Ciemojāmies Talsos un Lībiešu krastā Mazirbē

Skaistā vasaras dienā 21. jūlijā  Rīgas seniori kopā ar ukraiņu draugiem apmeklēja Kurzemi un svinēja dzimšanas dienas

 

Mūsu biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” seniori un mūsu ukraiņu draugi, kopā 50 personas devās ciemos pie Kurzemes senioriem un apskatīt mūsu Latvijas skaisto novadu. Uzsākām arī skaistu tradīciju – aicinājām kopā ar mums braukt tos seniorus, kam jūlijā dzimšanas un vārda dienas. Tā pasniedzām dāvanu un sveicām savējos.

 

Mūsu pirmā pietura – Talsi. Esam jau agrāk ciemojušies šajā skaistajā Kurzemes deviņu pakalnu pilsētā, bet katru reizi iepazīstam to no jauna. Mūs pavadīja un interesanti par savu pilsētu, par tās ievērojamiem pilsoņiem stāstīja gide Inese. Paldies par labo ekskursiju.

Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni Balduīnu no Alnas par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu Talsu pilskalna (vācupilsahten to Talsen), bet līdz 1434. gadam Livonijas ordenis uzcēla Talsu ordeņa pili Dzirnavkalnā, kas ietilpa Kandavas fogtejā. Talsus smagi skāra Otrais Ziemeļu karš, kura laikā 1657. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja.

Lielo mēra epidēmiju izraisīja Lielais Ziemeļu karš, kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Talsen) centru, kas bija padota Tukuma virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. 1905. gada revolūcijas laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija.

  1. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijastika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsraguun Roju, kā arī ar DundaguMazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili.
  2. gadā tika izveidots Talsu novads, kurā iekļāva lielāko daļu bijušā Talsu rajonapašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu.

(interneta resursi)

Patīkami bija iepazīties ar Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcas vēsturi un skaisto dievnamu. Mūsu senioriem no „Svētās „Ģimenes Mājas”” iepazīšanās ar Talsu katoļu draudzes dzīvi bija interesanti un ieguvām svētbrīžu mieru.

Talsu Romas katoļu draudzes baznīcas vēsture

   Romas katoļu ticību Talsu apvidū sludināja kopš 1231. gada 17. janvāra, pamatojoties uz atļauju kuršu valdnieka Lamekīna un Romas pāvesta sūtņa Balduīna noslēgto līgumu.Katoļu pirmā baznīca, neliela koka ēka, uzbūvēta pirms 1403. gada uz viena no deviņiem pakalniem, tagadējā Baznīckalna. Reformācijas gados baznīcu nojauca. Tikko valdības institūcijas atļāva katoļticību, organizējās draudze. Dievkalpojumi norisa īrētās telpās fon Nolkena namā Nurmuižas ielā ( tagad K. Mīlenbaha ielā 22). Dievkalpojumus vadīja Kuldīgas un citu tuvāko draudžu priesteri.

1899. gada 1. janvārī nominētais Liepājas draudzes prāvests barons Eduards Mihails Joans Marija fon der Rops ( 1851-1939 ) , jurists un teologs, ar plašu ietekmes loku valdības instancēs, panāca Romas katoļticības atjaunošanu Kurzemē, arī lūgšanas namu un baznīcas būves atļaušanu. Talsu Romas katoļu draudze palika Lamiņu draudzes filiāle. Lamiņu draudzes prāvests Marcians Jurgaitis saņēma uzdevumu vadīt Talsu katoļu lūgšanas nama ierīkošanu. Kuldīgas Romas katoļu draudzes prāvests palīdzējis ierīkot lūgšanas namu , saņēma rīkojumu to iesvētīt. Enerģiskais un apdāvinātais Francisks Lukšo  ( 1893-1927) 1899. gada 30. maijā iesvētīja lūgšanas namu Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas godam. Katoļu draudze ieguva divas jaunas svētku dienas: 30. maiju un 8. septembri – svinēt dievnama iesvētīšanas un Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienas.

Talsu Romas filiāldraudzi apkalpoja tuvāko draudžu prāvesti. 1937. – 1938. gadā draudzi aprūpēja Ventspils Romas katoļu draudzes prāvests Julijans Vaivods

( 1895 – 1990 ). Viņu nominēja par Liepājas draudzes dekānu, bīskapa ģenerālvikāru , konsekrēja par bīskapu. 1983. gadā Romas pāvests V. Em. Jānis Pāvils II viņu iecēla Latvijas pirmā kardināla godā.

II pasaules kara gados Talsu, Ārlavas, Laucienes un citas tuvākās draudzes tika uzticētas Liepājas bīskapa lēmumā mariāņu kongregācijas priesteriem Staņislavam Škutānam, Jānim Mendrikam, viņu palīgiem kleriķiem Boļeslavam Baginskim un Jānim Jaškovičam Staņislavs Škutāns 1944. gadā emigrēja, papildus studijās ieguva teoloģijas Doktora grādu, 1957.-1963. gadā bija pasaules mariāņu kongregācijas ģenerālis – pirmais un vienīgais latvietis tik augstā garīgajā amatā.

Pēckara gados Talsu un filiāldraudzēs kalpoja mariāņu kongregācijas tēvi priesteri Pēteris Upenieks ( arī rakstnieks, „ Balandnieku „ autors ) un teoloģijas Doktors Broņislavs Valpitrs. 1947. gada 1. novembrī P. Upenieku iecēla par pirmo Talsu dekanāta dekānu. Viņam izdevās nedaudz paplašināt Talsu lūgšanas namu, viņa palīgam Jānim Jaškovičam – uzbūvēt Cīruļu – Ārlavas baznīcu un Laucienes kapelu ( kapliču). Mariāņu kongregācijas priesteru kalpošana Talsu un apkārtnes draudzēs ilga 18. gadus. Dekānam Jānim Silēvičam 1956. gadā izdevās organizēt un veikt plašu lūgšanas nama remontu – rekonstrukciju, panāktu ar V.E. bīskapa P. Stroda atbalstu. Dekānam Leonam Dzenim, iesaistoties cīnītāju rindās par mieru pasaulē, bija iespēja organizēt un veikt kapitālremontu lūgšanu namā septiņdesmitajos gados un iesaistīt draudzē jaunus kristiešus – katoļticīgos, aizstāvēties pret pēdējo aktīvo vietējās padomju varas vēlmi likvidēt katoļu draudzi, lūgšanas namu atsavināt, lai ierīkotu tajā Talsu slimnīcas nodaļu.

1992.-1994. gadā draudzē kalpoja dominikāņu kongregācijas priesteri Vilhelma Lapeļa vadībā. Draudzē iesaistījās bērni un jaunieši, palielinājās aktivitātes lūgšanu nama un apkārtnes sakopšanā, svētceļojumu organizēšanā un norisēs. 1994.-1996. gadā Talsu draudzē kalpoja Ventspils Romas katoļu draudzes prāvests Agris Pāvils Lēvalds. Iesākās ekumēniskā sadarbība ar Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju M. Ludviku un baptistu draudzes mācītāju A. Šķuburu.

1996. gada 5. aprīlī Lielajā Piektdienā pirmo reizi notika Krusta ceļš pa Talsu ielām, kurš turpmākajos gados kļūst par starpkonfesionālu Kristus ciešanu apceres dievkalpojumu.

No 1998. līdz 2005. gadam,  Ziemeļkurzemes dekanāta dekāna Andreja Mediņa vadībā, notika katoļu draudzes lūgšanu nama rekonstrukcija – paplašināšana. Liepājas diecēzes bīskaps V.E.Ā.A. Brumanis 1999. gada 5. decembrī iesvētīja lūgšanas namu par baznīcu. 2000.gada 16. aprīlī Pūpolu svētdienā dekāns Andrejs Mediņš iesvētīja pirmās ērģeles kopš nodibināta katoļu draudze. Ērģeles ir monsinjora Pētera Dupata dāvana. Tās saliktas meistara V. Šepeļeva vadībā.

Baznīcas rekonstrukcijas projekta autors arhitekts V. Liepa.  Metāla tabernākulu kala metālmākslinieks M. Zibens. Altāra gobelēnus auda rojeniece V.Lapiņa. 14 krustaceļa grafikas izveidoja mākslinieks J. Bārda. 2015. gada 8. februārī Kurzemes bīskaps iesvēta jauno altārgaldu. 2015. gada 1. jūnijā draudze atkal piedzīvo priesteru rotāciju. Līdzšinējais draudzes prāvests Toms Priedoliņš uzsāk kalpošanu Saldū, bet par Talsu prāvestu tiek iecelts priesteris Valdis Drīksna.

( teksti no draudzes interneta mājas lapas )

 

Pēc Talsu apskates devāmies uz Mazirbi, kur mūs uzņēma un pavadīja mūsu dalīborganizācijas „Mazirbes draugu kopa” dalībnieki.

Mazirbē jau esam bijuši vairākas reizes, bet daudziem bija interesanti no jauna iepazīties ar lībiešu seno ciemu.

Mazirbe (lībiešu: Irē, Irāj, Piški Īra, 

vācuKlein-Irben)[3][4] ir ciems Talsu novada Kolkas pagastāBaltijas jūras (Irbes šauruma) krastā. Latvijas līvu kultūras centrs. Atrodas pie Mazirbes upes ietekas jūrā, ziemeļos no autoceļa P124 (VentspilsKolka) 22 km no pagasta centra Kolkas (attālums pa autoceļiem), 56,5 km no novada centra Talsiem un 174 km no Rīgas, ietilpst Slīteres nacionālā parka neitrālajā zonā. Daļa vēsturiskā Mazirbes ciema ap Mazirbes baznīcu mūsdienās ietilpst otrā Mazirbes ciemā, kas ietilpst Dundagas pagastā.

Vēsture

Jau viduslaikos Irbe (Irben) pieminēta kā līvu zvejnieku un tirgotāju apmetne. Kurzemes bīskapijas sastāvā esošās Mazirbes un Lielirbes nosaukumi atrodami G. Merkatora (1512—1594) izdotajā Livonijas kartē.

  1. gadā no Sīkragauz Mazirbi pārcēla mācītājmuižu, kas padarīja Mazirbi par vienu no Piltenes apgabalaDundagas draudzes novada centriem. Lielā mēra laikā 1710. gadā izmira lielākā daļa Mazirbes iedzīvotāju, ieskaitot vietējo luterāņu mācītāju.

Par piemiņu Lielā mēra upuriem Mazirbes mācītāja Pētersona laikā no 1711. līdz 1734. gadam trīs Mazirbes akmeņos iekala tekstu, tādēļ šos akmeņus nodēvēja par Mēra akmeņiem. No 1762. līdz 1770. gadam Irbes draudzes mācītājs bija Johans Gabriels Švemšuhs (1733—1803), vēlākais Jelgavas Academia Petrina teoloģijas profesors (1775—1798). No 1770. līdz 1811. gadam Irbes un Ģipkas draudzes mācītājs bija Frīdrihs Kristiāns Ludvigs (1735—1811), līvu-vācu vārdnīcas autors.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1818. gadā, 1834. gadā sākās uzvārdu došana arī Ventspils apriņķa zvejniekciemu iedzīvotājiem.

  1. gadā Mazirbē līvu valodas un kultūras pētījumus veica akadēmiķa A. J. Šēgrēna otrā ekspedīcija. 1860. gadā sākās burinieku būve gan Mazirbē, gan arī citos līvu zvejniekciemos (Mērsragā, Kaltenē, Rojā, Ģipkā, Vaidē, Saunagā, Pitragā, Košragā, Sīkragā, Jaunciemā, Lielirbē, Pizē, Lūžņā un Staldzenē). 1868. gadā uzcēla mūra Mazirbes luterāņu baznīcu, kas kalpoja kā dienas orientieris Irbes jūras šauruma kuģotājiem.
  2. gadā uzcēla Mazirbes pagastskolas jauno ēku, kur par skolotāju strādāja Heinrihs Jēkabsons. 1880./81. mācību gadā Mazirbes skolā mācījās 81 skolēns.

No 1893. līdz 1914. gadam darbojās Mazirbes jūrskola. Pirmā pasaules kara laikā, tuvojoties vācu armijai, 1915. gada 17. oktobrī militārā administrācija lika piekrastes zvejniekiem atstāt savas mājas un doties bēgļu gaitās uz Krieviju.

  1. gadā vācu karaspēka inženiertehniskās daļas uzbūvēja Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļu, kas no Ventspils caur Mazirbi un Dundagu gāja uz Talsiem un Stendi. 1923. gada 18. novembrī Mazirbes pastorātā iesvētīja līvu karogu. 1924. gada 24. jūnijā Mazirbē notika pirmie līvu dziesmu svētki. 1925. gadā agrākajās jūrskolas telpās atsāka darboties Mazirbes pamatskola. 1931. gadā atsākās dievkalpojumi līvu valodā.
  2. gadā Mazirbei piešķīra biezi apdzīvotas vietas(ciema) statusu. 1933. gadā Mazirbē sāka iznākt mēnešraksts Līvli(redaktors Kārlis Stalte). 1939. gadā uzcēla Līvu tautas namu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā slēdza līvu biedrību un Mazirbes Līvu tautas namu, pārtrauca līvu valodas mācīšanu skolā.

Pēc Otrā pasaules kara no 1945. līdz 1954. gadam Mazirbe bija Mazirbenieku ciema centrs. 1962. gadā slēdza satiksmi pa šaursliežu dzelzceļu.

  1. gadā likvidēja Mazirbes astoņgadīgo skolu un izveidoja internātpalīgskolu. Atmodaskustības laikā 1989. gadā Mazirbē svinēja Lībiešu tautas nama 50 gadu jubileju, iedibinot Lībiešu svētku tradīciju katru gadu augusta pirmajā sestdienā, notika pirmā līvu tematikai veltītā zinātniskā konference.

Interesanta izstāde Mazirbē bija Lībiešu Tautas namā “Belte, tas mālders” un iepazīties ar pašmācības ceļā izaugušā mākslinieka – naivista, lībieša Jāņa Beltes (1893–1943) unikālajiem darbiem.

Jāņa Beltes 130. jubilejai veltīta

„Lai kur Belte būtu dzīvojis un kādus darbus strādājis, viņš vienmēr atrada laiku arī gleznošanai. Kādreiz viņa gleznas bija vai visās zvejniekciemu mājās. Tomēr nav ziņu, ka jelkad līdz 2023. gada vasarai būtu notikusi kāda Jāņa Beltes darbu izstāde. Tādu – “Belte, se mōļţiji“ – Lībiešu tautas namā Mazirbē sarīkoja Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar Līvu savienību.

Dedzīgs lībietis, savdabis, fantasts un sapņotājs, zivju kūpinātājs un tirgotājs, zāģētavas īpašnieks, viesu mājas saimnieks, dzejas rindu rakstītājs, stāstnieks, atsaucīgs un dzīvespriecīgs, devīgs, labdabīgs, mīlējis iemest pats un cienājis citus, bet pāri visam mākslinieks. Tādu laikabiedri atceras pirmo lībiešu mākslinieku Jāni Belti, kurš dzimis Lūžņas ciemā…”( Gundega Blumberga 01/08/2023)

 

Pasākuma laikā Mazirbē priecājāmies par saulaino dienu, skaisto un vēju sabangoto jūru, peldējāmies un priecājāmies par jauko dienu.

Svētku pusdienas lībiešu saimnieku mājās „Branki”, kur skanēja apsveikumi un dziesmas mūsu svinētājiem, ukraiņu draugu dziesmas un pateicība par skaisto pasākumu.

Dienas noslēgumā viesojāmies Mazirbes Jūrskolā un pirms ceļa uz mājām baudījām kurzemnieku sklandu raušus un piparmētru tēju.

Iepazinām Kurzemi, sadraudzējāmies un apguvām jaunas zināšanas.

 

Pasākums tika filmēts un projekta ietvaros video publicēts  biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” mājas lapā www.lskapvieniba.lv Video sadāļā.

 

Skatīt foto no pasākuma mājas lapas Galerijā „Ciemojāmies Talso un Mazirbē”.

 

 

Pasākumu atbalstīja:

Sabiedrības integrācijas fonds, LR Kultūras ministrija, LR Labklājības ministrija,  Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs un AS „DelfinGroup”

 

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu 

Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023 

Projekts „Kopā ar ukraiņiem 2023. gadā”

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Nr. finansējuma līgums Nr. CAAIC-23-16-lī

 

Lasīts 145 reizes

Service by Chukmasoff