Projekta «Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs» ietvaros ir tapuši divi izglītojoši materiāli senioru izglītības popularizēšanā un attīstībā Latvijā — «Vadlīnijas Trešās paaudzes universitātes darbības izveidošanai» un «Rokasgrāmata Trešās paaudzes universitātes darbības organizēšanai». To mērķis ir pirmo reizi latviešu valodā saprotami, ar labās prakses piemēriem, sniegt ieskatu un iedvesmu par Trešās paaudzes universitāšu, kas Latvijā vairāk atpazīstamas kā senioru skolas, izveidi un darba organizēšanu. Viens no projekta partneriem ir arī biedrība «Latvijas senioru kopienu apvienība».

Attachments:

Talsu Vēstis Nr. 43 (11986), PIEKTDIEN, 2025. GADA 6. JŪNIJĀ.pdf

[ ]

2537 kB

Viena no pavisam desmit pieredzes apmaiņām Latvijā, ko paredz Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstīts projekts “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma identifikācijas numurs 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020), 2025.gada 29.maijā notika Siguldā.

Pulcējoties visu 15 projekta partneru pārstāvjiem no Latvijas dažādām vietām, mūsu gandrīz 30 cilvēku grupu sagaidīja “Siguldas Senioru skola” vadītāja Mārīte Rozentāle, valdes locekle Irēna Krieva, biedrības aktīvisti un brīvprātīgie.

Tikšanās sākuma daļā projekta vadītāja un vadošā partnera biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko atraktīvā stāstījumā iepazīstināja ar projektā paveikto un tuvākās nākotnes perspektīvām, īpašu uzsvaru liekot uz dialoga ar valsti un pašvaldībām turpināšanu, uz projekta noslēguma pasākuma – senioru festivāla sagatavošanu 2025.gada 17.septembrī Kuldīgā.

Ar lielu interesi, daudz jautājumiem un nelielu baltas skaudības devu klātesošie uzklausīja Siguldas novada pašvaldības pārstāvjus - Kristapu Zaļo (priekšsēdētāja vietnieks izglītības un digitālās attīstības jautājumos), Kristīni Freibergu (Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja) un Guntu Grīnhofu (mūžizglītības speciāliste – pieaugušo izglītības projektu vadītāja), kuri rādīja prezentācijas par NVO atbalstu un jo īpaši senioru atbalstu, par dialoga ar sabiedrību veidošanu novadā. Lai gan finansējuma apjoms un atbalsta mehānismi krasi neatšķiras no citviet Latvijā novērotā, tomēr visi bija vienisprātis, ka svarīga ir attieksme un pretimnākšana, pašvaldības atbildīgo darbinieku interese par iedzīvotāju idejām – un tā Siguldas novadā ir gana! Pielikumā pievienojam Siguldas pašvaldības sagatavotās prezentācijas.

Pēcpusdienā dalībnieki apmeklēja Siguldas Jaunās pils kompleksu, kur trijās praktiskās darbnīcās katrs sev izveidoja suvenīru – tradicionālo Siguldas spieķīti, ādas piekariņu vai metāla rotu – tā iepazīstot seno amatnieku prasmes, kas šobrīd tiek koptas mūsdienu sabiedrībā.

Sirsnīgas sarunas un no atkalsatikšanās siltas sirdis mājupceļā bija tas, kas ikvienam Senioru skolu vai Trešās paaudzes universitāšu pārstāvim atgādināja par Latvijas seniorus vienojošo vēlmi piedzīvot krāsainas un aktīvas vecumdienas. Tās ir šobrīd vēl pašu un NVO radītas iespējas būt mūsdienīgiem un radošiem, kopt asu prātu, saglabāt vēlmi būt sabiedrībā – visu, kas ir U3A (University of the Third Age jeb Trešās paaudzes universitātes) kustības pamatā!

Ja arī Tavā ciemā, pagastā vai pilsētā ir aktīvu senioru grupa, pievienojies šai kustībai un sazinies ar projekta vadītāju Agitu Pleiko 29449622, raksti Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. un saņem padomus, izdales materiālus, kas tam var palīdzēt.

Madara Borisova

Vidusdaugavas NVO centrs

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) ir gandarīta par  Labklājības ministrijas (LM) gatavību iesniegt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā priekšlikumu – vecuma pensiju saņēmējiem vecumā 85+ sākt bāzes pensiju ieviešanu jau ar 2026. gadu, pauž Latvijas senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

LSKA ieskatā šāds priekšlikums ir saprātīgs kompromiss starp vēlmi jau nākamgad  sākt bāzes pensiju izmaksu senioriem no 80+ vecuma un valsts budžeta reālajām iespējām. “Seniori ļoti labi saprot, ka valsts budžets nav bezizmēra un atrast tanī līdzekļus, lai Labklājības ministrija jau no 2026.gada varētu senioriem no 80+ gadu izmaksāt bāzes pensijas, praktiski ir neiespējamā misija. Tādēļ esam gandarīti, ka LM iestājas par to, lai šo piemaksu, sākot jau no nākamā gada, saņemtu visvecākie sabiedrības locekļi,” saka Lilita Kalnāja un atgādina, ka daudziem no viņiem šī nauda ir pat izdzīvošanas jautājums.

Kā liecina LM speciālistu aprēķini, Latvijā patreiz ir reģistrēti 57 000 vecuma pensijas saņēmēji vecuma grupā 85+. Bāzes pensiju ieviešana šai grupai prasītu 12 miljonus eiro gadā. Savukārt ja tiktu lemts par bāzes pensiju ieviešanu sākot no 80+ gadu vecuma, tad šī grupa jau ir divkārt lielāka – 117 tūkstoši senioru. Attiecīgi vairāk kā divtik liela būtu arī  nepieciešamā summa – 30 miljoni eiro. 

Iepriekš kā bāzes pensiju ieviešanas atskaites punkts tika minēts 2029.gads, tādēļ LSKA ir gandarīta, ka kopīgās diskusijās  ir izdevies panākt šī procesa uzsākšanu jau no 2026.gada. “Tādējādi, saskaņā ar LM valsts sekretāra Ingusa Allika teikto, turpmāk būs vieglāk kāpināt bāzes pensiju saņēmēju loku kā pa vecuma grupām, tā gadiem,” saka Lilita Kalnāja. 

Šai iecerei Senioru lietu padomē pauda atbalstu arī LSKA sadarbības partneris Latvijas Pensionāru federācija (LPF), kā arī Rīgas Aktīvo Senioru alianse (RASA).

Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2025.gadā

atbalsta Labklājības ministrija,

Līguma Nr. LM2025/21-26/22