Sēdes darba kārtība: 

1. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pārskats par Sabiedrisko attiecību birojā saņemtajiem iesniegumiem 2023. gada jūnijā.
2. Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja pārskats par Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra darbu 2023. gada jūnijā.
3. 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai" sākotnējā izvērtēšana.

Šā gada maija mēnesī atsaucoties uz centra „Marta” uzsākto akciju, kuras pamatojumā norādīts, ka Stambulas konvencija pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvusi par polarizējošu starptautisko tiesību dokumentu, par ko sabiedrībā klejo daudzi mīti un maldinoša informācija, LSKA kā senioru intereses aizstāvoša NVO ir paudusi savu viedokli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ka caur debati par šo konvenciju Latvijas sabiedrībā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir seniori, tiek vērsta uzmanība uz jebkādas vardarbības nepieļaujamību. Tāpēc LSKA Senioru Saeimas priekšsēdētāja attālināti piedalījās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kurā notika 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai" sākotnējā izvērtēšana. 

Kolektīvais iesniegums ir ticis iesniegts 11.jūlijā izmantojot sabiedrības līdzdalības platformas Mana Balss.lv., kas nodrošina iespēju pārliecināties par kolektīvā iesnieguma parakstītāju autentiskumu, starpniecību. Tādejādi kopš 2016.gada 16.maija, kad tika uzsākta Latvijas  pilsoņu parakstu vākšana iniciatīvai „Par Latvijas nepievienošanos „Stambulas konvencijai””, līdz 2023.gada 7.jūlijam ir savākti 12 973 Latvijas pilsoņu paraksti.  

Kolektīvā iesnieguma autors Andri Šimfs no organizācijas "Vecāku alianse" uzskata, ka nepievienojoties Stambulas konvencijai Latvija izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas. 

"Stambulas konvencija paredz sociālā dzimuma jeb "gender" jēdziena ieviešanu. Tā ir neskaidrība ar terminiem, bet ar to tiek saprasta sociālas lomas uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošu tieši vīriešiem," uzskata Šimfs. Viņš apgalvo, ka Stambulas konvencija, kas paredz sieviešu un bērnu sargāšanu no vardarbības, Latvijā nav jāratificē, jo likumi jau šobrīd sargā jebkuru personu no vardarbības. Tā vietā pilnvērtīgi jārealizē jau esošie normatīvie akti un jāveicina izpratne par to, ka katra cilvēka dzīvība un veselība ir vērtība.

Komisijā izraisījās debate par kolektīvā iesnieguma tālākvirzīšanu, kurā piedalījās Iniciatīvas pārstāvis Andris Šimfs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Labklājības ministres palīdze Madara Lukaševica, Labklājības ministres juridiskā padomniece Dace Kļaviņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Lelde Kēla, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile, LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Rozenbergs, Juriste Baiba Rudevska, VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Valaine, VP Galvenās administratīvās pārvaldes Juridiskā biroja Normatīvo aktu analīzes un izstrādes nodaļas juriste Jolanta Sokolova, Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja vietniece Dana Naunikas un NVO pārstāvji. 

Diskusija ilga aptuveni divas stundas. Sēdes laikā tika uzklausīti gan ekspertu, gan Saeimas deputātu viedokļi. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzskata, ka runa nav par cīņu ar vardarbību, bet gan "aizsegs ideoloģiskiem mērķiem". Savukārt Tieslietu ministrija nesaskata nekādus šķēršļus konvencijas ratificēšanai. Tāpat Labklājības ministrijas pārstāvis skaidroja, ka Latvijā vērojama nemainīga tendence attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un bērniem. Visbiežāk vardarbīgi ir sieviešu esošie vai bijušie partneri. "Stambulas konvencija paredz diezgan plašus profilakses rīkus. Tā ir gan izpratnes palielināšana par vardarbības būtību, par to, kā tā traumē cilvēku dažādos veidos. Tā ir savstarpējā cieņa, tā ir dzimumu līdztiesība. Paredz arī dažādus aizsardzības mehānismus," sacīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Komisija rosināja šo jautājumu tālāk vērtēt Saeimas Ārlietu komisijā.

 LSKA atgādina, ka Konvencija ietver regulējumu attiecībā uz dažādiem vardarbības veidiem (Konvencijas 31.-40.pants), kas ir būtiski sabiedrības izpratnes veidošanai attiecībā uz to, ka ne tikai fiziska vardarbība ir uzskatāma par vardarbību un ir atzīstama par sodāmu. Visizplatītākais vardarbības veids ģimenē, ar ko nākas saskarties senioriem ir psiholoģiskā vardarbība (terors), kas izpaužas gan kā mobings, gan kā gazlaitings.  Šīs vardarbība  ļoti negatīvi ietekmē seniora psihisko veselību, veicina neirodeģeneratīvo procesu un sirdsasinsvadu slimību progresēšanu. Psiholoģiska vai emocionālā vardarbība sabiedrībā diemžēl tiek  akceptēta kā norma. To ietekmē arī dažādi aizspriedumi un stereotipi, kas atbilst sabiedrības apziņā nostiprinājušiem uzvedības un rīcības modeļiem  par sievietes un vīrieša lomu ģimenē un sabiedrībā. Arī sevis vainošana, apkārtējo nosodījums, kauns un bailes, ka neviens neticēs, ir šķērslis, kādēļ cietušais (seniors) nevēršas pēc palīdzības.

Kontekstā ar Saeimas komisijā debatēto, LSKA vērš uzmanību uz kompleksu problēmas par vardarbību risināšanu gan juridiskā, gan sociālā aspektā.  

Pasākumu finansiāli atbalsta:

Sabiedrības integrācijas fonds, LR Kultūras ministrija

un

LR Labklājības ministrija

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu 

Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023 

Sēde notiek attālināti un tajā piedalās 53 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. Darba kārtība: 

1) Iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī

• Reģiona organizāciju pieredze
• Par ko liecina Pašvaldību atklātības indeksa rezultāti (Delnas pētījums)
• Valsts kontroles ziņojuma “Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās” atziņas

2) Iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā nacionālā līmenī

• Reģiona organizāciju pieredze

3) Par dialoga apļiem un par uzticēšanos

1. Tiek sniegta informācija par Delnas pētījuma „Par ko liecina Pašvaldību atklātības indeksa” rezultāti. Pašvaldību atklātības palielināšanos turpina motivēt gan ārējie faktori, kā nacionāla līmeņa normatīvie tiesību akti, gan iekšēji faktori, kas saistāmi ar pašvaldību pašiniciatīvu un spēju mobilizēt resursus, lai padarītu informāciju pieejamāku ikvienam iedzīvotājam un veidotu kopējo vidi pašvaldībā atklātāku un atvērtāku.

Indeksu veido 40 indikatori, kas iedalīti 8 jomās:  

• politika un lēmumu pieņemšana, 
• organizatoriskā struktūra un administrācija, 
• finanses un publisko līdzekļu lietojums, 
• sabiedrības līdzdalības mehānismi, 
• korupcijas apkarošana un ētika, 
• publiskie iepirkumi, 
• pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumtiesības un finanses,
• subjektīvais lietotājdraudzīgums. 

Galvenās atziņas: Pašvaldības izmērs ir būtisks, bet nav noteicošs faktors pašvaldību atklātības veicināšanā. Sabiedrības izpratne par atklātības nozīmi pašvaldību darbā pakāpeniski palielinās. Pašvaldībām ir tendence aprobežoties tikai ar normatīvajos tiesību aktos noteikto prasību izpildi, neizrādot pašiniciatīvu un liekot šaubīties par to izpratni par atklātības nozīmi. Standartizētās pašvaldību mājaslapas, lielākoties nodrošina labus risinājumus informācijas pieejamības nodrošināšanai.

Delna rekomendācijas

Pašvaldībām lielāka ievērība jāpievērš to tēmu atspoguļojumam, kas saistītas ar negodprātīgas rīcības, ētikas pārkāpumu, prettiesisku darbību, tostarp korupcijas riskiem. Pilsoniskā aktivitāte ir nozīmīga, lai motivētu pašvaldības rīkoties. Tehniskie risinājumi bieži nosaka to, vai mājaslapas apmeklētājs atrod nepieciešamo informāciju. Kopumā pašvaldībām tiek rekomendēts pilnveidot izpratni par atklātības nozīmi un veidiem, kā to palielināt. 

2. Tiek sniegta informācija par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu „Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās – 2023”. Lietderības revīzija “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?”

Neraugoties uz vairākiem revīzijā identificētiem labās prakses piemēriem, izlasē iekļautās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanā atrodas uz zemākajiem līdzdalības kāpņu pakāpieniem – daudzos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos iedzīvotāju līdzdalība netiek paredzēta, savukārt tajos gadījumos, kad tā tiek paredzēta – iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai veiktās darbības daudzviet vērtējamas kā simboliskas un formālas un tādēļ nedemonstrē vēlmi panākt iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos. 

Revīzijā konstatētais liecina, ka iemesli tam ir meklējami pašvaldību stratēģiskā redzējuma trūkumā par iedzīvotāju līdzdalības ieguvumiem un iedzīvotāju neiesaistes sekām pašvaldībai. Konstatēti šādi galvenie trūkumi:  

• līdzdalības neparedzēšana iedzīvotājiem būtiskos jautājumos,
• atbilstošāko veidu, kā uzrunāt iedzīvotājus iesaistīties līdzdalībā, neizmantošana,
• atgriezeniskās saites trūkums, 
• tiek īstenota pieeja – atsevišķus aicinājumus iesaistīties līdzdalībā publicēt viegli uztveramus un izmantojot pilnu komunikācijas kanālu klāstu, lai sasniegtu iedzīvotājus, savukārt par citiem nemaz nekomunicējot vai to darot veidā, kam ir mazāka iespējamība sasniegt tos iedzīvotājus, kuriem šie jautājumi varētu būt būtiski

 tās ir no stratēģiskā redzējuma un mērķtiecīgas vadības trūkuma izrietošas neatbilstības, kas raksturo to, kādēļ Pašvaldībām līdz augstākajiem līdzdalības pakāpieniem vēl tāls ceļš ejams. Šāda Pašvaldību rīcība ir rezultējusies ar vairāku nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. 

Pašvaldības turpina apstiprināt saistošos noteikumus, kuros pavisam drīz jāveic izmaiņas, lai pielāgotu tos iedzīvotāju vajadzībām. Ir daudz piemēru par bijušo pašvaldību nekvalitatīvajiem lēmumiem pirms ATR, kuru pieņemšanas procesos nav paredzēta iedzīvotāju līdzdalība – sākot ar stratēģiju apstiprināšanu darbam ar jaunatni, kurai nav ietekmes uz situācijas uzlabošanos jauniešu līdzdalībā, līdz pat pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumam vismaz 70 milj. euro apmērā par tādas infrastruktūras izveidošanu, kas daļai pašvaldības iedzīvotāju – cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem – liek samierināties ar neiziešanu no mājas, netikšanu pašvaldības iestādēs, lai saņemtu pakalpojumus, nespēju tos saņemt cieņpilni, tostarp nepārtraukti esot atkarīgiem no citu cilvēku palīdzības. 

Tuvā nākotnē pašvaldības plāno īstenot vairākus, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, būtiskus infrastruktūras projektus vismaz 21 milj. euro vērtībā. Revīzijā konstatētais rada bažas, vai šī infrastruktūra būs cieņpilni izmantojama un pieejama visiem pašvaldības iedzīvotājiem.

Ir konstatēts, ka nevienā no Pašvaldībām nav izstrādāta kārtība, kas noteiktu, kādos posmos un kādu lēmumu pieņemšanas procesos tiek  iesaistīti iedzīvotāji. Visbiežāk iedzīvotāju līdzdalība Pašvaldībās tiek paredzēta attīstības un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādē – posmā, kuros iedzīvotāju iesaiste ir salīdzinoši detalizēti normatīvi regulēta. 

Piemēram, revidējamā laika posmā piecas pašvaldības – Cēsu, Gulbenes, Kuldīgas novadu, kā arī Jūrmalas un Rēzeknes valstspilsētu pašvaldības – apstiprināja 10 dažādu jomu un institūciju attīstības programmas, stratēģijas vai to grozījumus, piemēram, izglītības, kultūras, tūrisma jomās. Tomēr tikai Cēsu (divos gadījumos no trim) un Kuldīgas (vienā gadījumā no diviem) novadu pašvaldībās šo dokumentu izstrādē vai apspriešanā ir piedalījušies iedzīvotāji un arī ne visos labajā praksē paredzētajos iedzīvotāju līdzdalības posmos. Revīzijā ir arī konstatēts, ka gandrīz neviena Pašvaldība neparedz iedzīvotāju līdzdalību gadījumos, kad jānovērtē iepriekš kopā izstrādāto un apspriesto attīstības plānošanas dokumentu izpildes progress, tie jāaktualizē vai ir saņemts ierosinājums veikt tajos izmaiņas. 

3. Tiek sniegta informācija par Domnīcas PROVIDUS pārskatu pētījumam "Laba pārvaldība pašvaldībās” -  pašvaldību izvērtējums atbilstoši 12 labas pārvaldības principiem.

Laba pārvaldība pašvaldībās ir svarīga, lai pašvaldības sekmīgi virzītos uz savas darbības mērķu sasniegšanu. Tā palīdz pašvaldībām efektīvi nodrošināt pakalpojumus, kas atbilst vietējo iedzīvotāju vajadzībām un gaidām, un iedzīvotāji kopumā būtu apmierināti ar dzīvi pašvaldības teritorijā, tai uzticētos. 

Labi pārvaldīta pašvaldība darbojas finansiāli ilgtspējīgi un var pieņemt saprātīgus lēmumus sarežģītos apstākļos, piemēram, kad jāpieņem lēmumi samazināta finansējuma apstākļos vai, kad būtiski pieaug pieprasījums pēc pašvaldības pakalpojumiem. Pētījuma metodoloģija balstīta uz pieeju, ka pašas pašvaldības vērtē savas darbības atbilstību 12 labas pārvaldības principiem. 

Pētījuma rezultātu izvērtējums ir ļāvis pašvaldībām identificēt pašvaldības pārvaldības stiprās un vājās puses, kurās būtu nepieciešams veikt kādus uzlabojumus.  Tā kā no 12 principiem salīdzinoši zemāk novērtēts ir sabiedrības līdzdalības princips, tad pētījuma ietvaros ir ticis uzdots jautājums: 

Kādi pašvaldību iedzīvotājiem ir šķēršļi iesaistīties nacionālā līmeņa lēmumu pieņemšanā? (40 NVO aptaujas apkopojums) -

1) Pārāk sarežģīti iesaistes mehānismi, kas prasa tehniskas zināšanas;

2) Nav sajūtas, ka izteiktie viedokļi interesē, trūkst motivācijas;

3) Iedzīvotāji paši nevēlas piedalīties, skolās nav pilsoniskās izglītības;

4) Nav laika;

5) Fiziskais attālums;

6) Iepriekšēja negatīva pieredze.

Kādi ir galvenie pilsoniskās apātijas cēloņi?

1) Vilšanās un neuzticēšanās Saeimā, valdībā, savos pārstāvjos;

2) Slikta iepriekšējā pieredze;

3) Zināšanu trūkums par to, kā var nacionālā mērogā ietekmēt lēmumus.

4. Tiek sniegta informācija par Valsts kancelejas sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums” sarunu ciklu, kurā ar iedzīvotājiem diskutēs par uzticēšanos, izmantojot Somijā plašu ievērību guvušo “Dialoga apļu” metodi. 

“Dialoga apļu” jeb taimauta metode attīstījusies Somijā, lai pilnveidotu prasmes sarunāties un uzklausīt vienam otru, veicināt piederības sajūtu un pārliecību, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises valstī un sabiedrībā. Dialoga metode balstīta vēlmē mazināt sabiedrības polarizāciju un konfliktus

Taimauts rada integrācijas sajūtu starp dalībniekiem un sabiedrības integrāciju kopumā. Turklāt tas sniedz padziļinātu izpratni par konkrēto tēmu un dažādām perspektīvām. Labākajā gadījumā tas rada neparedzamas atziņas un jaunu domāšanu. Mērķis nav vienprātība

LSKA 30.augusta NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi vērtē kā ļoti produktīvu un no informācijas aktualitātes viedokļa noderīgu, par ko informē apvienības biedrus un interesentus. 

LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) un NVO sektoru, izmantojot gan SIF atbalstu, gan Labklājības ministrijas un AS Delfin Group finansējumu. LSKA struktūrvienība Senioru Saeima turpinās piedalīties dažādās NVO un to apvienību aktivitātēs informējot par uzzināto LSKA mājas lapā.  

Pievienotas prezentācijas par iedzīvotāju piesaisti

Projektu „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Labklājības ministrijas atbalsta 

finansējuma līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu

Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023

Attachments:

LSKA - Mājas lapā Delna_Providus_2023 08 30 Memoranda padome Prezentacija.pdf	[ ]	1830 kB
LSKA - Mājas lapā Valsts_kontrole_Prezentācija_Memoranda padome (1).pdf	[ ]	851 kB

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

struktūrvienība „Senioru Saeima”

Reģistrācijas Nr. 40008264073, Juridiskā adrese: Maiznīcas iela 3-3  Rīga, LV-1001,  www.lskapvieniba.lv

e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālrunis +371 29475168

2023.gada 26.jūlijā  

Sociālā atbalsta pakalpojums - “Drošības poga”  

“Drošības poga” ir sociālā atbalsta pakalpojums, kas sniedz iespēju kādas nelaimes vai bīstamas situācijas  gadījumā nekavējoties sazināties ar zvanu centru un lūgt pēc palīdzības. 

Šī pakalpojuma ideja – cilvēkam, kuram ir problēmas par sevi parūpēties, uz rokas vai kaklā ir elektroniska pults-poga un gadījumā, ja notiek kāda nelaime, rodas bīstama situācija, trauksme - cilvēks pogu piespiež, sazinās ar zvanu centru un lūdz palīdzību. Savukārt, zvanu centrā ir pieejama informācija par zvanītāja veselības stāvokli un kontaktpersonām. Šis pakalpojums sniedz mieru arī cilvēka tuviniekiem. 

Pakalpojums „Drošības poga” ietver cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu, izmantojot īpašu saziņas sistēmu – saziņas iekārtu un signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā. Tas paredzēts cilvēkiem, kuri nespēj par sevi parūpēties. 24 stundu saikne ar zvanu centru garantē drošības sajūtu gan cilvēkam, kurš saņem Drošības pogas pakalpojumu, gan viņa tuviniekiem (atrodoties darbā, atvaļinājumā, komandējumā, citā dzīves vietā vai pilsētā). Pakalpojums tiek nodrošināts 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. 

Drošības poga ir ērta lietošanā – krīzes brīdī atliek piespiest signālpogu un informēt par to, kas atgadījies. Signāls Zvanu centrā nonāk no jebkuras vietas dzīvoklī vai mājā. Vienlaikus ar signāla saņemšanu Zvanu centra operatoram datora ekrānā redzama iepriekš apkopota informācija par personu – veselības stāvoklis, kontaktpersonas u.t.t., kas palīdz operatīvāk un precīzāk nodrošināt palīdzību. Lai sniegtu nepieciešamo palīdzību, var tikt iesaistīti operatīvie dienesti, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, policija, ugunsdzēsēji. Drošības poga dod iespēju cilvēkam savās mājās dzīvot pilnvērtīgi un droši.

Viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem šī pakalpojuma sniedzējiem ir Latvijas Samariešu apvienība. Šobrīd šo pakalpojumu Samariešu apvienība sniedz jau vairāk nekā 1100 cilvēkiem visā Latvijā. Ne vienmēr drošības pogas spiedējs atrodas bīstamā vai bezpalīdzīgā stāvoklī. Ja dienā, vidēji samariešu apvienības zvanu centrā tiek saņemti 50 zvani – lielākajā daļā gadījumu senioram bijis vientuļi un viņš vēlējies parunāt, taču katrs sestais zvans statistiski ir par patiesi dzīvību glābjošām situācijām.

Ir vispārzināms fakts, ka cilvēkam, kļūstot vecākam, vājāka kļūst dzirde, acīm trūkst asuma un arī pirkstu gali kļūst nejūtīgāki. Šis process daudziem cilvēkiem ir daļa no novecošanas. Cilvēka organisms nolietojas, šūnas zaudē savu atjaunošanās spēju, un arī maņu funkcijas ar laiku pavājinās, bet ne visas vienlaicīgi. Arī uztveres funkcijas, uztveres jutība un ātrums, un dažādi citi parametri cilvēka dzīves laikā pavājinās, bet ne vienlaikus. Novecošanās procesā ir ārkārtīgi lielas individuālās atšķirības. Cilvēkam dzīves laikā emociju intensitāte krītas, tāpēc veci cilvēki ir draudzīgāki. Bet ir viens liels "bet", domājot par emocijām, kas dzīves laikā nekrītas un saglabājas relatīvi konstantas – tā ir vajadzība pēc laimes. Arī veciem cilvēkiem šī emociju intensitāte nekrītas, vajadzība pēc tās nemazinās. Un ir konstatēts, ka tie cilvēki, kuriem ir intensīvi kontakti ar ģimeni, ar bērniem, noveco daudz draudzīgākā veidā. Cilvēkiem gados ir vajadzīgi sociālie kontakti, lai apkārt ir ģimene vai draugi, lai viņi ir daļa no sabiedrības, lai viņi nav izolēti vieni paši, jo tas var veicināt maņu funkciju samazināšanos. Diemžēl sabiedrībā un ģimenēs neiecietība pret senioriem ir ļoti liela, seniori nevēlas atstāt savu ierasto vidi un tas rada problēmas tuviniekiem. Ja vien ir iespējas, seniori grib un var palikt savās mājās, savā vidē, ja tuviniekiem ir informācija par dažādiem sociālā atbalsta pakalpojumiem, tostarp „Drošības pogu”. 

Vientuļam senioram nereti uznāk bailes piecelties, vai bailes iet uz virtuvi vai bailes apmeklēt labierīcības, ko ietekmē gan psiholoģiski, gan fiziski faktori. Kad kājas kļūst nespēcīgākas un pirksti nav vairs tik veikli, ir traucēta līdzsvara sajūta, uznāk reiboņi, iestājas apjukums, dezorientācija, gribas pie visa pieķerties un pieturēties, tad drošības poga  ir viena no ļoti objektīvām un ļoti vajadzīgām lietām. 

Samariešu apvienība savā pieredzē jau tuvu 20 gadiem ir pārliecinājusies, ka šāda poga ir ļoti noderīga, ļoti nepieciešama, jo sniedz psiholoģisko drošību senioram un nomierina seniora tuviniekus, paļaujoties uz to, ka nav nepieciešama pieskatīšana klātienē. Svarīgi ir uzsākt pogas lietošanu savlaicīgi, pierodot pie šāda rīka, jo drošības sajūta izveidojas pakāpeniski, saprotot, ka veselības problēmām saasinoties, vienmēr ir iespēja saņemt savlaicīgu palīdzību  un cilvēks var turpināt dzīvot savās mājās.

Kā strādā “drošības  poga” – zvanu centra operators saņēma signālu no kādas klientes, kura pakrita un nespēja pati vairs piecelties. Viņai gan blakus bija viņas vīrs – invalīds, kurš nespēja sniegt sievai palīdzību. Turklāt vīrs stāstīja, ka nesaprot, ko sieva saka, kas lika operatorei domāt par iespējamu insultu. Rezultātā operatore nolēma nekavējoties izsaukt ātro palīdzību. NMPD komanda sievieti nogādāja slimnīcā. Insulta gadījumā ārkārtīgi svarīgi ir savlaicīgi izsaukt NMPD, jo ik minūti cilvēks zaudē lielu skaitu nervu šūnu, ko nav iespējams atjaunot. Jo ātrāk tiek atpazīts insults un izsaukta ātrā palīdzība, jo lielākas ir cerības par labvēlīgu ārstēšanas iznākumu un pacienta turpmāko dzīves kvalitāti.

Drošības pogu piedāvā ne tikai Samariešu apvienība, bet vēl virkne citu  organizāciju. Piemēram, uzņēmums SIA “Mājas aprūpe”, kas sadarbojas ar SIA “Dzīvības poga”. Diemžēl cilvēki par šādu pakalpojumu bieži vien nezina, taču starp tiem, kuri to izmanto, dzīvības tiek izglābtas regulāri. Pakalpojuma vidējās  izmaksas: Drošības poga ar mobilo pieslēgumu: 28,00 eiro/mēnesī, Drošības poga bez izbraukuma brigādes: 21 eiro / mēnesī. 

“Drošības poga” bieži vien pašvaldībās ir arī aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas nozīmē, ka atkarībā no ienākumiem, šo pakalpojumu iespējams saņemt arī ar daļēju vai pilnu finansiālu atbalstu. Tā tas ir arī Rīgā. Galvaspilsētā šī gada pirmajā ceturksnī šo pakalpojumu sociālais dienests palīdz nodrošināt vairāk nekā 600 personām.

Pēc Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) novērojumiem tuviniekam,  ja viņš ir viens pret vienu ar onkoloģiski vai neiroloģiski slimu (mirstošu) senioru, tas ir emocionāli smagi un bieži vien finansiāli nepaceļami. Turklāt ne vienmēr iespējams pievērst uzmanību cilvēktiesībām un tās ievērot. Piemēram, ārsti ir teikuši, ka senioram atlicis dzīvot dažus mēnešus, nedēļas, varbūt dienas. Un seniora pirmā vēlēšanās ir šo laiku pavadīt nevis slimnīcā, nevis pansionātā, bet mājās, starp ierastajām lietām, tuvu cilvēku lokā. Seniors vēl daudz ko spēj pats, taču ir vajadzīga palīdzība. Seniora prāts ir skaidrs. Situācijas mēdz būt dažādas. Seniors grib pamosties un aizmigt, tad, kad to gribas, ēst to, kas garšo, vai neēst, kad negribas, skatīties vai lasīt to, kas patīk. Būt vienam  savā istabā, nevis kopā ar citiem slimiem sirmgalvjiem, veikt higiēniskās procedūras intīmos apstākļos ir dabiska vēlēšanās, kas var tikt apmierināta ar drošības pogas palīdzību. Nereti seniori saprotot to, kāda slodze gulsies uz tuvinieku pleciem, nevēloties viņus apgrūtināt, piekrīt pansionātam (kuram ir citi sākotnējie uzdevumi), kur viss ir pakļauts iekšējai kārtībai, kur vairākumu vēlēšanos nevarēs izpildīt, kur jāpierod pie svešiem apstākļiem, bet tuviniekus var satikt reti. 

Tādejādi jāsecina, ka tiek pārkāptas cilvēka tiesības uz autonomiju (pašnoteikšanos). LSKA jau šī gada maijā ir aktualizējusi jautājumu par institūciju darbiniekiem, kuru pienākums cita starpā ir skaidrot iestādes rīcību vai prasības, bet kuri baidās būt empātiski, jo tādejādi tiks pārkāpts kāds normatīvais regulējums. Diemžēl tas sāpīgi skar seniorus, jo burtiski tiek izpildītas iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasības neiedziļinoties un pat neizprotot to jēgu. Minētā sakarā LSKA ir informējusi Labklājības ministriju un Veselības ministriju, ka seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai ir būtiski, ka valstī pastāv hospisu tīkls. Pasaulē Hospiss ir medicīnas un sociālā iestāde, kurā tiek sniegta paliatīvā aprūpe un sāpju mazināšana, tiek sniegta arī medicīniskā, sociālā, psiholoģiskā, garīgā un juridiskā palīdzība neārstējamiem pacientiem, kā arī viņu ģimenēm gan slimības laikā, gan pēc mīļotā cilvēka zaudējuma. Hospisā, kopā ar pacientu var būt viņa ģimene un draugi visu diennakti. Pasaulē ir divi hospisa aprūpes veidi – pašā hospisā un mājās. Nodrošināt viesmīlības aprūpi mājās nozīmē, ka visi speciālisti sniedz palīdzību pacientam un viņa tuviniekiem viņa dzīvesvietā. Hospisa pacients ir ne tikai pats mirstošais cilvēks, bet arī visa viņa ģimene, kurai ļoti nepieciešams atbalsts. 

Paliatīvās medicīnas galvenais princips ir - Nepagarināt dzīvi un to nesaīsināt. Šī  principa ievērošana prasa piepildīt cilvēkam atlikušo laiku ar kvalitāti un jēgu, bet ne ar sāpēm un liekām medicīniskām manipulācijām. Tāpēc ir svarīgi zināt par tāda pakalpojuma kā drošības poga pieejamību un to izmantot. Ir psiholoģiski ļoti svarīgi paļauties uz to, ka  saslimstot ar kaut ko neizdziedināmu, seniors pats un tuvinieki zinātu, ka ir precīzs algoritms pa posmiem, kur vērsties un kā tas viss tiek finansēts, bet pēc tam saņemtu nepieciešamo. Tās ir ikviena cilvēka tiesības par kurām cita starpā iestājas tiesībsargs un kuras ikvienam garantē Satversme.  

LSKA atgādina, ka 2022. gadā valsts ieviesa pilotprojektu par  hospisa pakalpojumu mājās pilngadīgām personām un atbalstu viņu ģimenes locekļiem, taču projekts beidzās 31.decembrī. Par valsts apmaksātu hospisa pakalpojumu Latvijā tika savākti 13 454 paraksti, kas ļāva to iesniegt izskatīšanai Saeimā, un valdība, reaģējot uz situāciju, piešķīra finansējumu hospisa pakalpojuma nodrošināšanai šī gada pirmajā ceturksnī, lēšot, ka to varēs saņemt 250 cilvēki. Pagaidām Labklājības ministrija ir nolēmusi uzticēt hospisa pakalpojuma sniegšanu Latvijas Samariešu apvienībai, kas ir lielākā aprūpes pakalpojumu sniedzēja valstī, un tā šogad janvārī sākusi sniegt arī hospisa pakalpojumus mājās, ko pašlaik saņem trīs klienti.  

LSKA uzskata, ka piešķirot nepieciešamo finansējumu sociālā atbalsta pakalpojuma “Drošības poga” sniegšanai visā valsts teritorijā, tiek sasniegti vairāki sociāli svarīgi mērķi, t.i. veicināta psiholoģiskā drošība senioriem un viņu tuviniekiem, mazināts pansionātu piepildījums, apkopota informācija par senioru veselības stāvokli, atvieglots ģimenes ārstu darbs, atbalstītas NVO, koordinēti NMPD izsaukumi, mazināta sociālā spriedze.