinot pārresoru jautājumus.

Ministru prezidente uzsvēra, ka Memoranda padome ir vieta dzīvām diskusijām ar nevalstisko sektoru. Šajā formātā ir iespēja īstenot valdības deklarācijas līmenī nostiprināto apņemšanos pilnveidot pilsonisko dialogu. Šeit var izrunāt un meklēt risinājumus jautājumiem un problēmām, ko nav izdevies atrisināt nozaru ministriju ietvaros un sadarbības formātos.  Īr daudz pārresoru jautājumu. 

3. Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga uzsver, ka būtisks ir jautājums par Memoranda padomes jaunā modeļa iedzīvināšanu 2024. gadā. Tādejādi būtiski ir saņemt skaidru signālu no valdības par valsts pārvaldes pārstāvju aktīvu iesaistīšanos darba grupās, kuras paredzēts veidot, lai izdiskutētu nozarēs būtiskus jautājumus. 

NVO ir izteikušas bažas par izkliedētu atbildību starp ministrijām un atbildīgās ministrijas vai personas neesamību, kas koordinētu pilsoniskās sabiedrības attīstību un nodrošinātu to, ka NVO skatījums dažādās nozarēs tiek ņemts vērā. 

NVO uzsver atgriezeniskās saites nozīmīgumu sabiedrībai un aicina nozaru ministrijas iespēju robežās sniegt atbildes par nevalstisko organizāciju komentāriem un ierosinājumiem Evikas Siliņas valdības rīcības plānam. 

NVO aicina aktualizēt diskusiju par reemigrācijas projektu izstrādi, jauniešu plašāku iesaisti politikā, kā arī klimata un aprites ekonomikas nozīmīguma skaidrošanu, uzsverot sabiedrības izglītošanas nepieciešamību un NVO iespējas šajā sakarā.

Nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS"" valdes loceklis Ivars Balodis uzsver nepieciešamību skaidrot valdības darbu plašākais sabiedrībai saprotamā valodā, uzsvaru liekot uz pilsoniskās sabiedrības attīstību. Viņš aicināja sniegt atbalstu organizācijām reģionos. Skaidrot sabiedrībai politisko norišu nozīmīgumu nepieciešams, lai cilvēki saprastu, cik liels ir viņu iesaistes devums un ka šis devums tiek novērtēts nevis ignorēts valdībā. Valsts pārvaldes komunikācijai būtu  jāaptver dažādi iedzīvotāju slāņi un sociālās grupas, ņemot vērā arī to informācijas uztveres spējas, kā arī ierobežojumus.

Iveta Kažoka domnīcas „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos, norāda uz problēmām ar kurām 2024.gadā var nākties saskarties NVO sektoram, jo valdībā pastāv izkliedēta atbildība par sadarbību ar NVO un pilsonisko dialogu. Tas nozīmē, ka katrai NVO konkrētie nozares jautājumi jārisina ar attiecīgās nozares ministru (ministriju). Rezultātā valdībai ir grūti sadzirdēt NVO sektoru un tā problēmas. Ideāli būtu, ja Ministru prezidente nosauktu sava biroja darbinieku vai kādu konkrētu ministriju, kas atbild par pilsonisko dialogu kopumā.     

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS kādā no nākošajām sēdēm vēlas informēt par savu deliģēto pārstāvju paveikto īstenojot memoranda padomes uzdevumus. 

LSKA Senioru Saeimas priekšsēdētāja 25.septembrī piedalījās Rīgas domes rīkotajā „Rīcības plāna projekta  trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam” publiskās apspriešanas sanāksmē Rīgas domes sēžu zālē.  

Atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr.16 „Vides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādājusi rīcības plāna projektu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam.

• Sanāksmē tika sniegta informācija par to, ka Rīgas aglomerācijas pašvaldība: 

1) var veikt darbības, kuru izpildes rezultātā ir iespējams samazināt autotransporta un tramvaja radīto trokšņa piesārņojuma līmeni, 

2) bet pašvaldības kompetencē nav veikt darbības citu vides trokšņa avotu – dzelzceļa, aviotransporta un rūpniecības objektu, radītā piesārņojuma līmeņa samazināšanai, jo tās jāveic VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un rūpniecības objektu operatoriem. 

3) var veidot normatīvo regulējumu, kas samazina visu vides trokšņa avotu radītā piesārņojuma ietekmi, nosakot prasības trokšņa avotu izvietošanai, to darbībai, kā arī jutīgu objektu izvietošanai un aizsardzībai. 

4) var sekmēt kluso teritoriju saglabāšanu un paplašināšanu, kā arī to funkcionalitātes un izmantošanas iespēju palielināšanu.

• Darbības, kuras tiek veiktas trokšņa piesārņojuma līmeņa un ietekmes samazināšanai, ir iedalītas piecās grupās:

1) Pasākumi, kuru ieviešanas rezultātā, tiešā veidā tiek samazināts trokšņa emisijas/imisijas līmenis vai mazināta skaņas izplatība tās transmisijas ceļā (tehniskie pasākumi);

2) Pasākumi, kas tiešā veidā neietekmē skaņas avotu un uztvērēju, bet ilgtermiņā var sekmēt trokšņa ietekmes līmeņa samazināšanos vai trokšņa pārvaldības uzlabošanu (netiešie pasākumi);

3) Normatīvā regulējuma pilnveidošana, kas var sekmēt trokšņa piesārņojuma līmeņa un ietekmes samazināšanos;

4) Darbības trokšņa pārvaldības sistēmas pilnveidošanai;

5) Rīcības kluso teritoriju saglabāšanai, to pieejamības, funkcionalitātes un akustiskās kvalitātes uzlabošanai.

• Izstrādātajam Rīcības plānam ir 10 pielikumi, kuros sīkāk skaidroti dažādi trokšņa samazināšanas aspekti un metodika, tostarp:  

1) Kluso rajonu noteikšanas metodika

2) Tehniskie pasākumi vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai

3) Netiešie pasākumi vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai

4) Darbības trokšņa pārvaldības sistēmas pilnveidošanai

5) Citu personu veicamās darbības vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai

6) Plānoto troksni samazinošos pasākumu sasaiste ar Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Rīcības plānu un Investīciju plānu

• Trokšņa radīto kaitīgo seku novērtējums

Sanāksmē tika sniegta informācija par trokšņa radīto kaitīgo seku novērtējumu balstoties uz veiktajiem aprēķiniem. 

Tādejādi  ir noteikts, ka autotransporta radītais troksnis rada būtisku diskomfortu apmēram 99 tūkstošiem jeb gandrīz 15 % Rīgas pilsētas iedzīvotāju, un apmēram 30 tūkstoši iedzīvotāju varētu saskarties ar būtiskiem miega traucējumiem. Sliežu ceļu transporta un aviosatiksmes radītā trokšņa ietekme ir ievērojami mazāka, kas skaidrojams ar salīdzinoši nelielo šo avotu ietekmes zonu. 

Vērtējot autotransporta trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, ir konstatēts, ka nozīmīgākā ietekme ir novērojama Katlakalna, Centra, Teikas, Avotu, Grīziņkalna, Brasas un Maskavas forštates apkaimēs, kur būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pārsniedz 17 % no apkaimes kopējā iedzīvotāju skaita. 

Augstais būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pilsētas centra apkaimēs skaidrojams ar lielu transporta kustības intensitāti šajās apkaimēs, kuru veicinājusi pilsētas monocentriskā attīstība un pārvietošanās koridoru trūkums Daugavas šķērsošanai. 

Augsts būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits ir novērojams arī mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, kas novietotas pie maģistrālajām ielām, kur trokšņa izplatību nekavē dabiski vai cilvēka veidoti šķēršļi.

Vērtējot dzelzceļa un tramvaja trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, konstatēts, ka sliežu ceļu transporta radītā trokšņa ietekme ir salīdzinoši zemāka, nekā autotransporta trokšņa radītā ietekme, tomēr dzīvojamās apbūves teritorijās, kas robežojas ar dzelzceļu, tā ir uzskatāma par būtisku. Nozīmīgākā ietekme ir novērojama Beberbeķu, Rumbuļas, Mīlgrāvja, Maskavas forštates un Šķirotava apkaimēs, kur būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pārsniedz 13 % no apkaimes kopējā iedzīvotāju skaita.

Vērtējot aviotransporta trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, konstatēts, ka aviotransporta radītā trokšņa ietekme ir lokāla, skarot tikai tās Rīgas pilsētas daļas, kuras šķērso lidojumu koridoru zemākās daļas. Tajā pašā laikā apkaimēs, kuras ietekmē aviotransporta radītais troksnis, tā ietekmes līmenis ir uzskatāms par nozīmīgu. Nozīmīgākā ietekme ir novērojama Beberbeķu, Mūkupurva un Buļļu apkaimēs, kur būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pārsniedz 24 % no apkaimes kopējā iedzīvotāju skaita. 

• Sanāksmē tika prezentēta Rīcības plāna izstrādes gaita, 

norādot uz to, ka uzsākot Rīcības plāna izstrādi, tika organizētas tikšanās ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem, kuru laikā tika iegūta informācija par trokšņa avotiem, kas traucē Rīgas iedzīvotājiem, piemēram, dažādu rūpniecības uzņēmumu darbības radīto troksni, vilcienu kustību pa dzelzceļa sliedēm, gaisa kuģu nolaišanās un pacelšanās trajektorijām, kā arī autotransporta kustības radīto troksni. 

Sanāksmē tika sniegts apkopojums par to, kāda ir atgriezeniskā saite ar apkaimju pārstāvjiem tikšanās reizēs, kad visvairāk negatīvu komentāru tika saņemts par autotransporta kustības radīto troksni.

Par vienu no lielākajām problēmām daļā Rīgas apkaimju ir norādīts, ka rīta un vakara pīķa stundās ielas, kas atrodas B un C kategorijas ielu tuvumā, tiek izmantotas sastrēgumu apbraukšanai, tādējādi paaugstinot trokšņa līmeni un radot apdraudējumu pārējiem satiksmes dalībniekiem (gājējiem un velosipēdistiem). Kā piemēri minamas Krūzes iela, Smārdes iela, Lielirbesiela, Tapešu iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Kristapa iela, Kapseļu iela, u.c. 

Sanāksmju laikā ir saņemti priekšlikumi, dažādiem satiksmes mierināšanas pasākumiem, kuri ir iekļauti Rīcības plānā kā tiešie pasākumi vides trokšņa samazināšanai. Saistībā ar autotransporta kustības radīto troksni kā viens no trokšņa avotiem norādīts nekvalitatīvais ielu segums, par kura uzturēšanu un seguma maiņu ir atbildīgs Rīgas Domes Satiksmes departaments. 

Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji ir izteikuši viedokli par autotransporta kustības ātruma samazināšanas nepieciešamību atsevišķās Rīgas apkaimēs, kā arī par iespējamiem kravas autotransporta kustības ierobežojumiem. Troksni samazinošie pasākumi “Braukšanas ātruma ierobežojumi” un “Ierobežojumi kravas transporta kustībai” ir iekļauti gan Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2017.-2022. gadam, kā arī pārcelti uz Rīcības plānu vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2024.-2028. gadam. 

Kā vienu no problēmām, kuru izcēla biedrību pārstāvji no Vecmīlgrāvja apkaimes, ir kravas autotransporta kustība pa Emmas un Meldru ielām uz Rīgas brīvostas teritoriju, tādējādi radot paaugstinātu trokšņa līmeni dzīvojamās teritorijās šo ielu tuvumā, it īpaši nakts laikā. Lai samazinātu kravas transporta kustību pa Emmas un Meldru ielām, kā iespējamais risinājums ir minama Laivinieku ielas posmā no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam izbūve. 

Atsevišķu Rīgas apkaimju (Imantas, Zolitūdes, Zasulauka, Šampētera, Torņkalna, Dārzciema, Šķirotavas) pārstāvji ir pauduši viedokli par vilcienu kustības pa dzelzceļa sliedēm radīto troksni un vibrācijām. Ir norādīts, ka Rīgas pašvaldības kompetencē nav veikt darbības citu vides trokšņa avotu, šajā gadījumā, dzelzceļa radītā piesārņojuma līmeņa samazināšanai, bet tās jāveic VAS “Latvijas dzelzceļš”. 

2023. gadā, balstoties uz stratēģisko karšu rezultātiem, ir uzsākta VAS “Latvijas dzelzceļš” trokšņa samazināšanas rīcības plāna izstrāde. 

Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir iekļauts pasākums “Troksni samazinošo pasākumu ieviešana, ieviešot rīcības plānu trokšņa samazināšanai vilciena līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā”, kas ietver detalizētu troksni  samazinoši pasākumu plānošanu dzīvojamās teritorijās Rīgas aglomerācija dzelzceļa līniju tuvumā. 

Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji ir izteikuši interesi par dzelzceļa infrastruktūras līnijas „Rail Baltica” būvniecību, plānotajām satiksmes organizācijas izmaiņām, kā arī paredzētajiem troksni samazinošajiem pasākumiem.  

Paredzams, ka ilgtermiņā Rīgas attīstības programmā 2020. – 2027. gadam definētā mērķa sasniegšanu pozitīvi ietekmēs pašvaldības plānotie pasākumi transporta infrastruktūras pilnveidošanai, piemēram,:

• Rīgas Ziemeļu transporta koridora izbūve;
• Raņķa dambja un Vienības gatves savienojuma izbūve;
• Rietumu maģistrāles izbūve.

LSKA Senioru Saeima priekšsēdētāja Barba Girgensone 

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.

LM LOGO

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 27 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. Darba kārtība: 

1) Par aktuālo biedrību un nodibinājumu darbības regulējumā

 Informē Sanita Mertena Tieslietu ministrija (TM)

2) Par aktuālo sabiedriskā labuma organizāciju darbības regulējumā

Informē Olga Bogdanova Finanšu ministrija (FM)

3) Par izmaiņām regulējumā sabiedrības pārstāvju iesaistei attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesāInformē ane Legzdiņa-Joja Valsts kanceleja (VK) 

1. Tiek sniegta informācija par grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā un Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumos. 

Problēma - Biedrības un nodibinājumi aktīvi neizmanto iespēju norādīt savu darbības jomu. 2021. gada 1. novembrī UR ir ierakstītas 23 408 biedrības, no kurām savu darbības jomu ir norādījušas tikai 2393 biedrības, un reģistrēti 1563 nodibinājumi, no kuriem 163 nodibinājumi ir norādījuši savu darbības jomu.

"Biedrības un nodibinājumi darbojas dažādās jomās un veic daudzveidīgas aktivitātes. NVO darbība tiek reģistrēta dažādiem nolūkiem, no kuriem trīs būtiskākie ir:

1) organizāciju saimnieciskās darbības reģistrēšana;

2) organizāciju reģistrs pēc to darbības jomas jeb NVO klasificēšanas noteikumi;

3) kā arī uzskaite par tām organizācijām, kas veic sabiedriskā labuma darbu.

Lai arī dažādi klasificēšanas noteikumi eksistē, tie nedod skaidru priekšstatu par NVO, jo nereti organizācijas nespēj identificēt ne savu saimniecisko darbību, ne reģistrē savu darbības jomu UR. Neskaidra kopēja NVO sektora aina rada negatīvas sekas. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus. Šī nenoteiktība rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru. NVO sektora uzskaites neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu NVO, kad tas ir nepieciešams. Ievērojot minēto, TM uzskata, ka nepieciešams noteikt kā obligātu pienākumu visām biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu, tādā veidā padarot NVO sektoru pārskatāmāku un caurspīdīgāku ne tikai attiecībās ar finanšu sektoru, bet kopumā.

Tāpat konkrētas un nepārprotamas darbības jomas reģistrēšana atvieglotu gan finanšu institūciju darbu, gan NVO kontrole un uzraudzība varētu tikt veikta efektīvāk.

Kā ir norādījušas NVO attiecībā uz darbības jomas pieteikšanu ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, ņemot vērā, ka šāds ieraksts nav obligāts, tad NVO nereģistrē darbības jomas, ja vien nav nepieciešamība veikt citus ierakstus UR. Tāpat viens no iemesliem, kāpēc netiek pieteikta darbības jomas ierakstīšana UR, ir tas, ka šis ir maksas pakalpojums.

Jaundibināmās biedrības un nodibinājumi darbības jomu norādīs, iesniedzot UR pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. 

Esošās biedrības un nodibinājumi darbības jomu pirmreizēji norādīs, iesniedzot gada pārskatus VID EDS. Tas attieksies arī uz tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri jau ir norādījuši savu darbības jomu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 779  un tā ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. VID EDS būs nepieciešams integrēt biedrību un nodibinājumu darbības jomas atbilstoši MK noteikumos ietvertajām darbības jomām. 

Biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatus, būs iespēja no piedāvātā saraksta izvēlēties atbilstošu darbības jomu, mērķgrupu (ja biedrība vai nodibinājums vēlēsies to norādīt), kā arī būtu jāparedz iespēja manuāli ierakstīt papildu informāciju, ja tāda ir nepieciešama. Tāpat būtu nepieciešams nodrošināt, ka gada pārskats netiek pieņemts VID EDS, kamēr biedrība vai nodibinājums nav norādījis darbības jomu.

TM uzsver, ka diskusija vēl ir priekšā un attiecas uz MK noteikumiem pēc tam, kad būs pieņemti likuma grozījumi. Likums var stāties spēkā pēc attiecīgu datu sistēmu pielāgošanas, kas var notikt 2024.gadā. 

2. Tiek sniegta informācija par jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrības gaidām pēc jēgpilnām līdzdalības iespējām, īpaši reformu procesā, savlaicīgas informācijas par iespējām iesaistīties un atgriezeniskās saites.  

Šajā sakarā ir izmantojama TAP (tiesību aktu portāls) darbība, jaunais Pašvaldību likums un Interešu pārstāvības atklātības likums. 

Top jauni MK noteikumi par Sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā. 

MK noteikumi 

- precizē sabiedrības līdzdalības procesā iesaistīto pušu rīcību un atbildību

- skaidrāk attiecina uz tiesību aktu izstrādi

- iekļautas reformas un citas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas

- nosaka TAP portāla izmantošanu līdzdalības nodrošināšanai MK   apstiprināmajos tiesību aktos un politikas dokumentos

- skaidrāks regulējums par līdzdalības rezultātu publicēšanu

- mērķtiecīga sabiedrības informēšana par iesaistes iespējām

- stiprinātas dalības iespējas konsultatīvos formātos un šo formātu atklātība

- aktualizēta pieeja līdzdalības iespēju piemērošanai tiesību aktu projektu izstrādē (noteikti arī izņēmumi)

- aktualizēts formālo un neformālo sabiedrības pārstāvju uzskaitījums

- sabiedriskā apspriede, domnīca un citas inovatīvas metodes, norisei arī tiešsaistes formāts

- sabiedrības pārstāvji varēs rosināt līdzdalības iespējas

- atgriezeniskā saite – sistemātiski publiskot un nosūtīt līdzdalības rezultātus. 

VK uzsver, ka sabiedrība jāinformē mērķtiecīgi, kā arī faktu, ka sabiedrības pārstāvji (NVO) iesniedzot dažādas iniciatīvas pārvaldes institūcijās, nesaņem atgriezenisko saiti. Šī situācija ir jāmaina.  

3. Tiek sniegta informācija par to, ka jau 2022.gada 17.maijā Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pants papildināts ar septīto daļu, nosakot tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt SIA, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus. 

Lai sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) nodrošinātu iespēju dibināt sociālos uzņēmumus, jau ir pieņemti grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, paredzot, ka sešu mēnešu laikā tiek iegūts sociālā uzņēmuma statuss. Tādējādi ir salāgoti divi likumi, kas paredzēti sabiedriskā labuma ietekmes veicināšanai ar uzņēmējdarbību.

Sociālajam uzņēmumam tiek nodrošināta iespēja izmantot priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai, un, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības, kā arī negodprātīgu statusa izmantošanu, vienlaikus tika noteikti stingrāki sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritēriji.

Ir atzīts, ka  spēkā esošie normatīvie akti, tajā skaitā arī Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kas regulē SLO darbības, ir novecojuši. Tie kavē sabiedriskā labuma attīstību. Tāpēc FM vadībā ir izstrādāts informatīvais ziņojums “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”, kas apstiprināts MK 2022.gada 29.novembra sēdē. 

Labklājības valstīm ir raksturīga spēcīga sabiedriskā labuma sistēma. Arī Latvijā ir valstiski svarīgi sakārtot SLO jomu. Svarīgi nelikt šķēršļus pilsoniskai aktivitātei un vēlmei veikt ziedojumus, piedalīties brīvprātīgajā darbā, īstenojot svarīgus sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus un darbus. Pašlaik norit darbs pie likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”” izstrādes, ievērojot ziņojumā paredzētās izmaiņas sabiedriskā labuma sistēmā. Tajā skaitā grozījumi tiks veikti arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Likumprojekts paredz:

1) divpakāpju SLO sistēmas ieviešanu, kur organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un attiecīgi atbilstošu priekšrocību un uzraudzības pakāpi;

2) skaidrus nosacījumus SLO iespējām veikt saimniecisko darbību, atsevišķos gadījumos arī 100% saimniecisko darbību. NVO ar SLO statusu būs tiesīgas saimnieciskajā darbībā iegūtos līdzekļus novirzīt SLO aktivitātēm bez uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma;

3) sabiedriskā labuma sistēmas sakārtošanu, kas nodrošinās, ka sistēmā darbojas tikai tādas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana. 

Likumprojekta apspriešanas laikā NVO ir izvirzījusi papildu konceptuālus jautājumus par: 

- nepieciešamību palielināt Komisijas darbības efektivitāti, optimizējot izskatāmās lietas;

- skaidrāku regulējumu SLO saimnieciskajai darbībai; 

- SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumiem, t.sk. neizmantoto ziedojumu ieguldīšana vērtspapīros;

- par ziedojumu nodošanu ārstniecības/ kultūras/ mākslas/ institūcijām;

- par riska vadības elementu ietveršanu Likuma 13.pantā;

- NVO grāmatvedības kārtošanas normatīvā regulējuma pārskatīšanu. 

LSKA 27.septembra NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi vērtē kā ļoti produktīvu un no informācijas aktualitātes viedokļa noderīgu, par ko informē apvienības biedrus un interesentus. 

LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) un NVO sektoru, izmantojot gan LM un SIF atbalstu, gan AS Delfin Group finansējumu. LSKA struktūrvienība Senioru Saeima turpinās piedalīties dažādās NVO un to apvienību aktivitātēs informējot par uzzināto LSKA mājas lapā.  

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.