Autors LSKA

Autors LSKA

Augusta mēnesī notika mēdijpratības semināri bibliotēkās Madonā un Dobelē. LR Kultūras ministrijas atbalstītā pilotprojekta mērķis bija pilnveidot senioru medijpratības zināšanas un gatavību saskarsmē ar dezinformāciju, meklēt jaunus saskarsmes punktus bibliotēkām ar senioru auditoriju.



Semināri notika 10. augustā Madonas novada bibliotēkā un 18.augustā Dobeles novada centrālajā bibliotēkā.

Skaistās, vasaras saulainās dienās mēs kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas komandu ieradāmies novadu bibliotēkās, lai tiktos ar senioriem.  Bibliotēkas visur labi aprīkotas, atrodas labi koptās telpās, ērtās lasītājiem un moderni aprīkotas. Priecēja daudzie ziedi telpās un bibliotēku apkārtnē. Madonā visas telpas bija piparmētru izstādes daudzo augu smaržu pilnas. Bibliotēkās visur vietējo mākslinieku izstādes. Varam secināt- bibliotēkas ir vietējās kopienas kultūras centri.

 

Semināru mērķauditorija bija seniori. Pateicamies Madonas un Dobeles aktīvajiem senioriem, kas kuplā skaitā piedalījās mūsu pasākumos.

 

Mūsu semināros apskatījām galvenās tēmas: 

  1. Mēdijpratība – mūžizglītiba
  2. Mēdijpraības izaicinājumi vietējai presei
  3. Seniori un viltus ziņas.

 

Par mūžizglītību semināru vadīja Latvijas Nacionālā bibliotēkas,  Bibliotēku attīstības centra Mēdijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis. 

Par novadu preses uzdevumiem un problēmām stāstīja 

  1. Madonā laikraksta „Stars” žurnāliste Laura Kovtuna savā prezentācijā „Reģionālais laikraksts – vistuvāk iedzīvotājiem” 
  2. Dobelē laikraksta „Zemgales ziņas” žurnālists Gaitis Grūtups.

 

Pasākumu dalībnieki tika aicināti atbildēt uz LSKA sagatavotās anketas „Vai protat atšķirt patiesas informācijas atspoguļojumu no viltus ziņām?” jautājumiem. Mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv sadaļā Anketas publicēsim kopsavilkumu par saņemtām atbildēm, lai nākotnē varam turpināt mēdijpratību senioru izglītību.

 

Pateicamies visiem bibliotēku darbiniekiem, kas savās modernās un labi aprīkotās telpās uzņēma mūs un seniorus.

 

Paldies Latvijas Nacionālā bibliotēkas,  Bibliotēku attīstības centra Mēdijpratības projektu koordinatoram Emīlam Rotgalvim par atsaucību, līdzdalību pasākumos un sadarbību.

 

Esam gatavi turpināt sadarbību senioru prasmju izglītības pasākumos.

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId13699eaa80



Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot Rīgas pilsētas Aktīvo iedzīvotāju centra atbalstīto projektu Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem12. augustā apmeklēja mūsu grezno Rundāles pili un skaisto par pils parku

 

Lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem labāk iejusties mūsu sabiedrībā, LSKA ar Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra finansiālu atbalstu Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros uzsākusi īstenot projektu. Viens no projekta mērķiem pasākumos ir iepazīstināt jaunos draugus ar mūsu kultūrvidi un vēsturi. Iepazināmies un kopā izplānojām pirmo braucienu. Tā gala mērķis bija Rundāles pils un krāšņais pils dārzs ar rožu ziediem.

  1. augustā devāmies uz Rundāli, kur gida pavadībā aplūkojām grezno pili.

 

Pils vēsture

Rundāles nosaukums veidojies no vāciskā vietvārda  Ruhenthal (Miera ieleja). 16. gs. celtā Rundāles pils atradās dīķa ziemeļu pusē. Frančesko Rastrelli projektā tā redzama kā neliels kvadrāta formas laukums ar torņiem stūros. Rundāles muiža izveidota jau 15. gs. beigās,  un no 1505. gada līdz 1681. gadam piederējusi Grothusu dzimtai. 

Krievijas ķeizariene Katrīna II Rundāles muižu uzdāvināja grāfam Valerjanam Zubovam, kurš nomira jau 1804. gadā. Rundāle nonāca viņa brāļa kņaza Platona Zubova, Katrīnas II pēdējā favorīta, īpašumā. Zubovu laikā pili apmēbelēja no jauna, taču ēku saglabāja bez pārveidojumiem. 1812. gadā, franču-krievu kara laikā, pili izdemolēja – izsita spoguļus, noplēsa zīda tapetes, iznīcināja Katrīnas II dāvināto bibliotēku. Platons Zubovs nomira Rundāles pilī 1822. gada 7. aprīlī. Viņa atraitne apprecēja grāfu Andreju Šuvalovu.

Šuvalovu ģimenei Rundāles muiža piederēja līdz Latvijas Republikas agrārajai reformai 1920. gadā.
1923. gadā pilī notika remonts, daļā telpu iekārtoja Rundāles pagasta pamatskolu. 1924. gadā pili nodeva Latvijas Kara invalīdu savienībai, bet 1933. gadā to pārņēma Pieminekļu valde. Sākās ēkas atjaunošana un dažu telpu restaurācija. Rietumu korpusu izbūvēja pamatskolas vajadzībām. 1938. gadā pili pārņēma Valsts vēsturiskais muzejs, kas iecerēja tajā izveidot baznīcu mākslas un dekoratīvās mākslas muzeju. Pils bija atvērta apmeklētājiem arī Otrā pasaules kara laikā. 1945. gadā pils zālēs ierīkoja labības glabātuvi, pēc tam to apmeklētājiem slēdza.

  1. gadā daļu pils nodeva Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam. 1972. gadā izveidoja patstāvīgu Rundāles pils muzeju, kura galvenais uzdevums bija pils ansambļa atjaunošana, orientējoties uz pils stāvokli 18. gs. otrajā pusē.  Pirmās restaurētās telpas austrumu korpusā atvēra apskatei 1981. gadā. Pakāpeniski tām pievienojās aizvien jauni interjeri. Pils restaurācija pabeigta 2014. gadā.

Restaurācija

Rundāles pils ansambļa atjaunošanas process ietver ēku un pils telpu atjaunošanu un restaurāciju, interjeru mākslinieciskās apdares un iekārtas priekšmetu restaurāciju. Atsevišķa joma ir baroka dārza atjaunošana, mežaparka kopšana, laukumu un ceļu izveide.

Pils ansamblī ietilpst 16 ēkas ar kopējo apjomu 14249,2 m2. Pils ansambļa teritorija aizņem 85 ha, ieskaitot franču dārzu (10 ha) un mežaparku jeb medību parku (32 ha).

Pils ansambļa restaurācija sākās 1972. gadā līdz ar patstāvīga muzeja nodibināšanu. Pirmās restaurētās telpas (Zelta zāle un vēl dažas centrālajā korpusā) apskatei atklātas 1981. gadā. Pašlaik apmeklētājiem pieejamas 45 no 138 pils telpām, kas atjaunotas un iekārtotas atbilstoši izmantošanas veidam un iekārtojumam 18. gadsimtā. 

Pavadījām laiku pils dārzā, sarunājāmies un iepazināmies ar mūsu ukraiņu draugiem. Kopā pusdienojām un baudījām skaisto vasaras dienu.

Pasākums tika arī filmēts, lai veidotu video stāstu par mūsu projektu.

Pateicamies Svētās Ģimenes Mājas un RASA senioriem par līdzdalību mūsu pasākumā.

 

Galerijā skatāmi foto mirkļi:

 

„Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļu ģimenēm Rundālē”

 

 

Projekts ”Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansējuma līgums Nr. AIC-22-44-lī.

tiek īstenots laika posmā 

no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 15. novembrim

 

Pasākumu finansiāli arī atbalsta 

Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Apvienības biedri no Rīgas devās 29. jūnijā apmeklēt Kuldīgu, apciemoja mūsējos seniorus Kuldīgas senioru skolā.



Skaistā jūnija dienā, kad Kuldīgā viss ziedēja un smaržoja, ieradāmies Kuldīgā. Mūs sagaidīja biedrības „Kuldīgas Senioru skolas” vadītāja Ruta Orlova ar savām aktīvajām seniorēm no vairākām novada biedrībām.

Pie bagātīgi klātā kafijas galda risinājās draudzīgas sarunas.

 

Pasākuma dalībniekus uzrunāja biedrības LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Viņa pastāstīja par mūsu sasniegto 5 gadu laikā – senioru interešu aizstāvība, likumdošanas aktu analīzi un uzlabošanu, darbošanos valsts un pārvaldes institūciju padomēs, veselības un zāļu kompensēšanas jautājumiem, mediju un finanšu pratības apmācību un materiālu sagatavošanu senioriem, sabiedrības informēšanu, dzīvesstāstu vākšanu un video dokumentēšanu, palīdzību sociālajiem dienestiem senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā, sadarbību ar senioru NVO biedriem visā Latvijā. A.Babāne iepazīstināja ar mūsu projekta „Senioru Saeima” Latvijā ietvaros sagatavotiem priekšlikumiem valdībai un Saeimai energo resursu sadārdzinājumu pārvarēšanas priekšlikumiem, to nepieciešamību ieviest tuvākajā laikā. Visi klātesošie šos priekšlikumus atbalstīja, tos atbalsta iesniegšanai ministrijām un likumdevējam.

 

Kuldīgas seniori mūs iepazīstināja ar saviem projektiem, pasākumu prezentāciju. Mūsu biedri ir ļoti aktīvi Kuldīgā – tie visi mācās dažādās meistarklasēs, vingro, nūjo, apmeklē peldēšanas nodarbības, kur izmanto mūsu baseina dāvāto vingrošanas inventāru, kopj dārzus, mācās sagatavot dažādus salātus, dzērienus un konservus no dārzā izaudzētā, piedalās ekskursijās un vēl daudzos citos interesantos pasākumos. Malači, mums daudz vēl ko mācīties vienam no otra.

Kuldīgas seniori saņēma materiālus par finanšu un mediju pratību, nākamajos semināros to varēs pārrunāt.

 

Sekoja skaistās un sakoptās senās Kurzemes pērles apmeklējums – piedzīvojām interesantu stāstījumu mikroautobusa ekskursijā pa Kuldīgu, apmeklējām jauno kultūras, izstāžu un inovācijas centru, kas tika atklāts tuvākajā laikā. Tā būs mājvieta starptautisko mākslas un inovācijas studijām, darba vietai mūsu radošajiem cilvēkiem un daudzajām izstādēm. Jau baudījām jauno izstādi.

Iepazīšanās ar Dāvidu Kļaviņu viņa unikālo ērģeļu būves darbnīcā bija vesels pārdzīvojums un jaunatklājums. Secinājām – Latvija var!

Viss Kuldīgas jaunais aktīvo iedzīvotāju centrs rāda, ka šajā Kurzemes senajā pilsētā ir ko redzēt un arī baudīt.

 

Pateicamies visiem par dalību mūsu sadraudzības pasākumā.

Liels paldies Dzintrai Bušmanei par fotogrāfijām mūsu mājas lapas Galerijā.

 

Visu skaisto piedzīvoto Kuldīgā varat skatīt Video sadaļā „LSKA Kuldīga”  un Galerijas sadaļā mūsu mājas lapā.


Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds” Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022. Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

                                    

Pasākumu finansiāli atbalsta 

Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot projektus, kur izglītojam un informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem, vadīja kārtējo semināru.

Mūsdienu aktualitāte ir ziņu patiesums un prasme nepaklausīt viltus ziņām. Organizējām senioriem semināru, pārrunas par tēmu „Viltus ziņas ir lipīgas”.

Semināra laikā varēja apgūt zināšanas prasmēm atklāt viltus ziņas. Semināra saturs:

  • Prezentācija ”Ar viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību.”
  • Aktuāli jautājumi par ziņu izplatīšanu.
  • Seniors un TV raidījumi.
  • Anketēšana, jautājumi, kas noskaidro, kādus seminārus un apmācības senioriem piedāvāt nākotnē.

 

Seminārus vadīja LSKA apvienības valdes priekšnieces vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja. 

Pateicamies Svētās Ģimenes Mājas saimniekiem par jauko uzņemšanu un sarūpēto kafijas pauzi.

Paldies visiem semināra apmeklētājiem par līdzdalību, jautājumiem  un atbildēm uz anketas jautājumiem par mūsu ieradumiem saklausīt ziņās teikto.

Pasākumu finansiāli atbalsta Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId3fd7e17bf1

 Kopā ar draugiem no Alūksnes Rīgas seniori 27. maijā Dobelē skaistā ceriņziedu laikā noslēdza savu piecu gadu jubilejas mēneša svinēšanu.

Biedrības valde pieņēma lēmumu 2022. gada maijā svinēt biedrības 5 gadu jubileju, piedāvājot saviem biedriem dažādus pasākumus, jo 2017.gada 17. maijā tika reģistrēta Uzņēmuma reģistrā mūsu biedrība.

Dobelē tikāmies ar draugiem, mūsu biedrības biedriem Alūksnes novada pensionāru apvienībā un biedrībā „Sidraba pavediens”.

Svētku pusdienu laikā restorānā „Rasa”  uzrunas teica biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un valdes locekle Liesma Alūksnes draugi sirsnīgi sveica visus klātesošos.  

Baudījām svētku pusdienas un mūsu draugu dāvāto kliņģeri, kā tas pienākas jubilejas laikā.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Ceriņdārzu, kur Dārzkopības institūta laipno gidu pavadībā apmeklējām skaisto ceriņu dārzu. Tikām iepazīstināti ar jaunām un senām dārza ceriņu kolekcijām. Baudījām skaistos ziedus un interesantos stāstus.

Pēc skaistas, sātīgas degustācijas dārzā devāmies uz dienas galveno pasākumu, franču komponistu opermūzikas un Johana Štrausa valšu koncertu „Zied ceriņkrāsās Parīze un Vīne”.

 Bijām priecīgi un laimīgi par pavadīto dienu. Skaistās melodijas vēl ilgi sildīja mūsu sirdis.

Pateicamies mūsu biedrības organizācijām par dalību svētku mēneša noslēguma pasākumā.

Visas dienas pasākumus varat skatīt mūsu mājas lapas Galerijā Rīgas seniori Dobelē 27. maijā ceriņu ziedu  laikā

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Borisa un Ināras Teterevu fonds jau trešo gadu finansiāli atbalstījis Kuldīgas Senioru skolas projektu. Tiek īstenotas aktivitātes projektā “Kuldīgas senioru iespēju un prasmju pieturas 2022”.  

 

 

Par projektu Kuldīgas Senioru skolas vadītāja Ruta Orlova mums raksta:

Projekta mērķis - Dot iespēju Kuldīgas novada senioriem , kuriem ir mazdārziņš un nepieciešams  atbalsts sēklu, stādu, mēslojuma, dārza kopšanas piederumu , izaudzētā konservēšanas komplektu iegādei. 

Seniori, kuri gatavi pilnveidot saimniekošanu, pašu rokām veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai savas saimes galdam ilgākā laika posmā, lai gūtu atbalstu izaudzēto un sakonservēto produktu veidā, tādējādi papildinot savu mājsaimniecību ienākumus. 

Šogad dāvinājumu saņem 43 seniori. 

Pavasarī saņēmām dārza inventāru un  sēklas sējai.

18.maijā tika dāvināti dārzeņu un garšaugu stādi

Mācāmies meistarklasēs sagatavot dažādas tējas, augu pesto un kokteiļus.

Pavasara augi tavā virtuvē 

Apskatījām ēdamās nezāles: kuras plūkt un kā tās palīdzēs veselībai.

Pļavas un dārza zālītes var vākt ne vien kaltēšanai gardām tējām. Tās svaigas var pievienot ēdieniem, lai dažādotu garšu un vienlaikus uzlabotu veselību. Apskatījām šobrīd ziedošos, plaukstošos augus, kā tos izmantot virtuvē, lai ēdiens mums būtu kā zāles. 

Pagatavojām uz vietas trīs dažādus pesto: pieneņu, lakšu un nātru, kā arī svaigo pieneņu, nātru un lakšu kokteiļus. 

Priecājāmies par pavasari ar acīm, izbaudījām burvīgās ziedošo augu smaržas, klausījāmies jautrajos cīruļu treļļos un ļāvāmies arī garšām!”

Lai veicas mūsu apvienības biedru organizācijai īstenot senioriem tik vērtīgo pasākumu!

Mājas lapas sadaļā Galerija varat skatīt foto no pasākuma 18. maijā “Kuldīgas senioru iespējas un prasmju pieturas 2022”, foto autori Ričards Sotaks, Kuldīgas novada pašvaldība, Sabiedrisko attiecību speciālists un Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki.

 Aizstāvot senioru tiesības uz veselīgu un kvalitatīvi dzīvi, esam iesaistījušies pasākumos, kur rūpējas par sirds un asinsvadu veselību. Mūsu sagatavotie raksti publicēti:

 

 www.ir.lv

https://ir.lv/2022/05/25/politiku-atbildiba-par-senioru-sirds-veselibu/

http://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/32314-seniori-sirds-un-asinsvadu-slimibu-mazinasanai-ir-jabut-prioritatei-realitate-ne-uz-papira

https://www.la.lv/seniori-sirds-un-asinsvadu-slimibu-mazinasanai-ir-jabut-prioritatei-realitate-ne-uz-papira

Tagad publicējam rakstu mūsu mājas lasītājiem:

„ Politiķu atbildība par senioru sirds veselību

Lilita Kalnāja,

Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece,

Senioru Saeimas pārstāve

Ar politiķu atbildību par senioru sirds veselību ir jāsaprot cīņa pret augsto mirstību, ko izraisa sirds un asinsvadu slimības. Tās skar vairākus simtus tūkstošus cilvēku un ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Šai cīņai ir jābūt daudz nopietnākai, tādēļ politiķiem ir jārūpējas par speciāla sirds veselības plāna izstrādi un papildu finansējuma piešķiršanu ārstēšanas uzlabošanai.

Šī gada sākumā saņēmām satraucošas ziņas par to, ka Latvijā ir ievērojami palielinājusies mirstība no sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām (KVS) slimībām. Tādēļ kā iepriecinošu vēsti šobrīd uztveram ziņu par to, ka Veselības ministrija nākamajā gadā ir paredzējusi papildu līdzekļus sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Kā liecina maija sākumā Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē diskusijā par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā publiskotā informācija, medikamentu kompensēšanai sirds un asinsvadu slimībām nākamgad papildus paredzēti 7,6 miljoni eiro. Cerams, ka tas nebūs tikai priekšvēlēšanu solījums, bet vainagosies ar reāliem darbiem. Kopš 2019.gada Latvijas Senioru kopienu apvienība kopā ar citām sabiedriskajām organizācijām ir vērsusies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ar lūgumu rast iespēju valstij kompensēt inovatīvos medikamentus sirds un asinsvadu slimniekiem 100% apmērā, taču līdz pat šim brīdim tas nav īstenots. 

Nepieciešams gan plāns, gan finanses

Kāpēc tas ir tik būtiski tieši šobrīd? Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskie dati liecina, ka pērn šo slimību dēļ esam zaudējuši 16 911 līdzpilsoņu, kas ir par 10% jeb aptuveni 1500 cilvēku vairāk nekā 2020.gadā. Diemžēl nevaram būt droši, ka rudenī pandēmija nesaasināsies no jauna un atkal novārtā tiks atstātas citas slimības. Un, pat ja pandēmija nesaasināsies, nevaram būt droši, ka KVS tiks pievērsta pienācīga uzmanība. Proti, cits SPKC publiskots pētījums liecina, ka jau pirms pandēmijas 25% no KVS mirstības gadījumiem bijuši novēršami. Jāņem vērā, ka pēdējos pandēmijas gados situāciju vēl vairāk pasliktināja ierobežotā piekļuve mediķiem, novēloti izmeklējumi, jaunu iedarbīgu medikamentu trūkums un citi iemesli, kas atspoguļojas statistikā.

Veselības ministrijas izstrādātajās apjomīgajās “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs”, kas ir centrālais veselības politikas dokuments, ir aprakstīta veselības aprūpes uzlabošana nākamo gadu laikā. 

Šajā dokumentā kardiovaskulārās diagnozes ir izvirzītas kā viena no prioritātēm. Tam mēs varam tikai piekrist, jo neskaitāmas reizes ir atkārtots tas, ka Latvijā saslimstība un mirstība no KVS ir pārāk augsta. Un tas viss, neskatoties uz ārstu pašaizliedzīgo darbu. Tāpēc mēs gribam no valsts institūcijām redzēt ne tikai šo lozungu par prioritāti, bet arī šīs prioritātes reālu ieviešanu dzīvē. Ja onkoloģijas pacientu ārstēšanai valsts radīja speciālu plānu un ieguldīja papildu naudu, un pacientu ārstēšanā ir uzlabojumi beidzot, tad ar steigu jāķeras arī pie tāda paša medicīniska un finanšu plāna radīšanas sirds slimību samazināšanai.

Ko seniori sagaida no politiķiem KVS jomā

Strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas, un, protams, arī seniori domā, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi. Nav noslēpums, ka viens no jautājumiem, kas ir būtisks senioriem, ir iespēja saņemt kvalitatīvus un cilvēka cienīgus medicīnas pakalpojumus, tostarp kvalitatīvus un mūsdienīgus medikamentus. Latvijas Senioru kopienu apvienības veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 115 cilvēku vecumā no 55-95 gadiem, lūdzām arī paust viedokli attiecībā uz pašreizējo situāciju KVS slimību jomā. 70% aptaujāto senioru atzīst, ka finansējums medikamentiem nav pietiekams, un tas būtu jāpalielina. 95% respondentu atbild, ka viņiem ir nepieciešama papildu informācija par KVS, to profilaksi un ārstēšanu, 90% atbild, ka viņiem nav pieejama moderna KVS ārstēšanas terapija, 90% aptaujāto neslēpj, ka viņu atbalsts kādai politiskajai partijai ir atkarīgs no partijas skatījuma uz veselības aprūpi senioriem. Satraucoši liels skaits - 98% respondentu atbildējuši, ka nav informēti par KVS riska novērtēšanu un profilaksi.

Pamatojoties uz senioru viedokļu apkopojumu, šobrīd darbu atsākusī Eiropas pretnabadzības tīkla un pacientu un senioru organizāciju sirds un asinsvadu slimību darba grupa izstrādā savus ieteikumus un rekomendācijas valdībai un Saeimai par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. 

 

Vēlme pēc lielākas ārstu uzmanības un iejūtības

Seniori priecātos, ja Latvijā būtu viens “punkts”, kur iegūt informāciju un veikt izmeklējumus KVS jomā. Diemžēl kaut kur “pačibēja” labā ideja par sirds veselības kabinetiem – šāds projekts jau kādreiz bijis aizsākts, taču kaut kādu iemeslu dēļ tika pārtraukts. Ir jūtams ģimenes ārstu izdegšanas pazīmes, jo kovida pandēmija diemžēl radīja lielu papildu slodzi. Protams, senioru biedrības biedri pazīst daudzus ļoti iejūtīgus ģimenes ārstus, kuri arī grūtajos laikos cenšas sniegt vislabāko palīdzību un padomu. 

70% senioru aptaujā norādījuši, ka medicīnisku informāciju viņi vislabāk uztver, konsultējoties pie speciālista vizītes laikā, tikai 25% novērtē rakstisku informāciju, bet 5% - internetu. Tādēļ nav brīnums, ka senioriem ir nepietiekama izpratne par būtiskiem KVS aspektiem. 

Ja nav iespējamas konsultācijas klātienē, noteikti vajadzētu vairāk skaidrojošu brošūru, lai pensionārs var labāk izprast slimības būtību, kā arī to, ko viņš pats var darīt, lai mazinātu saslimšanas vai slimības saasinājuma riskus. Profesionāļu atlasīta un sagatavota, ērti pieejama informācija būtu ļoti nepieciešama, ņemot vērā, ka KVS saslimstība un mirstība visvairāk izplatīta ir tieši senioru grupā, taču, kā liecina mūsu pašu veiktā aptauja, izpratne par daudziem faktoriem, piemēram, profilaktiskiem pasākumiem – pietiekamu aktivitāšu daudzumu, izvēlēto ēdienkarti, senioriem ir visai zema.

Jo zemāki ienākumi, jo vairāk ielaistu slimību

Senioru situācija un līdz ar to arī iespējas saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus ir ļoti atšķirīgas. Tiem, kuri dzīvo pilsētās, ir vienkāršāk un ērtāk apmeklēt ārstu, grūtāk tas būs lauku reģionos dzīvojošajiem. Tāpat – ja senioram ir bērni, viņam ir vieglāka situācija gan finansiāli, gan emocionāli. Vientuļam pensionāram, kurš saņem mazu pensiju, medicīnas pakalpojumu pieejamība ir daudz ierobežotāka. Viņam prioritārs jautājums būs – kā samaksāt rēķinus un paēst, nevis kā aiziet pie ārsta. Tā diemžēl nav cilvēka izvēle, bet situācija, kādā viņš atrodas. 

To apliecina arī mūsu veiktā aptauja - 80% senioru atbildējuši, ka viņu rūpes par veselību ir atkarīgas no ienākumiem. Savukārt, SPKC publiskots pētījums (pēc Euro-Silc datiem) apstiprina: ilgstošas slimības vai veselības problēmas zemāku ienākumu gadījumā konstatētas biežāk nekā turīgāku iedzīvotāju vidū. Tas pats attiecināms uz pārbaužu vai ārstēšanās neveikšanu nepieciešamības gadījumā – zemāku ienākumu gadījumā tās tiek veiktas retāk (nevar atļauties, pārāk tālu, pārāk ilga gaidīšana rindā utt.) nekā augstāku ienākumu gadījumā. Taču, ja iepriekšējos gados kā viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc netika saņemta veselības aprūpe, tika minēts, ka medicīnas pakalpojumus nevarēja atļauties, tad attiecībā uz pagājušo, 2021.gadu, pārliecinoši dominēja “citi iemesli”, kas, visticamāk, ir saistīti ir pašiem kovida ierobežojumiem.

Mēs ļoti ceram, ka šomēnes Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē prezentētais nepieciešamais budžets jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai, kas ietver arī papildu finansējuma piešķiršanu KVS medikamentu kompensēšanai, nepaliks tikai prezentācijas formātā, bet tiks iemiesots reālajā dzīvē. Tas būs tiešs pierādījums tam, ka Latvijas lēmumu pieņēmēji no lozungiem var pāriet pie reālas rīcības, jo īpaši, ja situācija KVS saslimstības un mirstības jomā ir tik dramatiska. Ļoti novērtēsim, ja arī citas sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv plašas sabiedrības grupas, pievienosies un atbalstīs aicinājumus valdībai pievērst lielāku uzmanību kardiovaskulāro pacientu veselības uzlabošanai.”

Raksts sagatavots īstenojot Senioru Saeimas uzdevumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā un aicinot likumdevēju ievērot mūsu prasības.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

 

 

Mērķis

Sekmēt senioru veselīgu paradumu veidošanu, nostiprināšanu un veselību veicinošu pakalpojumu pieejamību, sekmējot produktīvā dzīves ilguma pagarināšanos.
Ieguldot līdzekļus veselības veicināšanā un slimību profilaksē, kopējās veselības jomas izmaksas ir zemākas, nekā cīnoties ar sekām –ārstējot slimības. Tieši tādēļ ar veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu kopumu ir būtiski panākt iedzīvotāju izpratnes un attieksmes uzlabošanos un veselību veicinošas rīcības izvēli, tādējādi sekmējot iedzīvotāju atbildību par savu veselību un mazinot uzvedību, kas saistīta ar dažāda veida riskiem veselībai. Iegūtām zināšanām ir vērtība, tāpat kā gadiem. Var dzīvot ierastā dienas ritmā, bet var mēģināt kaut ko mainīt: dejot, nūjot, peldēt, smaidīt un skatīties uz gaismas pusi, arī rudens un ziemas tumšajā laikā saskatot burvību. Veselīgs dzīves veids un pozitīvs skats uz dzīvi, nevis slimību ārstēšana, bieži vien ir svarīgākais garas un aktīvas dzīves noslēpums. Novecošanu novērst nevar, tomēr dzīves ilgumu un kvalitāti ietekmēt var. Lai senioru vecums ir kā iespēja, kā izaicinājums visam tam, kam darba dzīvē pietrūka laika!
Ikdienā noteicošais, protams, ir senioru pašsajūta, kas ietver labu veselību, fizisku un garīgu labsajūtu, slimību neesamību. 

Projekta mērķa grupa bija Kuldīgas novada seniori. Novecošana ir viena no lielākajām 21.gadsimta sociālajām un ekonomiskajām problēmām Eiropā. Raksturīga kļūst stabila mūža vidējā ilguma pieauguma tendence. Vairums seniori ir vecumā starp 65 un 80 gadiem . Novecošanas process var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tas ietver būtiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti. Cilvēki tiem nav sagatavojušies to neprognozējamības dēļ. Izmaiņas darbā (pensionēšanās), ģimenē, sabiedrībā, ķermenī un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. Veselība ir cilvēka dzīves kvalitātes, ģimenes un sabiedrības labklājības pamats. Nozīmīga loma labas veselības saglabāšanā ir cilvēka paradumiem un dzīvesveidam, kā arī fiziskās un sociālās vides uzlabošanai. Fiziskās aktivitātes, kustības, sports ir nepieciešamas ikvienam cilvēkam veselības uzturēšanai un saglabāšanai. Organisms tiek pasargāts no daudzām slimībām, priekšlaicīgas novecošanas. Fiziskās aktivitātes nodrošina možumu un enerģijas pieplūdi. Kuldīgas novada seniori reizēm savās iespējās ir ierobežoti ne tikai finansiāli. Vislielākā problēma ir senioru inertums ikdienas aktivitātēs un zināšanu trūkums par veselīga dzīvesveida nozīmi.

 Projekts “Vesels un aktīvs mūža garumā” tika īstenotas jomās – fiziskā aktivitāte,  garīgā (psihiskā) veselība un veselīgu paradumu veidošana.

  1. Nodarbības ar fizioterapeiti - fizioterapeita nodarbības, kas ietvēra teorētiskās zināšanas un praktiskās nodarbības. Tēmas: kustību nozīme veselības uzturēšanā, vingrojumu kompleksu sastādīšanas principi, meridiāni - punktu masāža ikdienā, pašmasāža, kritiens - līdzsvara nozīme
  2. Mūzikas terapija - mūzikas terapijas nodarbības.  Mūzikas terapijas nodarbības aktivizē emocionālos un atmiņu procesus, mazin trauksmi, nomāktību, attīstīs pašregulācijas un relaksācijas iemaņas
  3. Kustība labsajūtai (vingrošana) - nodarbības kustību labsajūtai. Nodarbībās tika piedāvāti saudzīgi vingrojumi dažādu problēmu risināšanai un rīku pielietošanai. Tika attīstītas koordināciju, balansa, lokanības spējas, fiziskais spēks, ķermeņa vispārējā fiziskā sagatavotība, kas nepieciešama ikdienas dzīvē.
  4. Dejas terapijas nodarbības - dejas un kustību terapija palīdz uzlabot  fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana) un sociālo problēmu pārvarēšanu, panāk izmaiņas kustību stilā un domāšanas veidā, mazina ilgstoši apspiestu emociju ietekmi uz ķermeni.
  5. Biodeja - viena no pēdējā laika populārām pašpilnveides metodēm ir Biodela. Biodeja palīdz senioriem attīstīt  piecas svarīgas jomas dzīvē, kam jābūt līdzsvarā ( vitalitāte, seksualitāte, radošums, jūtīgums un emocijas, transcendence). Biodeja  kā skaists kustību rituāls,  maigi un neuzbāzīgi sekmē transformāciju – to regulāri praktizējot,  uzlabo garīgo un fizisko veselību, dalībnieki iemācījās pieņemt savu ķermeni, uzlaboja saskarsmi ar citiem un vairāk iemīlēja un novērtēja paši sevi. Notika  dzīves kvalitātē uzlabojumi pateicoties īpašai metodikai – ritma vingrinājumiem, kas noteiktā secībā nomierina un aktivizē.  Liela nozīme bija arī savstarpējam iedrošinājumam grupā un prieka emocijām, ko dejošana izraisa.

 

  1. Lekcijas-izglītojošas nodarbības.
  2. Kardiologs lasīja lekciju par sirds un asinsvadu veselību. Kā palīdzēt sirdij pašam? Brīdinošie signāli, kas ir normāls pulss u.c.
  3. Gastroenterologs par gremošanas traucējumiem- pastāvīgi ir slikta elpa, nepatīkama garša mutē, balta mēle, kamols kaklā, pastiprināta zobu bojāšanās, dedzināšana pakrūtē un aiz krūšu kaula, slikta dūša, atraugas, pazemināta vai pastiprināta ēstgriba…
  4. Sertificēts tehniskais ortopēds - par pēdu veselību.
  5. Uztura speciāliste stāstīja par sabalansētu uzturu, uztura bagātinātājiem.

 

Fiziskās aktivitātes: paaugstinās funkcionālās spējas; mazina hronisku slimību, īpaši sirds asinsvadu slimību, attīstību; uzlabo prāta spējas; veicina sociālos kontaktus; mazina kritienu risku, mazina osteoporozes attīstību veicinošos riska faktorus -mazkustīgu dzīves veidu (samazināta slodze kauliem). Ieteikumi aktivitātēm bija saistīti ar katra cilvēka sagatavotības pakāpi, darbošanos, rosību ikdienā, esošo veselības stāvokli.

Veselīgs uzturs: pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs ir gados vecu cilvēku veselības stūrakmens. Secinājums - svarīgi prast ievērot principu - ne par daudz, ne par maz.  Bieži  ēdam nepietiekoši - pietrūkst gan kaloriju, gan atsevišķu uzturvielu, mikroelementu, vitamīnu.

Mērķauditorija - Projekta aktivitātes piedalījās Kuldīgas un Kuldīgas novada  seniori (pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki), kuri jau aktīvi ir iesaistījušies Senioru skolas darbībā, kā arī , izmantojot gan sociālos tīklus, gan e-pastus un telefonus ,  Kuldīgas novada vēstis, laikrakstu Kurzemnieks,  tika piesaistīti jauni dalībnieki.

Projekta realizācijas  procesā, seniori, iepazina paši sevi, pilnveidoja  gan sevi,  uzlaboja savas attiecības ar apkārtējo sabiedrību (socializējās) un dzīves kvalitāti. Tādejādi tika samazināts ar dzīvesveidu saistīto saslimšanu daudzums, pagarinot produktīvo dzīves ilgumu.

Seniori pēc lekciju kursa un praktiskām nodarbībām būs ieinteresēti ilgtermiņā praktizēt fiziskās aktivitātes individuāli un patstāvīgi, varēs turpmāk īstenot savā ikdienā to, ko iemācījušies/uzzinājuši gada garumā ilgtermiņā. Seniori kā sociāli aktīva, spējīga sevi uzturēt un veselīga vecākā paaudze ir resurss, kurš ir nozīmīgs ģimenēm, dažādām kopienām un Latvijas sabiedrībai kopumā.

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId72e16b8202
 

Pirms pieciem gadiem 17. maijā tika reģistrēta Uzņēmuma reģistrā mūsu biedrība.



Biedrības valde pieņēma lēmumu 2022. gada maijā svinēt biedrības 5 gadu jubileju, piedāvājot saviem biedriem dažādus pasākumus.

5.maijā aicinājām seniorus apmeklēt Cēsu novadu. Svētku sākām Priekuļos. Mūs laipni uzņēma SIA ”Lustīgie meistari” sava restorāna telpās. 

Svētku uzrunu teica biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, par paveikto un daudzo pasākumu guvumiem viņai stāstā piebiedrojās valdes priekšsēdētājas vietniece, Senioru saeimas pārstāve Lilita Kalnāja. 

Apsveicām pagājušajā dzimšanas dienā, 4. maijā, mūsu aktīvu valdes locekli Liesmu Neipreisu. Pateicāmies par ieguldījumu mūsu pasākumu organizēšanā, līdzdalību visos projektu pasākumos, vēlējām veselību turpmākajos gados.

Baudījām svētku pusdienas un apskatījām sakopto Priekuļu pilsētu.

 

Tālāk mūsu ceļš veda uz Cēsīm, kur varējām skatīt skaisto Vidzemes pilsētu, valsts svētku rotu un baudīt īstu pavasara dienu.

 

Mūsu pasākuma mērķis bija dienas noslēgumā baudīt Vidzemes koncertzālē Cēsis multimediāla monoopera CILVĒKA BALSS. TELEFONS.

Organizē: Operetes teātris

Izcilās operdīvas Sonoras Vaices veidotais operas viencēlienu “Cilvēka balss” un „Telefons” jauniestudējums Operetes teātrī ir ekspresīvs stāsts par sievieti, kura nespēj būt patiesa pati pret sevi, un tikai emocionāli sāpīgi notikumi liek viņai ieraudzīt savas dzīves īstās vērtības un nožēlot necieņu pašai pret savu dvēseli.  

Operete ir nominēta Lielās mūzikas balvai kategorijā “Gada uzvedums”. 

Džankarlo Menotti monoopera „Telefons” ir tapusi 20. gadsimta vidū, kad tehnoloģijas telefona veidolā ienāk aizvien vairāk mājās un kļūst par aizraujošu nodarbi mājsaimniecēm. Vieglā un komiskā stāsta galvenā varone Lusija ir tik aizņemta ar telefonsarunām, ka nepamana līgavaini, kurš atnācis to bildināt. Pēc vairākām stundām bezcerīgas gaidīšanas viņam nekas cits neatliek, kā doties uz telefona būdiņu un bildinājumu izteikt pa telefonu.  

Savukārt Fransisa Pulenka opera „Cilvēka balss” ir eksistenciāli skaudrāka – iestudējums gan ar humoru, gan dziļi filozofiski atklāj sievietes jūtu, ilgu un domu pasauli, rosina pārdomas par dzīves vērtībām un spēju dzīvot šeit un tagad, pamanot un novērtējot cilvēkus mums blakus.

Iestudējumu vizuālo koncepciju radījusi multimāksliniece Ineta Sipunova, vienotā estētikā veidotie kostīmi, skatuves vide un multimediālās video projekcijas papildinās solistu Sonoras Vaices, baritona Naura Indzera un virtuālo tēlu saspēli uz skatuves ar paralēlu kino stāstu, radot piesātinātu sievietes emocionālās pasaules atklāsmi. 

Fransiss Pulenks, Žans Kokto “Cilvēka balss” / Žankarlo Menotti “Telefons”
Galvenajā lomā: Sonora Vaice (soprāns)
Lomās: Nauris Indzeris (baritons), Henrijs Kozlovskis, 
Video tēli: Anastasija Dolgoņenko (soprāns), Artūrs Mangulis (bass), Armands Kozlovskis u.c.
Klavierpavadījums: Māris Žagars

Režija: Sonora Vaice
Scenogrāfijas, kostīmu un video māksliniece: Ineta Sipunova
Gaismu mākslinieks: Ivars Vācers
Māksliniece: Kristīna Bondare
Iestudējuma muzikālais vadītājs, diriģents Jānis Stafeckis
Pirmizrāde: 2021. gada 30. jūlijā
Producents: Operetes teātris, SIA

 Bijām priecīgi un laimīgi par pavadīto dienu. Pateicamies mūsu biedrības organizācijām par dalību pirmajā svētku mēneša pasākumā.

Mūsu gaitas 5. maijā filmēja un mājas lapā sagatavots Video sadaļā stāsts par piedzīvoto.

Visas dienas pasākumus varat skatīt mūsu mājas lapas Galerijā Rīgas seniori Cēsīs 5. maijā.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Service by Chukmasoff