Rīgas domes Labklājības departaments 18. jūnijā atbalstījis mūsu ideju aktivizēt seniorus, veicināt savstarpējo sadarbību un sadraudzības pasākumā būt Dobelē rudenī Pētera Upīša dārzā ābolu laikā.

Ar pieteiktā projekta aktivitāti senioriem dosim iespēju apzināties, ka par viņiem domā kā piederīgiem sociālajai grupai, sniedz atbalstu.

Pasākuma laikā iesaistīsim dalībniekus mūsu apvienības aktivitātē un iesaistīsim jaunus biedrības locekļus.

Projekta pasākumā iesaistīsim visa dzimuma, vecuma un sociālās izcelsmes seniorus kopējā braucienā, dārza apmeklējumā, pieredzes apmaiņā un sadraudzības veicināšanā.

Pasākumā notiks sadraudzība, socializēšanās – saturīgi un aktīvi pavadīts brīvais laiks. Cienīsim viens otru, mācīsimies saprast atšķirīgos, īpašos. Kontaktu apmaiņa un nākotnes sadarbība.

Projektā iesaistītā mērķa grupa no Rīgas senioru NVO, mūsu kolektīvajiem biedriem. 

 Pieaicināsim savus biedrus no Alūksnes pensionāru apvienības un sadarbības partnerus no Dobeles pensionāru biedrības. Būs iespēja sadraudzēties, dalīties pieredzē un plānot nākotnes sadarbību. 

Projektam piešķirtā summa ir 1500.00 eiro.

Projekta pasākums paredzēts oktobrī. 

Projekta vadītāja L.Kalnāja

Informācijai

e-pasts 

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

.

 2.jūnijā LR 4 pārraidīja žurnālistes Jeļenas Vihrovas vadīto interviju ar Lilitu Kalnāju un Astrīdu Babāni par LSKA realizējamo projektu "'Aktīvs seniors Latvijā"" un par LSKA.

Valdes locekle un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta „Aktīvs seniors Latvijā” vadītāja sniedza informāciju par projekta mērķiem, uzdevumiem, paredzamajiem pasākumiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Galvenais projekta ieguvums – likumdošanas iniciatīvas senioru interešu aizstāvībai.

Valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne klausītājiem stāstīja par biedrības pasākumiem, dalībniekiem un paveikto no dibināšanas laika 2017. gadā.

Intervija krievu valodā, 30 min. garumā un to iespējams noklausīties atverot saiti    https://lr4.lsm.lv/lv/lr4/peredachi/vienkarsiem-vardiem/

22.maijā notikušajā biedrības kopsapulcē tika ievēlēta jaunā valde.

8.jūnijā saņēmām LR Uzņēmuma reģistra apstiprinājumu, ka valde ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Pēc Statūtos paredzētā valdes rīcības noteiktā laika,

Biedrību trīs gadus vadīs:

Astrīda Babāne, 

Astrīda Bētere, 

Lilita Kalnāja, 

Liesma Neipreisa,

Inese Švekle.

Ramona Petraviča, labklājības ministre

20 atbalsta pasākumi sociālajā jomā pandēmijas ietekmes mazināšanai

Lai gan epidemioloģiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, Covid-19 krīze atstājusi ietekmi uz daudzu iedzīvotāju ikdienu un dzīves kvalitāti. Pēc manas iniciatīvas radīts daudzpusīgs sociālais spilvens grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem un cilvēkiem no mazaizsargātām sociālajām grupām. Esam gājuši soli pa solim, lai atbalsts aptvertu plašu sabiedrības daļu. Salīdzinot ar krīzi pirms desmit gadiem, šī valdība ir spējusi vienoties un atbalstīt pietiekami plašus pandēmijas ietekmes mazinošus pasākumus sociālajā jomā, kas ļaus iedzīvotājiem sadzīvot ar koronavīrusa izraisīto situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā jūtami palielinājusies iedzīvotāju interese par valsts piedāvātajiem atbalsta pasākumiem. Vienlaikus, vēlos uzsvērt, ka darbs pie sociālā atbalsta spilvena neapstājas līdz ar ārkārtējās situācijas beigu datumu. Sabiedrībā šī krīze atstās rētas uz ilgu laiku. Tāpēc sadarbībā ar mūsu pakļautībā esošajām iestādēm un citām ministrijām mēs vērojam situāciju un pieņemam lēmumus par papildu atbalsta pasākumiem.

Šobrīd strādājam pie jauniem ierosinājumiem, kas tiek šobrīd apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vadītajās darba grupās un par kuru apstiprināšanu vēl lems valdībā. Katrā ziņā esmu gandarīta par produktīvo darbu – lai arī pamazām, tomēr sociālais atbalsts top gana spēcīgs.

Runājot par līdz šim paveikto krīzes pārvarēšanā, īpaši vēlos uzsvērt Labklājības ministrijas darbinieku pašaizliedzīgo darbu – ārkārtas situācijas apstākļos, strādājot attālinātā režīmā, mums izdevies operatīvi sagatavot grozījumus likumos un normatīvajos aktos, lai iedzīvotāji pie atbalsta tiktu nekavējoties.

Esmu apkopojusi svarīgākos atbalsta pasākumus, kas ir Labklājības ministrijas kompetencē:

Uzlabota pabalstu sistēma par bērniem, dīkstāvi un pagarināta vecāku pabalstu izmaksa

• 50 eiro pabalsts par katru bērnu līdz 18 gadu vecumam pašvaldības krīzes pabalsta saņēmējiem, bet dīkstāves pabalsta un dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmējiem par katru bērnu līdz 24 gadu vecumam;
• 150 eiro vienreizēja piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti
• Dīkstāves pabalsta zemākais slieksnis ir 180 eiro;
• Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem dīkstāves pabalsts ir zems, ir pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts 180 eiro apmērā. Uz to tiesības ir arī darba ņēmējiem, kuriem dīkstāves pabalsts ir atteikts darba dēvēja vainas dēļ (darba devējs neatbilst kritērijiem). Labklājības ministrija Valsts kancelejā ir iesniegusi grozījumus, kas paplašinās pašnodarbināto loku, kam ir tiesības uz dīkstāves palīdzības pabalstu;
• Pagarināta vecāku pabalstu izmaksa cilvēkiem, kuriem pabalsts beidzas ārkārtas situācijas laikā, bet krīzes dēļ viņi nevar atgriezties darbā;
• Par laika periodu, kamēr valstī izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 (no 12. marta līdz 9. jūnijam), personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs ir 171 eiro (līdz šim – 42,69 eiro) mēnesī;
• Uz dīkstāves pabalstu var pretendēt darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kas vienlaikus ir asistenta pakalpojuma sniedzēji.

Bezdarbnieku programma padarīta elastīgāka

Covid-19 krīzes dēļ daudziem cilvēkiem izredzes atrast darbu ievērojami samazinājušās, tāpēc valsts pieeja palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem veidota pēc iespējas solidāri - gan tiem, kuri nonākuši dīkstāvē, gan tiem, kuriem beidzies bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods un neizdodas atrast darbu, pabalsts ir vienāds:

• 4 mēnešus pēc pabalsta termiņa beigām bezdarbnieki var saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā;
• Bezdarbnieks uz laiku līdz 4 mēnešiem var kļūt par nodarbināto, piemēram, lai strādātu sezonas darbu, nezaudējot bezdarbnieka statusu;
• Bezdarbnieka pabalstu var saņemt darba ņēmēji, kas zaudējuši algotu darbu, bet paralēli ir mikrouzņēmumu īpašnieki bez apgrozījuma vai pašnodarbinātie bez ienākumiem;
• Personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu (iepriekš bija jāgaida 2 mēneši).

Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti

• Uz pusgadu automātiski pagarina iepriekš pieņemtos lēmumus par invaliditāti;
• Cilvēki ar invaliditāti var saņemt asistenta pakalpojumu arī ārkārtējās situācijas laikā;

Darbnespējas lapu apmaksa

• Valsts apmaksā slimības lapas no otrās dienas ar Covid-19 saistītajos gadījumos (līdz šim darba devējs apmaksāja no 2.-10. dienai). Lai atbalstītu darba devējus, šāda kārtība pagarināta līdz 31. decembrim;
• Personai slimības pabalsta izmaksas periodā (26 vai 52 nedēļas) neieskaita darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā.

Palielināts pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai

Viena no ministrijas prioritātēm ir ārpusģimenes aprūpes uzlabošana, par ko netiek aizmirsts arī krīzes laikā, tāpēc pabalsts par aizbildnībā esošu bērnu palielināts par vairāk nekā 50 eiro. Tas ir atbalsts ārkārtējās situācijas laikā ar mērķi palīdzēt vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, tostarp ģimenēm ar bērniem:

• Pabalsts par aizbildnībā esoša bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai palielināts līdz 161,25 eiro mēnesī un par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 193,5 eiro mēnesī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskatīs pabalsta apmēru par periodu no 2020. gada 12. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām un izmaksās starpību ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Nākamie soļi pēc dīkstāves pabalsta beigām – papildus atbalsts bezdarba situācijas risināšanai

Lai mazinātu COVID-19 pandēmijas izraisītās nelabvēlīgās sekas uz darba tirgu, paredzēts ieviest jaunus pasākumus un paplašināt esošos nodarbinātības atbalsta pasākumus: 

• Algu subsīdijas atbalsta pasākums - finansiāls atbalsts darba devējiem par bezdarbnieku pieņemšanu darbā. (Trīs mēnešu subsīdija darba algai 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī);
• Atbalsts klātienes studentiem, kas reģistrējušies kā bezdarbnieki;
• Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju plānots pilnveidot bezdarbnieku apmācību piedāvājumu;
• Bezdarbniekiem, kuriem būs beidzies bezdarbnieka pabalsts un bezdarbnieka palīdzības pabalsts, tiks piedāvāta iespēja iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, kurus organizē pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.

Finanšu ministra vadītajā darba grupā atbalstīts mans piedāvājums paplašināt atbalstu eksportējošiem uzņēmējiem, paredzot ieviest uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Tā plānota kā turpinājums dīkstāves pabalstam, daļēji kompensējot algu izmaksu. Par piešķiršanas kritērijiem, administrēšanu un finanšu avotiem turpinās sarunas. Atbalsts uzņēmējiem nepieciešams, jo pēc ārkārtējās situācijas beigām dīkstāves pabalsti vairs netiks maksāti, bet Covid - 19 negatīvā ietekme turpināsies.