- Autors LSKA
- Senioru Saeima
- 554 skatījumi
28.februārī notika NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde, kurā piedalījās LSKA
Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 25 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas.
Darba kārtība:
Diskusija par interešu konflikta novēršanas regulējuma ietekmi uz biedrību un nodibinājumu darbību un to amatpersonām - prezentācija.
Informē Līga Stafecka Biedrība "Sabiedriskās politikas centrs Providus" Finanšu ministrija Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Sabiedrības integrācijas fonds Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Ir identificēti interešu konflikta trīs problēmu bloki NVO kontekstā: 1)Valsts amatpersonas statuss NVO pārstāvjiem; 2) Interešu konflikta izpratne; 3) Izpratne par to, kad NVO pārstāvim par iesaisti pienākas atlīdzība.
Pamatproblēmas:
1) Attiecībā uz NVO bieži vien nav skaidra konsekvence, t.i. kādēļ dažkārt tiek prasīts un dažkārt netiek prasīts valsts amatpersonas statuss:
ES (kohēzijas) fondu uzraudzības komitejā prasība ir, apakškomitejās – nav, citiem fondiem – dažādi (atkarībā no tā, vai ir balsstiesības). Dažādu finansējuma piešķiršanas konkursa komisijās dažkārt prasība ir, dažkārt nav. Pastāv dažādu statusu piešķiršana NVO pārstāvim vērtēšanā: dažkārt prasība ir, dažkārt - nav, atkarībā no tā, kādas pilnvaras.
Memoranda padomei līdz šim nebija, bet vai nebūs arī tad, ja nāks līdzi naudas dalīšanas funkcija jaunajā Memoranda modelī?
2) Pastāv nesamērīgums. Dažkārt no NVO tiek prasīta tik niecīga iesaiste (piemēram, projektu vērtēšanā, kur sagaidāms, ka tiks iesniegts 1-2 projekti), ka valsts amatpersonas statuss būtu nesamērīgs apgrūtinājums.
3) Neprognozējamība. Dažkārt, kad iestāde aicina NVO iesaistīties, tā nav pat domājusi, vai iesaistei līdzi nāks amatpersonas statuss – NVO nevar skaidri rēķināties ar to, kas gaidāms
Attiecībā uz valsts amatpersonas statusu NVO pārstāvjiem Providus piedāvā:
- 2024.gada ietvaros pārskatīt dažādus sadarbības formātus, kuros darbojas NVO, un pārvērtēt, kuros no tiem amatpersonas statuss turpmāk ir noteikti vajadzīgs, jo NVO pārstāvis veic funkcijas, kas ir nepārprotami raksturīgas amatpersonai.
- Alternatīva statusa iespējas. Šādos gadījumos jāizsver, vai iespējams/lietderīgi NVO piedāvāt kādu alternatīvo iesaistes formu. Piemēram, novērotāja statuss (bez balsstiesībām); pieaicināto ekspertu vai konsultantu statuss, kuriem amatpersonas var uzdot sev interesējošus jautājumus, bet tālāk ar iegūtajām zināšanām rīkoties pilnīgi pēc saviem ieskatiem (proti, ekspertu viedoklis nav saistošs).
Šīs alternatīvās iesaistes formas īpaši svarīgas ir brīžos, kad NVO iesaistei prognozējama zema intensitāte (piemēram, 2–3 sēdes gadā), kad par NVO darbu nav paredzēta atlīdzība, kad prognozējams, ka no NVO puses par iesaisti būs zema interese.
Tas nozīmētu, ka, piemēram, kādā uzraudzības komitejā daļa NVO būtu pilntiesīgi komitejas pārstāvji (tātad, amatpersonas), daļa – novērotāji (tātad, nebūtu amatpersonas).
- Aicinot NVO pārstāvjus pieteikties dažādiem iesaistes formātiem, skaidri viņus informēt, vai tiem līdzi nāk vai nenāk amatpersonas statuss. Ja nāk līdzi šis statuss, skaidri informēt, no kura brīža (iekļaušanas valsts amatpersonu sarakstā) un kad/kādā veidā sniedzamas amatpersonu deklarācijas (par tām katru reizi atgādinot).
Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo normatīvo regulējumu Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses
Sēdē tiek analizēti daži gadījumi neskaidrību lokam, ko paver “emocionālie” interešu konflikti vai “netiešas personiskās intereses” (attiecas ne tikai uz NVO, bet arī uz valsts pārvaldes pārstāvjiem):
Ja tiek vērtēti savas jumta organizācijas vai savu biedru organizāciju iesniegtie projekti?
Ja reiz vērtētājs un projekta pieteicējs/kandidāts uz kādu amatu bija sadarbības partneri vai kolēģi?
Ja vērtētājs un projekta pieteicējs/kandidāts ir kādas organizācijas biedri (NVO, korporācija, klubs)?
Ja projekta pieteicējs/kandidāts un vērtētājs šobrīd sadarbojas kādā projektā (kas nav saistīts ar vērtējamo konkursu)?
Ja reiz vērtētājs ir publiski kritizējis projekta pieteicēju/kandidātu?
Ja vērtētājam un projekta pieteicējam/kandidātam ir draudzīgas attiecības (piemēram, redzēti kopā bārā), bet nav kopēja ģimene?
Tāpēc Providus piedāvā:
1) Sadalīt interešu konfliktus objektīvajos (atbilstoši Finanšu regulas terminoloģijai) un subjektīvajos. Objektīvajiem interešu konfliktiem ņemt par pamatu Latvijas Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktos ierobežotos parametrus, standartu (šis standarts neaptvēra iepriekšējā slaidā minētos piemērus). Subjektīvajiem ņemt par pamatu vērtētāja paša izpratni par to, kad viņš/viņa spēj saglabāt objektivitāti un kad nespēj.
Atkarībā no tā, vai interešu konflikts ir objektīvs vai subjektīvs, nošķirt sekas, kas rodas, ja tas netiek ievērots.
Objektīvu interešu konfliktu pārkāpšanas sekas: nopietnas.
Subjektīvu interešu konfliktu pārkāpšanas sekas: vērtētājam ir tiesības nepiedalīties konkrēta pretendenta vērtēšanā un/vai balsošanā tad, ja ir šaubas par savu objektivitāti, bet seku, ja tomēr piedalās, nav ne pašam vērtētājam, ne konkursam.
Labā prakse subjektīvos interešu konfliktos, kā arī citās situācijās, kad šķiet, ka labāk sevi atstatīt no lēmumu pieņemšanas:
Nopietni apsvērt, vai atteikšanās no piedalīšanās lēmumu pieņemšanā neparalizēs lēmumu pieņemšanas gaitu – mazā valstī dažkārt nav reāli uzstādīt pašu augstāko interešu konflikta novēršanas latiņu, jo tad nereti lēmumu pieņemšana vispār nebūs iespējama.
Ja sevis atstatīšana lēmumu pieņemšanu neparalizēs un interešu konflikts subjektīvi šķiet nozīmīgs, tad gan labāk sevi atstatīt. Jo nopietnākas šķiet konfliktējošās intereses, jo lielāks pamats atteikties no iesaistes. Taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no iesaistes pilnīgi visos posmos.
