Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu no 2020. gada 1.marta līdz 15. novembrim īstenoja projektu “Rīgas seniors LR Saeimā”. Viens no projekta galvenajiem mērķiem bija pilsoniskās sabiedrības veicināšana, līdzdalība, sociālās atstumtības novēršana kā arī pašapziņas stiprināšana senioru vecuma cilvēkiem. 

Projekta īstenošanas laikā LSKA sarunu pēcpusdienās tikās ar vecāka gadagājuma rīdziniekiem, apzināja pensionāru un senioru problēmas, starp kurām īpaši uzsverami cilvēka cienīgām vecumdienām nepietiekoši līdzekļi, vientulība, neprasme iesaistīties kopienu tradīcijās un jaunajos pasākumos, kā arī pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pasākumu neizpratne. Ņemot vērā, ka daudziem senioriem ir nepietiekama finanšu pratība jautājumos, kas skar uz pensionāriem attiecināmās nodokļu izmaiņas, garantēto minimālā ienākuma līmeni vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus, LSKA organizēja trīs seminārus Rīgas senioriem “Zinošs seniors finanšu pratībā”, no kuriem viens pēc šā gada martā valstī izsludinātās arkārtas situācijas Covid-19 pandēmijas ierobežošanai norisinājās papildus arī attālināti.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka jo īpaši augstu seniori novērtēja semināros gūtās zināšanas un praktisko palīdzību VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas pārskatu sagatavošanā, kā arī informāciju par aizņēmumiem un to drošību. Daudzi no LSKA aptaujātajiem senioriem atzinuši, ka tieši nepieciešamo digitālo prasmju trūkums viņiem sagādājis problēmas ne vien darba attiecību turpināšanā, bet arī tādā ikdienā ļoti būtiskā sfērā kā finanšu pakalpojumi. 

“LSKA organizētajās sarunu pēcpusdienās ar pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem atklājās, ka daudzi no viņiem par problēmu uzskata ne vien nepietiekamo pensiju, vientulību vai sociālo kontaktu trūkumu, bet arī neprasmi apieties ar viedierīcēm, grūtības mobilo lietotņu apgūšanā, stingro autentifikācijas rīku izmantošana darījumiem internetbankā un citas ar digitālajām prasmēm saistītas lietas,” saka Lilita Kalnāja. Pēc viņas teiktā tas daudzos senioros rada finansiālās atstumtības sajūtu un veicina pašvērtējuma mazināšanos. “LSKA pieredze liecina, ka ir būtiski, lai šādas sarunu pēcpusdienas, kurās tiek pārrunātas senioru problēmas, tiek veikta pieredzes apmaiņa un senioru motivēšana lietderīgām brīvā laika aktivitātēm norisinātos pēc iespējas biežāk. Tas mazina sociālās atstumtības sajūtu vecāka gadagājuma ļaudīm, kā arī  iesaista seniorus sadarbības pasākumos,” saka Lilita Kalnāja. 

Senioru problēmu pārrunāšanai “Sarunu klubā” tika organizētas arī tikšanās ar Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministriju pārstāvjiem, kā arī Saeimas un Rīgas domes deputātiem. Tāpat LSKA pārstāvji, tiekoties ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Skridi, iesnieguši biedrības sagatavotos priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kurā skartas tādas problēmas kā diskriminācija uz vecuma pamata, senioru pamestība bez aprūpes, geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas jautājumi, ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu saistītās objektīvās un subjektīvās problēmas, kā arī daudzi citi jautājumi. Par tikšanās laikā pārrunāto problemātiku tika izgatavots videomateriāls, kurš ievietots LSKA mājas lapā un izplatīts Biedrības sadarbības partneriem.

Kā uzsver  LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, viens no būtiskākajiem LSKA uzdevumiem ir pārstāvēt senioru kopienu un to sadarbības partneru tiesības un intereses kā valsts, tā pašvaldību līmenī. “Mēs esam uzrunājuši Rīgas, un arī ārpus galvaspilsētas esošas senioru un pensionāru organizācijas, lai kopīgi līdzdarbotos priekšlikumu izstrādē senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai,” saka Astrīda Babāne.   Patlaban LSKA veic Senioru Saeimas Nolikuma izstrādi. Plānots, ka nākotnē Senioru Saeima  vērtēs uz šo Latvijas iedzīvotāju daļu vērstās likumdošanas iniciatīvas un sniegs savus priekšlikumus to uzlabošanai.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros”.

 “Rīgas seniors LR Saeimā”
finansēšanas līgums Nr.DIKS-20-412-lī

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), pēc senioru problēmu izpētes projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros, konatatējusi, ka vairums aptaujāto senioru par lielāko problēmu uzskata nepietiekamo pensiju, nepietiekamo veselības aprūpi senioriem, vientulību un sabiedrisko aktivitāšu trūkumu.  Lielākā daļa no aptaujātajiem uzskata, ka LR Saeima un valdība senioru problēmas gan izprot, taču nevēlas risināt. LSKA projekta ietvaros sagatavojusi priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai un iesniegusi tos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Projekta “Aktīvs seniors Latvijā”  realizācijas gaitā tika veikta senioru anketēšana vecāka gadugājuma cilvēku aktuālāko problēmu noskaidrošanai, tematisko semināru organizēšana, kuru laikā tika arī apzināti robi seniorus skarošajā tiesiskajā regulējumā, kā arī veikta senioru sociāli ekonomisko problēmu analīze un raksturota esošā situācija attiecībā uz minēto problemātiku.

Šo aktivitāšu rezultātā tapušie secinājumi un ieteikumi iekļauti LSKA izstrādātajā senioru interešu aizstāvības programmā, kura oktobra sākumā tika iesniegta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja pauž cerību, ka projekta ietvaros veiktās pētnieciskās aktivitātes, kā arī  senioru intereses ietekmējošo normatīvo aktu analīze dos impulsu jaunu atbalsta metožu izstrādāšanai un īstenošanai šīs sabiedrības daļas atbalstam. “Senioru plašāka integrēšana sabiedrībā un gados vecu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana ir “iespējamā misija”. Mums visiem jāapzinās, ka šīs sabiedrības daļas zema dzīves kvalitāte valstij kopumā nozīmē arī daudz lielākus izdevumus par sociālajiem un medicīnas pakalpojumiem, kamēr senioru bagātās dzīves pieredzes un zināšanu izmantošana sabiedrībai nesīs vien labumu,” uzver Lilita Kalnāja. 

Savukārt LSK valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne norāda, ka ar senioru interešu aizstāvības programmas izstrādi LSKA ne vien vēlas vērst likumdevēja uzmanību uz tiem faktoriem, kuri negatīvi ietekmē senioru dzīves kvalitāti, kā arī uz šo problēmu iespējamiem risināšanas ceļiem.

LSKA uzskata, ka ir būtiski LR normatīvajos nošķirt terminus “pensionārs” un “seniors”. Proti, lai arī dažādos sociāli ekonomiskās un labklājības politikas plānošanas dokumentos termins “seniors” ir ietverts, tomēr  normatīvajos aktos - likumos, MK noteikumos, tas lietots netiek. Vadoties pēc veiktās analīzes, LSKA uzskata, ka kā senioru vecuma slieksnis būtu nosakāmi 55 gadi. 

Tāpat LSKA uzskata, ka, lai arī sociāli atbildīgas valsts princips uzliek valstij pienākumu rūpēties par cilvēka cienīga dzīves līmeņa nodrošināšanu un aizsardzību sociālā riska gadījumā, tomēr šis princips jāinterpretē kopsakarā ar cilvēka pienākumu rūpēties pašam par sevi un tuviniekiem. No cilvēka cieņas principa izriet nepieciešamība valstij dot personai reālu iespēju apgādāt pašai sevi un pēc iespējas ilgāk nebūt atkarīgai no valsts sniegtās palīdzības.

Projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone stāsta, ka projekta gaitā līdztekus tādām problēmām, kā, piemēram, senioru pamestība bez aprūpes vai ar nepietiekamu veselības aprūpi saistītiem jautājumiem, identificētas arī tādas poblēmas kā nespēja iesaistīties darba tirgū dēļ diskriminācijas vecuma dēļ, kā arī apgrūtinātas iespējas realizēt vēlmi būt noderīgiem sabiedrībai un dalīties savā pieredzē ar citiem.

Arī LSKA veiktajā aptaujā vairums senioru vientulību un sabiedrisko aktivitāšu trūkumu atzinuši par vērā ņemamu problēmu. Barba Girgensone uzsver, ka viens no veidiem, kā palīdzēt senioriem būt sabiedriski aktīviem, sadarboties ar citiem un justies vajadzīgiem un novērtētiem būtu brīvprātīgais darbs. “Diemžēl seniori nezina un arī NVO aktīvi neizmanto Brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēmu, un tādējādi jāsecina, ka starpinstuticionālās sadarbības trūkuma dēļ seniori šo rīku, kurš varētu mazināt iepriekš minētās problēmas, izmanto daudz mazākā mērā, kā varētu,” norāda Barba Girgensone.

Kopumā projekta ietvaros tika identificētas problēmas, kas skar senioru mantiskās un nemantiskās problēmas tādās jomās, kā: nekustamais īpašums, tā pārvaldīšanas un ar to saistīto nodokļu problemātika; ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu saistītās objektīvās un subjektīvās problēmas; senioru vecuma definējums; diskriminācija uz vecuma pamata; nepieciešamība valstij dot personai iespēju apgādāt pašai sevi un nebūt atkarīgai no valsts sniegtās palīdzības; senioru pamestība bez aprūpes, kā arī nepieciešamā bērnu atbalsta nodrošināšana šai veco ļaužu grupai ar normatīvā regulējama starpniecību; ar dažāda veida vardarbības pret veciem cilvēkiem novēršanu saistītie jautājumi; veselības aprūpes un geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas problemātika; sociālā uzņēmuma likuma un brīvprātīgā darba veikšanas problemātika senioru interešu kontekstā, kā arī senioru vēlēšanu tiesību īstenošanas problemātika.

LSKA īstenotā mikro projekta “Aktīvs seniors Latvijā” mērķis bija senioru interešu aizstāvēšanas īstenošana veicot pētnieciskas aktivitātes, kas ietvēra aptauju un diskusiju organizēšanu, senioru intereses ietekmējošo normatīvo aktu analīzi, kā arī veikto pētījumu par senioru dzīves kvalitāti aktualizēšanu. Senioru interešu aizstāvības programmas izstrādes ietvaros tika analizēti dzīves kavalitāti uzturošu atbalsta pasākumu specifiskie aspekti, lai panāktu senioru integrāciju sabiedrībā un viņu cilvēktiesību respektēšanu. 

Projekts tika īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Pasākumu finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist”( Lībieši) vecākā, lībiešu valodas skolotāja un savas tautas tradīciju zinātāja Zoja Sīle grāmatā „Katram nostūrim savi paradumi” stāsta par Mārtiņdienas svinēšanu lībiešu ciemos.

Kīlmakū – Sala mēnesis ( novembris)

Mārtiņi , 10.11.

Ar Mārtiņiem beidzās ārā darāmie darbi, sākās rudens un ziemas laiks. Lībiešu ciemos šajā laikā gāja ķekatās. Kaimiņiem latviešiem tāda paraduma rudenī nebija, toties Igaunijā gan, jo sevišķi Sāmsalā. Arī radu tautas – somi un karēļi - tērpās maskās.

Ķekatās Mārtiņos gāja jauni vīrieši, kuri vilka mugurā otrādi apgrieztus aitādas kažokus, apjoztus ar salmu grīstēm, sejas aizklāja ar papīra maskām. Īpaši ieģērba Mazā zirga un Lielā zirga jājējus. Mazajam bija jābūt veiklākajam dancotājam, kura zirga ausis darināja no ādas, uzvilka apzeltītus apaušus, pierīkoja lina asti, kaklā uzkāra zvaniņus. Lielā zirga puisim bija jābūt visdūšīgākajam. Tā zirga mugura bija no dēļa, nāsīm izvēra ķēdes. Kad ķekatnieki devās gājienā, priekšā gāja spēlmanis, skanēja maršs. Katrā sētā dzina jokus, spēlēja un dancoja. Šai dienai par godu kāva lopus, darīja desas, brūvēja alu. Saimniekiem bija svarīgi ķekatniekus pacienāt. Deva arī pupas un zirņus, kas vienlaikus bija arī veļu laika ēdiens. Bērniem bija jāatrāda lasīt prasme, tiem vajadzēja arī no galvas skaitīt lūgšanas un psalmus.

Ķekatnieki mēdza teikt, ka viņi nāk no Sāmsalas, tādēļ runāja jocīgā „Sāmsalas valodā”:

„Kitsa, kale kibu,, vare sele varu, karu kāpa, undi ule,

Recase reide, vinti, vinti, vārava samba!

Žagatai lai bēda, vārnai spārnā sāpe, lācim ķepā, vilkam lūpā,

Lapsiņai pēdā; tavējā pa vārtiem mūk ārā!”

                    (teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)

Mārtiņdienu dziesma:

„Mārtiš nāce, Mārtiš jāje,

Duncs pie sānem, bungs āzmugre.

Brucekels paduse, ābols \keše,

Sālskule mugre.”

                    (teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)

Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu paradumu tekstus no 123.lpp.

2020.gada 27. oktobrī

Svētās Ģimenes mājā, 

Rīgā, Klostera ielā 5

Plkst. 13.00

Tikšanās ar LR Labklājības ministrijas

Sociālās apdrošināšanas departamenta 

vecāko eksperti Daigu Kudiņu

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstīto projektu  „Rīgas seniors LR Saeimā” organizē tikšanos ar valdības un LR Saeimas pārstāvjiem.

27.oktobrī būs iespēja tikties „Sarunu klubā” ar Labklājības ministrijas pārstāvi Daigu Kudiņu, kas informēs mūs par pensiju jautājumiem.

Uzzināsim par 2021. gadā valsts plānoto sociālo apdrošināšanu un atbalstu.

Pasākumu finansē 

Rīgas domes IKSD Sabiedrības integrācijas
projekts 

“Rīgas seniors LR Saeimā”
finansēšanas līgums Nr.DIKS-20-412-lī