Senioru sociālā izolētība, atstumtība un vientulība ir cēlonis daudzām vecāka gadu gājuma cilvēku problēmām, tostarp arī veselības jomā, liecina biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) veikto pētījumu dati. Viens no veidiem, kā palīdzēt senioriem  būt sabiedriski aktīviem, sadarboties ar citiem un atgūt dzīvesprieku, ir iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā. 

LSKA priekšsēdētājas vietniece, projekta “Senioru saeima – rīdzinieku sadarbības meistarklases” vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka senioru vajadzība justies vajadzīgiem un dot labumu sabiedrībai vēl joprojām tiek novērta par zemu. “Senioriem ir ļoti būtiski ne vien attīstīt jaunas iemaņas, bet arī izmantot savu dzīves pieredzi, sniedzot palīdzību citiem. Ir aplami domāt, ka senioriem tik vien vajag, kā būt paēdušiem un atrasties siltumā un drošībā. Neapšaubāmi, arī tas ir svarīgi, tomēr ne mazāk būtiski ir sajust, ka tu esi vajadzīgs, novērtēts  un spēj dot labumu citiem.” L.Kalnāja arī norāda, ka iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ļauj lauzt arī pašu senioru vidū plaši izplatīto stereotipu, ka viņi šim “ātrajam interneta gadsimtam” nav pietiekami sabiedriski un zinoši.

“Galvenais kritērijs ir seniora vēlme iesaistīties, darboties, būt aktīvam, pozitīvi noskaņotam un gatavam izmantot sava mūža un darba gados uzkrāto pieredzi. Taču vienlaikus senioriem pašiem jābūt pārliecinātiem, ka attiecīgā brīvprātīgā darba veikšanai viņiem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan iemaņas. Tad iespēja sniegt palīdzīgu roku viņiem sniegs prieku un gandarījumu,” saka Lilita Kalnāja.

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka ne mazāk svarīgi ir informēt, kāds ieguvums no šāda bezatlīdzības darba veikšanas būs sabiedrībai kopumā. 

“Brīvprātīgā darba jomas ir ļoti dažādas, sākot no apkārtējās vides sakopšanas talkām un dalības kultūras, mākslas un pasākumu organizēšanā,  līdz  veco ļaužu, invalīdu un bērnu aprūpei. Būtībā katrs brīvprātīgo kustības dalībnieks var atrast sev piemērotāko jomu, kura visvairāk atbilst viņa interesēm, iespējām un vēlmei palīdzēt. Tomēr lai seniori pilnvērtīgāk varētu iesaistīties brīprātīgajā darbā, nepieciešama plašāka informācija par šo visā pasaulē populāro kustību senioru visbiežāk izmantotajos informācijas kanālos – radio, televīzijā un preses izdevumos. Diezin vai vecāka gadu gājuma cilvēki meklēs informāciju par brīvprātīgā darba iespējām globālajā tīmeklī,” saka B.Girgensone.

Lai veicinātu senioru jeb “sudraba brīvprātīgo” iesaistīšanos NVO sociāli nozīmīgās aktivitātēs, LSKA projekta „Senioru saeima – rīdzinieku sadarbības  meistarklases” ietvaros veikusi pētījumu, kā senioru iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā tiek īstenota dažādās pasaules valstīs, un kādi ir šo aktivitāšu ieguvumi.

Kā pozitīvie ieguvumi minēti: dzīves kvalitātes uzlabošanās, resocializācija, palielinās sociālā nepieciešamība, formējas un nostiprinās starppaudžu saites, tiek nodrošināta tradīciju un pieredzes tālāknodošana, neapmierinātība ar dzīves realitāti transformējas radošās aktivitās.

Barba Girgensone norāda, ka pēc senioru iesaistīšanās līmeņa  brīvprātīgo kustībā NVO sektorā Eiropas valstis var nosacīti dalīt 3 grupās. Vismazāk senioru brīvprātīgo kustībā NVO sektorā iesaistās Vidusjūras valstīs. Piemēram, Itālijā senioru līdzdalības daļa dažādos brīvprātīgos projektos ir aptuveni 7 %, bet Grieķijā un Spānijā - tikai 2-3%. Vācijā, Francijā, Šveicē un Austrijā  brīvprātīgo kustībā iesaistās vidēji 9 –14% vecāka  gadagājuma cilvēki. Visaktīvākie brīvprātīgie seniori ir Zviedrijā, Dānijā (17%) un Nīderlandē (vairāk nekā 20%). Eiropas valstīts 18% no brīvprātīgajiem senioriem katru dienu nodarbojas ar aktivitātēm NVO, bet 47 % to dara vienreiz nedēļā. Dānijā, Francijā, Zviedrijā vecuma posmā pēc 65 gadiem senioru aktivitāte pieaug, bet pēc 75 gadu vecuma samazinās. Tomēr Skandināvijā arī pēc 75 gadu vecuma sasniegšanas ar NVO aktivitātēm regulāri nodarbojas 12-13% iedzīvotāju.   

Barba Girgensone min arī dažus piemērus par to, kā notiek “sudraba brīvprātīgo” darbs citās pasaules valstīs. “Piemēram, Dānijā katrs pieaugušais ir septiņu NVO dalībnieks, bet katrs trešais iedzīvotājs strādā NVO kā brīvprātīgais bez atlīdzības.   Šajā valstī vispopulārākā ir “sudraba voluntieru”darbība veco ļaužu sociālajās mājās, slimnīcās, palīdzības centros jaunajām māmiņām, kā arī otrreizējo apģērbu pārdošanas veikalu ķēdēs. Japānā „Sudraba brīvprātīgie” tīra ielas, seko līdzi un veic tās vides, kurā viņi atrodas, sanitāro apkopi, kā arī piedalās līdzekļu vākšanā trūkumcietējiem, sniedz palīdzību bāreņiem, invalīdiem un bezpajumtniekiem, vada tūrisma ekskursijas, palīdz mājdzīvnieku aprūpē, u.c.  Kanādā brīvprātīgo kustībā  iesaistās labi materiāli nodrošināti seniori, kuri ir pieraduši pie darba un, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, grib turpināt būt aktīvi.  Piemēram, Toronto   muzejos strādā brīvprātīgie darbinieki – ekskursiju vadītāji, fondu glabātāji. ASV „Sudraba brīvprātīgo” NVO iesaistās 50% iedzīvotāju. Visbiežāk viņi darbojas apkalpojošajā sfērā: slimnīcās, reliģiskajās organizācijās, izglītības iestādēs, migrācijas centros, bērnu studijās. Īpašu popularitāti pēdējā laikā guvis “virtuālais brīvprātīgo darbs” – mājas lapu izveidošana un uzturēšana, onlain pētījumu īstenošana, tehniskās palīdzības sniegšana nekomerciālām organizācijām,utml.”

LSKA pētījumā secināts, ka Latvijā un arī Rīgā senioriem pastāv diezgan plašas iespējas ne vien atrast sev piemērotāko brīvā laika pavadīšanas aktivitāti, bet arī iesaistīties dažāda veida brīvprātīgajā darbā – palīdzēt citiem senioriem, palīdzēt jaunajiem vecākiem, bērniem, kā arī darboties dārzniecības vai dzīvnieku kopšanas jomā, organizēt svētkus utml. Taču, lai seniori aktīvi iesaistītos brīvprātīgo kustībā, nepieciešama plašāka un visaptverošāka informācija par to.

Projekts “Senioru saeima-rīdzinieku sadarbības meistarklases” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ir pagājis liels laika sprīdis: no Rudens līdz Pavasarim. Labi, ka ziema nebija barga, vējš neskrēja logos, nebija tāda sniegputeņa, kas aizsistu muti ciet.

Atmiņu dārzos glabājās Jūsu ceļojums uz Mazsalacu, t.sk. arī pie mums, senioriem Mazsalacā.

Mēs jau bijām kā spārnos: lidot un lidot Rīgas virzienā! „Plāni bija kā Napoleonam”, bet pierādījās tieši tas pats kā vienmēr.. „čiks!”

Mazsalacas seniori pieturās vairāk vai mazāk kā kurš, pie mājas. Staigā, bet ne pārlieku.

Esam iepotēti pret Covid-19 un acīmredzot tas viss turpināsies mūža garumā, šobrīd tā ir pirmā pote.

Ja Jūs teiksiet, ka Jūs nē, es protestēšu!

Mazsalacas senioru biedrība uzrakstīja projektu Ziedot.lv,  Latvijas Valsts mežu (LVM) finansējumam. Nepieciešamība bija dabūt senioriem Amatu mājā datortehniku, vēl arī pierakstīju, ka stādīsim maija mēnesī pīlādžus.

Rotaļās un dejās izpausties nevarēs. Par to arī nedomājām. 

Projektu atbalstīja.

Domāju, ka šajā trakajā laikā atbalstīja konkrētas lietas, t.sk. arī apmācība ar datortehniku. Šis pasākums ir iepriecinošs. Piestrādāsim pie tā, ka kundzītes visas iemācīsies rīkoties ar tehniku un apgūs rakstus un audīs brīnišķīgas seģenes.

Es neaužu! Es esmu aizrāvusies ar keramiku, taisu bļodiņas un smērējos ar krāsām, mācos gleznot. Nav īsti skaidrs, kur to visu liks?!

Mūsu seniori kā visi citi aizraujas ar visādām lietām, kuras virmo gaisā, bet ir jau arī tas labums, ka Mazsalaca ir mazpilsēta ar “zaļo piesitienu”, dārziem. Gaidām pavasari. Pagājušajā pavasarī mans dzīvesbiedrs dārziņu iekārtoja uz balkona apmalēm un mūra sienas. Audzēja tomātus, lokus, salātus, gurķus un arī zirņus. Es varu pārdod ideju! (Joks)

Šogad, kad atbrauksiet, parādīšu kā tas izskatās!

Var jau būt, ka pavasarī aizlaidīsim uz Rīgu un kādā mežiņā nost no cilvēku acīm varēsim apgūt jaunākās dejas.

Turamies, esam Latvijas Zelta Fonds! Ar smaidu pa dzīvi! Neatkarīgi no laika un iedvesmas mēs esam viens otram vajadzīgi visā kopumā.

Sveiciens visiem Lieldienās! 

Ar cieņu, Sarmīte un Mazsalacas senioru biedrības “Atbalss” radošā

grupa.

Rīgas aktīvo senioru alianse (RASA) aicina piedalīties projekta
"Demokrātijas atslēgas- instrumenti digitālās un zaļās mobilitātes veicināšanai" 

Iedzīvotāju iesaistes pasākumā -
16.03.2021. plkst. 9.00 

ATTĀLINĀTI Teams platformā.

Pasākums veltīts  Rīgas pilsētas plānošanas JAUNAJAI  REDAKCIJAI. Tas ir ievadpasākums. Arī turpmāk būs iespējas piedalīties dažādos 
ar lēmumu pieņemšanu saistītos procesos Rīgā un citviet Latvijā. Varēsim daudz ko apgūt, daudz uzzināt. Pasākums iecerēts interesants.
Tādēļ LŪDZU visus interesentus iesaistīties!  Vēstules lejasdaļā ir saite uz pasākumu.
Informāciju varat saņemt pie Intas Dobeles, mobilais tālrunis 26130567

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments  aicina “Rīgas aktīvo senioru alianse” pārstāvjus otrdien, 16. martā, plkst. 9.00 uz sarunu par jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādāto redakciju.

Sanāksme notiks tiešsaistes platformā MS Teams (saite zemāk). Pēc organizācijas ieskatiem saiti var pārsūtīt citiem savas organizācijas biedriem.

Informējam, ka 1. februārī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) organizēja vebināru ar mērķi informēt ikvienu interesentu par jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas procesu. Vebinārā Departamenta speciālisti informēja par plānojuma izstrādāto redakciju, kā arī par aktuālo pilnveidošanas procesu – plānotajām aktivitātēm un turpmāko virzību. 

Aicinām noskatīties vebināra ierakstu, kas pieejams šeit: https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/02/Vebinars.mp4

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām rakstīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai zvanīt Solvitai Kalvītei (29397453).

Microsoft Teams sapulce

Pievienojieties, izmantojot datoru vai mobilo lietotni

Lai pievienotos sapulcei, noklikšķiniet šeit

Papildinformācija | Sapulces opcijas