Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 25 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi. 

Darba kārtība: 

1. Par aktuālo Eiropas Savienības “Demokrātijas aizsardzības paketes” īstenošanā un iespējamo ietekmi 

Informē Sanita Mertena Tieslietu ministrija un Andris Gobiņš Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis Biedrība "Eiropas Kustība Latvijā"

1. Par grozījumiem MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums"

Informē Zane Legzdiņa Joja Valsts Kanceleja 

Informācijai par sēdē skatāmā pirmā jautājuma aktualitāti:

2020. gadā ES nāca klajā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu. Lai papildinātu un padziļinātu šo rīcības plānu, Eiropas Komisija 2023. gada decembrī nāca klajā ar Demokrātijas aizsardzības paketi, kas ietver:

1) paziņojumu, kurā pārskatīts darbs, kas paveikts saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu;

2) tiesību akta priekšlikumu izveidot kopējus pārredzamības un pārskatatbildības standartus interešu pārstāvības darbībām, kuru mērķis ir ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Savienībā un kuras veic ārpussavienības valstu vārdā;

3) ieteikumu veicināt brīvas, godīgas un noturīgas vēlēšanas;

4) ieteikumu veicināt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību politikas veidošanā.

Christian Moos EK Ekonomikas un sociālās komisijas loceklis ir paudis viedoklis, ka bažas par naidīgu valstu, piemēram, Krievijas, kaitīgu ietekmi ir pilnīgi pamatotas. Ir bijuši daudzi piemēri, kā galēji labējām partijām izsniegti izdevīgi aizdevumi, piešķirti amati uzraudzības padomēs bijušajiem politiķiem, ienesīgi līgumi apšaubāmiem uzņēmējiem un finansējums šķietamām NVO. Tomēr Demokrātijas aizsardzības pakete ir iesniegta pārāk vēlu. 2023. gada vasaras sākumā paketes izskatīšana tika atlikta uz vairāk nekā pusgadu, jo izskanēja ļoti skaļa un vienprātīga kritika par tajā iekļauto tiesību aktu. Ierosinātā direktīva stigmatizētu NVO, kuras saņem finansējumu no trešo valstu, piemēram, ASV, valdībām. Direktīvā sniegtās definīcijas ir neskaidras. Direktīva paredz veidot to NVO reģistru, kas saņem jebkādu finansējumu jebkādiem mērķiem, tostarp NVO pamatdarbībai, no trešo valstu (valstis, kas nav ES dalībvalstis, piemēram ASV, Kanāda) Organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzdod jautājumu, kāpēc EK neveido vispārēju pārredzamības reģistru, kas aptvertu visus interešu pārstāvjus un būtu saderīgs ar spēkā esošajiem tiesību aktiem valstu līmenī, kā arī radītu skaidru un drošu juridisko pamatu visām ieinteresētajām personām. EK šis direktīvas projekts būtu jāatsauc un 2025. gadā jāīsteno visaptverošāka pieeja tās pēctecim, kas nekalpotu kā instruments demokrātijas ienaidnieku rokās.

1. Padomes sēdē Sanita Mertena (TM) un Andris Gobiņš EK Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis, Biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" informēja par faktisko situāciju ar EK izstrādāto direktīvas projektu. 

Tiek izskaidrots secinājums, ka direktīva stigmatizētu pilsoniskās sabiedrības NVO, jo pieprasa visa veida trešo valstu līdzekļu saņēmējiem – NVO reģistrēties īpašā reģistrā, kā arī tas, ka šāds reģistrs savas funkcijas nepildīs un mērķis izpētīt naudas plūsmu no trešajām valtīm uz ES pilsoniskās sabiedrības NVO netiks sasniegts. 

Līdz šim nav pētīts kāda varētu būt šīs direktīvas ietekme uz cilvēku pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas TM gatavo dokumentu par to, kas būtu uzlabojams EK izstrādātajā regulā, lai paustu Latvijas pozīciju skaidri un kritiski.  Latvijas viedoklis – ja tiek veidots kāds interešu pārstāvju reģistrs (līdzīgi lobistu reģistram), tad jābūt skaidram uz ko, kādiem subjektiem šis reģistrs attiecas, tam jābūt visaptverošam, bet tās ir ļoti lielas administratīvās izmaksas. 

TM pārstāve uzskata, ka ar to vien, ka TM pauž savas bažas par regulu ir par maz, jo nepieciešami konstruktīvi priekšlikumi. Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve A.Frīdenberga uzskata, ka NVO nevar iesniegt priekšlikumus, kamēr šajā dokumentā nav skaidri definēti riski (izņemot vārda brīvību) kas tiek mazināti ar šādas direktīvas pieņemšanu. Tāpēc vispirms jālūdz EK sagatavot risku analīzi un veikt ietekmes izvērtējumu, lai varētu sniegt konstruktīvus priekšlikumus. 

Vita Tērauda akcentē direktīvas ideju – ja NVO saņem finanses no trešās valsts, tad tiek automātiski pieņemts, ka saņēmējs ir finanšu devēja interešu pārstāvis, kas izkrop\lo pilsoniskās sabiedrības NVO darbības jēgu. 

Iveta Kažoka norāda, ka šobrīd ne Latvijā ne citās ES dalībvalstīs nav skaidrība par to uz kādām pilsoniskās sabiedrības NVO un kādām šo NVO darbībām direktīva varētu attiekties. Pašlaik dokuments ir tik neskaidrs, ka var pieņemt, ka tā regulējums būtu attiecināms uz NVO pamatdarbībām. Ir zināms, ka ES dalībvalstīs jau pastāv līdzīgi reģistri, tāpēc jauns reģistrs nav nepieciešams.  

1. Padomes sēdē Zane Legzdiņa Joja (Valsts Kanceleja) informēja par iecerētajiem grozījumiem MK 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 "Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums”.

Šie grozījumi paredz:

1) noteikt Memoranda padomes prioritātes un izstrādāt darba plānu triju gadu periodam

2) darba grupu izveidei noteikt papildu mērķi - nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes sadarbības uzlabošanu

3) sastāva izmaiņas - IEM valsts sekretārs, biedrība «Latvijas Pilsoniskā alianse» iegūst pastāvīgu mandātu, pārējie 7 NVO puses locekļi uz divu gadu pilnvaru termiņu tiek ievēlēti vēlēšanās

4) no NVO vidus ievēlētais padomes vadītāja vietnieks – viens cilvēks turpmāk ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas

5) nostiprināt iespēju Memoranda padomes sekretariāta pienākumu dalīšanai starp Valsts kanceleju un konkursā izvēlētu NVO

6) citus tehniska rakstura precizējumus atbilstoši līdzšinējai praksei (attālināta dalība, elektroniskās balsošanas procedūra).      

Sēdē tiek debatēts cik aktuāli ir minētie grozījumi un vai šo grozījumu pieņemšana ir iespējama līdz 2024.gada oktobrim, kad beidzas līdzšinējās padomes pilnvaras. 

Tiek atbalstīta operatīva rīcība aktualizējot jautājumu par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu padomes locekļiem, kurus deliģē NVO. Tiek atbalstīts viedoklis, ka jaunajam padomes sastāvam būtu jāveic viss nepieciešamais lai kvalitatīvi izstrādātu un apstiprinātu nepieciešamos grozījumus minētajos MK noteikumos. Tomēr, lai iedzīvinātu jauno padomes modeli līdz 2024.gada oktobrim ir nepieciešams pieņemt trīs kritiski svarīgos grozījumus, tāpēc vasaras laikā padomei jāorganizē diskusijas par to, kā darbosies jaunais padomes modelis.   

Senioru Saeimu projektā „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds” Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024. Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Konferenci rīkoja: augstskola “RISEBA” sadarbībā ar Latvijas senioru kopienu apvienību un citām NVO, kas rūpējas par sociālā riska atstumtības risku skartajiem.

“Neredzamie”: Latvijā augstākais sociālās atstumtības risks Baltijas valstīs

Mūžizglītība, digitālās un finanšu pratības uzlabošana var ievērojami mazināt sociālas atstumtības risku, kas skar 27,6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, secināts konferencē “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā”.

Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju šajā vecuma grupā, Lietuvā šādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 tūkstoši cilvēku (18,9%). Tādējādi Latvijas situācija vērtējama kā smagākā, konferencē “Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību” atzina viens no pētījuma autoriem, augstskolas RISEBA prorektors Valters Kaže.

V.Kaže uzsvēra, ka svarīgi sasniegt šo iedzīvotāju daļu, kurus varētu dēvēt par “neredzamajiem”, jo ikviens no tiem ir zaudēts cilvēkkapitāls un potenciāls sociālais un ekonomiskais slogs sabiedrībai. Tāpēc būtiski veicināt šo sociālo grupu reintegrāciju darba tirgū, valsts pārvaldes institūciju, izglītības iestāžu un NVO kopējā sadarbībā nodrošinot to motivācijai un spējām atbilstošu prasmju attīstību, psiholoģiskā atbalsta un finanšu pratības mentoringa iespējas. Kā risinājuma iespējas pētījumā izcelta mērķēta mūžizglītība, valsts līmeņa prasmju monitorings un digitālo prasmju attīstīšana.

“Neredzamo temats kļūst arvien aktuālāks: joprojām liela sabiedrības daļa cieš no sociālās atstumtības un neiekļaujas arī darba tirgū, vienlaicīgi tam valdība arvien vairāk runā par darbaspēka trūkumu. Savukārt, kā norāda Latvijas Banka, reģionos vērojama klātienes finanšu pakalpojumu sašaurināšanās, kas daļai iedzīvotāju arī var radīt atstumtības sajūtu. Mūžizglītība un finanšu un digitālā pratība ir svarīgi instrumenti, ar kuriem šīm sabiedrības grupām var palīdzēt un veidot sabiedrību ar iekļaujošu nodarbinātību,” diskusijas tematiku iezīmēja “Meta Advisory” vadītājs Armands Gūtmanis. 

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis konferencē akcentēja nepieciešamību veidot “ceļa karti”, ar kuras palīdzību darba tirgū iekļaut riska grupas cilvēkus. “Svarīgs jautājums ir problēmas diagnostika, lai uzzīmētu turpmākā ceļa karti, kas var arī nebūt visam mūžam, bet praktiski noderēt tuvākajā nākotnē,” sacīja I. Lipskis.

“Bezdarbs tuvākajos gados pietuvosies dabiskā bezdarba līmenim – šobrīd reģistrētā bezdarba līmenis ir 5,2%, tāpēc darba tirgū maksimāli jāiesaista darbaspēka rezerve un ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, bet šīm grupām bieži vien digitālās prasmes nav pietiekamā līmenī un tās jāuzlabo,” secināja I. Lipskis.

Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Darba tirgus departamenta direktore Eva Lossane atzina, ka šobrīd, kad aktuāla ir motivācija mācīties mūža garumā, arī karjeras konsultants ir pieprasīta profesija. “Sabiedrība pamazām pierod pie situācijas, ka karjeras konsultācija attiecas uz jebkuru un ir izmantojama mūža garumā.”

“Obligātās izglītības posmā vēl vairāk jāiedziļinās tajā, kā skolēnus mācām apgūt jaunas zināšanas, izzināt jaunas lietas – tas, manuprāt, ir liels izaicinājums gan politikas veidotājiem, gan izglītības profesionāļiem,” sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere.

Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingūna Jurgelāne-Kaldava pauda uzskatu, ka augstākās izglītības līmenī 80% cilvēku jau zina, kā rīkoties situācijā, ja nepieciešamas papildu prasmes. “Kurpretim tas, kā sasniegt “neredzamās grupas”, ir liels uzdevums pašvaldībām, jo tieši tās vislabāk zina savus cilvēkus,” viņa sacīja.

Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna pauda bažas par to, ka digitālās prasmes var būt nepietiekamas arī gados jauniem cilvēkiem, kuriem interesē ļoti šauras tēmas. “Vēl pavisam cits stāsts ir sociālo dienestu klienti, kas ir tik bēdīgā situācijā, ka NVA programmas viņiem pat nav piemērojamas. Neslēpsim, ka Latvijā ir daļa praktiski analfabētisku un arī tikai svešvalodā runājošu cilvēku,” sacīja U. Lapskalna.

Sociālās uzņēmējdarbības uzņēmuma “Ligero” vadītāja Liene Reine-Miteva pastāstīja, ka aptuveni 22% no 200 Latvijā aktīvajiem sociālajiem uzņēmumiem par savu darbības jomu izraudzījušies darba atrašanu cilvēkiem no riska grupām: personām ar invaliditāti, sodāmību, pēc ārstēšanās no atkarībām. Sociālie uzņēmumi palīdz arī Ukrainas civiliedzīvotājiem. 

Uzņēmuma “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns konferencē atzina, ka finanšu jomā saistībā ar dažādu sabiedrības grupu iekļaušanu lielākā problēma ir ēnu ekonomika, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daļai cilvēku tiek liegta pieeja dažādiem finanšu pakalpojumiem.

1. Vandāns atzina, ka senioriem finanšu pakalpojumi var būt grūtāk pieejami digitālo prasmju trūkuma dēļ: daudzas darbības veicamas attālināti, tāpēc var būt vajadzīga zvanu centra darbinieku palīdzība. 

“No otras puses, rīkošanās ar digitāliem dokumentiem un citi finanšu pratības pamati ir jāmācās arī jauniešiem. Jau šobrīd ikdienas finanšu pakalpojumu pamatā ir darbības ar viedtālruni un aplikācijām, un tā tas būs arī tuvākajā nākotnē. Finanšu pratība ir ļoti individuāla un nav viegli definēt, kura grupa ir visvairāk pakļauta riskam. Galvenais ir piedāvāt dažādas izglītošanās iespējas un apmācīt cilvēkus, kā nopietni izturēties pret savām finansēm,” izteicās T. Vandāns. 

Jauniešu auditorija ir sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” uzmanības centrā. Tā vadītājs Gustavs Upmanis pastāstīja, ka uzņēmuma izstrādātais “Darba tinderis” palīdz jauniešiem pārvarēt bailes no neizdošanās darba intervijā, organizējot īsas virtuālas sarunas ar potenciālo darba devēju. 

Savukārt Latvijas Senioru kopienu apvienības pārstāve, Senioru Saeimas priekšsēdētāja Barba Girgensone kā daudzu senioru galveno problēmu minēja gan prasmju, gan mūsdienīgu datoru un viedtālruņu neesamību. “Tāpēc aktuāls ir jautājums par bibliotēkām ārpus Rīgas, kur reizē var iegūt pieeju internetam un saņemt konsultāciju par dažādu valsts pakalpojumu izmantošanu,” sacīja B. Girgensone.  

Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs Edmunds Cepurītis, rezumējot konferencē izskanējušos viedokļus, uzsvēra, ka viņa pārstāvētās komisijas uzdevums arī turpmāk būs savest kopā sociālās atstumtības jautājumu risināšanā iesaistītās puses un meklēt risinājumus. 

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka darba devēju iesaiste ir ļoti svarīga. Kā pozitīva ir vērtējama tendence par to, ka šobrīd ir iespēja mācīties, atrodoties darba vietā. Referenti izteica aicinājumu darba devējiem vēl precīzāk un fokusētāk definēt savas vajadzības, tādējādi veicinot apmācības efektivitāti. Šāds modelis šobrīd tiek attīstīts NVA apmācību programmās, kas tiek veidotas sasaistē ar darba devēju pieprasījumu.

Konferencē uzstājās: 

Valters Kaže, augstskolas RISEBA prorektors, Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Eva Lossane, Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus departamenta direktore, Baiba Bašķere, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore, Ingūna Jurgelāne-Kaldava, Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācijas valdes priekšsēdētāja, Una Lapskalna, Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja, Liene Reine-Miteva, sociālās uzņēmējdarbības uzņēmuma "Ligero" vadītāja, Toms Vandāns, uzņēmuma "IPF Digital Latvia" vadītājs, Gustavs Upmanis, sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” veidotājs, Barba Girgensone, Latvijas Senioru kopienu apvienības struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja, Edmunds Cepurītis, Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sekretārs.

Konferenci rīkoja: augstskola “RISEBA” sadarbībā ar Latvijas senioru kopienu apvienību, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO”, Rīgas aktīvo senioru aliansi RASA, Latvijas pretnabadzības tīklu “EAPN Latvia”, Vidusdaugavas NVO centru, Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociāciju “LAKMA”, Latvijas sociālo darbinieku biedrību, Latvijas pieaugušo izglītības apvienību, Sociālo uzņēmumu “Visas iespējas”.

Konference "Cilvēki sociālās atstumtības ēnā – kā mūžizglītība un finanšu pratība spēs uzlabot viņu labklājību" ievadīja pasākumu sēriju "Nākotnes sociālās un darba tirgus politikas forums". 

Informāciju sagatavoja Armands Gūtmanis, “Meta Advisory” direktors

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.