LSKA “Senioru Saeima” ir vairākkārt vērsusi ierēdņu uzmanību uz  psihiskās veselības problemātiku senioru interešu aizstāvēšanas kontekstā, un pastāvīgi interesējusies par notiekošo šajā jomā.  

 

Apziņa, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir cilvēka cieņa, veido pamatu iekļaujošai un vienlīdzīgai sabiedrībai, uzskata Latvijas Tiesībsargs.

 

Pašlaik Latvijā izvirzīts mērķis - pārveidot psihiskās veselības aprūpi gan padarot to pieejamu ikvienam, kam tas nepieciešams, gan akcentēt un ievērot psihiskās veselības aprūpes pamatā esošās vērtības, lai tā patiesi atbilstu indivīda vajadzībām un cieņai. 

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka cieņa ir viena no Latvijas konstitucionālajām vērtībām. Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā pasākumi, kurus organizē Tiesībsarga birojs, Latvijas Universitāte un Eiropas Padomes Bioētikas komiteja (CDBIO), ir simpozijs un konference par personas autonomiju un psihiskās veselības aprūpi, kuros iesaistās arī LSKA. 

 

  1. novembris - simpozijs “Personas autonomija un garīgās veselības aprūpe: juridiskā perspektīva”, kurā galvenā uzmanība pievērsta garīgās veselības juridiskajai perspektīvai. Simpozija mērķis ir diskutēt un izvērtēt iespējas pilnveidot valstu garīgās veselības normatīvo regulējumu un piemērošanas praksi tā, lai tā būtu atbilstoša starptautiskajiem cilvēktiesību principiem un normām, kā arī apspriest iespējamos risinājumus, lai labāk aizsargātu cilvēktiesības un veicinātu cilvēka autonomiju garīgās veselības aprūpē. Zinošiem un gādīgiem ārstiem un speciālistiem ir nozīmīga loma cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšanā, tāpēc jo īpaši būtiski runāt par personas autonomijas tiesībām un to faktisko īstenošanu.

 

  1. novembris - konference “Personas autonomijas veicināšana garīgās veselības aprūpes praksē”, tās fokusā autonomijas veicināšana psihiskās veselības aprūpē.

1.Pacientu autonomijas atbalstīšana garīgās veselības aprūpē 

2.Sabiedrībā balstītu pakalpojumu labā prakse

  • Atvērtā dialoga modelis
  • Mobilās komandas (Beļģija)  
  • Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums (Latvija) 
  • Līdzcilvēku atbalsts (Islande)

3.Labā prakse veselības aprūpes iestādēs 

  • Atvērto durvju politika slimnīcu nodaļās (Vācija un Šveice) 
  • Atvērtā dialoga modelis augstas drošības nodaļās (Norvēģija) 
  • Iepriekšēja aprūpes plānošana (Spānija) 
  • Drošo nodaļu modelis (Apvienotā Karaliste) 
  • BET (Basal exposure therapy) apvienojumā ar papildu ārējo kontroli (Norvēģija)
  • Kombinētās pieejas
  1. Apmācība un izglītība 

 

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT – psihosociālas (mentālas) slimības un intelektuālās attīstības traucējumi) ir viena no vismazāk aizsargātajām un nepamatoti izolētām sabiedrības grupām. 

Daudzās valstīs un arī Latvijā šo cilvēku tiesību pārkāpumi un aizskārumi, tostarp ieslodzīšana slimnīcās vai sociālās aprūpes iestādēs, atstāšana bez palīdzības, diskriminēšana un stigmatizēšana, ir bieža parādība. Nereti cilvēkiem ar GRT tiek ierobežo rīcības brīvību, iespēju izvēlēties un rīkoties atbilstoši savām vērtībām un interesēm (autonomija). Tādēļ ir svarīgi, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir pasargāti no cilvēktiesību aizskārumiem un var baudīt tiesības vienlīdzīgi ar citiem.

 

Demence – ir intelektuālo funkciju pasliktināšanās, kurām strauji attīstoties tiek izraisītas domāšanas, spriešanas un atmiņas spēju traucējumi, tas savukārt noved pie personības izmaiņām. Cilvēks parasti neatceras nesenus notikumus, neatminas, ko ēdis brokastīs, ar ko runājis, viņš vairākas reizes atkārto vienu un to pašu teikumu, vēlākā periodā nepazīst pat savus radiniekus. 

Neskaitot atmiņas zaudēšanu, demencei raksturīgas arī problēmas ar uzmanības koncentrēšanu, grūti iemācīties ko jaunu, nespēj atrisināt ikdienas sadzīviskas problēmas. Kopumā šie traucējumi nopietni ietekmē cilvēka sociālās dzīves līmeni, demences progresa ietekmē cilvēkam būs nepieciešamība pēc ikdienas uzraudzības un kopšanas.

Demence ietekmē domāšanu, uzvedību un spējas veikt ikdienas uzdevumus. Traucējumi smadzeņu darbībā cilvēkam neļauj pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā un darba dzīvē. Raksturīga demences iezīme ir nespēja veikt ikdienas darbības samazinātu kognitīvo spēju dēļ. 

Demences priekšvēstneši visbiežāk ir trauksme, nomāktība, miega traucējumi un citas ar uzmanības un atmiņas spējām šķietami nesaistītas sūdzības. Demencei progresējot, parādās izteiktāki traucējumi, kas saistīti arī ar cilvēka uzvedību, motivāciju, spējām sevi aprūpēt, kā arī personību. Pēdējo ir grūti pieņemt, tam nepieciešams atbalsts. Demences skarto piederīgajiem to izdodas atrast katram savā veidā – vienam tas ir psihiatrs, neirologs vai ģimenes ārsts, citam tas var būt labākais draugs, kaimiņš vai mācītājs.

Demence var piemeklēt jebkuru, bet risks palielinās līdz ar vecumu. Lielākā daļa demences slimnieku ir gados vecāki cilvēki, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa vecu cilvēku ar demenci neslimo. Tā nav normāla novecošanas izpausme, bet gan smadzeņu slimība. Ir 5 lietas, kas uzlabo smadzeņu darbību – pareizs uzturs, fiziskas aktivitates, sociālie kontakti, mācīšanās, labs miegs. 

 

Patiess stāsts par demenci ir Veselības ministrijas sagatavots materiāls.  https://youtu.be/BS7gia3PBjA. Veselības ministrija kampaņas “Viss ir Norm.a” kontekstā informē sabiedrību, tostarp seniorus par to, ka cilvēka psihiskā veselība ir tikpat reāla kā fiziskā. Tā var sašķobīties un nav jātēlo, ka viss ir kārtībā.  Nevajag noliegt to, kā cilvēks jūtas, nevajag cieties un justies atstumtam, jāmeklē palīdzība un tas ir normāli. Veselības ministrija aicina vērsties pie sava ģimenes ārsta. 

Visbiežāk demence skar cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, un tā cēlonis var būt insults, infarkts, galvas traumas un citas smagas slimības. Demence ir neirodeģeneratīvo slimību kopums, un tā nav normāla novecošanas procesa daļa

Cilvēki var veikt profilakses pasākumus pret demenci, it īpaši vaskulārās demences gadījumos un agrīna demences diagnosticēšana un nodrošināšana ar savlaicīgu medicīnisko iejaukšanos var būt visefektīvākais paņēmiens cīņā ar progresējošo demenci.

Liels izaicinājums demences ārstēšanā ir aprūpes organizēšana, jo šī slimība paliek ēnā, pateicoties sabiedrības aizspriedumiem un maldiem, ka cilvēkam būtu vienkārši jāļauj mierīgi aiziet. Demences ārstēšana ir simptomātiska, kas nozīmē, ka mūsdienu medicīnai nav pa spēkam izārstēt tās cēloni. Jo agrākā vecumā sākas demence, jo sliktāka prognoze, un šādā gadījumā ārstēšanu būtu jāuzsāk iespējami ātri. Ģimenes ārsti ir ļoti zinoši un centīgi, taču aprūpes organizēšanā būtu jāpieslēdzas arī psihiatram vai neirologam.

 

Tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka - cilvēka cieņa ir viena no augstākajām vērtībām, kas piemīt ikvienam cilvēkam.  Apziņa, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir cilvēka cieņa, veido pamatu iekļaujošai un vienlīdzīgai sabiedrībai. Eiropas tiesību telpā ir daudz labu piemēru, kā nodrošināt šo cilvēku pašnoteikšanās tiesības garīgās veselības aprūpē gan cilvēkiem ar viegliem garīgiem traucējumiem, gan cilvēkiem ar ļoti smagiem garīgiem traucējumiem. Būtiski ir ievērot cilvēka autonomiju un cilvēktiesības arī augstas drošības nodaļās un klīnikās. Jāpilnveido tiesiskais regulējums un medicīniskā aprūpe no sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem līdz pat veselības aprūpes iestādēm.  

Gan nacionālie tiesību akti, gan starptautiskie cilvēktiesību dokumenti paredz virkni demokrātiskās un tiesiskās valstīs pašsaprotamu cilvēktiesību un attiecina tās uz jebkuru cilvēku. Tiesību akti aizliedz diskriminēt cilvēkus pamatojoties uz veselības stāvokli vai invaliditāti. Tomēr vēsturiski ir pieņemts, ka daļa sabiedrības personu ar garīga rakstura traucējumiem uzlūko kā personu, kurai dažādas tiesības var tikt liegtas vai būtiski ierobežotas.

 

Psihiatrisko traucējumu un slimību ārstēšana ir regulēta Ārstniecības likuma XI nodaļā “Psihiskās slimības”. Psihiski slimi pacienti nedrīkst tikt pakļauti diskriminācijai savas slimības dēļ, un tiem jānodrošina medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem. 

Psihiatrija ir veselības aprūpes nozare, kurā strādājošiem ir jābūt apveltītiem ar ļoti augstām pacietības, savaldības un tolerances spējām. Ievērojot pacientu domāšanas un uzvedības traucējumus, nereti slimības noteikto vai veicināto sociālo stāvokli, un to dēļ ierobežotās iespējas aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses, psihiatriskām ārstniecības iestādēm ir ļoti svarīgi nepieļaut pacientu tiesību pārkāpumus, necienīgu izturēšanos, cita veida rīcību, kas var tikt traktēta kā cilvēka pamattiesību pārkāpumi. Pacients psihiatriskās ārstniecības iestādes stacionāra nodaļā var tikt stacionēts ar pacienta vēlēšanos – brīvprātības princips, vai bez pacienta piekrišanas.

Pasaulē lielākā daļa pacientu ar garīga rakstura traucējumiem nesaņem efektīvu medicīnisku palīdzību. Mūsdienu veselības aprūpes plānošanas sistēmai vieni no lielākiem izaicinājumiem ir efektivitātes un kvalitātes mērījumi psihiatrijā, psihoterapijā un narkoloģijā. Psihiskās veselības jomā pastāv grūtības izveidot vienotus un standartizētus kvalitātes rādītājus un novērtēšanas kritērijus. Tas saistīts ar to, ka veselības aprūpes sistēmas dažādās valstīs mēdz krasi atšķirties. Taču zināms, ka pakalpojuma kvalitātes novērtēšana un analīze veicina sniegtās aprūpes kvalitātes uzlabošanu. 

 

Pieejamības rādītāji ir svarīgi, jo atspoguļo kā un cik daudz pakalpojums tiek izmantots. Savukārt efektivitāte ir svarīga no ekonomikas un resursu plānošanas viedokļa, jo liecina arī par pakalpojumu ilgtspēju. Eksistē dažādi ar sabiedrības veselību saistīti faktori (indikatori), kas tieši vai netieši liecina par sabiedrības dzīves kvalitāti, saslimstībām, tostarp garīga rakstura saslimšanām, mirstību, paredzamo dzīves ilgumu. Tādēļ būtiski ir analizēt sabiedrības psihiskās veselības stāvokli, problēmas, medicīniskās aprūpes efektivitāti, jo pakalpojumu kvalitātes, tostarp garīgās veselības aprūpē, atspoguļojums skaitļos ir pamats uz pierādījumiem balstītai veselības politikai, kas būtu vērsta uz psihiskās veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.

 

Daudzās valstīs psihiskās veselības aprūpes standarti vēl tikai veidojas. Nav vienotu kritēriju, lai novērtētu,  ko tieši būtu svarīgi analizēt, lai saprastu, vai sniegtā aprūpe ir kvalitatīva.

Pēc PVO organizācijas ieteikumiem, būtu jāvērtē šādus parametrus: 

  • pacienta viedokļa, viņa lēmumu un autonomijas cienīšana; 
  • pacienta pieredze;
  • ierobežošanas pasākumu pielietošana;
  • iespēja izstrādāt, pārskatīt un ieviest atlabšanas plānu, kā arī uzmanības pievēršana sociāliem faktoriem, šos plānu izstrādājot;
  • atbalsta sniegšana gan pakalpojuma saņemšanas brīdī, gan pēc tam.

PVO nosaka šādas galvenās psihiskās veselības aprūpes kvalitātes dimensijas:

  • uz pacientu centrēta pieeja;
  • psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;
  • starpnozaru sadarbība, realizējot psihiskās veselības aprūpi;
  • profilakse un veselību veicinošie pasākumi;
  • laba procesu vadība;
  • inovatīva un uz nākotni orientēta pieeja.

Katrā no dimensijām speciālisti ir identificējuši parametrus, ko nepieciešams novērtēt pacienta psihiskās veselības aprūpes procesā. 

Skumji, ka no kopumā  noteiktajiem 23 kritērijiem, kas liecina par pacienta psihiskās veselības aprūpes efektivitāti, tikai divus reāli novērtē katrā valstī – 

  • pacientu dzīves kvalitāti 
  • pašnāvību skaitu. 

 

Eiropas Savienībā psihiskās aprūpes veselības sfērā šobrīd nav vienotu kvalitātes kritēriju, ko varētu savstarpēji salīdzināt. Tomēr ir atzīts, ka kvalitātes un ārstēšanas rezultātu novērtēšana ir pamata elementi psihiskās veselības aprūpes procesa kvalitātes analīzei un uzlabošanai.

Piemēram, atkārtoto hospitalizāciju īpatsvars, ambulatoro pakalpojumu pieejamība pēc izrakstīšanas, NMPD izsaukumu skaits sakarā ar psihiskās veselības traucējumiem, sniedz ieskatu, kā un cik kvalitatīvi valstī tiek nodrošināta psihiskās veselības aprūpe. Šo kritēriju vidū var minēt arī cilvēku skaitu ar psihiskās veselības traucējumiem, kuri dzīvo institūcijās (sociālās aprūpes centros, grupu mājās), cilvēku skaitu ar psihiskās veselības traucējumiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, piespiedu ārstēšanas rādītājus, ierobežojošo līdzekļu izmantošanas rādītājus, ievietošanu stacionārā vai specializētajā ārstēšanas iestādē bez pacienta piekrišanas u.c. Ne mazāk svarīga ir psihiskās veselības aprūpes centru un krīzes centru pieejamība, kā arī tādu pakalpojumu pieejamība, kas atbalsta pacienta dzīvošanu mājās.

 

Situācija Latvijā.

Tā kā slimību kontroles un profilakses centrs pārsvarā publicē vispārīgus veselības aprūpes datus, tad grūti izvērtēt psihiskās veselības aprūpes rezultātus, jo trūkst apkopotu datu par pamata rādītājiem, piemēram, pacientu drošību.

  1. gadā tapis Latvijas Ārstu biedrības ziņojums, kurā, balstoties uz diagnožu grupām, iekļauti šādas aktivitātes un to rezultāti:
  • šizofrēnijas diagnostika un ārstēšana;
  • demences diagnostika un ārstēšana;
  • depresijas atpazīšana, vadīšana, ārstēšana un aprūpe;
  • alkohola atkarības ārstēšana;
  • dubultdiagnozes narkoloģijā un psihiatrijā;
  • opioīdu atkarīgo pacientu ārstēšana.

 

Tomēr šobrīd Latvijā mēra tikai vienu specifisku psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju: pacientu ar šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem vai murgiem neatliekama stacionēšana 30 dienu laikā tajā pašā stacionārajā ārstniecības iestādē.

Speciālisti uzskata, ka lai nodrošinātu psihiskās veselības aprūpes kvalitāti, nepieciešams izstrādāt un ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu kontroli. Šobrīd tāda kvalitātes vadības sistēma, kas aptver reālus kvalitātes rādītājus un uzraudzības mehānismus, neeksistē.

 

Salīdzinot tiesībsarga ziņojumus par psihiskās veselības aprūpi ar esošajiem kvalitātes rādītājiem, atklāts, ka konstatētus pārkāpumus aprūpes sniegšanā šie rādītāji neatspoguļo.

Par svarīgākajiem kvalitātes rādītājiem psihiskās veselības aprūpes sniegšanā speciālisti uzskata:

  • pacientu procentu, kuriem ir risks kaitēt sev vai citiem, un kuri pieprasa akūtu psihiatrisku palīdzību/konsultāciju, kuriem palīdzība sniegta divu stundu laikā pēc pieprasījuma brīža, 24 stundu laikā vai 48 stundu laikā (kā vitāli svarīgu to atzīmēja 46% un kā ļoti svarīgu 42% speciālistu);
  • psihoterapeitiskās palīdzības pieejamību akūtas traumas slimniekiem (42% to vērtē kā vitāli svarīgu un vēl 48% kā ļoti svarīgu);
  • nelaimes gadījumu skaitu darbā mediķiem saistībā ar pacientu agresiju psihiatrijas, narkoloģijas stacionāros (atbilstoši apkopotajiem viedokļiem, 40% to uzskata par vitāli svarīgu un 48% par ļoti svarīgu indikatoru);
  • pabeigto suicīdu skaitu pacientiem,  kuri regulāri saņem psihiatrisku palīdzību/ārstēšanu (34% to vērtē kā vitāli svarīgu un 52% kā ļoti svarīgu);
  • paškaitējumu skaitu stacionāros (34% uzskata to par vitāli svarīgu un 48% par ļoti svarīgu rādītāju).

 

Psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešana un to analīze palīdz izprast situāciju valstī, identificēt problēmas un izveidot atbilstošu rīcības plānu. Kvalitatīva aprūpe būtiski uzlabo psihiskās veselības aprūpes efektivitātes rādītājus. Taču vispārīgie sabiedrības psihiskās veselības rādītāji nespēj pilnā mērā atspoguļot vēlamo valsts politiku nozarē. Lai veidotu uz pierādījumiem un pacientu tiesībām balstītu psihiskās veselības aprūpi Latvijā, nepieciešams pārskatīt esošos novērtēšanas parametrus, kā arī izstrādāt, ieviest un regulāri uzraudzīt jaunus kvalitātes kritērijus.

 

Secināms, lielāko daļu palīdzības cilvēkam, kuru skārusi demence (ar vai bez diagnozes), veido tieši piemērotas aprūpes identificēšana un nodrošināšana, kā arī atbalsta sniegšana slimniekam un tā ģimenei. 

Seniors un viņa ģimenes locekļi dažkārt baidās no problēmu diagnozticēšanas un nevēršas pie ģimenes ārsta, lai saņemtu diagnozi un nosūtījumu speciālistu palīdzības saņemšanai.  

 

Senioru interešu aizstāvību Seniori Saeimā atbalsta: 

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

                                    

 

Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu 

Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023 

 

 

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 27 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. Darba kārtība: 

1) Par aktuālo biedrību un nodibinājumu darbības regulējumā

 Informē Sanita Mertena Tieslietu ministrija (TM)

2) Par aktuālo sabiedriskā labuma organizāciju darbības regulējumā

Informē Olga Bogdanova Finanšu ministrija (FM)

3) Par izmaiņām regulējumā sabiedrības pārstāvju iesaistei attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes procesāInformē ane Legzdiņa-Joja Valsts kanceleja (VK) 

  1. Tiek sniegta informācija par grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā un Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumos. 

Problēma - Biedrības un nodibinājumi aktīvi neizmanto iespēju norādīt savu darbības jomu. 2021. gada 1. novembrī UR ir ierakstītas 23 408 biedrības, no kurām savu darbības jomu ir norādījušas tikai 2393 biedrības, un reģistrēti 1563 nodibinājumi, no kuriem 163 nodibinājumi ir norādījuši savu darbības jomu.

"Biedrības un nodibinājumi darbojas dažādās jomās un veic daudzveidīgas aktivitātes. NVO darbība tiek reģistrēta dažādiem nolūkiem, no kuriem trīs būtiskākie ir:

1) organizāciju saimnieciskās darbības reģistrēšana;

2) organizāciju reģistrs pēc to darbības jomas jeb NVO klasificēšanas noteikumi;

3) kā arī uzskaite par tām organizācijām, kas veic sabiedriskā labuma darbu.

Lai arī dažādi klasificēšanas noteikumi eksistē, tie nedod skaidru priekšstatu par NVO, jo nereti organizācijas nespēj identificēt ne savu saimniecisko darbību, ne reģistrē savu darbības jomu UR. Neskaidra kopēja NVO sektora aina rada negatīvas sekas. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus. Šī nenoteiktība rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru. NVO sektora uzskaites neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu NVO, kad tas ir nepieciešams. Ievērojot minēto, TM uzskata, ka nepieciešams noteikt kā obligātu pienākumu visām biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu, tādā veidā padarot NVO sektoru pārskatāmāku un caurspīdīgāku ne tikai attiecībās ar finanšu sektoru, bet kopumā.

Tāpat konkrētas un nepārprotamas darbības jomas reģistrēšana atvieglotu gan finanšu institūciju darbu, gan NVO kontrole un uzraudzība varētu tikt veikta efektīvāk.

Kā ir norādījušas NVO attiecībā uz darbības jomas pieteikšanu ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, ņemot vērā, ka šāds ieraksts nav obligāts, tad NVO nereģistrē darbības jomas, ja vien nav nepieciešamība veikt citus ierakstus UR. Tāpat viens no iemesliem, kāpēc netiek pieteikta darbības jomas ierakstīšana UR, ir tas, ka šis ir maksas pakalpojums.

Jaundibināmās biedrības un nodibinājumi darbības jomu norādīs, iesniedzot UR pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. 

Esošās biedrības un nodibinājumi darbības jomu pirmreizēji norādīs, iesniedzot gada pārskatus VID EDS. Tas attieksies arī uz tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri jau ir norādījuši savu darbības jomu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 779  un tā ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. VID EDS būs nepieciešams integrēt biedrību un nodibinājumu darbības jomas atbilstoši MK noteikumos ietvertajām darbības jomām. 

Biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatus, būs iespēja no piedāvātā saraksta izvēlēties atbilstošu darbības jomu, mērķgrupu (ja biedrība vai nodibinājums vēlēsies to norādīt), kā arī būtu jāparedz iespēja manuāli ierakstīt papildu informāciju, ja tāda ir nepieciešama. Tāpat būtu nepieciešams nodrošināt, ka gada pārskats netiek pieņemts VID EDS, kamēr biedrība vai nodibinājums nav norādījis darbības jomu.

TM uzsver, ka diskusija vēl ir priekšā un attiecas uz MK noteikumiem pēc tam, kad būs pieņemti likuma grozījumi. Likums var stāties spēkā pēc attiecīgu datu sistēmu pielāgošanas, kas var notikt 2024.gadā. 

  1. Tiek sniegta informācija par jautājumiem, kas attiecas uz sabiedrības gaidām pēc jēgpilnām līdzdalības iespējām, īpaši reformu procesā, savlaicīgas informācijas par iespējām iesaistīties un atgriezeniskās saites.  

Šajā sakarā ir izmantojama TAP (tiesību aktu portāls) darbība, jaunais Pašvaldību likums un Interešu pārstāvības atklātības likums. 

Top jauni MK noteikumi par Sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā. 

MK noteikumi 

- precizē sabiedrības līdzdalības procesā iesaistīto pušu rīcību un atbildību

- skaidrāk attiecina uz tiesību aktu izstrādi

- iekļautas reformas un citas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas

- nosaka TAP portāla izmantošanu līdzdalības nodrošināšanai MK   apstiprināmajos tiesību aktos un politikas dokumentos

- skaidrāks regulējums par līdzdalības rezultātu publicēšanu

- mērķtiecīga sabiedrības informēšana par iesaistes iespējām

- stiprinātas dalības iespējas konsultatīvos formātos un šo formātu atklātība

- aktualizēta pieeja līdzdalības iespēju piemērošanai tiesību aktu projektu izstrādē (noteikti arī izņēmumi)

- aktualizēts formālo un neformālo sabiedrības pārstāvju uzskaitījums

- sabiedriskā apspriede, domnīca un citas inovatīvas metodes, norisei arī tiešsaistes formāts

- sabiedrības pārstāvji varēs rosināt līdzdalības iespējas

- atgriezeniskā saite – sistemātiski publiskot un nosūtīt līdzdalības rezultātus. 

VK uzsver, ka sabiedrība jāinformē mērķtiecīgi, kā arī faktu, ka sabiedrības pārstāvji (NVO) iesniedzot dažādas iniciatīvas pārvaldes institūcijās, nesaņem atgriezenisko saiti. Šī situācija ir jāmaina.  

  1. Tiek sniegta informācija par to, ka jau 2022.gada 17.maijā Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pants papildināts ar septīto daļu, nosakot tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt SIA, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus. 

Lai sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) nodrošinātu iespēju dibināt sociālos uzņēmumus, jau ir pieņemti grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, paredzot, ka sešu mēnešu laikā tiek iegūts sociālā uzņēmuma statuss. Tādējādi ir salāgoti divi likumi, kas paredzēti sabiedriskā labuma ietekmes veicināšanai ar uzņēmējdarbību.

Sociālajam uzņēmumam tiek nodrošināta iespēja izmantot priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai, un, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības, kā arī negodprātīgu statusa izmantošanu, vienlaikus tika noteikti stingrāki sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritēriji.

Ir atzīts, ka  spēkā esošie normatīvie akti, tajā skaitā arī Sabiedriskā labuma organizāciju likums, kas regulē SLO darbības, ir novecojuši. Tie kavē sabiedriskā labuma attīstību. Tāpēc FM vadībā ir izstrādāts informatīvais ziņojums “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”, kas apstiprināts MK 2022.gada 29.novembra sēdē. 

Labklājības valstīm ir raksturīga spēcīga sabiedriskā labuma sistēma. Arī Latvijā ir valstiski svarīgi sakārtot SLO jomu. Svarīgi nelikt šķēršļus pilsoniskai aktivitātei un vēlmei veikt ziedojumus, piedalīties brīvprātīgajā darbā, īstenojot svarīgus sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus un darbus. Pašlaik norit darbs pie likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”” izstrādes, ievērojot ziņojumā paredzētās izmaiņas sabiedriskā labuma sistēmā. Tajā skaitā grozījumi tiks veikti arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Likumprojekts paredz:

1) divpakāpju SLO sistēmas ieviešanu, kur organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un attiecīgi atbilstošu priekšrocību un uzraudzības pakāpi;

2) skaidrus nosacījumus SLO iespējām veikt saimniecisko darbību, atsevišķos gadījumos arī 100% saimniecisko darbību. NVO ar SLO statusu būs tiesīgas saimnieciskajā darbībā iegūtos līdzekļus novirzīt SLO aktivitātēm bez uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma;

3) sabiedriskā labuma sistēmas sakārtošanu, kas nodrošinās, ka sistēmā darbojas tikai tādas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana. 

Likumprojekta apspriešanas laikā NVO ir izvirzījusi papildu konceptuālus jautājumus par: 

- nepieciešamību palielināt Komisijas darbības efektivitāti, optimizējot izskatāmās lietas;

- skaidrāku regulējumu SLO saimnieciskajai darbībai; 

- SLO mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumiem, t.sk. neizmantoto ziedojumu ieguldīšana vērtspapīros;

- par ziedojumu nodošanu ārstniecības/ kultūras/ mākslas/ institūcijām;

- par riska vadības elementu ietveršanu Likuma 13.pantā;

- NVO grāmatvedības kārtošanas normatīvā regulējuma pārskatīšanu. 

LSKA 27.septembra NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi vērtē kā ļoti produktīvu un no informācijas aktualitātes viedokļa noderīgu, par ko informē apvienības biedrus un interesentus. 

LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) un NVO sektoru, izmantojot gan LM un SIF atbalstu, gan AS Delfin Group finansējumu. LSKA struktūrvienība Senioru Saeima turpinās piedalīties dažādās NVO un to apvienību aktivitātēs informējot par uzzināto LSKA mājas lapā.  

 

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

                                    

2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.

 

ēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 32 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. Darba kārtība: 

1) Par jaunu organizāciju pievienošanos memorandam  

 Informē Zane Legzdiņa-Joja Valsts kanceleja (VK) 

2) Ministru prezidentes Evikas Siliņas uzruna 

3) NVO un Ministru prezidentes dialogs

 

  1. Tiek sniegta informācija par jaunu organizāciju pievienošanos memorandam  nosaucot šīs 14 organizācijas, kas paraksta memorandu 2023.gada 25.oktobrī.
  2. Ministru prezidente Evika Siliņa savā uzrunā uzsvēra, ka gan viņai personīgi, gan valdībai pilsoniskā dialoga jautājumi ir ļoti svarīgi. Tāpēc arī Valdības deklarācijas 21. punktā ir pausta apņemšanās veicināt sociālo un pilsonisko dialogu, kā arī palielināt finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. Nākošā gada budžetā paredzēti 200 000 euro memoranda aktivitātēm un pilsoniskā dialoga uzturēšanai. Tāpat ir paredzēts piešķirt 2,3 miljonus SIF, kas dažādu projektu veidā šo summu sadala NVO sektoram. Vēl ir paredzēti 1,7 miljoni atbalstam NVO, ko piešķir dažādas ministrijas atbalstu veidā. Ministru prezidente NVO un MK sadarbības memoranda darbību vērtē kā efektīvu un elastīgu, kas nav smagnēja, bet ir jēgpilna. 

Ministru prezidente kā vistuvāko nevalstiskajam sektoram nosauc SIF, bet esošā kultūras ministre ir atvērta sadarbībai ar NVO un labprāt uzņemtos Memoranda padomes koordinācijas pienākumus, taču nevalstiskajām organizācijām un biedrībām ir arī aktīvi jāturpina darboties savās nozarēs, risinot jautājumus nozaru ministrijās. Runājot par sabiedrības informētību, premjerministre norādīja, ka ļoti nopietni uztver dialoga ar sabiedrību veidošanas nozīmīgumu. Ministru prezidente uzskata, ka Kultūras ministrija varētu būt koordinātors NVO sadarbībai ar valdību. Valsts kanceleja neveido politiku NVO jomā. Kultūras ministrija strādā pie rīcības plāna sagatavošanas sadarbībai ar NVO. 

Ministru prezidente atbalsta ideju par konkrētu ministru piedalīšanos NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdēs par konkrētiem jautājumiem, plānojot laiku, risinot pārresoru jautājumus.

Ministru prezidente uzsvēra, ka Memoranda padome ir vieta dzīvām diskusijām ar nevalstisko sektoru. Šajā formātā ir iespēja īstenot valdības deklarācijas līmenī nostiprināto apņemšanos pilnveidot pilsonisko dialogu. Šeit var izrunāt un meklēt risinājumus jautājumiem un problēmām, ko nav izdevies atrisināt nozaru ministriju ietvaros un sadarbības formātos.  Īr daudz pārresoru jautājumu. 

  1. Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga uzsver, ka būtisks ir jautājums par Memoranda padomes jaunā modeļa iedzīvināšanu 2024. gadā. Tādejādi būtiski ir saņemt skaidru signālu no valdības par valsts pārvaldes pārstāvju aktīvu iesaistīšanos darba grupās, kuras paredzēts veidot, lai izdiskutētu nozarēs būtiskus jautājumus. 

NVO ir izteikušas bažas par izkliedētu atbildību starp ministrijām un atbildīgās ministrijas vai personas neesamību, kas koordinētu pilsoniskās sabiedrības attīstību un nodrošinātu to, ka NVO skatījums dažādās nozarēs tiek ņemts vērā. 

NVO uzsver atgriezeniskās saites nozīmīgumu sabiedrībai un aicina nozaru ministrijas iespēju robežās sniegt atbildes par nevalstisko organizāciju komentāriem un ierosinājumiem Evikas Siliņas valdības rīcības plānam. 

NVO aicina aktualizēt diskusiju par reemigrācijas projektu izstrādi, jauniešu plašāku iesaisti politikā, kā arī klimata un aprites ekonomikas nozīmīguma skaidrošanu, uzsverot sabiedrības izglītošanas nepieciešamību un NVO iespējas šajā sakarā.

Nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS"" valdes loceklis Ivars Balodis uzsver nepieciešamību skaidrot valdības darbu plašākais sabiedrībai saprotamā valodā, uzsvaru liekot uz pilsoniskās sabiedrības attīstību. Viņš aicināja sniegt atbalstu organizācijām reģionos. Skaidrot sabiedrībai politisko norišu nozīmīgumu nepieciešams, lai cilvēki saprastu, cik liels ir viņu iesaistes devums un ka šis devums tiek novērtēts nevis ignorēts valdībā. Valsts pārvaldes komunikācijai būtu  jāaptver dažādi iedzīvotāju slāņi un sociālās grupas, ņemot vērā arī to informācijas uztveres spējas, kā arī ierobežojumus.

Iveta Kažoka domnīcas „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos, norāda uz problēmām ar kurām 2024.gadā var nākties saskarties NVO sektoram, jo valdībā pastāv izkliedēta atbildība par sadarbību ar NVO un pilsonisko dialogu. Tas nozīmē, ka katrai NVO konkrētie nozares jautājumi jārisina ar attiecīgās nozares ministru (ministriju). Rezultātā valdībai ir grūti sadzirdēt NVO sektoru un tā problēmas. Ideāli būtu, ja Ministru prezidente nosauktu sava biroja darbinieku vai kādu konkrētu ministriju, kas atbild par pilsonisko dialogu kopumā.     

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS kādā no nākošajām sēdēm vēlas informēt par savu deliģēto pārstāvju paveikto īstenojot memoranda padomes uzdevumus. 

LSKA Senioru Saeimas priekšsēdētāja 25.septembrī piedalījās Rīgas domes rīkotajā „Rīcības plāna projekta  trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam” publiskās apspriešanas sanāksmē Rīgas domes sēžu zālē.  

Atbilstoši MK 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr.16 „Vides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādājusi rīcības plāna projektu trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā laikā no 2024. līdz 2028. gadam.

 

  • Sanāksmē tika sniegta informācija par to, ka Rīgas aglomerācijas pašvaldība: 

 

1) var veikt darbības, kuru izpildes rezultātā ir iespējams samazināt autotransporta un tramvaja radīto trokšņa piesārņojuma līmeni, 

2) bet pašvaldības kompetencē nav veikt darbības citu vides trokšņa avotu – dzelzceļa, aviotransporta un rūpniecības objektu, radītā piesārņojuma līmeņa samazināšanai, jo tās jāveic VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un rūpniecības objektu operatoriem. 

3) var veidot normatīvo regulējumu, kas samazina visu vides trokšņa avotu radītā piesārņojuma ietekmi, nosakot prasības trokšņa avotu izvietošanai, to darbībai, kā arī jutīgu objektu izvietošanai un aizsardzībai. 

4) var sekmēt kluso teritoriju saglabāšanu un paplašināšanu, kā arī to funkcionalitātes un izmantošanas iespēju palielināšanu.

 

  • Darbības, kuras tiek veiktas trokšņa piesārņojuma līmeņa un ietekmes samazināšanai, ir iedalītas piecās grupās:

 

1) Pasākumi, kuru ieviešanas rezultātā, tiešā veidā tiek samazināts trokšņa emisijas/imisijas līmenis vai mazināta skaņas izplatība tās transmisijas ceļā (tehniskie pasākumi);

2) Pasākumi, kas tiešā veidā neietekmē skaņas avotu un uztvērēju, bet ilgtermiņā var sekmēt trokšņa ietekmes līmeņa samazināšanos vai trokšņa pārvaldības uzlabošanu (netiešie pasākumi);

3) Normatīvā regulējuma pilnveidošana, kas var sekmēt trokšņa piesārņojuma līmeņa un ietekmes samazināšanos;

4) Darbības trokšņa pārvaldības sistēmas pilnveidošanai;

5) Rīcības kluso teritoriju saglabāšanai, to pieejamības, funkcionalitātes un akustiskās kvalitātes uzlabošanai.

 

  • Izstrādātajam Rīcības plānam ir 10 pielikumi, kuros sīkāk skaidroti dažādi trokšņa samazināšanas aspekti un metodika, tostarp:  

 

1) Kluso rajonu noteikšanas metodika

2) Tehniskie pasākumi vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai

3) Netiešie pasākumi vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai

4) Darbības trokšņa pārvaldības sistēmas pilnveidošanai

5) Citu personu veicamās darbības vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai

6) Plānoto troksni samazinošos pasākumu sasaiste ar Rīgas attīstības programmas 2022. – 2027. gadam Rīcības plānu un Investīciju plānu

 

 

  • Trokšņa radīto kaitīgo seku novērtējums

 

Sanāksmē tika sniegta informācija par trokšņa radīto kaitīgo seku novērtējumu balstoties uz veiktajiem aprēķiniem. 

Tādejādi  ir noteikts, ka autotransporta radītais troksnis rada būtisku diskomfortu apmēram 99 tūkstošiem jeb gandrīz 15 % Rīgas pilsētas iedzīvotāju, un apmēram 30 tūkstoši iedzīvotāju varētu saskarties ar būtiskiem miega traucējumiem. Sliežu ceļu transporta un aviosatiksmes radītā trokšņa ietekme ir ievērojami mazāka, kas skaidrojams ar salīdzinoši nelielo šo avotu ietekmes zonu. 

Vērtējot autotransporta trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, ir konstatēts, ka nozīmīgākā ietekme ir novērojama Katlakalna, Centra, Teikas, Avotu, Grīziņkalna, Brasas un Maskavas forštates apkaimēs, kur būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pārsniedz 17 % no apkaimes kopējā iedzīvotāju skaita

Augstais būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pilsētas centra apkaimēs skaidrojams ar lielu transporta kustības intensitāti šajās apkaimēs, kuru veicinājusi pilsētas monocentriskā attīstība un pārvietošanās koridoru trūkums Daugavas šķērsošanai. 

Augsts būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits ir novērojams arī mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, kas novietotas pie maģistrālajām ielām, kur trokšņa izplatību nekavē dabiski vai cilvēka veidoti šķēršļi.

Vērtējot dzelzceļa un tramvaja trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, konstatēts, ka sliežu ceļu transporta radītā trokšņa ietekme ir salīdzinoši zemāka, nekā autotransporta trokšņa radītā ietekme, tomēr dzīvojamās apbūves teritorijās, kas robežojas ar dzelzceļu, tā ir uzskatāma par būtisku. Nozīmīgākā ietekme ir novērojama Beberbeķu, Rumbuļas, Mīlgrāvja, Maskavas forštates un Šķirotava apkaimēs, kur būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pārsniedz 13 % no apkaimes kopējā iedzīvotāju skaita.

Vērtējot aviotransporta trokšņa radītās kaitīgās sekas Rīgas pilsētas apkaimēs, konstatēts, ka aviotransporta radītā trokšņa ietekme ir lokāla, skarot tikai tās Rīgas pilsētas daļas, kuras šķērso lidojumu koridoru zemākās daļas. Tajā pašā laikā apkaimēs, kuras ietekmē aviotransporta radītais troksnis, tā ietekmes līmenis ir uzskatāms par nozīmīgu. Nozīmīgākā ietekme ir novērojama Beberbeķu, Mūkupurva un Buļļu apkaimēs, kur būtiskam diskomfortam pakļautais iedzīvotāju skaits pārsniedz 24 % no apkaimes kopējā iedzīvotāju skaita. 

  • Sanāksmē tika prezentēta Rīcības plāna izstrādes gaita

norādot uz to, ka uzsākot Rīcības plāna izstrādi, tika organizētas tikšanās ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem, kuru laikā tika iegūta informācija par trokšņa avotiem, kas traucē Rīgas iedzīvotājiem, piemēram, dažādu rūpniecības uzņēmumu darbības radīto troksni, vilcienu kustību pa dzelzceļa sliedēm, gaisa kuģu nolaišanās un pacelšanās trajektorijām, kā arī autotransporta kustības radīto troksni. 

Sanāksmē tika sniegts apkopojums par to, kāda ir atgriezeniskā saite ar apkaimju pārstāvjiem tikšanās reizēs, kad visvairāk negatīvu komentāru tika saņemts par autotransporta kustības radīto troksni.

Par vienu no lielākajām problēmām daļā Rīgas apkaimju ir norādīts, ka rīta un vakara pīķa stundās ielas, kas atrodas B un C kategorijas ielu tuvumā, tiek izmantotas sastrēgumu apbraukšanai, tādējādi paaugstinot trokšņa līmeni un radot apdraudējumu pārējiem satiksmes dalībniekiem (gājējiem un velosipēdistiem). Kā piemēri minamas Krūzes iela, Smārdes iela, Lielirbesiela, Tapešu iela, Valdeķu iela, Graudu iela, Kristapa iela, Kapseļu iela, u.c. 

Sanāksmju laikā ir saņemti priekšlikumi, dažādiem satiksmes mierināšanas pasākumiem, kuri ir iekļauti Rīcības plānā kā tiešie pasākumi vides trokšņa samazināšanai. Saistībā ar autotransporta kustības radīto troksni kā viens no trokšņa avotiem norādīts nekvalitatīvais ielu segums, par kura uzturēšanu un seguma maiņu ir atbildīgs Rīgas Domes Satiksmes departaments. 

Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji ir izteikuši viedokli par autotransporta kustības ātruma samazināšanas nepieciešamību atsevišķās Rīgas apkaimēs, kā arī par iespējamiem kravas autotransporta kustības ierobežojumiem. Troksni samazinošie pasākumi “Braukšanas ātruma ierobežojumi” un “Ierobežojumi kravas transporta kustībai” ir iekļauti gan Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2017.-2022. gadam, kā arī pārcelti uz Rīcības plānu vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2024.-2028. gadam. 

Kā vienu no problēmām, kuru izcēla biedrību pārstāvji no Vecmīlgrāvja apkaimes, ir kravas autotransporta kustība pa Emmas un Meldru ielām uz Rīgas brīvostas teritoriju, tādējādi radot paaugstinātu trokšņa līmeni dzīvojamās teritorijās šo ielu tuvumā, it īpaši nakts laikā. Lai samazinātu kravas transporta kustību pa Emmas un Meldru ielām, kā iespējamais risinājums ir minama Laivinieku ielas posmā no Atlantijas ielas līdz Vecāķu prospektam izbūve. 

Atsevišķu Rīgas apkaimju (Imantas, Zolitūdes, Zasulauka, Šampētera, Torņkalna, Dārzciema, Šķirotavas) pārstāvji ir pauduši viedokli par vilcienu kustības pa dzelzceļa sliedēm radīto troksni un vibrācijām. Ir norādīts, ka Rīgas pašvaldības kompetencē nav veikt darbības citu vides trokšņa avotu, šajā gadījumā, dzelzceļa radītā piesārņojuma līmeņa samazināšanai, bet tās jāveic VAS “Latvijas dzelzceļš”. 

  1. gadā, balstoties uz stratēģisko karšu rezultātiem, ir uzsākta VAS “Latvijas dzelzceļš” trokšņa samazināšanas rīcības plāna izstrāde. 

Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir iekļauts pasākums “Troksni samazinošo pasākumu ieviešana, ieviešot rīcības plānu trokšņa samazināšanai vilciena līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā”, kas ietver detalizētu troksni  samazinoši pasākumu plānošanu dzīvojamās teritorijās Rīgas aglomerācija dzelzceļa līniju tuvumā. 

Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji ir izteikuši interesi par dzelzceļa infrastruktūras līnijas „Rail Baltica” būvniecību, plānotajām satiksmes organizācijas izmaiņām, kā arī paredzētajiem troksni samazinošajiem pasākumiem.  

Paredzams, ka ilgtermiņā Rīgas attīstības programmā 2020. – 2027. gadam definētā mērķa sasniegšanu pozitīvi ietekmēs pašvaldības plānotie pasākumi transporta infrastruktūras pilnveidošanai, piemēram,:

  • Rīgas Ziemeļu transporta koridora izbūve;
  • Raņķa dambja un Vienības gatves savienojuma izbūve;
  • Rietumu maģistrāles izbūve.

 

LSKA Senioru Saeima priekšsēdētāja Barba Girgensone 



Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

                                    

2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.



LM LOGO

Service by Chukmasoff