Autors LSKA

Autors LSKA

Svētās Ģimenes mājā, Rīgā, Klostera ielā 5 notika projekta Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” Sarunu kluba pasākums, tikšanās ar Labklājības ministru.




Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu un  informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem.

  1. oktobrī Sarunu klubā ar senioriem tikās LR Labklājības ministrs Gatis Eglītis. kas informēja mūs par pensiju jautājumiem.

Sarunas notika sirsnīgā un  draudzīgā atmosfērā. Uzzinājām par Valsts budžetā īstenoto un plānoto sociālo apdrošināšanu un atbalstu.

 Bijām visiem klausītājiem izdalījuši projektā sagatavotos jautājumus, kas interesē seniorus un atbildēt var Labklājības ministrijas pārstāvji.

 

Esam saņēmuši ministrijas atbildes, ko publicējam pielikumā.

 

Sarunu kluba pasākumā piedalījās projekta juriste, kas sagatavoja ministrijai iesniegtos jautājumus, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone.

 

Pateicamies biedrībai „Svētā Ģimenes māja” darbiniekiem un īpaši vadītājai Inesei Šveklei par sirsnīgo uzņemšanu un ministram veltīto laiku, viņu iepazīstinot ar mājā esošām interesantajām ekspozīcijām. 

Pateicība bīskapam Andrim Kravalim par atsaucību un ministra uzņemšanu. 

 

Piedalījās tikai personas ar sertifikātu par vakcīnu saņemšanu vai

 Covid-19 izslimojošei.



Sabiedrības integrācijas fonds 

Programmā „NVO fonds”

Projektā „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” , kas tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProIdfa6d710109

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu, kur informējam seniorus par  aktuāliem veselības jautājumiem

 

 

  1. septembrī bija iespēja tikties „Sarunu klubā” ar LR Veselības ministrijas pārstāvjiem.

„LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” atzinīgi novērtēja Veselības ministrijas atsaucību tikties ar biedrības pārstāvjiem un sniegt savu viedokli par ministrijai iesniegtajiem  mūsu jautājumiem.

 

Sarunu klubā klātienē piedalījās Kristīna Brūvere un Indira Balcere no VM Veselības aprūpes departamenta (VAD) Integrētās veselības aprūpes nodaļas,

 

Attālināti:

No Veselības ministrijas - Ineta Būmane (VAD), Marika Petroviča (VAD) un Kitija Kravale (Juridiskā nodaļa),

No Nacionālā veselības dienesta - Līga Gaigala, vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos, un Zinta Rugāja, Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece,

No Slimību profilakses un kontroles centra - Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas pārstāves - vadītāja Larisa Savrasova, vecākā epidemioloģe Rita Korotinska, epidemioloģes Raina Nikiforova un Viktorija Černišova.

 

Pateicamies par saturīgām atbildēm uz mūsu iesniegtajiem jautājumiem, par sirsnīgām sarunām un atsaucību Veselības ministrijas pārstāvjiem.

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne pateicamies par dalību visiem klausītājiem. Liela pateicība Inesei Šveklei, ārstei un biedrības „Svētā Ģimenes māja” vadītājai, par dalību pasākumā un mūsu kluba dalībnieku uzņemšanu.

 

Pievienojam VM sagatavoto un pasākumā prezentēto.




Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId5cfab9fd4f

 

  1. septembra rītā biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” organizētā ekskursijā devāmies uz Kurzemi. 

Mūsu ceļa mērķis – Talsi, Dundaga un Mazirbe.



Pēc brokastu kafijas Talsos sākām Kurzemes Deviņu pakalnu pilsētas apskati. Vecpilsēta un Talsu ezera promenāde mūs priecēja ar skaistiem skatiem un gleznu reprodukcijām mūsu maršrutā:

 

Talsi ar gleznainām ainavām vienmēr iedvesmojuši radošus cilvēkus. Latvijā pazīstami mākslinieki un Talsu vecmeistari cauri laikiem radījuši brīnišķīgas Talsu ainavas. Talsu novada tūrisma informācijas centrs izstrādājis piedāvājumu „Māksla uzzied Talsos” ar gleznu reprodukciju maršrutu, kas novietotas blakus uzgleznotajai ainavai dabā, un radošām aktivitātēm pilsētā.

Talsu ainavu maršrutu veido Frederika Fībiga, Ervina Volfeila, Konrāda Ubāna, Rūtas Opmanes, Skaidrītes Elksnītes, Ināra Helmūta, Lidijas Auzas, Vitas Mercas, Jāņa Andra Oša, Romja Bēma, Valda Buša, Andra Biezbārža, Ritmas Lagzdiņas, Žaņa Sūniņa, Kārļa Siliņa un Modra Sapuna gleznu, grafiku un zīmējumu reprodukcijas, kas izvietotas 34 dažādās vietās Talsu pilsētā. ( no Talsu tūrisma informācijas biroja interneta resursiem).

Talsos katrā vietā jutām dabas skaistumu un pilsētnieku vēlmi radīt mākslu, daiļot savu pilsētu. 

Turpinājām ceļu uz Dundagas pusi.

Pirms Dundagas ir interesanta vieta – Valpene. Apskatījām Valpenes piramīdu. Valpenes piramīda jeb Valpenes akmens krāvums ir piemineklis un veltījums Krišjānim Baronam. Šis iespaidīgais laukakmeņu krāvums, kas pēc savas formas tiešām atgādina piramīdu, atrodas klajā vietā Dundagas pagasta Valpenē, līdzās Dainu tēva pamatskolai – Kubalu skolai. 

Valpenes piramīdas autors ir tēlnieks Vilnis Titāns, līdzautors ir Imants Ziedonis. Desmit gadu garumā no 1985. gada līdz 1996. gadam tapis šis krāvums, jo katrs akmens bija jāatrod, jāatved un jānoliek vietā, lai veidotu piramīdu. Piramīdas augstums ir 9 metri, diametrs- 12 metri. Katrā akmenī iekalta etnogrāfiskā zīme, tautas dziesma un 33 vietvārdi un vairs neesošo māju vārdi. Katrā akmenī ir kaut kas tikai Latvijai raksturīgs.

Ieradāmies Dundagā un mūs sagaida Dundagas pils gide. Sākas stāsts par Dundagas pili:

Dundagas pils celtniecības laiks nav zināms, pirmoreiz rakstītos avotos 1310. gadā.

  1. gadā  Dānijas karalis atpērk pili. Dundagas pils 1585. gadā kļuva par Polijas-Lietuvas karaļa "kroņa" lēni. Dundagas pili 1656. gadā ieņēma Zviedrijas karaspēks. Šajā laikā pils īpašnieks bija Oto Ernests Maidels, kura atraitne Anna Sibilla  no 1670. līdz 1687. gadam pili lika pārveidot no cietokšņa par muižas kungu māju. 

1905 gada revolūcijas laikā laikā pili nodedzināja, atjaunošana tika uzsākta 1909. gadā. Pils ieguva masīvas, smagnējas formas, tika arī modernizēta.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Dundagas muižu atsavināja Ostenzakenu dzimtai un iznomāja Dundagas pagasta pašvaldībai. Vēlāk dažādos laika posmos Dundagas pilī izvietojās skola, pagasta pārvaldes iestādes, tautas nams un citas sabiedriskās iestādes. 

Pils tiek aktīvi izmantota arī mūsdienās – kultūras nama zāle, izstāžu zāles, Laulību zāle, darbojas mākslas skola un dažādi daiļamatu pulciņi, atrodas pašvaldības iestādes, arī viesnīca.

 

Pilī apskatījām interesantās ekspozīcijas par  - pils celtniecības vēsturi,  baronu Ostenzakenu dzimtu. Skatījām Latvijā lielāko mākslas medaļu kolekciju. Varējām paši izkalt savu naudu. Klausījāmies gides stāstu par Zaļo jumpravu, kas vēl šobaltdien parādoties pils telpās.

 

Dundagas pilī skatāma interesanta izstāde, arī vēstules, par novadnieku Arvīdu Blūmentālu, sauktu arī par Krokodilu Hariju.

 

Arvīds Blūmentāls (dzimis 1925.gadāDundagā, miris 2006.gadā Austrālijā) bija latviešu izcelsmes dēkainis, Austrālijas  krokodilu mednieks un stāstnieks. 

Iesaukts Latviešu leģionā, pēc kara no Vācijas pārceļas uz Austrāliju

  1. gadā. 1956. gadā  lietus mežos sācis nodarboties ar medībām. Stāstījis, ka savas dzīves laikā  esot nomedījis apmēram 10 tūkstošus vai pat 40 tūkstošus krokodilu. Kad 1968. gadā Austrālijas valdība aizliedza krokodilu medības, Blūmentāls devās uz opālu  raktuvēm valsts vidienē. Kādā raktuvju alā viņš iekārtoja ar opāliem izrotātu mājokli, ko dēvējis par "Krokodila ligzdu" .

Blūmentāla vaska figūra esot atrodama Tiso kundzes Vaska figūru nuzejā Londonā, Par viņu uzņemtas apmēram 20 dokumentālas filmas. 

Dundagā skatījām piemiņas zīmi Krokodilu. 1995. gadā tēlnieks Oļegs Skarainis Arvīdam Blūmentālam un citiem Kurzemes stiprajiem vīriem Dundagā uzstādīja piemiņas zīmi — divas tonnas smagu krokodilu. Ivars Seleckis uzņēma dokumentālo filmu „Gājiens ar krokodilu” par akmens krokodila izkalšanu un uzstādīšanu.

 

Turpinājām ceļu un nonācām Mazirbē.

Mazirbe ir sens Kurzemes ciems jūras krastā. Pirmo reizi rakstu avotos tas minēts jau 13. gadu simtenī. Ciemā tiek godāta mūsu senā etnosa lībiešu kultūrvēsture un norisinās lībiešu šodienas aktivitātes.

Mūsu biedrības dibinātājorganizācija „Mazirbes draugu kopa” Mazirbes luterāņu baznīcā izveidojusi izstādi lībiešu kultūras darbinieka Kārļa Staltes 150  gadu jubilejai „SŪR IRĒNIKĀ (DIŽAIS MAZIRBNIEKS)

KŌRLI STALTE (KĀRLIS STALTE) (1870-2020).

Par izstādi tās autore, lībiešu valodas skolotāja un savas senās tautas gara mantas glabātāja, popularizētāja Zoja Sīle raksta:

XIX. gs. sākumā Irbes draudzē par ķesteri uzņēmās kalpot Andrejs no Mazirbes Reinu sētas, tā aizsākdams Staltu dzimtas ķesteru paaudzes. Kārlis Stalte ir Andreja mazmazdēls. K.Stalte kļuva par Mazirbes ķesteri un ērģelnieku 1905. gadā un nokalpoja baznīcai līdz 1922. gadam, vienlaikus veikdams pienākumus arī baznīcas valdē.

Kā K.Stalte raksta atmiņās, ļaudis viņu dēvējuši kestār izānd - ķestera kungs. Izstādē aplūkojami K.Staltes literāro darbu izdevumu paraugi hronoloģiskā secībā. Goda vietu tajos ieņem JAUNĀS DERĪBAS tulkojums, kā arī GARĪGO DZIESMU krājums. Tā kā K.Stalte bija ieguvis klasisku izglītību Rīgas Guberņas ģimnāzijā un zinājis vairākas valodas, viņš tulkojot izmantojis Bībeles tekstu grieķu valodā, kā arī tulkojumus igauņu, somu un latviešu valodā. 1931. gadā K.Stalte par sevi pieticīgi raksta: ”Jūrmalas valodā esmu šo to rakstījis.’’ Kārlis Stalte miris Vācijā 1947. gada 12. janvārī.”

 

Klausījāmies stāstu par Mazirbes baznīcu un ciema vēsturi.

Mazirbes ciema „Stūrīšos” un „Brankos” mūs sagaidīja lībiete Gunta Gintere. Skatījām senlietu kolekciju un pusdienā baudījām pavāra Igora Gintera īstu lībiešu  mielastu. Bija ļoti interesanti un gardi. Paldies!

 

Tikām uzņemti biedrības „Mazirbes draugu kopas” mītnē Mazirbes Jūrskolā. Sekoja stāsti par ciema senatni, jūrskolu un biedrības aktivitātēm. Cienājāmies ar sklandu raušiem un piparmētru tēju.

 

Pēc pastaigas pa jūras malu devāmies atceļā uz Rīgu.

Paldies biedrību „Rīgas aktīvo senioru apvienība” un „Svētās Ģimenes mājas” dāmām par dalību mūsu ekskursijā

 

Foto mirkļus varat skatīt mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv Galerijā 

ar uzrakstu ”Talsi, Valpene, Dundaga un Mazirbe – senioru ceļojums”



Ekskursiju finansiāli atbalsta
Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmas „NVO fonds” projekta Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”  īstenošanas līgums Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059/41

SIA „ DelfinGroup”

Sestdiena, 18 Septembris 2021 13:27

Skaistā augusta dienā ciemojāmies Alūksnē

 

 

 

Alūksnes ezera krastā cilvēks cepuri noņem ….

/G.Selga/



18.augustā „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” biedri no Rīgas devās uz Alūksni.

Diena bija skaista un saulaina, sirsnīgi mūs sagaidīja Alūksnes pensionāru vadītāja, mūsu biedrības valdes locekle Astrīda Bētere.

Pēc sirsnīgas uzņemšanas Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldē, kur varējām nodot ziedotāju apmaksātu medicīnisko inventāru, sākām skaistās Alūksnes apskati.

Savas dzimtās vietas vēstures un dabas skaistuma iedvesmota ekskursija vadītāja Ilona Riekstiņa mūs pavadīja visu skaisto, saulaino dienu.

Klausījāmies aizrautīgajos stāstos par Ernstu Gliku (Johans Ernests Gliks Johann Ernst Glück,  (1652-1705), kura devumu visai mūsu Latvijas kultūrai Ilona Riekstiņa pētījusi jau no saviem studiju gadiem.

No 1683.-1702. Gliks strādāja par mācītāju Alūksnē, kur noorganizēja zemnieku jauniešiem skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Šo skolu beidzēji vēlāk kļuva par skolotājiem. 

Taču neapšaubāmi pats izcilākais darbs Alūksnes posmā bija Bībeles tulkošana latviešu valodā 

Apmeklējām Alūksnes luterāņu baznīcu, kur godā tur pirmo Bībeles tulkotāju latviešu valodā Ernstu Gliku.

 

Skaists pārsteigums un piedzīvojums mums bija brauciens ar plostu pa Alūksnes ezeru.

Alūksnes ezers ir ezers Alūksnes augstienēAlūksnes novadā — Alūksnē un Jaunalūksnes pagastā. Pēc virsmas platības — vienpadsmitais lielākais ezers Latvijā. Platība 15,437 km², ieapaļš, vidējais dziļums 6,7 m un lielākais dziļums — 20,0 m. Dienvidu krastā, kur izveidojies lielāks līcis (Alūksnes līcis), atrodas Alūksnes pilsēta.

 

Plosta „Kaija” kapteinis Jānis kopā ar jaukās gides Ilonas stāstiem par savu dzimto novadu, pilsētu, tās teiksmaino vēsturi un ezera krastā redzamo mūs priecēja un bijām laimīgi! Tas bija ļoti jauki būt kopā! 

 

Apbrīnojām arī Alūksnes jauno un krāšņi iekārtoto katoļu baznīcu.

 

Pēc pilsētas ekskursijas mēs tikāmies ar Alūksnes novada pensionāru apvienības līderiem skaisti iekārtotā Alūksnes Kultūras centrā. Alūksnes „namamāte” Astrīda Bētere iepazīstināja mūs ar Kultūras un sporta nodaļas vadītāju Sanitu Eglīti. Klausījāmies viņas stāstu par skaistā nama celtniecību un atjaunošanu senajā brūzī. Aplūkojām telpas, priecājāmies par atjautīgo skatuvju iekārtojumu un skatījām izstādi par Alūksnes novada uzņēmīgo cilvēku darbu mūsdienās.

 

Sarunās ar Alūksnes senioru biedrību pārstāvjiem apspriedām aktuālās likumdošanas iniciatīvas par dzīvojamo telpu nomu, iepazīstinājām ar mūsu biedrības sniegtajiem priekšlikumiem. 

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne stāstīja par mūsu projektiem un labdarības pasākumiem visā Latvijā.

Alūksnes pensionāru biedrību vadītāji pastāstīja par savām šīs vasaras aktivitātēm un plāniem nākotnē. Visi vienojāmies, ka jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, jārod jaunas iespējas darboties.

 

Pateicamies Alūksnes uzņēmējam par gardajām pusdienām kafejnīcā „Pauze”.

Paldies alūksniešiem par sirsnību un mīlestību šajā augusta dienā.

 

Foto mirkļus varat skatīt mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv Galerijā 

ar uzrakstu ”Skaista augusta diena Alūksnē pie draugiem”





Ekskursiju finansiāli atbalsta
Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmas „NVO fonds” projekta Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”  īstenošanas līgums Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059/4

 

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” turpina īstenot Sabiedrības integrācijas fonda Programmā „NVO fonds” projektu „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”.

Izglītojam un informējam seniorus par  aktuāliem finanšu jautājumiem. 

  1. septembrī bija iespēja tikties „Sarunu klubā” ar LR Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu

Klausījāmies informāciju par:

  1. makroekonomisko situāciju valstī,
  2.  budžeta situāciju un atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai, 
  3. nodokļu izmaiņām, 
  4. valsts parādu, 
  5. valsts finanšu disciplīnu.

Katrs klātesošais saņēma informatīvo materiālu „Pamatinformācija, sagatavojot valsts budžeta likumprojektu 2022.gadam un vidējam termiņam 2022.-2024. gadam un veiktie pasākumi senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai.”, ko bija sagatavojis Atis Zakatistovs. 

Tika sniegta arī informācija par gaidāmo pensiju indeksāciju. Katrs mājās varēja iedziļināties izdales materiālā par pensijām, to piemaksām un nodokļiem.

Seniori uzdeva jautājumus par pašvaldību budžetiem, nodokļiem un cenu kāpumu, kas ļoti ietekmē mazturīgos iedzīvotājus.

Ierosinājām skatīt jautājumu par ziedotāju IIN atlaidēm, ziedojot sabiedriskā labuma statusa NVO.

Pateicamies parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam par sniegtajām atbildēm un tikšanos laikā, kad Finanšu ministrijā un Saeimā tik daudz darba jaunā valsts budžeta sagatavošanā. 

Novēlam sekmes darbā un izturību!

Pateicamies visiem senioriem, kas piedalījās un bija atbildīgi pret saviem draugiem. Gaidām arī nākamajos pasākumos vakcionētos.

Paldies biedrības „Svētās Ģimenes Māja” laipnajiem darbiniekiem par uzņemšanu. 




Pasākumu atbalstīja :

 

Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059/41

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProIdca0c48bcc8

 

 

 

 

 

 

                                    

 

 

31. augustā Latvijas Kara muzejā notika pasākums -
atzīmējot 27. gadadienu kopš Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas un vēsturnieka Jāņa Riekstiņa grāmatas “”Kulaku” kā šķiras likvidācija – Latvijas turīgās zemniecības sagraušana. 1944. – 1949. gads” atvēršanas svētki

Saņēmām LATVIJAS OKUPĀCIJAS IZPĒTES BIEDRĪBA (LOIB) vadītājas Rutas Pazderes ielūgumu apmeklēt pasākumu. Ieradāmies mēs - Astrīda Babāne un Lilita Kalnāja.

Pasākumā uzrunas teica LR Aizsardzības un Tieslietu ministrijas pārstāvji, apsveica grāmatas autoru par lielo darbu un vēlēja turpināt sabiedrībai tik nepieciešamo darbu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Tālavs Jundzis stāstīja par laiku, kad notika Krievijas karaspēka izvešanas līguma sagatavošanas darbi – liela diplomātija un nepieciešamība piekāpties! Latvijas Kara muzeja direktora v.i. Juris Ciganovs atcerējās šo laika posmu, no 1991. gada līdz 1994. gada 31. augustam, kad aizbrauca pēdējais okupācijas armijas kareivis.
Interesants bija ekonomista Jāņa Poča lasījums par Latvijas zemniecības saimniekošanu un sagraušanu padomju gados.
Savās atmiņās dalījās Latvijas politiski represēto apvienības vadītājs Ivars Kaļķis, kas cieta izsūtījumā kā „kulaka” dēls.

Grāmatas “”Kulaku” kā šķiras likvidācija – Latvijas turīgās zemniecības sagraušana. 1944. – 1949. gads” autors, vēsturnieks Jānis Riekstiņš iepazīstināja klātesošos ar jauno izdevumu.
Bijām priecīgi iegūt šo jauno izdevumu.

KAS IR LOIB
LATVIJAS OKUPĀCIJAS IZPĒTES BIEDRĪBA (LOIB) ir sabiedriska organizācija ar juridiskas personas statusu. Biedrība reģistrēta LR Uzņēmu reģistrā 2009.gada 3.novembrī ar Nr.40008149020 un ir dibināta uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar statūtiem: „Biedrības mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kas vērsta uz totalitāro režīmu izpēti un tajos cietušo Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, kā arī veicināt Latvijā pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītību, zinātni, kultūru un vēsturisko atmiņu.”

LOIB DARBĪBAS REZULTĀTĀ
- Tiks apzināti un nosaukti vārdā šie pagātnes noziegumi pret cilvēci, minot konkrētus, juridiski pamatotus skaitļus un faktus;
- Starptautiskās sarunās ar Krievijas un citu valstu vadītājiem mūsu politiķu rīcībā būs precīzi dati kā pierādījums par PSRS okupācijas koloniālo raksturu, kā rezultātā nodarītiem zaudējumiem;
- Būs iegūts analītisks okupācijas seku, kas sevišķi smagi izjūtamas šodienas Latvijā, izvērtējums, bet eiropieši mūs baltiešus labāk izpratīs un spēs novērtēt mūsu pūles demokrātiskas valsts veidošanā;
- Šī informācija būs noderīga mūsu speciālistiem, lai ES institūcijās varētu sekmīgi aizstāvēt valsts nacionālās intereses, piemēram – pagātnes negatīvo seku likvidēšanai ( juridiski un skaitliski pierādīta vēsturiskā vides piesārņojuma likvidēšanai).
Šim darbam ir ļoti būtiska nozīme turpmākās attiecībās ne tikai valstiskā līmenī ar citām valstīm, bet arī mūsu ikdienas sadzīvē. Vispirms šī informācija vajadzīga mums pašiem – latviešiem mūsu pagātnes apzināšanai un izvērtēšanai. Tā vajadzīga arī cittautiešiem Latvijā, lai viņi labāk izprastu šīs zemes pamatnāciju, tās sāpi. Ikdienā tam noteikti jādod labāku savstarpējo sapratni un cieņu Latvijas sabiedrībā. Lai nekad vairs neatkārtotos pagātnes šausmas, lai tautas patiesi varētu viena otru izprast un dzīvotu bez savstarpējā naida. Šie mūsu vēstures fakti jāzina arī Krievijas iedzīvotājiem.


View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi#sigProId8abb83102b

Pirmdiena, 02 Augusts 2021 21:10

Meistarklase "Dzīvojamo telpu īre"

1 lapa no 6

Service by Chukmasoff