Sirds un asinsvadu slimības jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) gadiem ilgi ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā. Lai sekmētu šīs tendences mazināšanos, biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) iesaistījusies kompānijas “Meta advisory Business and government relations consultancy” Sirds un asinsvadu slimību darba grupas organizētajā pētījumā ar mērķi apkopot veselības sektora viedokļu līderu ieteikumus, kuri tiks ņemti vērā, sagatavojot priekšlikumus valdībai un parlamentam par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanai nepieciešamajiem pasākumiem.
LSKA uzskata, ka laba veselība ir ieguvums visām nozarēm un sabiedrībai kopumā. Tā ir izšķiroši būtiska arī ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, kā arī īpašs rūpju objekts katra cilvēka, visu ģimeņu un vietējās sabiedrības dzīvē. “Produktīvi veicināt un aizsargāt cilvēku veselību, tādejādi samazinot arī priekšlaicīgas nāves relatīvo risku, iespējams vien tad, ja šajā procesā aktīvi iesaistās arī pats cilvēks. Tādēļ veselības sektora līderu viedokļa apkopojums, to popularizēšana sabiedrībā kā arī ieteikumi par KVS ārstēšanas uzlabošanu, ir ļoti būtiski,” norāda LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” vadītāja, Mg.iur Barba Girgensone.
“Sabiedrības veselības rādītāju būtiska uzlabošanās valstī iespējama vien tad, ja visiem iedzīvotājiem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības nodrošināšana, saglabāšana un uzlabošana ir sabiedrības, katra indivīda un arī valsts kopīga atbildība, realizējot dažādu nozaru politiku,” uzsver juriste.
Mediķi norāda, ka veselīga dzīvesveida ievērošana spēj samazināt koronāro sirds slimību veidošanās risku par 83%, mazina cukura diabēta risku sievietēm par 91% un resnās zarnas vēža risku svīriešiem par 71%. Diemžēl neraugoties uz to, ka sabiedrība tiek regulāri informēta par veselīga dzīvesveida un arī atbilstoša uztura nozīmi dažādu saslimstību profilaksē un dzīvildzes palielināšanā, lielas daļas Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidā un ēšanas paradumos pārmaiņas notiek ļoti kūtri vai nenotiek nemaz. LSKA uzskata, ka tādēļ jo īpaši svarīgi ir popularizēt pareizas diētas principus, informējot visus iedzīvotāju slāņus par nevēlamajiem diētas komponentiem, kas spēj ievērojami ietekmēt KVS risku, kā arī pārliecināt cilvēkus regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
“Regulāras, vecumam un veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes mazina KVS agrīnu sākumu un progresēšanu, kā arī aizkavē citu kardiovaskulāro riska faktoru rašanos. Tādēļ cilvēki ar nozīmīgu KVS risku profesionāli jāiedrošina un jāveicina viņu fiziskā aktivitāte optimālā līmenī. Tā nav “neiespējamā misija”, jo par fizisko aktivitāšu nepieciešamību, kā arī to labumu veselībai, pacientus var informēt arī viņu ģimenes ārsts vai citi veselības aprūpes speciālisti vizītes laikā,” saka Barba Girgensone.
Juriste norāda, ka tiek turpināta arī LSKA 2021.gadā īstenotajā projektā „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” uzsāktais senioru interešu aizstāvēšanas virziens attiecībā uz medikamentu kompensācijas problemātiku. “Atbildīgajām valsts institūcijām jāņem vērā, ka seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai ir būtiska medikamentu 100 % kompensācija, jo medikamentu lietošana dzīves kvalitātes uzturēšanai viņiem ir regulāri nepieciešama,” norāda B.Girgensone.
“LSKA jau vairākkārt uzsvērusi, ka nepieciešams veselības ministrijas pārraudzībā veidot darba grupu, lai medicīniski un finansiāli argumentētu geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā. Jāņem vērā, ka gados veci cilvēki ļoti bieži sirgst ar dažāda rakstura patoloģijām, tai skaitā ar dažādām sirds asinsvadu sistēmas slimībām, arteriālo hipertensiju. Šajos gadījumos pacientam parasti tiek nozīmēta konkrēta terapijas shēma, taču, vai seniors to var ievērot un nozīmētos preparātus lietot regulāri, ir atkarīgs gan no medikamenta cenas, gan tā, vai attiecīgais preparāts ir iekļauts kompensējamo medikamentu sarakstā. Ja zāles ir dārgas, un līdz ar to senioram gandrīz nepieejamas, tad paļauties uz terapijas turpināšanu īpaši nevar,” uzsver “Senioru Saeimas” vadītāja. Tādēļ medikamentu kompensācija senioru vecumu cilvēkiem daudzos gadījumos vistiešākajā veidā skar kā viņu atveseļošanās iespēju, tā dzīvildzi.
LSKA atzīst, ka seniors ar savu dzīves pieredzi var veiksmīgi analizēt savu veselības stāvokli un savlaicīgi vērst speciālistu uzmanību uz problēmām, tādēļ iesaistoties kompānijas “Meta advisory Business and government relations consultancy” Sirds un asinsvadu slimību darba grupas organizētajā pētījumā, dažādu senioru pasākumu laikā biedrība izplatījusi arī fiziskās aktivitātes un sirds un asinsvadu sistēmas riska skrīninga aptaujas anketu, kuras rezultāti tiks apkopti un analizēti pētījuma ietvaros.
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13
