Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) apstiprinājis programmas “NVO Fonds” 50 no 124 iesniegtajiem makroprojektu pieteikumiem ar mērķi nodrošināt atbalstu aktivitātēm, kas ietver politisko līdzdalību, pilsoniskās izglītības un sabiedrības izpratni par demokrātiskiem procesiem valstī veicinošus, brīvprātīgā darba, filantropijas un citus demokrātisku un sociālu kopienu veicināšanas pasākumus.   

Kopumā programmā “NVO Fonds” šogad saņemts rekordliels projektu pieteikumu skaits – 245 mikro un makroprojektu pieteikumu. Mikroprojektu iesniedzēji ir mazākas vai nesen dibinātas organizācijas, savukārt makroprojektu īstenotājiem jau ir ilggadēja pieredze projektu īstenošanā. 

No 124 pieteikumiem tika apstiprināti 50 makroprojektu pieteikumi, 61 pieteikums tika noraidīts nepietiekama finansējuma dēļ, 9 noraidīti kā neatbilstoši kvalitātes kritērijiem un 4 noraidīti kā neatbilstoši pēc atbilstības kritērijiem. Lielākais projektu pieteikumu skaits tika saņemts no Rīgas pilsētas, Zemgales un Vidzemes reģioniem. Apstiprināti tika 50 makroprojektu pieteikumi, kas ieguvuši augstāko punktu skaitu par kopējo finansējumu 1 968 577,14 EUR. 

Starp atbalstītajiem makroprojektiem ir arī LSKA projekts “Latvijas aktīvie seniori”, kura mērķis ir aktivizēt Latvijas seniorus savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Projekta īstenošanas gaitā seniori tiks aicināti darboties interešu aizstāvībā “Senioru saeimā”, sadraudzības veidošanā ar Latvijas un ārvalstu senioru kopienām, pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, Senioru skolu sadarbības platformas Latvijā veidošanā un mūžizglītības pasākumos Senioru skolā Rīgā. Tāpat plānotas arī aktivitātes dzīves gudro senioru stāstu pierakstīšanā. 

Savukārt no 121 mikroprojektu pieteikumiem programmā “NVO fonds” apstiprināti 40 pieteikumi, tai skaitā arī LSKA biedra “Kuldīgas senioru skola” projekts “Gudra Sabiedrība – Seniori Rīcībā”. Projekta mērķis ir veicināt  senioru izpratni par pilsonisko līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iesaisti sabiedriskajās aktivitātēs, stiprinot viņu zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas aktīvai pilsoniskajai līdzdalībai.

Atbalstu makroprojektu īstenošanai saņems biedrības un nodibinājumi: Latvijas cilvēktiesību centrs, Latvijas Bērnu atbalsta fonds, biedrība “Papardes zieds”, Zemgales NVO centrs, Centrs MARTA, Sabiedrība par atklātību – Delna, Latvijas Reto slimību alianse, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, "Ar pasaules pieredzi Latvijā", Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrība “Intelekta parks”, Vidusdaugavas NVO centrs, Kurzemes NVO centrs, Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem ZELDA, centrs DARDEDZE, Izglītības attīstības centrs, Patvērums Drošā māja, Latvijas Arhitektu savienība, Pierīgas partnerība, Latvijas Pilsoniskā alianse, Ascendum, Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs, Lauku partnerība "Lielupe", Latvijas Samariešu apvienība, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonds, nodibinājums "HOSPISS LV", Latvijas Dabas fonds, Ūdenszīmes, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO", centra MARTA Liepājas nodibinājums, fonds "Iespēju tilts", OGLE, biedrība "Skalbes", Eiropas Latviešu apvienība, Laiks Jauniešiem, LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka", Valmieras novada fonds, Latvijas Autisma apvienība, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Lauku forums, Latvijas Jaunatnes padome, Jaunie Spārni, Bona fide Latvia, Latvijas senioru kopienu apvienība, Bērnu slimnīcas fonds, Latvijas Bērnu fonds, Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem, kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”, Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs.  

Atbalstu mikroprojektu īstenošanai saņems biedrības un nodibinājumi: Aizputes Renesanses biedrība, Ķeipenes Senioru skola, Jaunolaines attīstībai, Delve, Jelgavas attīstībai, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, biedrība "Vai vari?", Rīgas Zonta klubs, Attīstības un inovāciju mācību centrs, Mežinieku apkaimes attīstībai, Romu sieviešu biedrība "Sāre khetene", Pulmonālās hipertensijas biedrība, biedrība "Eņģeļi ar mums", Mentor Latvia, Latvijas Folkloras biedrība, KAPO, Flourish NGO, Latvijas Hemofīlijas biedrība, Zantes ģimenes atbalsta centrs, Bruņotava, Sansusī, Vides iniciatīvu centrs, Impact Hub, Atbalsts ģimenēm, Aizkraukles rajona partnerība, Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija, Rēzeknes novada partnerība, Valmieras pilsētas pensionārs, Fon Stricka villa, Jelgavas līnijas, Ķīpsalas apkaimes biedrība, biedrība "Priekam Prieks", apvienība "VERTE", Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, Kuldīgas Senioru skola, Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta, Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai, Dzirnavstrauts un Nodibinājums Radošā apvienība COLORIZE. 

No 2025.gada tiek paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (no 20% uz 25,5%), kā arī tiek palielināts pensionāra neapliekamais minimums (no 500 eiro uz 1000 eiro). 

Strādājošo pensionāru, kuru pensijas un darba algas apmērs ir neliels (līdz 1000 eiro), ikmēneša pieejamo naudas līdzekļu apmērs samazināsies un tiem nāksies ikgadēji iesniegt gada ienākumu deklarāciju. 

Lai to novērstu, ir paredzēts, ka katram strādājošam pensionāram pēc brīvprātības principa ir tiesības izvēlēties piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti uz pusēm - 500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai. Pensionāram izvēloties nedalīt pensionāra neapliekamo minimumu, tas tiek piemērots tikai pensijai, kuru izmaksā pensijas izmaksātājs (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests).

• Ja strādājošs pensionārs izvēlas DALĪT pensionāra neapliekamo minimumu, algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie darba devēja.

• Ja strādājošs pensionārs izvēlas NEDALĪT pensionāra neapliekamo minimumu, algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie pensijas izmaksātāja (visbiežāk VSAA)

• Strādājošs pensionārs savu izvēli var arī mainīt. 

• 1. Ja pensija ir līdz 500 eiro, pie jebkura darba algas apmēra, tad ieteicams izvēlēties dalīto neapliekamo minimumu (500 eiro piemēro darba algai un 500 eiro piemēro pensijai):                                                                   

•  Algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie darba devēja

• ja algas nodokļa grāmatiņa jau atrodas pie darba devēja, tad nav jāveic nekādas darbības;
• ja algas nodokļa grāmatiņa neatrodas pie darba devēja (atrodas pie pensijas izmaksātāja - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests), tad, lai dalīto neapliekamo minimumu piemērotu ar nākamo mēnesi un turpmāk, līdz esošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa darba devējam (galvenajā ienākumu gūšanas vietā). 

Lai dalīto neapliekamo minimumu piemērotu ar 2025. gada 1. janvāri, algas nodokļa grāmatiņa darba devējam ir jāiesniedz līdz 2024. gada 15. decembrim.

• 2. Iepriekš (1.punktā) minētais attiecas arī, ja pensija ir no 500 eiro līdz 1000 eiro, pie jebkura darba algas apmēra. 

• 3. Ja pensija ir virs 1000 eiro, pie jebkura darba algas apmēra, tad nav nepieciešams izvēlēties piemērot dalīto neapliekamo minimumu (viss pensionāra neapliekamais minimums tiks piemērots pensijai):                                                                   

•  Algas nodokļa grāmatiņai ir jābūt iesniegtai pie pensijas izmaksātāja (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Aizsardzības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests)
• ja algas nodokļa grāmatiņa jau atrodas pie pensijas izmaksātāja, tad nav jāveic nekādas darbības;
•  ja algas nodokļu grāmatiņa neatrodas pie pensijas izmaksātāja (atrodas pie darba devēja), tad, lai visu neapliekamo minimumu piemērotu pensijai ar nākamo mēnesi un turpmāk, līdz esošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa pensijas izmaksātājam. 

Lai visu neapliekamo minimumu piemērotu pensijai ar 2025. gada 1. janvāri, algas nodokļa grāmatiņa pensijas izmaksātājam ir jāiesniedz līdz 2024. gada 15. decembrim.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme:

• No 2025. gada 1. janvāra tiek ieviesta divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī), 33% – ienākumiem virs šīs robežas.

• Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pensijas izmaksātājam, darba devējs darba algai ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5 % apmērā no visas darba algas.

Atvieglojumu piemērošana

• Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pie darba devēja, piešķirto atvieglojumu par apgādājamo personu un papildu atvieglojumu (cilvēkiem, kuri ir atzīti par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem) darba algai piemēro darba devējs.

• Ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta pensijas izmaksātājam, piešķirto atvieglojumu par apgādājamo personu un papildu atvieglojumu (cilvēkiem, kuri ir atzīti par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem) pensijai piemēro pensijas izmaksātājs.

Pensionāra neapliekamā minimuma piemērošana ar gada ienākumu deklarāciju

• Ja pensionāra neapliekamais minimums mēnesī netiek izmantots pilnā apmērā (1000 eiro) – vienalga vai dalītā veidā, vai nedalītā veidā, – pensionārs to pilnā apmērā piemēro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju (ja kopējais ienākumu apmērs to pieļauj). Tad tiks veikts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) pārrēķins un tiks atmaksāts pārmaksātais IIN. 

• Pensionāra kopējais gada ienākuma apmērs nemainās (nesamazinās), tikai tā saņemšana tiek nobīdīta laikā, jo gada ienākumu deklarācija tiek iesniegta nākošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam)

VID EDS veicamās darbības saistībā ar algas nodokļa grāmatiņu

• Lai strādājošais pensionārs izdarītu savu izvēli, viņš:

• autorizējas savā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (VID EDS) profilā;
• atver sadaļu “Algas nodokļa grāmatiņa”;

apakšsadaļas “Ienākuma gūšanas vietas” ailē “Ienākuma gūšanas vieta, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa” norāda darba devēju vai pensijas izmaksātāju.

2024.gada 11.decembrī LSKA valdes locekle, struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja Barba Girgensone piedalījās konferencē 

Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums, kas notika LU Lielajā aulā.

LSKA ir izvirzījusi par vienu no galvenajiem uzdevumiem - Senioru materiālās un garīgās labklājības veicināšanu un iesaistīšanos demokrātiski aktīvos sabiedrības procesos, īstenojot sabiedrības līdzdalības modeli, kas nodrošina ieinteresēto sabiedrības grupu viedokļu uzklausīšanu veidojot rīcībpolitiku.

Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai tiek veidots, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un darba produktivitāti, uzlabotu cilvēku iespējas pielāgoties mainīgajiem darba tirgus apstākļiem. Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai palīdz pārvarēt sociālo atstumtību un veicināt aktīvo pilsoniskumu. Valsts atbalsts pieaugušo izglītībai gandrīz pilnībā ir balstīts ES fondu projektu finansējumā. Pieaugušo izglītības īstenošanu savā teritorijā atbalsta vietējās pašvaldības.

Konferences gaita un secinājumi skatāmi pievienotā Barbas Girgensones prezentācijā.

Attachments:

LSKA - Konferences prezentācija 2023-2024. Pieaugušo prasmes OECD (3).pdf

[ ]

2898 kB

6.decembrī Rīgā notika Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas organizētā konference “Brīvprātīgais darbs ieguvums sev un sabiedrībai”. Pasākums norisinājās Tieslietu ministrijas Dzintara zālē un pulcēja valsts iestāžu, NVO un sociālā darba jomas ekspertus.

Konferencē piedalījās LSKA struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja un biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Konference bija veltīta brīvprātīgā darba nozīmei sabiedrības stiprināšanā un resocializācijā.

Konferences laikā tika apspriesti arī jautājumi par brīvprātīgā darba popularizēšanu dažādās vecuma grupās un veidiem, kā paaugstināt tā prestižu. Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē aizsāktas vairāk nekā pirms simt gadiem. Latvijā šī kustība mērķtiecīgi un organizēti attīstīta no 1998. gada, un 2016. gadā Latvijā sāka darboties Brīvprātīgā darba likums, kas nosaka tā regulējumu. Likuma izpildi nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra, izveidojot platformu www.brivpratigie.lv, apvienojot tajā brīvprātīgā darba veicējus un organizatorus visos Latvijas reģionos.

Likums nosaka, ka brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības. 

Kas tad ir brīvprātīgais darbs? Tā ir iespēja ikvienam aizvien gūt jaunas zināšanas un pieredzi, sava laika un prasmju ziedošana sabiedriski lietderīgiem mērķiem, darbs vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības. Visā pasaulē tas ir atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē, pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti. Brīvprātīgais var būt cilvēks neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izcelsmes, tautības, reliģiskās piederības, politiskajiem uzskatiem un citiem sociāliem, fiziskiem vai ģeogrāfiskiem nosacījumiem. Galvenais ir just sevī vēlmi iegūt jaunu pieredzi, veicot kādu darbu sabiedrības labā, nevēloties saņemt par to algu, bet gandarījumu un prieku par paveikto!

Pēdējo 12 mēnešu laikā brīvprātīgo darbu ir veikuši kopumā 25% Latvijas iedzīvotāju. Tādu, kuri ir regulāri brīvprātīgā darba veicēji, gan ir nedaudz – 4% veic brīvprātīgo darbu reizi nedēļā vai biežāk un vēl 4% - reizi vai dažas reizes mēnesī. 7% ir iesaistījušies brīvprātīgā darba veikšanā reizi vai dažas reizes pusgadā, bet 10% to darījuši tikai reizi pēdējā gada laikā. 

Ņemot vērā, ka informētība par brīvprātīgo darbu sabiedrībā kopumā ir zema, iespējams izteikt minējumu, ka zemā iesaistība brīvprātīgā darba veikšanā saistīta ar zemo informētību. Tomēr datu korelāciju aprēķini to nepierāda– korelācija starp informētību un iesaistīšanās biežumu brīvprātīgā darba veikšanā ir ļoti vāja. 

Visbiežāk brīvprātīgo darbu Latvijas iedzīvotāji veikuši valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās - attiecīgi 37% un 36%. Interesanti, ka 25% norāda – viņi veikuši brīvprātīgo darbu privātuzņēmumā. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija iesaistījušies kādās brīvprātīgā darba apktivitātēs, visbiežāk 55% - veikuši vides un dabas aizsardzības un uzkopšanas pasākumus (tai skaitā, talkas). Nedaudz mazāk kā 1/3 no brīvprātīgā darba aktīvistiem piedalījušies kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā un realizācijā (29%), izglītības pasākumos (27%) un profesionālās palīdzības sniegšanā (25%). 

Aptuveni 1/5 ņēmuši dalību izklaides pasākumu organizēšanā un realizācijā, bērnu un jauniešu aktivitātēs, kā arī veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpē. Būtisku daļu no brīvprātīgā darba aktīvistu mērķa grupas veido tie, kuri vienreiz gadā iesaistās apkārtējās vides sakopšanas talkās. Tādēļ pētījuma ietvaros tika veikts datu pārrēķins, lai aprēķinātu, kāds ir brīvprātīgā darba aktīvistu īpatsvars, ja aprēķinos neņem vērā tos iedzīvotājus, kuri bijuši iesaistīti šāda veida talkās. 

Lai gan visvairāk brīvprātīgā darba aktīvistu bijuši iesaistīti vides un dabas aizsardzības un uzkopšanas pasākumos, vērtējot pēc ieguldīto stundu skaita, tā ir viena no mazāk veiktajām aktivitātēm – vidēji tikai 8 stundas gada laikā ieguldījuši tie, kuri šai aktivitātē piedalījušies. Vislielākais laika ieguldījums bijis veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpē – vidēji 40 stundas gada laikā. Vidēji 21 stundu gada laikā ieguldījuši tie, kuri piedalījušies dažādās izglītības aktivitātēs, savukārt 16 stundas – bērnu un jauniešu, kā arī profesionālās palīdzības aktivitātēs. 

Veicot datu pārrēķinu par ieguldīto stundu skaitu vidēji uz vienu brīvprātīgā darba aktīvistu, identificējams, ka gada laikā vidēji katrs brīvprātīgā darba veicējs ieguldījis šāda veida aktivitātēs 57 stundas. Absolūtais vairākums – 72% - brīvprātīgā darba aktīvistu norāda, ka bijuši tikai brīvprātīgā darba veicēji un nav bijuši iesaistīti organizēšanā vai finansiālā atbalstīšanā.

Ir izteikts viedoklis, ka nepieciešams veicināt tā saucamo profesionālo brīvprātīgo darbu, kad augsta līmeņa profesionāļi vai savas profesijas speciālisti iesaistās brīvprātīgajā darbā un dod savas profesionālās zināšanas un spējas, piemēram, juridiskās vai grāmatvedības konsultācijas, vai arhitekta pakalpojumus, kas ļoti veicinātu kopienas attīstību. Citās valstīs ir tāda pieredze, kur profesionāļiem ir gandarījums iesaistīties un dot atpakaļ kaut ko sabiedrībai, bet pie mums profesionāli ir nepietiekami uzrunāti, brīvprātīgā darba koordinatori šo iespēju neizmanto.  

Lai veicinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā 2024.gadā pie Labklājības ministrijas ir izveidota Brīvprātīgā darba konsultatīvo padome, kuras priekšsēdētājs ir  Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks.  Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā. Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes uzdevumi ir šādi:

• noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā;
• koordinēt iesaistīto pušu sadarbību;
• izstrādāt priekšlikumus brīvprātīgā darba politikas attīstībai un tās īstenošanai.

Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome sastāv no 24 locekļiem, no kuriem 12 pārstāv valsts pārvaldi (dažādas ministrijas), bet 12 pārstāv NVO sektoru. 

Ar nožēlu jāatzīst, ka konferences, kas pamatā bija veltīta resocializācijas jautājumu risināšanai ar brīvprātīgā darba palīdzību, kontekstā Ieslodzījuma lietu pārvaldes un Probācijas dienesta ierēdņi nezina par to, ka 2018.gada 20.jūlijā tika pabeigts Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē (Projekts Nr.9.1.2.0/16/I/001 "Bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū"). 

Pētījuma gala ziņojums satur priekšlikumus brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļu uzlabošanai, ieviešanai un identificēto šķēršļu brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības ieviešanas procesā risināšanai. Pētījuma veikšanā iesaistījās gan LU gan RSU mācībspēki tostarp arī LSKA struktūrvienības Senioru Saeima priekšsēdētāja Barba Girgensone.   

Pētījuma ieteikumi strukturēti četrās grupās:

1. Brīvprātīgā darba sistematizācija un iespējamās attīstības virzieni; 
2. Ar institucionālās un sociālās vides faktoriem saistītās rekomendācijas;
3. Ar organizāciju sadarbību saistītās rekomendācijas;
4. Uz sociālo iekļaušanos vērstās rekomendācijas;
5. Ar NVO un brīvprātīgo darbu saistītās rekomendācijas. 

Pētījuma gala ziņojums pieejams  -  chrome-extension: //efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/05/Brivpratigo_darba_iesp_Zinojums_2018.pdf

Šis pētījums bija pirmais šāda veida pētījums Latvijā, kurā apkopota informācija par Latvijas un ārvalstu pieredzi brīvprātīgajā darbā un līdzgaitniecībā notiesātām personām, fokusējoties uz brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības īstenošanas praktiskajiem aspektiem, kā arī iezīmējot sistēmiskas problēmas, kas var ietekmēt brīvprātīgā darba attīstību. Ņemot vērā konstatētās problēmas, pētījums aktualizē nepieciešamību veikt turpmākus fundamentālus pētījumus, kuri skaidrotu to, kāda ir pašreizējā kriminālsodu  izpildes politika, cik tā ir atbilstoša sabiedrības vajadzībām, cik efektīvs ir brīvprātīgo darbs noziedzības mazināšanā un sabiedrības drošības veicināšanā un kāda ir mērķtiecīgas brīvprātīgo politikas veidošana. 

LSKA izsaka cerību, ka ar jaunas organizācijas izveidošanu brīvprātīgā darba koordinācija valstī uzlabosies un no jaunās paaudzes ierēdņiem nenāksies dzirdēt apgalvojumus, ka viss jāsāk no nulles, jo viņi nav informēti par iepriekš paveikto.