Saulainā rudens rītā biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  ar Rīgas senioriem uzsāka ceļu ērtā autobusā uz Cēsīm.

 

Mūsu gala mērķis bija Vidzemes pērle ar gadsimtiem seno vēsturi Cēsis.

Sākumā apmeklējām koncertzāli „Cēsis”, kur mūs sagaidīja laipna gide. 

Uzzinājām daudz par ēkas seno vēsturi un jauno atdzimšanu kopš 2014. gada. Sekoja interesanta ekskursija koncertzālē – Mākslas galerijā, izstāžu zālē, Kino zālē, Kamerzālē un Lielajā zālē, viesu telpās, mākslinieku telpās un ērtajā kafejnīcā.

Pateicamies koncertzāles vadībai, kas mums atvēra 6.stāva brīnišķīgo restorānu. Tur baudījām mums speciāli piegādātās no Cēsu kafejnīcas „Cata” sātīgās pusdienas.

 

Turpinājām savu ekskursiju un nonācām Cēsu pils kompleksā.

Par savu skaisto un kopto seno mantojumu cēsnieki raksta:

Cēsu pils komplekss ar savu vēsturiski romantisko vidi ir īpašs valdzinājums gan pašiem cēsniekiem, gan pilsētas viesiem. Šeit sastopas vairāk kā desmit gadsimti Latvijas kultūrvēsturē, katrs ar savu laiku, vēsturisko auru un vēstījumu šodienai un nākotnei.

Pils komplekss atrodas pilsētas pašā centrā, kur nelielā teritorijā izvietoti vairāki unikāli dažādu vēstures laikmetu liecinieki. Viens no senās vēstures laikmeta noslēpumainākajiem pieminekļiem – senlatviešu cilts vendu pilskalns Riekstu kalnā, kur pirms vairāk kā tūkstoš  gadiem aizsākusies pilsētas vēsture. Turpat blakus atrodas Zobenbrāļu un Vācu ordeņa Livonijā celtā pils. Tā viduslaikos bija viens no svarīgākajiem Vācu ordeņa atbalsta punktiem Baltijā, šobrīd – iespaidīgākās un vislabāk saglabājušās pilsdrupas Latvijā. Savukārt Cēsu pils muižas ēku komplekss ar Jauno pili kā centrālo objektu un ainaviskajiem Pils un Maija parkiem iepazīstina ar 18. un 19. gadsimta romantisma laikmeta zīmēm pilsētas šodienā.
Cēsu pils kompleksu kopš 2004. gada apsaimnieko pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, kuras uzdevums ir nodrošināt Cēsu pils kompleksa saglabāšanu, attīstību un iekļaušanos aktīvā tūrisma apritē. Aģentūras ietvaros darbojas Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Tūrisma attīstības un informācijas centrs un Kultūras centrs”

Mūs no Rīgas atbraukušos Cēsu pils muižas ēkā sagaidīja 16.gadsimta meitenes tērpā laipnā un smaidīgā gide. Visi saņēmām lukturīšus ar svecēm, lai varētu apmeklēt senās pils telpas. Jutāmies kā senos laikos un klausījāmies aizrautīgos stāstījumos par Cēsu Livonijas pili - tās varenību un nozīmi Livonijā, par sadzīvi un zobenbrāļu kopienu, par uzbrukumu pilij un tās iemītnieku pretošanos, nesalauzto gara spēku.

Apmeklējām un skaisto pils parku, iepazināmies ar čaklās dārznieces veidoto garšaugu, dārzeņu dārzu, kur tiek audzēts viss tas, ko lietoja senajos laikos, daudzus gadsimtus agrāk pils iemītnieki. Cik daudz pēc mūsu domām modernu garšaugu tur ieraudzījām!

Pils apskati pabeidzām un atvadījāmies no laipnās gides, kuru nu jau redzējām kā modernu 21. gadsimta meiteni.

 

Cēsu apskati pabeidzām Pils parkā:

Cēsu Pils parka pauguri un gravas, kultūrvēsturiskie pieminekļi vienuviet nelielā teritorijā bija vislabvēlīgākie priekšnoteikumi veiksmīga ainavu parka izveidei pirms vairāk kā 170 gadiem. Grāfa Karla Gustava fon Zīversa Cēsu Pils muižas teritorijā atradās reālas Livonijas ordeņa valdīšanas laikā,14. – 16. gs., celtas mūra pils drupas, kas dabiski iekļāvās 1832. – 33. g. veidotajā parka ainavā. Līdzās pilsdrupām par neatņemamu parka daļu kļuva 10. – 13. gs. Cēsu pirmiedzīvotāju vendu pilskalns – Riekstu jeb Naudas kalns; 18. – 19. gs. celtās Cēsu pils muižas ēkas, kā arī 19.gs. alus brūzis – mūsdienīgā „Cēsu alus” priekštecis; Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca ( iesvētīta 1845.g.). No parka rietumu malas paveras skats uz pilsētas jaunāko laiku panorāmu – slimnīcas ēku, individuālām un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.”

Varējām kopā baudīt skaistos skatus un mums visiem parka melnie gulbji nemitējās pozēt.

 

Pateicamies visiem senioriem no Rīgas Svētās ģimenes mājas, kas piedalījās mūsu ekskursijā.

 

Sevišķa pateicība SIA “DelfinGroup”/“Banknote”, ar kuras atbalstu varējām iegādāties iegādāties ieejas biļetes pilī, apmaksāt gidu pakalpojumus koncertzālē un pilī, kā arī baudīt gardās pusdienas.

 

 

Ekskursijas foto mirkļus Vidzemes koncertzālē „Cēsis” un pilī varat skatīt mājas lapas „Galerijā”. 

           29. septembrī 2020.gadā

plkst. 13.00

Svētās Ģimenes mājā, Klostera ielā 5

Aicinām uz semināru

„Pensijas - likums,  budžets un indeksācija 2020. gadā.”

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu   “Aktīvs seniors Latvijā”, kura pasākumos paredzam organizēt senioru dažādus izglītības pasākumus.

29  septembrī kopā ar semināra dalībniekiem apgūsim zināšanas par mūsu pensijām un indeksāciju, kas notiks jau no šā gada 1 oktobra.

Semināra plānotā tematika:  

  • LR likums „Par valsts pensijām”
  • Valsts sociālā apdrošināšana 
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
  • Valsts budžets
  • Pensiju indeksācija, likuma „Par valsts pensijām” 26. pants. 

Semināru vadīs Lilita Kalnāja, atbildēs uz klausītāju jautājumiem un rosinās izteikt ierosinājumus mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13 

Par pensiju un atlīdzību indeksāciju 2020.gada 1.oktobrī

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 2020.gada 1.oktobrī indeksēs pensijas un atlīdzības vai to daļu apmēru, kas  nepārsniedz 454 eiro mēnesī. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2020.gada 30.septembrim.

Vecuma pensijām tiks piemēroti šādi indeksi:

  • 1,0380, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem;
  • 1,0446, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija ir piešķirta par darbu kaitīgos, smagos (2.saraksts) vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos (1.saraksts) darba apstākļos (arī, ja apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 30 gadiem);
  • 1,0512, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;
  • 1,0578, ja kopējais apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi.

Indeksēta tiks visa piešķirtā pensija, kas nepārsniedz 454 eiro apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – 454 eiro.

Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem indeksē visu pensijas apmēru.

Invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijāmkā arī apdrošināšanas atlīdzībām (apmēram, kas nepārsniedz 454 eiro) tiks piemērots indekss 1,0380 neatkarīgi no apdrošināšanas stāža.

Pensijas palielinājums būs atkarīgs no piešķirtās pensijas apmēra.

Piemēram: Personai par 30 gadu apdrošināšanas stāžu ir piešķirta vecuma pensija, kuras apmērs 2020.gada 30.septembrī ir 300 eiro. Šim apmēram piemēro indeksu 1,0446, līdz ar to pensijas apmērs pēc indeksācijas būs 313,38 eiro un pensijas palielinājums 13,38 eiro.

Indeksējamā pensijas apmērā piemaksa pie valsts pensijas netiek iekļauta.

Piešķirto piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, no 2020.gada 1.oktobra palielinās:

  • no 1,61 līdz 1,67 eiro – ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim;
  • no 1,07 līdz 1,11 eiro – ja vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta, sākot no 1997.gada 1.janvāra.

Piemēram: Personai par 25 gadu apdrošināšanas stāžu ir piešķirta vecuma pensija, kuras apmērs 2020.gada 30.septembrī ir 200 eiro. Šim apmēram piemēro indeksu 1,0380, līdz ar to pensijas apmērs pēc indeksācijas būs 207,60 eiro un pensijas palielinājums 7,60 eiro. Savukārt piešķirtā piemaksa, kuras apmērs par 24 gadiem apdrošināšanas stāža līdz 1995.gada 31.decembrim ir 38,64 eiro, būs 40,08 eiro un piemaksas palielinājums 1,44 eiro. Kopējā pensijas un piemaksas palielinājuma summa būs 9,04 eiro.

VSAA pensiju indeksāciju nodrošinās automātiski bez personas iesnieguma. 

Pensiju un piemaksu jaunajā apmērā izmaksās, sākot no 2020.gada oktobra. 

Jāņem vērā, ka no indeksētās pensijas var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. 

Valsts pensijas un atlīdzības tiek indeksētas saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 26. pantu. 

 

Rīdziniece Jeļizaveta Kolakucka 7. septembrī nosvinēja savu 110. dzimšanas dienu. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Jeļizaveta Kolakucka 110. gadu jubilejā.    Jeļizaveta Kolakucka 105. gadu jubilejā.

Sirmgalves krustmeita Jeļena stāsta, ka Jeļizavetas mūžs bijis grūts un pārbaudījumu pilns. Agri zaudējusi vecākus, un uzņēmusies rūpes par jaunāko māsu un brāli. Nācies gan smagi strādāt lauku darbos, gan pārciest bada gadus. Vēl pirms Otrā Pasaules  kara zaudējusi vīru un savu mazo meitiņu, Jeļizaveta turpmākajos gados visu sirds siltumu atdevusi brāļa ģimenei un rūpēm par māsu. 

Jeļena ir ļoti pateicīga savai krustmātei, kura visu savu dzīvi rūpējusies par viņu un viņas ģimeni, palīdzējusi grūtos brīžos, un šobrīd šīs rūpes sniedz pretī. Jeļena stāsta, ka krustmāte pie viņas pārcēlusies jau pēc simts gadu sliekšņa pārsniegšanas – 103 gadu vecumā, līdz tam sirmā kundze dzīvojusi pati savā dzīvoklī, un, pateicoties krustmeitas un kaimiņu atbalstam, ar sadzīves rūpēm tiksi galā pati. Taču lai arī pēdējos gados Jeļizavetai nepieciešama īpaša aprūpe, viņas krustmeita teic, ka veselība vecajai kundzei joprojām ir gana laba. 

Taujāta par  krustmātes ilgmūžības noslēpumu, Jeļena saka, ka, visticamāk, liela loma te bijusi laukos un svaigā gaisā pavadītajai bērnībai un jaunībai, kā arī tam, ka Jeļizaveta allaž, pat visgrūtākajos brīžos, pratusi saglabāt možu garu. Jeļena arī stāsta, ka krustmāte vienmēr cienījusi vienkāršu uzturu – līdz pat šai dienai viņas mīļākais ēdiens ir maize. 

Jeļizaveta Kolakucka visu savu darba dzīvi bijusi uzticīga vienai darbavietai – zeķu fabrikai “Aurora”, kurā viņa strādājusi no 1950. līdz 1992. gadam. Sākotnēji veikusi dažādus darbus cehā, bet pēdējos gados bijusi fabrikas veļas mazgātavas vadītāja. Jeļizaveta “Aurorā” strādājusi līdz pat 82 gadu vecumam. Arī no darba aizgājusi nevis gadu nastas dēļ, bet gan štatu “saīsināšanas” rezultātā. Viņas aizraušanās visa mūža garumā bijuši rokdarbi, sevišķi šūšana un adīšana, taču pēdējos gados sava cienījamā vecuma dēļ viņa ar to vairs nespēj nodarboties.

Latvijas Senioru kopienu apvienība sveic Jeļizavetu Kolakucku 110.  dzimšanas dienā!

Jubilejā Jeļizaveta Kolakucka saņēma Rīgas domes apsveikumu ar stipras veselības vēlējumiem, un pašvaldības piešķirto pabalstu 150 eiro apmērā, ko saņem visas personas Rīgā, kuras sasniegušas 100 un vairāk gadu vecumu. 2019.gadā šādu pabalstu saņēma 75 rīdzinieki, bet 2020.gada pirmajos astoņos mēnešos šo pabalstu bija saņēmuši 68 rīdzinieki.



Service by Chukmasoff