Autors LSKA

Autors LSKA

24.janvārī biedrības „Svētās „Ģimenes Mājā”” 

Rīgā, Klostera ielā 5. 

notika 2023. gada pirmais senioru izglītības seminārs.

 

Esam uzsākuši senioru mācību gadu.

Bija pulcējušies daudzi interesenti – kopā 45 seniori, kas bija gatavi apgūt zināšanas un jaunas prasmes.

Semināru ievadīja biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, kas sveica visus jaunajā gadā un informēja par plānoto gada laikā.

Iepazināmies ar Semināra komandu: AS "DelfinGroup" Mārketinga direktori Dairu Balceri un projektu vadītāju Mārtiņu Filipoviču.

Mārtiņš Fiļipovičs vadīja semināru un iepazīstināja mūs ar labi sagatavoto prezentāciju par jautājumiem:

  • Naudas darījumu veidi.
  • Privāto finanšu un budžeta plānošana.
  • Kredītu veidi, kam pievērst uzmanību, izvēloties piemērotāko aizdevumu.

Semināra laikā bija iespēja rast atbildi uz tādiem jautājumiem:

  • Kādu palīdzību iespējams saņemt no valsts vai pašvaldības?
  • Kādu informāciju nekādā gadījumā nenodot citiem, lai nekļūtu par krāpniecības upuri?
  • Kā iespējams ietaupīt, veicot mazas izmaiņas ikdienā?

Katram semināra dalībniekam dāvājām semināra vadītāju speciāli senioriem sagatavotu krāsu bukletu „Kā ietaupīt?” – par enerģijas izmaksām, apkures ekonomiju, ūdens taupīšanu un kā maksāt mazāk par visu patērēto.

Daira Balcere un Mārtiņš Filipovičs atbildēja uz daudzajiem klausītāju jautājumiem, sniedza konsultācijas un bija gatavi sadarboties semināros nākotnē.

Bijām pateicīgi par saturīgi vadīto semināru.

Pateicamies par semināra vadītāju sarūpēto kafijas galdu ar kliņģeri, pīrāgiem un citiem gardumiem.

Liels paldies „Svētās „Ģimenes Mājas”” laipnajām darbiniecēm par sirsnīgo uzņemšanu un mūsu apkalpošanu.

Turpināsim senioru izglītošanu.

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId78962f2fa3

 

  1. janvārī darbu uzsāk biedrības struktūrvienība “Senioru Saeima”, kuras darbību atbalsta LR Labklājības ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds un ziedotājs AS "DelfinGroup". Turpinām senioru interešu aizstāvību – energo krīzes pārvarēšana, atbalstu pieprasīšana, veselības jautājumu risināšana, iesniegumi ministrijām un līdzdalība pieteikumu sagatavošanā senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Darbojamies LT Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē.

Sadarbojamies ar senioru kopienu pārstāvjiem visā Latvijā.

Mums 2022. gada janvārī pievienojas biedrība „Kuldīgas Senioru skola”, kļūstot par juridisko biedru.

  1. gada oktobrī tika parakstīts Sadarbības līgums ar biedrību „Vidusdaugavas NVO centrs”, kura apvieno 47 biedrības.

Turpinām sociālā atbalsta programmu novadu sociālajos dienestos un pansionātos, ko finansē AS "DelfinGroup" (Banknote), nododot senioru aprūpes inventāru, medicīniskos līdzekļus. Labiekārtojam teritorijas senioru centros. 

Ar ziedotāja atbalstu stiprinām biedrības pamatdarbības un informācijas kapacitāti, izglītojam seniorus semināros, dodamies sadraudzības braucienos ciemos pie senioriem visā Latvijā.

Kopā ar ziedotāju un Latvijas bankas speciālistiem vadījām “Naudas prasmju nedēļu 2022” senioriem.

Vadījām Mēdijpratības seminārus reģionu bibliotēkās senioriem kopā ar bibliotēku darbiniekiem, organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), sadarbībā ar Kultūras ministriju. Organizējām aptaujas, izplatījām prezentācijas un iesniedzām materiālus informatīvo materiālu sagatavošanā sadarbībā ar LNB 

Piedalījāmies tiešsaistes diskusijā senioriem “Viltus ziņas ir lipīgas”, ko organizēja LR Kutūras ministrija.

Informējām seniorus par kiberdrošību Smart-ID.

Pievienojāmies 2022. gada 31. augustā NVO un MK Memorandam, to parakstot.

Īstenojām LR Labklājības ministrijas atbalstītos pasākumus – senioru izglītošana, informācijas izplatīšana, sadarbudzības tīklu veidošana braucienos, tikšanās ar senioriem reģionos.

Ziedojām medikamentus Kramatorskas pilsētai (Ukrainā), nododot fondam „Ziedot.lv”.

 Īstenotie projekti:

  1. Projekts ““Senioru Saeima” Latvijā “atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds „NVO fonda” programmā no 01.01.2022. līdz 30.10.2022.gadā.

Projekta mērķi

  1. 1senioru interešu aizstāvēšana, Senioru Saeimas darbība
  2. senioru kopienu sadarbības veicināšana

Turpinām senioru interešu aizstāvību un mērķgrupas sociālo integrāciju. Uzsākta aktīva Senioru Saeimas darbība.

  1. LR Labklājības ministrijas atbalstīts projekts „Biedrības darbības atbalsts” no 02.2022. līdz 20.12.2022.g., pasākumi –sadraudzība, senioru izglītība, medijpratība, pieredzes apmaiņas braucieni, kvalitatīvas informācijas par Senioru Saeimu izplatīšana.
  2. Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas programmā atbalstīts projekts “Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem” īstenošanai laika posmā no  gada 1. jūlija līdz 2022. gada 15. novembrim.

Projekta virsmērķis:

Palīdzība Ukrainas kara bēgļiem iekļauties mūsu sabiedrībā sadarbojoties senioriemSabiedrības integrācija.

 Īstenojam sadarbību, mācām latviešu valodas pamatus, Sarunu klubos runājam par mūsu kultūrvēsturi, braucam kopā ekskursijās pa Latvijas ievērojamām vietām, apmeklējam koncertus.

  1. Rīgas domes Labklājības departamenta projekts „Rīdzinieku sadraudzība 2022. gada Senioru dienā Dobelē”, projekta laikā kopā ar Dobeles senioriem, ukraiņu ģimenēm un Rīgas senioriem Dobelē 4. oktobrī atzīmējām sadraudzībā Vispasaules Senioru dienu. Īstenošanas laiks 19.09.2022. līdz 19.10.2022.g.

Par visiem mūsu pasākumiem 2022. gada laikā informējām mājas lapā www.lskapvieniba.lv

  1. decembrī nodevām par ziedotāja AS “DelfinGroup” (Banknote) finansējumu iegādāto sociālās aprūpes un atpūtas inventāru.

 

Dāvinājuma līgumu un mantas pieņemšanas aktu parakstīja biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja Lāsma Mežsēta un biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

 

Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot veselības veicināšanā un trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanā biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” struktūrvienības Sociālās rehabilitācijas Dienas centra “Kopā būt” esošajiem pacientiem.

 

Līguma priekšmets ir biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” par AS „DelfinGroup” mērķziedojumu iegādātie inventāri:

  • 1 ( viens) masāžas galds
  • 4 ( četri) saliekamie nodarbību galdi

Mantas vērtība summā  839,19 EUR (astoņi simti trīsdesmit deviņi eiro un 19 eiro centu)

Biedrība „„LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 2022. gadā noslēdza Sadarbības līgumu ar “Vidusdaugavas NVO centrs”, kura izveidojusi struktūrvienību Dienas centru „Kopā būt”, sociālajai rehabilitācijai senioriem un maznodrošināto ģimeņu locekļiem. 

Dienas centrs 2018. gadā reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Esam pateicīgi ziedotājam, ka varam atbalstīt mūsu jaunā sadarbības partnera centienus uzlabot senioru dzīves kvalitāti un rūpēs par mazturīgajiem Jēkabpilī.

Jau 2020. gadā uzsākām ziedotāja atbalstītos pasākumus sociālajā aprūpē 

 

Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam LSKA varējusi 2021. gadā iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus 

  • Dobelē, 
  • Mazsalacā,
  • Līvānos, 
  • Viļakā, 
  • Šķilbēnos, 
  • Aucē, 
  • Alūksnē, 
  • Subatē, 
  • Balvos, 
  • Laucienā
  • Pļaviņās  
  • Cēsīs.

 

  1. gadā turpinājām uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

Esam varējuši palīdzēt senioriem pansionātos un sociālo dienestu aprūpes iestādēs

  • Kuldīgā, 
  • Valmierā, 
  • Ludzā, 
  • Valtaiķos
  • Limbažu novadā pansionātā „Pērle” 
  •  Balvu sociālā dienestam 
  • Sabilē pansionātā
  • Mērsraga invalīdu atbalsta centrā
  • Ventspils senioriem Neredzīgo biedrības centrā
  • Ozolniekos SAC „Zemgale” 
  • Jēkabpilī Pirms Ziemsvētkiem palīdzējām “Vidusdaugavas NVO centrs” struktūrvienības Sociālās rehabilitācijas Dienas centra “Kopā būt” esošajiem pacientiem.

 

Foto par dāvinājumu Dienas centram „Kopā būt” varat skatīt mūsu mājas lapas „Galerijā” „Dāvinājums draugiem Jēkabpilī”

Pateicamies AS “DelfinGroup” (Banknote) par 

  1. gada ziedojumu sociālā atbalsta pasākumiem  novados.

 

Lai mums laba sadarbība atbalstot tos, kam visvairāk nepieciešams, arī turpmāk.

25.novembrī Jelgavas novada Sociālā aprūpes centram „Zemgale” Ozolniekos nodevām par noziedotāja AS “DelfinGroup” (Banknote) finansējumu iegādāto dārza atpūtas zonas inventāru.

Dāvinājuma līgumu un mantas pieņemšanas aktu parakstīja centra vadītājs  Alvars Šteinbergs un biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Par aprūpes centru mājas lapā rakstīts: 

SOCIĀLĀS APRŪPES CENTRS „ZEMGALE"

Jelgavas novada sociālās aprūpes centrs „Zemgale" atrodas skaistā vietā 1,5 km attālumā no Ozolnieku pagasta centra un 6 km attālumā no Jelgavas. Savu darbību uzsācis 1975.g. 1. aprīlī kā nams veciem cilvēkiem, bet 1998.g. tas kļuva par sociālo aprūpes centru „Zemgale", kas ienesa vērienīgas pārmaiņas vecu cilvēku un personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanā.

  • Nodrošinām ar dzīvojamo platību
  • Organizējam medicīnisko aprūpi
  • Organizējam racionālu ēdināšanu
  • Veicam rehabilitācijas pasākumus
  • Organizējam kultūras un atpūtas pasākumus
  • Pēc vēlēšanās organizējam garīgo aprūpi
  • Organizējam palīdzību sociālo problēmu risināšanā

ILGLAICĪGĀ APRŪPE

  • nodrošinām iemītniekus ar dzīvojamo platību, kurā ir sadzīvei nepieciešamais inventārs;
    • apgādājam iemītniekus ar veļu, apģērbu un apaviem;
    • organizējam iemītnieku medicīnisko aprūpi;
    • organizējam racionālu ēdināšanu, ņemot vērā iemītnieku vecumu un veselības stāvokli;
    • veicam sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pasākumu kompleksu atbilstoši katra iemītnieka fiziskajam un psihiskajam stāvoklim;
    • ja nepieciešams, apgādājam iemītniekus ar rehabilitācijas līdzekļiem (kompensatoriem);
    • organizējam kultūras un atpūtas pasākumus;
    • pēc iemītnieku vēlēšanās organizējam garīgo aprūpi atbilstoši personas konfesionālajai piederībai;
    • organizējam palīdzību iemītnieku individuālo sociālo problēmu risināšanā.

ĪSLAICĪGĀ APRŪPE

Īslaicīga aprūpe, līdz 1 mēnesim – pēc pārciestiem insultiem, infarktiem, pēc slimnīcas periodā, ja nepieciešama pastāvīga kopšana un aprūpe.
Lai saņemtu īslaicīgu aprūpi, nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

KLIENTU AR VECUMA DEMENCI APRŪPE

Klienti ar vecuma demenci saņem sekojošus pakalpojumus:
• racionālu ēdināšanu (4x dienā), ņemot vērā iemītnieku vecumu un veselības stāvokli;
• kvalitatīvu medicīnisko aprūpi;
• sociālo un medicīnisko rehabilitāciju, atbilstoši katra iemītnieka fiziskajam un psihiskajam stāvoklim;
• Koriģējošo un stabilizējošo vingrošanu;
• konstruktīvu brīvā laika pavadīšanu.

Klients tiek nodrošināts:
• ar palīdzību individuālo sociālo problēmu risināšanā, kā arī juridisko palīdzību;
• ar iespēju apmeklēt kultūras un atpūtas pasākumus;
• ar radošajām aktivitātēm;
• ar pastaigām svaigā gaisā;
• ar veļu, apģērbu un apaviem.

Esam priecīgi, ka varējām dāvāt 

  • 5 priežu koka solus 

Dāvinājuma kopsumma EUR 1 815,00 (viens tūkstotis astoņi simti piecpadsmit eiro un 00 centu) 

Pateicamies SIA „Darba Spars” rūpīgo darbu un kvalitatīvo solu izgatavošanu pēc pasūtījuma.

 

Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam LSKA varējusi 2021. gadā iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos, Pļaviņās un Cēsīs.

2022. gadā turpinām uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

 

Esam varējuši palīdzēt senioriem Kuldīgā, Valmierā, Ludzā, Valtaiķos, Limbažu novadā pansionāta „Pērle” iemītniekiem, Balvu sociālā dienesta aprūpē esošie saņēma dāvinājumā skaistu lapeni, palīdzējām pansionāta senioriem Sabilē, Mērsraga invalīdu atbalsta centra klientiem un Ventspils senioriem Neredzīgo biedrības centrā.

 

Tagad dāvājām solus Ozolniekos SAC „Zemgale” teritorijas labiekārtošanai. Pavasarī kopā ar ziedotāju piedalīsimies centra skaistās un plašās teritorijas labiekārtošanā izvietojot atpūtas solus.

 

Turpinām atbalstīt seniorus novados.


Foto par centru, teritoriju un solus varat skatīt „Sociālās aprūpes centrs „Zemgale””  mūsu mājas lapas „Galerijā”

Sirds un asinsvadu slimību darba grupā, kas izveidota pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros,  darbojas arī biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”.

Grupā  darboties aicināti piedalīties mediķi, veselības aprūpes eksperti, valsts pārvaldes institūcijas, pacientus un citas sabiedrības grupas un intereses pārstāvošas organizācijas. 

Darba grupas sēde notika tiešsaistē Zoom platformā 9. decembrī.

Darba grupa turpina pirms diviem gadiem iesākto darbu, kura mērķis ir veicināt sociālo tiesību ievērošanu un palielināt ārstēšanas pieejamību visiem iedzīvotājiem, sevišķu uzmanību pievēršot sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. 

Darba grupa izstrādā ieteikumus un rekomendācijas valdībai un Saeimai par ārstēšanas pieejamības uzlabošanu

Šogad ir notikušas vairākas darba grupas sēdes, kā arī 13. septembrī klātienes pasākumā, kur biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” prezentēja senioru anketēšanas par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas problēmām, darba grupas dalībnieki un citas organizācijas (virs 30 pārstāvju paraksti)  parakstīja Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu, lai veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju mūžu iedzīvotāju un kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanai. 

Aicinājums publicēts arī mūsu mājas lapā www.lskapvieniba.lv

Darba grupas 9. decembra sēdes darba kārtība:

  1. Eiropas Savienības jaunumi sirds veselības veicināšanas jomā;
  2. Paveiktais pēc 13. septembra Aicinājuma parakstīšanas;
  3. Aktivitātes 2023. gadā ar mērķi attīstīt Aicinājumā izteiktās idejas – priekšlikumi un diskusija.
  4. Jaunā valdības deklarācija un veselības jautājumi tajā.

Sēdi vadīja darba grupas vadītājs Dr. med. Romualds Ražuks

Pateicamies visiem, kas darbojas aktīvi šajā darba grupā.

  1. gadā turpināsim piedalīties darba grupā un aizstāvēt senioru tiesības uz veselību un ilgāku mūžu.

Labklājības ministrijas

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojām

  1. gadā no līdz 2. februāra līdz 
  2. decembrim

Ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks un biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne  28. janvārī parakstīja Līgumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2022. gada aktivitātēm.

Pamatojoties uz Ministrijas 20.01.2022. rīkojumā Nr.7 “Par apakšprogrammas 05.63.00 “Dotācija biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskām organizācijām” pasākumu finansējumu 2022.gadam” paredzēto finansējumu tika noslēgts mūsu biedrības aktivitāšu atbalsta līgums.

Piešķirtais finansējums pasākumiem tika izlietots laika posmos:

  1. posmā laikā no februāra līdz martam

Biedrības  senioru interešu aizstāvībai izveidotās struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības uzsākšanas nodrošināšana.

       2.posmā no aprīļa līdz jūnijam

Senioru veselības izglītības semināru un attālināto digitālo prasmju,  mēdijpratības apmācību organizēšana.

       3. posmā no jūlija līdz septembrim

Senioru sadarbības braucienu reģionos nodrošināšana Cēsīs, Kuldīgā, Balvos, Dobelē un Ventspilī, kā arī koncertu, muzeju un apskates objektu  apmeklējumi.

       4. posmā no oktobra līdz decembrim

„Senioru Saeimas” dokumentu sagatavošana iesniegšana LR Saeimas komisijām un informācijas izplatīšana.

Pateicamies „Senioru Saeimas” vadītājai, juridisko zinātņu maģistrei Barba Girgensone par darbu pasākumu īstenošanā..

Pateicamies informācijas speciālistei Ilonai Bērziņai par informācijas sagatavošanu un publikācijām mājas lapas www.lskapavieniba.lv 

Esam sagatavojuši katra posma atskaites, tās iesniegtas savlaicīgi un ministrija apstiprinājusi, saņēmām finansējumu turpinājumam sekojošā posmā. Gala noslēguma atskaite arī pieņemta un maksājums saņemts.

Pateicamies Labklājības ministrijai par atbalstu.

Senioru interešu aizstāvību, izglītošanu un sadarbības pasākumus visā Latvijā turpināsim 2023. gadā.

 

Projekta vadītāja Lilita Kalnāja,

  1. gada decembrī

  

Elektronisko parakstu izmanto mazāk nekā 20% senioru

Lai arī saimniecisko vajadzību kārtošana tiešsaistē nereti ir parocīgāka un ievērojami ietaupa laiku, tikai 19% senioru izmanto elektronisko parakstu, no kuriem tikai 8% to lieto regulāri. Tajā pat laikā trešdaļa senioru nezina, kur vērsties pēc palīdzības gadījumos, kad kāds mēģina izkrāpt viņu datus. 

Aptaujājot Latvijas seniorus par paradumiem elektroniskā paraksta lietošanā un par izpratni dažādos kiberdrošības jautājumos, secināts, ka 67% senioru izprot, kas ir elektroniskais paraksts, tomēr to savās ikdienas gaitās lieto mazāk kā piektdaļa jeb 19% aptaujāto – 8% lieto regulāri, 11% reti. Visbiežāk elektronisko parakstu lieto galvaspilsētā dzīvojošie seniori ar augstāko izglītību vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem. Tāpat noskaidrots, ka 17%  aptaujāto Latvijas senioru ir elektroniskais paraksts, bet viņi to neizmanto vispār.

Visbiežāk seniori izmanto elektronisko parakstu finanšu pakalpojumiem (39,9%), veselības un aprūpes e-pakalpojumiem (26%), kā arī mājas un saimniecības e-pakalpojumiem (24,7%). Elektroniskā paraksta lietošanu seniori apgūst gan no valsts iestāžu sniegtās informācijas (23%), tāpat no internetā pieejamās informācijas (17%), kā arī daļu senioru elektroniskā paraksta lietošanā apmācījuši ģimenes locekļi (17%).

“Jaunu tehnoloģiju un rīku apgūšana var būt izaicinājums ikvienam. Varētu teikt, ka seniori ir īpaša riska kategorija, kurai papildu uzmanība jāvelta ne vien attiecīgā rīka funkcionalitātes apguvei, bet arī jādomā par kritisku pieeju tā turpmākajā lietošanā – ir jāspēj izvērtēt dažādus riskus, jālieto tās apdomīgi un pārdomāti. Kādā Lietuvā veiktajā aptaujā secināts, ka seniori neizmanto elektronisko parakstu, jo baidās, ka ar to salauzīs tālruni. Arī aptaujājot Latvijas seniorus, secinājām, ka, neskatoties uz faktu, ka kopumā seniori orientējas kiberdrošības pamatjautājumos, tik un tā liela daļa izvēlas lietot konvencionālos līdzekļus, baidoties par dažādiem riskiem,” norāda SK ID Solutions Latvijas vadītāja Sanita Meijere. 

44% aptaujāto senioru apgalvo, ka zina, ko nozīmē termins “kiberdrošība” un “sociālā inženierija”, tajā pašā laikā tikai trešdaļa (32%) regulāri atjauno paroles dažādos interneta portālos, tostarp e-pastā un citās vietnēs. Tāpat 32% senioru nezina, kur vērsties un meklēt palīdzību datu krāpniecības gadījumos.

Aptaujā senioriem vaicāts arī par gadījumiem, kad ir saskārušies ar citu personu mēģinājumiem uzzināt un iegūt viņu privātos datus, tostarp, piemēram, bankas konta pieeju vai e-pasta paroles. 30% aptaujāto senioru atzīmē, ka viņu paziņu lokā ir cilvēki, kuri saskārušies ar datu izkrāpšanas gadījumiem. Tajā pat laikā 18% senioru norādījuši, ka mēdz dalīties ar informāciju par savām parolēm ar citiem, tostarp ģimenes locekļiem, kas liecina, ka aizvien liela daļa senioru neizprot riskus, ko šādi paradumi var radīt.

*Dati ir daļa no SK ID Solutions un Latvijas Senioru Kopienu Apvienības aptaujas par senioru zināšanām. 

Aptauja veikta 2022. gada novembrī, aptaujājot 891 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 55 gadiem. 

Lai informētu seniorus par elektroniskā paraksta lietošanas priekšrocībām un sniegtu ieskatu kiberdrošības pamatjautājumos, 16. novembrī plkst. 13.00 Latvijas Senioru Kopienu Apvienība (LSKA) kopā ar autentifikācijas rīka Smart-ID izstrādātāju SK ID Solutions organizēja tiešsaistes semināru. Seminārā tika prezentēti šī gada novembrī veiktās aptaujas dati, kur seniori no dažādām Latvijas vietām novērtēja savas vispārējās zināšanas kiberdrošības jautājumos un elektroniskā paraksta lietošanā.

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId23121c4a97

Semināra laikā gados vecākie sabiedrības locekļi tika ne vien izglītoti par šiem jautājumiem, bet arī informēti par dažādām nozares tendencēm, t.sk. elektroniskā paraksta plašo pielietojamību, kiberdrošības riskiem, ikdienas gaitās noderīgiem rīkiem. SK ID Solutions no savas puses informēja arī par senioru aptaujas rezultātiem, parādot to, kāda ir realitāte elektroniskā paraksta lietošanā Latvijas senioru vidū un kāda ir izpratne par kiberdrošības aspektiem – pieejas paroļu maiņu, saskaršanos ar viņu personīgo datu iegūšanu.

Seminārā piedalījās

Lilita Kalnāja, Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece;

Sanita Meijere, SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītāja;

Ints Balodis, Video satura autors un resume.lv dibinātājs.

Interesenti varēja vērot pasākumu tiešsaistē: SK ID Solutions YouTube kontā un Latvijas Senioru Kopienu Apvienības Facebook kontā.

Šajā saitē ir pieejams semināra ieraksta video –https://www.youtube.com/watch?v=G6gAxGIjujs&t=1751s  

12. novembrī Svētās Ģimenes Mājā 

biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” rīkoja ukraiņu atbalsta projekta noslēguma pasākumu.



Daudzos pasākuma dalībniekus, rīdziniekus un ukraiņus,  uzrunāja biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Viņa dalījās ar mūsu nodomiem palīdzēt ukraiņiem iejusties mūsu sabiedrībā, justies atbalstītiem. Savas uzrunas noslēgumā apsveica visus klātesošos ar Ukrainas varonīgo cīnītāju uzvaru Hersonā. Mēs ticam Ukrainas uzvarai.

 

Pasākumā piedalījās  Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist”, skanēja dziesmas un lībiešu tradīciju stāsti. Ansambļa vecākā Zoja Sīle mūsu ukraiņu draugiem krievu valodā pārtulkoja lībiešu rudens un ziemas tradīciju stāstus no Miķeļiem līdz ziemassvētkiem. Pirms tam mēs tos klausījāmies latviešu valodā kopā ar ansambļa izpildītām lībiešu dziesmām. Pateicamies ansambļa vadītājai Diānai Loginai un Baibai Kūlainei par daudzo mūzikas instrumentu spēli. Liels paldies visiem ansambļa dalībniekiem par skaisto priekšnesumu. Mūsu ukraiņu draugi iepazinās ar Latvijas senās tautas – lībiešu tradīcijām, valodu un dziesmām.

 

Ar projekta aktivitātēm iepazīstināja biedrības projekta vadītāja, valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Pateicāmies visiem par aktīvu līdzdalību mūsu pasākumos – ekskursijās un nodarbībās. Kopā projekta laikā uzrunājām 100 Rīgā mītošos Ukrainas iedzīvotājus, kas atraduši pie mums patvērumu no Krievijas uzsāktā kara.

 

Nozīmīga projekta aktivitāte bija latviešu valodas pamatu apguves nodarbības, ko vadīja pieredzējusi skolotāja, biedrības valdes locekle Liesma Neipreisa. Latviešu valodas skolotāja pateicās nodarbību cītīgajiem dalībniekiem. Pamati ir apgūti, varam turpināt nākotnē ukraiņu izteikto vēlmi apgūt latviešu valodu.

 

Visi vienojāmies – sadraudzības pasākumi turpināmi. Vēlamies apgūt ukraiņu tautas vēsturi, tradīcijas un iemācīties ukraiņu valodas pamatus. Savukārt ukraiņu vēlas turpmāk būt kopā ar Rīgas senioriem, kuri ir kļuvuši viņiem labi draugi.

 

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” dalīborganizācija biedrība „Mazirbes draugu kopa”, kas rūpēja arī par lībiešu kultūras popularizēšanu, dāvāja Astrīdai Babānei un Svētās Ģimenes Mājas pārstāvei Dzintrai Bušmanei, kas aktīvi piedalījās pasākuma organizēšanā, bukletu par lībiešu dziesmu ansambļa 50 darbības gados piedzīvoto „Līvlist”- ANNO 1972. Pateicamies materiālu atlases un izkārtojuma autorei, ansambļa dziedātājai Lailai Niedrei par 50 gadu pārskata skaisto sakārtojumu. Bukletā publicētas arī ansambļa dalībnieka kopš dibināšanas un mūsu koncerta dziedātāja Jēkaba Raipuļa atmiņas.

 

Pasākumā bija aicināti piedalīties arī mazākumtautību biedrību pārstāvji.

 

Biedrība „Mazirbes draugu kopa” visus pacienāja ar lībiešu tradicionālo gardumu – sklandu raušiem.

 

Pasākuma noslēgumā skatījām video sižetu par projekta aktivitātēm, ekskursijām Rundālē, Lībiešu krastā, Siguldā, valodas mācību nodarbībām un mūsu dalību kopā ar ukraiņiem pasākumos.



Pasākuma foto mirkļus

 „ Ukraiņu atbalsta projekta noslēgums 12.novembrī”

 varat skatīt mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv

Galerijā 



Projekts ”Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansējuma l

īgums Nr. AIC-22-44-lī.

tiek īstenots laika posmā 

no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 15. novembrim

Īstenojot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu „Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”, izplānojām kopā ar senioriem braucienu baudīt zelta rudeni. 

Aicinājām 20 Ukrainas bēgļus kopā ar 30 Rīgas senioriem doties ekskursijā. 

 

Pasākumā Siguldā, Stacijas laukumā apskatījām Ilonas Vuškānes  izstādi „Ar putniem”, kopā ar mākslinieces māti, Svētās Ģimenes Mājas darbinieci Dzintru Bušmani priecājāmies par skaistajiem darbiem.

Sekoja kafijas pauze un sadraudzība kafejnīcā „Kaķu māja”

Turpinājās Siguldas apskate gida vadībā. Mūsu gide bija ļoti interesanta, zinoša un interaktīva. Pateicamies par labo krievu valodu un spēju iesaistīt stāstījumā jebkuru no mums. 

Siguldas Jaunā pils 

Siguldas Jaunās pils vēsture

11.–13. gadsimtā Siguldas apkārtnē valdīja Gaujas lībieši, kas pilskalnu virsotnēs veidoja koka nocietinājumus. Pirmo mūra ēku Zobenbrāļu ordenis uzcēla 1207.–1209. gadā. 17. gadsimta sākumā Poļu– zviedru karu laikā Livonijas ordeņa pils tika nopostīta, un pils teritorija pārtapa par lēņu muižu, kas 18. gadsimtā iekļāvās Vidzemes guberņā.

1780.gadā muiža nonāca Borhu dzimtas īpašumā. 1867. gadā Aleksandra Borha meita Olga kļuva par kņaza Dmitrija Kropotkina sievu, un Olgas pūrā bija Siguldas muiža. Laulībām sekoja Kropotkinu vasaras rezidences – Siguldas Jaunās pils – būvniecība no 1878. līdz 1881. gadam. Kņaziene Olga Kropotkina kā Siguldas patronese panāca, ka dzelzceļa līnija Rīga–Pleskava šķērso pilsētu un tiek izveidots kūrorts, atbalstot tūrisma objektu un naktsmītņu attīstību. 1893. gadā Olgas dēls kņazs Nikolajs Kropotkins pārņēma pils un tās teritorijas pārvaldību, kā arī turpināja mātes iesākto, izveidojot bobsleja un kamaniņu trasi, minerālūdens ražotni un veicinot autotūrismu.

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā Siguldā atradās frontes līnija starp Vācijas un Krievijas armiju, un pils tika izlaupīta. Latvijas neatkarības pasludināšanai sekoja agrārā reforma, un 1922. gadā Kropotkinu dzimta zaudēja īpašuma tiesības uz pili. Valdība pili piešķīra Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrībai, kas 1923. gadā uzsāka ēkas atjaunošanu – ierīkoja pansiju, pasākumu telpas un atpūtas kompleksu. 1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. 

Pēc neatkarības atgūšanas pils apsaimniekošanu 1993. gadā uzsāka Siguldas pilsētas pašvaldība. 

Rakstnieku pils

Siguldas vēsturē izceļas 20. gs. 20.–40. gadi, kad Jaunā pils ieguva atpazīstamību kā Rakstnieku pils, piesaistot Siguldai Latvijas inteliģences un radošo aprindu uzmanību. Pilī jau kopš muižnieku laikiem bija viesojušās dažādas prominences, taču īpašu slavu tai piešķīra ievērojamu kultūras darbinieku rīkoti literāri vakari, balles, saieti, kongresi un jubilejas. Vasarās Latvijas literāti pili izmantoja atpūtai un uzkavējās pansijā ilgāku laiku.

Pilī viesojušies pazīstami latviešu rakstnieki, tostarp Kārlis Skalbe, Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Rainis. Jauno pili bija iecienījuši ne tikai literāti – tajā viesojies ārlietu ministrs Vilhelms Munters, avīzes “Jaunākās Ziņas” izdevēja Emīlija Benjamiņa, teātra dīva Lilija Štengele un citi.

Jaunās pils interjers

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, ko pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna veiktā pārbūves projekta 1937. gadā uzskatīja par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā. 1937. gada pārbūves projekta laikā pilī tika izveidots unikāls nacionālā romantisma interjers, kas saglabāts līdz mūsdienām un restaurēts laikā no 2017. līdz 2021. gadam.

1937. gada pārbūvi ar valsts finansējumu un ziedojumiem organizēja Preses biedrība. Pārbūvi veica inženiera Hermaņa Liepiņa uzņēmums, kas 1936. gadā Jūrmalā uzbūvēja Ķemeru sanatoriju.

Pils interjeram augstvērtīgumu piešķīra latviešu mākslinieki – Niklāvs Strunke, Vilis Vasariņš, Pēteris Teodors Ozoliņš, Kārlis Sūniņš, Ludolfs Liberts, Elerts Treilons. Siguldas Jaunās pils greznais interjers 20. gs. 30. gados ar unikāliem koka panelējumiem un griestu dekoriem, pēc A. Birkhāna pārbūves projekta.

Livonijas Ordeņa Siguldas pils

1207. gadā celtā Livonijas ordeņa Siguldas pils bijusi veidota kā „castellum” tipa cietoksnis, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi un 18.gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā tika nopostīta. Kopš rekonstrukcijas darbiem 2011. gadā, pils pieejama apmeklētājiem un kļuvusi par iemīļotu vietu brīvdabas pasākumu organizatoriem.

Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Tās celtniecība uzsākta 1207.gadā. Siguldas pils sākumā bijusi kastellas tipa – nocietināta, mūros ieslēgta pils. Ap 13.gadsimta sešdesmitajiem gadiem Livonijas ordenis Siguldas pilī veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Pilij bija iekšējs četrstūrains pagalms, ko no visām pusēm norobežoja pils korpusi, kuru stūros atradās torņi. Pili apjoza mūris, aiz tā atradās aizsarggrāvji.

18.gadsimta sākumā – Polijas un Zviedrijas kara laikā – pils tika sagrauta un līdz ar to zaudēja militāro nozīmi. Līdz mūsdienām no pils vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss. Korpusa dienvidaustrumu daļu aizņēmusi pils kapela ar īpatnēju, ieslīpi veidotu gotisku logailu altāra galā.

Pils no jauna pievērsa uzmanību 19. gadsimta sākumā, kad atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, to apjūsmoja kā romantiskas drupas. Šajā laikā tika veikti arī pirmie pils mūru nostiprināšanas darbi četrstūrveida vārtu tornī un citās svarīgās vietās. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti kopš 1962.gada.

2011.gadā uzsākts un 2012.gadā sekmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. 

Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli, tostarp Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki.

 Apmeklējām Gūtmaņalu, stāstījām par Turaidas Rozi, apmeklējām Turaidu.

1601. gada pavasarī zviedru karapulki ieņēma Turaidas pili. Pēc kaujas pils rakstvedis Greifs starp nogalinātajiem atrada dažus mēnešus vecu meitenīti. Greifs aiznesa meitenīti mājās un apņēmās viņu izaudzināt. Tas notika maijā, un meitenīti nosauca par Maiju.

Gāja gadi, Maija izauga par daiļu jaunavu. Viņas skaistuma dēļ ļaudis Maiju dēvēja par Turaidas Rozi. Gaujas pretējā krastā – Siguldas pilī dzīvoja viņas līgavainis – dārznieks Viktors Heils. Vakaros viņi satikās pie Gūtmaņa alas.

Tajā laikā pilī dienēja divi poļu armijas dezertieri – Jakubovskis un Skudrītis. Jakubovskis iemīlēja Maiju un vēlējās viņu precēt, taču meitene bildinājumu noraidīja. Tas Jakubovski saniknoja, un viņš nolēma meiteni iegūt ar varu.

Jakubovskis uzrakstīja zīmīti (it kā no Viktora) un aizvilināja Maiju uz ierasto tikšanās vietu Gūtmaņa alā. Maija atnāca un saprata, ka ir piekrāpta. Meitenei ap kaklu bija sarkans zīda lakatiņš, un viņa teica Jakubovskim, ka šim lakatiņam piemīt burvju spēks – tā nēsātājs tiek pasargāts no zobena cirtieniem, un aicināja to pārbaudīt. Tas bija laiks, kad cilvēki ticēja burvestībām. Jakubovskis sākumā vilcinājās, bet tad cirta no visa spēka, un meitene saļima pie viņa kājām. Maija nolēma labāk mirt, nekā tikt pazemota. Pēc notikušā Jakubovskis nobijās, ieskrēja mežā un pakārās.

Pievakarē Heils atrada Maiju alā nogalinātu un izmisis steidzās uz Turaidu pēc palīdzības. Pie alas tika atrasts dārznieka cirvīti. Tiesnesis nolēma, ka slepkava ir Viktors Heils.

Tiesa notika Turaidas pilī, un Viktoru gribēja notiesāt kā slepkavu. Notikumu gaitu mainīja Skudrītis, kas ieradās tiesā un izstāstīja patiesību. Viktors tika attaisnots, Maiju apglabāja Turaidas Baznīckalnā.

Sens nostāsts par Maiju – Turaidas Rozi

Latviešu literatūrā teika par Turaidas Maiju ienāca ar Jura Dauges 1856. gadā sarakstīto stāstu „Turaidas jumprava”, kuru izdeva 1857. gadā. Priekšvārdā, paslavējis Turaidas un Krimuldas dabas krāšņumu, J. Dauge rakstīja: „Bez tam un it īpaši vēl stāstiņš pats būs vērte lasīt, jo dažai jaunai draudzenei par priekšzīmi derēs, kā gods jāglabā.” Salīdzinājumā ar iepriekš minētajiem autoriem J. Dauge piešķīris sižetam latvisku satvaru un apsūdz varmācību pret godīgu, neaizsargātu cilvēku. Darbs 19. gadsimtā tika izdots 4 reizes. Pēdējo reizi tas izdots 1987. gadā.

19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimta sākumā teiku par Turaidas Rozi savās publikācijās pārstāstīja Kārlis Cilinskis (Turaidietis), Ernsts Dinsberģis sarakstīja dziedājumu „Maijas Roze”, Jānis Ruģēns sacerēja dzejoli : kad aiziesi uz Turaidi…”, bet Teodora Hāna lugu „Turaidas Roze” divdesmit gadus (1892. – 1912.) izrādīja Rīgas Latviešu teātris.

1926.gadā Rainis sarakstīja lugu „Mīla stiprāka par nāvi”, kuru nākamajā gadā Eduarda Smiļģa režijā izrādīja Dailes teātris. Raiņa luga un līdz ar to teika par Turaidas Rozi ieguva milzu popularitāti. Cilvēki sāka apmeklēt Turaidu, lai noliktu ziedus Maijai. Raiņa luga ir daudzkārt izrādīta, to ir iestudējuši gan profesionālie, gan amatierteātri. Lugas izrādes ir notikušas arī Turaidas pils pagalmā un Gūtmaņa alā.

 

 Teikas sižets ir guvis atspoguļojumu ne tikai literatūrā, bet arī citos mākslas veidos. 1966. gadā iestudēja Jāņa Ķepīša baletu ”Turaidas Roze”, par Turaidas Maiju stāsta 1976.gadā uzņemtā Rīgas kinostudijas filma „Zobena ēnā”.1997.gadā nodrukāta pastmarka „Leģenda par Turaidas Rozi”, autors mākslinieks Juris Urtāns. Latvijas nacionālajā operā 2000.gadā notika Zigmāra Liepiņa operas „No rozes un asinīm”pirmizrāde, libreta autors Kaspars Dimiters. Leģendu gleznās iedzīvinājuši daudzi mākslinieki. Īpašu ievērību guvis Jāņa Anmaņa Turaidas Rozei veltītais akvareļu cikls.

 

 Kaut kad 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā Turaidā pie vecās liepas tika piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu „Še dus Turaidas Roze”. Piemiņas vieta pie liepas, kura varētu būt notikumu aculieciniece, ar laiku iemantoja popularitāti un kļuva par iemīļotu apmeklējumu vietu.

Savā kāzu dienā to apmeklē arī jaunlaulātie, tā apliecinot  nepieciešamību pēc  patiesas mīlestības un uzticības..

 

Ekskursiju noslēdza mūsu senioru un ukraiņu sadraudzības pusdienas krodziņā „Raganas ķēķis”

Pateicamies visiem dalībniekiem par sadraudzību un dalību pasākumā kopā ar ukraiņiem.

 

Mūsu ekskursiju pavadīja filmētāji un projekta noslēguma pasākumā varēsim skatīt video sižetus par ekskursijas laiku. Video arī tiks publicēts mūsu mājas lapas Video sadaļā

 

Mājas lapā www.lskapvieniba.lv varat skatīt Galerijā foto stāstu par ekskursiju

„Rīgas seniori kopā ar ukraiņiem bauda zelta rudeni Siguldā”

 

Projekts “ Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem“,

finansējuma līguma Nr. AIC-22-44-lī no 08.07.2022.

projekts tiek īstenots no 01.07.līdz 15.11.2022.g.

Service by Chukmasoff