Autors LSKA
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” palīdz Valmieras Senioru dienas centram
Valmierā no marta sāk darboties centrs senioriem, kur varējām nodot par noziedotāja AS “DelfinGroup” (Banknote) finansējumu iegādātās medicīnas iekārtas, mēraparātus.
Sadarbojoties ar Valmieras novada fondu piedalījāmies senioru atbalstošo projektu izvērtējumā. 31.decembrī noslēdzās 2021.gada konkurss “Sev, tev, novadam”. Šogad pēc Valmierā un novados notikušajām senioru domradēm tika izvērtēti 13 pieteikumi.
Nolēmām atbalstīt Valmieras senioru vajadzības un dienas centra darbību, iegādājoties un nododot lietošanā ikdienā nepieciešamos medicīnas instrumentus – asinsspiediena mēraparātus un citus palīglīdzekļus.
Senioru dienas centru atklāja biedrība „Kristīgais žēlsirdības centrs”. Bijām pagodināti piedalīties šajā pasākumā 28. februārī kopā ar senioriem un centra izveides atbalstītājiem.
Biedrībai „Kristīgais žēlsirdības centrs” un tās vadītājai Gaidai Pevko ir liela pieredze sabiedrībai vajadzīgo pasākumu organizēšanā.
Par biedrību viņu mājas lapā varam lasīt:
„Biedrība „Kristīgais žēlsirdības centrs” biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta 2005. gada 1. jūnijā, bet kā sabiedriskā organizācija darbojas no 2000. gada 11. aprīļa. Ar Finanšu ministrijas lēmumu biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Lai paredzētie sabiedriskā labuma darbības veidi (labdarība, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana) īstenotos, turpinām ziedojumu vākšanu, piesaistām līdzekļus, rakstam projektus.
Biedrības mērķis ir sabiedrības locekļu labklājības līmeņa paaugstināšana un iedzīvotāju sociālā integrācija, īpašu uzmanību pievēršot:
- Sociālās palīdzības sniegšanai;
- Sabiedrības locekļu iesaistīšanai sociālo problēmu risināšanā;
- Sabiedrības locekļu aktivizēšanai neformālai pieaugušo un bērnu izglītošanai;
- Brīvā laika organizēšanai un iedzīvotāju sociālās un reliģiskās kultūras celšanai.
Biedrība šodien apvieno 42 biedrus. Biedrības darbību atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība un četras tradicionālo konfesiju kristiešu draudzes – Septītās dienas adventistu Valmieras draudze, Valmieras baptistu draudze, Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. draudze, Romas katoļu Valmieras draudze un to mācītāji.
Kristīga žēlsirdības centra darbība ir praktiski balstīta uz tas biedru brīvprātīgajām labdarības aktivitātēm.
Dienas centrs bērniem
Roku rokā ar bērnu labdarības virtuvi darbojas Kristīgais dienas centrs darbam ar bērniem. Dienas centrs atvērts katru darba dienu no pl.15:00 – 19:00.
Katru dienu dienas centrā darbojas kāds brīvprātīgais skolotājs, kas bērnus ne tikai pieskata, bet arī nodrošina interesantas un izglītojošas nodarbības, plāno un organizē aktivitātes. Skolotāji cenšas sniegt bērniem cilvēcisku siltumu, atbalstu un palīdzību. Bērniem dienas centrā ir iespēja satikt draugus, spēlēt galda spēles, novusu vai galda tenisu.
Mazgāmutis
Mazgāmutis ir biedrības "Kristīgais žēlsirdības centrs" piedāvāts pakalpojums - iespēja nomazgāties dušā un izmazgāt drēbes veļasmašīnā.
Mazā, bet mājīgā priekštelpā centra klienti var atvilkt elpu pēc karstas dušas. Otrajā telpā pieejama 7 kg veļas mazgājamā mašīna un veļas žāvētājs. Viss pārdomāts un sakārtots, lai Kristīgā žēlsirdības centra klienti — Valmieras maznodrošinātās ģimenes — varētu te ne vien paši nomazgāties, bet arī izmazgāt un izžāvēt drēbes. Tā kā ne visiem mājās ir siltais ūdens, veļas mazgājamie un žāvējamie automāti, tad arī šāda veida palīdzība ir aktuāla.
Zupas virtuve
Kopš 2000. gada 6. augusta Valmierā, Stacijas ielā 26 veiksmīgi darbojas biedrības un sadarbības partneru uzturētā labdarības virtuve. Šeit katru darba dienu no plkst.12:00 līdz 15:00 vienkāršā, bet mājīgi iekārtotā ēdamtelpā siltas bezmaksas pusdienas saņem ap 30 klientiem. Tie ir klienti, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši situācijā, kad vajadzīga palīdzība.
Ēdiens, ko pasniedz pusdienās, ir sātīgs mājas ēdiens. Tas sastāv no trim ēdieniem, kas, galvenokārt, tiek gatavots no labdaru atnestajiem un saziedotajiem produktiem. Vidēji mēnesī tiek pagatavotas 1500-1600 porcijas pusdienās.
Ziedotāju uzskaites grāmatā ierakstīti vairāki pārtikas ražotāji, veikalnieki, vietējie uzņēmēji, kuri veicinājuši mūsu darbību. Garš ir individuālo ziedotāju saraksts, kas ar savu izaudzēto un sagatavoto produkciju dalījušies ar mums. Sniedzam arī cita veida palīdzību ģimenēm (pārtikas pakas u.c.).
Siltas maltītes piegāde mājās senioriem
Silta maltīte ikvienam 2020. gada 13.februārī jau trešo reizi notika Ziedotāju aplis.
Kā pasākuma vadītājs atzīmēja, Ziedotāju aplis nebūt nenozīmē sēdēšanu aplī, tā ir drīzāk saspēle pa apli, izaicinot citam citu ziedot. Valmierā Labdarības virtuve darbojas jau divdesmit gadus, pagājušā gadā tika sagatavotas 13000 porcijas maznodrošināto ģimeņu bērniem.
Savā darbības laikā esam sapratuši, ka visi, kam šī palīdzība ir nepieciešama, nespēj atnākt līdz mums. Mūsu moto ir: “Silta maltīte ikvienam!” un esam atraduši risinājumu, kā piegādāt maltīti klienta dzīvesvietā.
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā nepameta sajūta, ka esam frontes otrajā līnijā, jo esam ēdinātāji. Pirmajā, visatbildīgākajā līnijā, protams mediķi.
Mēs ēdinām Valmieras mazturīgās ģimenes ar bērniem. Krīzes laikā mūsu klientu lokam klāt nāca arī cilvēki, kas atrodas mājās un nevar paši aiziet uz veikalu, ievērojot valdības norādi: «Paliec mājās!».
Tā nu jau kopš 2020. gada marta realizējot šo ieceri, piegādājam siltas pusdienas dzīves vietā vairāk kā 20 Valmieras senioriem. Ziedotāju aplis strādā!
Šis bija atspēriens siltas maltītes piegādāšanai mājās senioriem. Ziedotāju apļa ietvaros tika iegādāti nepieciešamie trauki, izstrādāta loģistikas shēma kā šo visu darīt efektīvāk. Par saziedotajiem līdzekļiem un klientu līdzmaksājumu piegādātas 1028 porcijas un nobraukti vairāk kā 1000km, šo maltīti piegādājot.”
Tagad darbojas arī Senioru dienas centrs.
Vēlam daudz jauku mirkļu kopā esot!
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=70#sigProId00e4336d08
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” dāvina Kuldīgas senioriem vingrošanas inventāru
Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu,
kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)
- gada 15.februārī Kuldīgā noslēdzām līgumu, kurā biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” (LSKA) par AS „DelfinGroup”( Banknote) mērķziedojumu iegādāto medicīnas sporta inventāru nodeva biedrība „Kuldīgas Senioru skola”.
Mantas vērtība summā 499,13 EUR (četri simti deviņdesmit deviņi eiro un 13 centu) :
- Ledragomma vingrošanas bumba 65cm maisā (pelēka) gab. 11
- Ledragomma vingrošanas bumba 75cm maisā (zila) gab. 11
Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma joma „Veselības veicināšana.”, kas piešķirta Mantas devējam.
Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot veselības veicināšanā biedrības „Kuldīgas Senioru skola” senioriem sporta vingrošanas pasākumos.
Līgumu Kuldīgas Kultūras centrā parakstīja LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un biedrības „Kuldīgas Senioru skola” valdes priekšsēdētāja Ruta Orlova, klāt esot senioru sporta nodarbību vadītājai, trenerei Ligitai Žēperei un Kuldīgas novada Sabiedrisko attiecību speciālists Ričards Sotaks.
Par dāvinājumu Kuldīgas Senioru skolas mājas lapā www. kuldigassenioruskola.lv mūsu apvienības jaunie biedri raksta:
„Senioru skolas biedri izprot, cik svarīgi ir būt aktīviem un kustēties. Pirmdienās tiekamies sporta skolas pagalmā Kalna ielā, vingrojam un dodamies nūjot, katru reizi izvēloties citu maršrutu. Bet katru piektdienu vingrojam Kalna ielas sporta kompleksa zālē.
Vingrošanas nodarbības apmeklē 22 seniori, tās vada sporta skolotāja Ligita Žēpere.
Ar gaisu piepildītas vingrošanas bumbas ir efektīvi līdzekļi ikdienas fizisko aktivitāšu palielināšanai. Vingrošanas bumba ir pilnīgi universāls treniņu rīks, kas piemērots ikvienam, sākot no bērniem līdz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vingrošanas bumbā vissvarīgākais ir līdzsvars. Tas arī trenē koordināciju un ķermeņa muskuļus. Pat tiem, kuriem ir mazāk līdzsvara vai koordinācijas izjūtas, vingrošanas bumba ir labs līdzeklis tās trenēšanai. Līdzsvara noturēšana uz bumbas palīdz trenēt ķermeņa muskuļus. Laika gaitā tas palīdz uzlabot stāju, novērst un mazināt muskuļu sasprindzinājumu un muguras sāpes.”
Pateicoties AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam LSKA varējusi iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos, Pļaviņā un Cēsīs.
- gadā turpinām uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.
Par dāvinājumu un skaisto Kuldīgu februārī varat skatīt foto mirkļus mūsu mājas lapas sadaļā Galerija „Kuldīgas Senioru skola saņem dāvinājumu”
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=70#sigProId5800a0d53d
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” sniedz Labklājības ministrijai viedokli novecošanās jautājumiem
Saņēmām Labklājības ministrijas aicinājumu noskaidrot senioru viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies domāšana, sajūtas un rīcība saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību, lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus.
Šobrīd Labklājības ministrija strādā pie ANO ziņojuma par 2002. gadā pieņemtā starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā pēdējo piecu gadu laikā, kā arī sabiedrības novecošanas politikas sasniegumiem 20 gadu laikā.
Biedrības juriste Mg.iur. Barba Girgensone sagatavoja apjomīgu ziņojumu par sabiedrības novecošanās jautājumiem.
Atsaucoties Labklājības ministrijas aicinājumam sniegt senioru viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies domāšana, sajūtas, rīcība saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību, lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus, LSKA norāda, ka primāri šīs izmaiņas būtu pētāmas caur konstatējumu, ka valstī maz ir analizēts jautājums par senioriem, kas paši spēj vadīt savu dzīvi un kuru veselības problēmas parasti saistītas ar novecošanas procesu. Vairums šo cilvēku ir vecumā starp 55 un 80 gadiem vai vecāki, jo veselības aprūpes nosacījumi uzlabojas. Novecošanas process var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tas ietver būtiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti. Cilvēki tiem nav sagatavojušies to neprognozējamības dēļ. Izmaiņas darbā (pensionēšanās), ģimenē, sabiedrībā, ķermenī un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. Senioriem ir bagātīga dzīves pieredze, kuru nedrīkst pazaudēt vai izšķiest nelietderīgi. Sabiedrība var gūt labumu no senioriem ar labu dzīves kvalitāti ne tikai tāpēc, ka viņi aktīvāk līdzdarbojas sabiedrībā, bet arī retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus.
Ar Mg.iur. Barba Girgensone sagatavoto un LM iesniegto Pārskata kopsavilkumu 12 lpp. apjomā iepazīstinām pielikumā.
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 8. februārī piedalījās Kultūras ministrijas rīkotajā kampaņā “Viltus ziņas ir lipīgas”
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” 8. februārī piedalījās Kultūras ministrijas rīkotajā kampaņā “Viltus ziņas ir lipīgas”
Tiešsaistes diskusija par senioru medijpratību tika translēta no Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
Diskusijā piedalījās
- Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga,
- Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja,
- aktieris un producents Jānis Jarāns,
- Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja Broņislava Sauka,
- LTV žurnālists Gusts Kikusts.
Diskusiju moderēja žurnālists Aidis Tomsons.
Sarunu iespējams noskatīties Kultūras ministrijas Facebook kontā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas YouTube kontā – https://www.youtube.com/watch?v=O2NvB_X8bug
LSKA tēzes sniegtas diskusijas laikā
Viltus ziņas ir skaļas, tās piesaista uzmanību.
Projekta “Būsim vakcinēti un veseli” īstenošanas gaitā LSKA pārliecinājās, ka seniori ļoti viegli ietekmējas no viltus ziņām un nespēj orientēties lielajā informācijas plūsmā. Gados veciem cilvēkiem pietrūkst zināšanu par to, kā atšķirt īstu informāciju no maldinošas.
Lai arī lielāka daļa vecu cilvēku tieši nepatērē internetā rodamo informāciju, tomēr netiešā veidā tā viņus ir ļoti ietekmējusi. Paziņas, radi, kaimiņi senioriem stāsta it kā pārliecinošu, no drošiem avotiem iegūtu informāciju, un seniori nekritiski tic viņu teiktajam.
Projekta “Būsim vakcinēti un veseli!” īstenošanā iesaistītie brīvprātīgie tikās ar daudziem senioriem visā Latvijā. Mūsu uzdevums bija pārliecināt cilvēkus vakcinēties, taču nereti nācās atdurties pret šo cilvēku pārliecību, ka tāda kovida nemaz nav; ka pandēmija ir kādu nezināmu spēku izpūsta “pīle”; ka vakcīnas ir bīstamas; ka sabiedrības vakcinācija ir nepieciešama valdībai vai kādam citam. Šie seniori savu pārliecību nespēja argumentēt, taču bija cieši pārliecināti par savu taisnību
Viens no argumentiem bija: ļoti daudzi saka, ka kovid ir afēra. Tik daudzi cilvēki nemelos!
Daudziem senioriem trūkst prasmju un arī vēlēšanās salīdzināt dažādus informācijas avotus, tādēļ viņi labāk uzticas “zinošu cilvēku” teiktajam. Diemžēl ļoti bieži tādā veidā saņemtā informācija ir maldinoša un tā ļoti ātri izplatās. Jo seniors, pats nemaz neapzinādamies, ka nodarbojas ar maldināšanu, dzirdēto izplata tālāk.
Nekritiska attieksme pret informāciju.
Visbiežāk ar viltus ziņām seniorus uzrunā tieši veselības jomā, jo tā gados vecos cilvēkiem ir ļoti būtiska. Ne jau velti senioru vecumu cilvēki visbiežāk notic apšaubāmiem apgalvojumiem par dažādiem brīnumlīdzekļiem, kuri īsā laikā novērsīs tās vai citas veselības problēmas un labprāt šos līdzekļus pērk.
Gados veciem cilvēkiem ļoti gribas šādām ziņām noticēt, un pat vienreiz apdedzinājušies viņi uz šādām viltus ziņām uzķeras atkal un atkal. Mūsuprāt galvenais iemesls ir tas, ka šāda informācija senioriem ir emocionāli ļoti pieņemama.
Arī viltus ziņās, jo īpaši pandēmijas sākumposmā izplatītais apgalvojums ka “kovida nav”, daudziem Latvijas iedzīvotājiem bija emocionāli pieņemams, jo radīja mānīgu drošības sajūtu. “Ja kovida nav, tātad es arī nesaslimšu un nenomiršu”. Informācijas avota vai interneta vietnes uzticamība šādā situācijā daudziem senioriem bija nebūtiska.
Lai arī netrūkst senioru, kuri digitālās prasmes ir apguvuši, daudziem veciem cilvēkiem to trūkst, tātad pat ja viņi vēlētos informāciju pārbaudīt, viņi to nevar izdarīt. Rezultātā savā starpā “cīnās” senioriem ierastie informācijas kanāli - parasti viens vai divi televīzijas kanāli un radio ar savstarpējo sarunu ceļā izplatīto dezinformāciju. Diemžēl nereti pēdējā izrādās spēcīgāka, jo ir skaļāka un agresīvāka. LSKA konstatēja, ka tos seniorus, kurus ietekmējusi dezinformācija internetā, pārliecināt vakcinēties ir grūtāk, dažkārt pat neiespējami.
Kāda kundze mums stāstīja, ka ir gadu pētījusi visu internetā latviešu un krievu valodās pieejamo informāciju par kovidu un vakcīnām un pārliecinājusies, ka kovids ir viena milzīga afēra, bet no vakcīnām pēc noteikta laika visiem sāksies lielas veselības problēmas. Viņa apgalvoja, ka mediķi Latvijas ziņu portālos runā “kā viņiem liek”, bet katru dienu publiskotā statistika ir meli. Šo kundzi mums pārliecināt neizdevās.
Seniori ir labticīgi, savā iepriekšējā pieredzē viņi ir pieraduši, ka laikraksti, radio un televīzija nestāsta klajus melus par tik nozīmīgu tēmu kā veselība. Tādēļ arī viņi tik viegli uzķeras uz viltus ziņām. Viņi vienkārši netic, ka tik daudzi cilvēki var publiski melot.
Ietekmējas no sensacionāliem virsrakstiem
Viens no galvenajiem gados vecu cilvēku informācijas avotiem ir saziņa ar ģimenes locekļiem, paziņām un kaimiņiem. Seniori ir pārliecināti, ka šie cilvēki viņus nemāna, tādēļ nekritiski tic viņu teiktajam.
LSKA pārliecinājās, ka šādus cilvēkus pārliecināt par to, ka viņi tikuši dezinformēti un dzirdētais ir tikai baumas, ir vieglāk. Nepieciešama skaidri argumentēta, precīza informācija, kuru sniedzis uzticams, senioriem labi zināms un cienīts avots. Piemēram, kāda veca kundze informāciju par kovidu galvenokārt bija guvusi no kaimiņienes, kurai to esot pastāstījusi draudzene un tai, savukārt, brāļadēls. Stāstot un rādot viņai Latvijas mediķu teikto par Covid-19, šo sievieti mums izdevās pārliecināt vakcinēties.
Vairāk uzticas ģimenes locekļu, paziņu teiktajam
Viltus ziņas ir ļoti skaļas, tās izplatās līdzīgi meža ugunsgrēkam. Seniori mēdz apspriest dzirdēto ar citiem senioriem, un tā kā viltus ziņu vēstījums parasti ir dramatisks un sensacionāls, to arī labprātāk pārstāsta tālāk.
LSKA pārliecinājās, ka galvenokārt to senioru izvēli, kuri nevēlas vakcinēties, ietekmējis tieši citu cilvēku stāstītais. Ja viņi šādu dezinformāciju dzird no vairākiem avotiem, tā tiek jau uztverta kā patiesība pat neraugoties uz to, ka stāstītas tiek acīmredzamas muļķības.
Piemēram, no vairākiem senioriem dzirdējām, ka vakcīnās ir mikročipi; vakcīnas ir bīstamākas par kovidu; gadu pēc vakcinēšanās visiem izveidosies trombi; slaveni ārzemju zinātnieki saka, ka vakcīnas ir kaitīgas, un tamlīdzīgi.
Daudzi seniori dzirdējuši arī par pašmāju politiķu aktivitātēm pret obligātu vakcināciju, un tas viņus vēl vairāk iespaidojis ticēt viltus ziņām.
Atspēkojam viltus ziņas pēc iespējas plašāk
LSKA pārliecinājās, ka pret viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību. Ir svarīgi, lai šo patiesību senioriem stāsta cilvēki, kuru vārdi senioriem ir zināmi un kuriem viņi uzticas.
Tādēļ LSKA 8000 eksemplāru lielā tirāžā izdeva informatīvo izdevumu “Būsim vakcinēti un veseli!”, kurā tautā cienīti ārsti stāsta par vakcinācijas nepieciešamību un kliedē mītus par blaknēm. Informācija tika pasniegta īsā, vienkāršā un senioriem viegli uztveramā formā. 4000 eksemplāru tika izdoti latviešu valodā, 4000 eksemplāru krievu valodā. Šo izdevumu LSKA brīvprātīgie dalīja senioriem Latvijas novados, tas tika izplatīts arī ar novadu sociālo dienestu starpniecību.
LSKA arī mudināja seniorus šaubu gadījumā aprunāties ar saviem ģimenes ārstiem.
Atkārtoti uzrunājot seniorus pēc informatīvā biļetena saņemšanas, daudzi no svārstīgajiem senioriem bija mainījuši savu viedokli un piekrita vakcinēties.
Izveidojām un ievietojām arī LSKA mājas lapā trīs informatīvas videofilmas, kurās stāstīts par vakcināciju pret Covid-19.
Informāciju tajā sniedza tautā autoritāti guvuši mediķi, seniorus uzrunāja arī LSKA valdes locekļi, kuri paši ir vakcinējušies. Jo seniori uzticas citiem senioriem, kuri ar savu piemēru parāda, ka briesmu stāsti par vakcīnām ir meli.
Tā kā viltus ziņas ir ļoti plaši izplatītas tieši interneta vidē, devām tām pretsparu izveidojot arī feisbuka kontu Būsim vakcinēti!, ievietojām mediķu viedokļus savā mājas lapā, izplatījām preses relīzes, kā arī, kad epidemioloģiskā situācija to ļāva, demonstrējām videomateriālus senioru tikšanās reizēs. Par to liels paldies LSKA biedram biedrībai “Svētās Ģimenes māja”.
Arī dažādu krāpnieku solījumi ir viltus ziņas
Seniori ļoti bieži kļūst par dažādu krāpnieku upuriem, un arī krāpnieku teiktais ir viltus ziņas.
Kad tiek runāts par cilvēka finansiālo labklājību - iespējām to iegūt vai zaudēt, seniori šādai informācijai ļoti bieži pieiet nekritiski.
Piemēram, seniors savā e-pastā saņem paziņojumu, ka kāds nezināms radinieks ārzemēs viņam atstājis milzīgu mantojumu un vajag sazināties ar juristu, kurš tālāk nokārtos visas formalitātes. Seniori nereti domā, ka, iespējams, Otrā pasaules kara laikā kāds viņiem to vai citu iemeslu dēļ nezināms dzimtas loceklis tiešām devies emigrācijā, tur kļuvis turīgs un viņš, kā vienīgais attālais radinieks, tiešām ir miljonu mantinieks. Rezultātā seniors zaudē visus ietaupījumus, jo mantojuma nokārtošanai krāpnieki prasa maksāt vēl un vēl.
Līdzīgi ir ar e-pasta paziņojumiem, ka pēc nejaušības principa organizētā loterijā konkrētā e-pasta īpašnieks laimējis milzīgu summu. Seniors grib šai labajai ziņai ticēt, emocionāli tā viņu uzrunā, un cilvēks iekrīt krāpnieku nagos.
Arī “Nigērijas vēstules” spiež uz emocijām - žēlumu un vēlmi uzlabot savu finansiālo situāciju. Cilvēkam uzraksta nabaga “gāztā prinča”, “nežēlastībā kritušā ģenerāļa”, no savas zemes bēgt spiesta miljonāra advokāts un lūdz atļauju izmantot viņa bankas kontu nabaga “cietēja” miljonu nogādāšanai drošā vietā.
LSKA nācies dzirdēt arī stāstu par Šveices bankas pagrabos noglabātām kastēm ar zelta stieņiem, kuri jāpārdod un nauda jānogādā drošā vietā. LSKA nav informācijas, ka kāds seniors būtu kritis par “Nigērijas vēstuļu” upuri.
Ārkārtīgi plaši izplatīts viltus ziņu krāpniecības veids ir “zvans no bankas” par to, ka no cilvēka konta kāds mēģina noņemt naudu. Sekojot šādu viltus “banku darbinieku” prasībām krāpnieki tiek pie cilvēka konta un to iztīra. Tā kā seniors tiek mudināts lēmumu pieņemt ātri, tad satraukumā par saviem ietaupījumiem viņš nereti arī atklāj krāpniekiem savus internetbankas pieejas datus.
Savukārt saņemot zvanu no nepazīstamas personas par iespējām investēt dažādās brokeru vai investīciju platformās, seniors redz iespēju nopelnīt un emocionāli tas viņam šķiet ļoti pievilcīgi un izdevīgi.
Šķiet neticami, taču cilvēki, kas vienreiz jau apdedzinājušies, mēdz arī otrreiz uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, kad viņiem tiek piedāvāts par attiecīgu samaksu atgūt šajās platformās ieguldīto naudu. Prasme atšķirt dažāda veida krāpnieciskus zvanus, ļoti vilinošus piedāvājumus internetā, aprakstus par dažādiem “brīnumproduktiem” kā internetā, tā arī dažādu drukātu izdevumu reklāmās, arī ir viens no ļoti būtiskiem medijpratības jautājumiem.
Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem
LSKA pagājušajā gadā rīkoja meistarklases senioriem par finanšu drošību internetā, kā arī skaidroja šos jautājumus tiekoties ar senioriem visā Latvijā.Tāpat skaidrojām, kādas ir krāpniecisku vēstuļu un vietņu pazīmes internetā, kā arī brīdinājām par krāpniekiem un viņu metodēm.
Lai arī Valsts policija ļoti bieži izplatījusi brīdinājumus par krāpnieku aktivitātēm, liela daļa no mūsu aptaujātajiem senioriem vai nu nebija tos dzirdējusi, vai arī nebija ņēmusi vērā.
Diemžēl joprojām ir spēcīga pārliecība - “apkrāpt var citus, mani neviens neapmānīs”, kā arī ir spēcīga, iepriekšējās dzīves pieredzē balstīta ticība, ka telefona zvans no “oficiālas iestādes” var būt tikai īsts. Šajos gadījumos seniori kļūst par krāpnieku sniegtās viltus informācijas upuriem savas labticības dēļ. Tas liecina, ka ir nepieciešama senioru izglītošana medijpratības jautājumos un ļoti būtiski ir pēc iespējas plašāk gados veciem cilvēkiem skaidrot, kādas ir pazīmes, kuras ļauj viltus ziņas atšķirt no patiesas informācijas.
Tādēļ LSKA arī šogad plāno organizēt vairākus seminārus senioriem par medijpratību.
Pievienojam LSKA sagatavoto prezentāciju, kas tika parādīta diskusijā.
Aizstāvējām senioru intereses un nākotnē veicināsim mēdijprasmes projektu pasākumos.
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13
Piedalījāmies Sabiedrības integrācijas fonda pētījuma prezentācijā “Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana”
31.janvārī notika TEAMS tiešsaistes pētījuma prezentācija, kurā piedalījās biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” projektus īsteno jau trīs gadus:
- 2020. gadā projektu „Aktīvs seniors Latvijā”
- 2021. gadā projektu „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai ”
- 2022. gadā uzsākām īstenot projektu „„Senioru Saeima” Latvijā”
Projektos īstenojam NVO fonda darbības virzienus:
“NVO interešu aizstāvības stiprināšana”
“NVO un iedzīvotāju savstarpējās sadarbības stiprināšana”
Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” izveides priekšvēsture saistās ar arvien pieaugošo nevalstiskā sektora lomu demokrātijas procesu attīstībā un iesaisti visos publiskās pārvaldes līmeņos. Tieši caur nevalstiskajām organizācijām sabiedrība var līdzdarboties un iesaistīties tai aktuālo jautājumu risināšanā. Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un Sabiedrības integrācijas fondam uzņemoties atbildību, pilsoniskās sabiedrības ilgtspējības attīstības stiprināšanai un NVO darbības atbalstam tika izveidota atsevišķa valsts budžeta programma “NVO fonds”, kas darbību uzsāka 2016. gadā.
Katru gadu tiek izsludināts atklāts konkurss, kurā var piedalīties biedrības un nodibinājumi, kas darbojas sabiedrības interesēs, veicinot pilsonisko līdzdalību, sabiedrības interešu aizstāvību un demokrātiju.
Pētījumu “Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana” pēc SIF pasūtījuma izstrādāja personu apvienība Latvijas Kultūras akadēmija un SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” 2021. gada septembrī-novembrī.
Pētījuma mērķis bija noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus un to ieguldījumu programmas virsmērķa sasniegšanā – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā.
Piedāvājam iepazīties ar
- pētījuma prezentāciju
- NVO fonda izvērtējumu.
2021. gada nogalē sniedzām atbalstu Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests”
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”
turpina senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)
29.decembrī biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja kopā ar filmēšanas grupu devās uz Cēsīm.
Cēsu novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests” rūpējas par novada iedzīvotājiem un sniedz palīdzīgu roku mazturīgajiem, slimiem, arī senioriem. Par aģentūras simbolu – divām lapām - vienu zaļu, otru baltu - sociālā pakalpojuma sniedzēji saka,” ka dodam zaļo dzīvību baltai lapai”.
Aģentūra organizē un sniedz sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību Cēsu novada iedzīvotājiem.
Sociālā dienesta funkcijas:
- sniegt iedzīvotājiem sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, koordinēt pakalpojumu sistēmas izveidi, kas sniedz personām, kurām ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē, pildīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos sociālā dienesta uzdevumus;
- piešķirt un izmaksāt Domes saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus;
- koordinēt un veikt likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem;
- nodrošināt ārpusģimenes aprūpes administrēšanu bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;
- nodrošināt normatīvajos aktos paredzētās pašvaldības sociālās garantijas bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās;
- administrēt normatīvajos aktos paredzētos invaliditātes mazināšanas pasākumus, nodrošinot asistenta, pavadoņa, aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar invaliditāti un normatīvajā aktā paredzētajā kārtībā nodrošinot personu ikdienā veicamo darbību un vides novērtējamu, ja tāda nepieciešama medicīnisko indikāciju īpašai kopšanai noteikšanai;
- nodrošināt normatīvajos aktos noteikto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu administrēšanu no vardarbības un prettiesiskām darbībām cietušām personām;
- veikt citus normatīvajos aktos noteiktos un Pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus sociālās aizsardzības jomā, kas saistīti ar pašvaldības funkcijas nodrošināt iedzīvotājiem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Aģentūras Atbalsta nodaļas pilngadīgām personām vadītājas vietniece- sociālā darbiniece Dagmāra Saulīte sagatavoja nepieciešamā inventāra pasūtījumu - speciālo ratiņkrēslu TGR-R WA C2600 46 CL un citus inventārus.
Cēsu novada pašvaldības aģentūrā „Sociālais dienests” tikāmies ar direktoru Aināru Judeiku un darbinieci Dagmāru Saulīti, kuri mūs iepazīstināja ar dienesta darbu un aktualitātēm aprūpes darbā.
Parakstījām inventāru nodošanas līgumu un vēlējām sekmes tik nepieciešamā sabiedrībai darbā.
Biedrība varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos un Pļaviņās.
Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.
Par dāvinājuma nodošanu Cēsīs
varat skatīt biedrības mājas lapas www.lskapvieniba.lv
Video par ziedotāja atvalstu.
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” Pļaviņās sociālajam dienestam nodod dāvinājumu
Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)
8.decembrī biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja kopā ar filmēšanas grupu devās uz Pļaviņām.
Paredzējām Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības pārvaldes Sociālajam dienestam nodot dāvinājumā inventāru:
- Padušu kruķi JMC-C 2005
- Elkoņu kruķi 2040-2046
- Tualetes krēsls KT-S 668
- Elkoņu kruķi SOFIA
- Ratiņkrēsls H011-B (48cm)
- Ratiņkrēsls H011 (51cm)
- Staigulis FS913L
- Staigulis FS914L
Kopā nodevām 11 priekšmetus senioru aprūpei par 784,75 EUR, ko apmaksājām no ziedojumā saņemtā finansējuma.
Dāvinājuma mantas nodošanas-pieņemšanas dokumentus parakstīja Aizkraukles novada Pļaviņu apvienības pārvaldes Sociālajā dienesta vadītāja Eva Zeipe-Mača, kura pateicās par atbalstu un iespēju saņemt tik nepieciešamo un nelietotu, bet jaunu no piegādātāja inventāru.
Pļaviņu Sociālais dienests
Pļaviņu Sociālais dienests organizē sociālo darbu un ir atbildīga par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanu Pļaviņu apvienības iedzīvotājiem.
Pļaviņu Sociālais dienests nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un administrēšanu Pļaviņu apvienības pārvaldē.
Sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincips:
Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu - ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību atbilstoši likumam "Par sociālo drošību" .
Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.
Pateicība arī mūsu biedrības sadarbības partnerim SIA Medilux, par atsaucību un bezmaksas inventāra piegādi sociālajiem dienestiem.
Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos un Talsos.
Turpinām sociālā atbalsta programmu.
Sadarbojamies ar sociālo dienestu Cēsīs, lai varētu dāvināt viņu izvēlēto inventāru senioru aprūpei vēl 2021. gada nogalē.
Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.
Par dāvinājuma nodošanu Pļaviņas varat skatīt biedrības mājas lapas www.lskapvieniba.lv Video par ziedotāja atvalstu.
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” dāvina Talsu novada pansionātā „Lauciene” iemītnieku aprūpes palīglīdzekļus
Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote)
2.decembrī biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja devās uz Talsu novada Laucieni, lai nodotu pansionātam iemītnieku aprūpes inventāru.
Pansionātam „Lauciene” varējām nodot
- Desmit (10) dušas krēslus.
- Vienpadsmit (11) pretizgulējuma matračus un spilvenus.
Dāvinājuma summa 994,71EUR, ko apmaksājām no ziedotāja sniegtā finansējuma.
Laucienē dāvinājumu saņēma pansionāta direktors Kārlis Volanskis un direktora vietniece Ilze Rūsiņa, kuri labprāt pastāstīja par pansionātu, aprūpē esošajiem 184 iemītnieku vajadzībām un rūpēm par viņu veselību, labsajūtu. Parakstījām mantas nodošanas – pieņemšanas līgumu.
Pansionāts bija ļoti labi uzkopts, bija jūtams Ziemsvētku tuvums, dekori priecēja iemītniekus. Apskatījām visu pansionāta teritoriju un vienojāmies pavasarī palīdzēt izveidot iekšpagalmos puķu dobes, kas varēs priecēt pansionāta iemītniekus vasarā pastaigu laikā.
Par pansionātu „Lauciene” varam lasīt:
„Talsu novada pašvaldības iestāde pansionāts “Lauciene” ir Talsu novada pašvaldības izveidota iestāde.
Pansionāta “Lauciene” mērķis ir nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pensijas vecuma personām, kā arī I un II grupas invalīdiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kas vērsta uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ.
Talsu novada pašvaldības iestāde pansionāts “Lauciene” ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
Pansionāts ir izvietots 1990. gadā uzceltā šim mērķim paredzētā ēkā, kurā var izmitināt 200 klientus. Pansionāta ēka sastāv no diviem trīs stāvu dzīvojamajiem un administratīvā korpusa, kurā ietilpst ēdnīca un svinību zāle. Iemītnieki pārsvarā dzīvo divvietīgās vai trīsvietīgās istabiņās. Katrā istabiņā ir tualete un izlietne.
Pansionāts nodrošina
- Diennakts sociālo aprūpi un rehabilitāciju, atbilstoši klientu fiziskajam un veselības stāvoklim;
- Individuālu pieeju klientam;
- Kopības un piederības sajūtu visos svētkos sanākot kopā;
- Vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu pilnvērtīgu ēdināšanu četras reizes dienā;
- Diennakts medicīnisko aprūpi;
- Klientam nepieciešamo ikdienas veselības aprūpi – zāles, higiēnas piederumus;
- Ģimenes ārsta pakalpojumus, konsultācijas pie speciālistiem, nepieciešamības gadījumā vizītes pie ārstiem slimību, sāpju, traumu ārstēšanā;
- Nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši funkcionālajam stāvoklim – ratiņus, staigulīšus;
- Nodrošinām klientu ar dzīvojamo platību, kas aprīkota ar sadzīvei nepieciešamām ierīcēm un inventāru;
- Aktivitātes, kuras vērstas uz klientu aktivitāšu palielināšanu.
Iemītniekiem piedāvātās iespējas
- Piedalīties pansionāts “Lauciene” aktivitātēs – sporta, galda spēļu, kino, kultūras pasākumos;
- Izpaust savus radošos talantus – piedaloties dažādās radošās darbnīcās;
- Apmeklēt koncertus, pasākumus gan pansionātā, gan pašvaldībā, un ekskursijas;
- Saņemt garīgo atbalstu un doties uz vietējo kapelu;
- Vingrot fizioterapeita pavadībā, ar piedāvātajiem palīglīdzekļiem vai vingrot patstāvīgi veselības uzturēšanai;
- Brīva piekļuve internetam pie stacionārā datora iekšējā bibliotēkā, kur pieejama ir jaunākie preses izdevumi un grāmatas;
- Pastaigas svaigā gaisā visos gadalaikos centra teritorijā;
- Iespēja doties iepirkties uz veikalu utt..”
Pateicamies pansionāta vadībai un Talsu novada Sociālā dienesta vadītājai Dacei Zeļģei par atsaucību un labo darbu senioru aprūpē.
Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos Aucē, Alūksnē, Subatē un Balvos.
Turpinām sociālā atbalsta programmu.
Sadarbojamies ar sociālajiem dienestiem Pļaviņās un Cēsīs, lai varētu dāvināt viņu izvēlēto senioru aprūpei vēl 2021. gada decembrī.
Pateicamies ziedotājam AS „DelfinGroup” (Banknote ), kas atbalsta biedrību un palīdz uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.
-
Pansionāta „Lauciene” direktors Kārlis Volanskis.
Pansionāta „Lauciene” direktors Kārlis Volanskis.
-
Biedrības vārdā Lilita Kalnāja nodod dāvinājumu pansionāta direktoram Kārlim Volanskim.
Biedrības vārdā Lilita Kalnāja nodod dāvinājumu pansionāta direktoram Kārlim Volanskim.
-
Pansionāta vadība Kārlis Volanskis un Ilze Rūsiņa pie iemītnieku iegūtajām sporta uzvaru balvām.
Pansionāta vadība Kārlis Volanskis un Ilze Rūsiņa pie iemītnieku iegūtajām sporta uzvaru balvām.
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=70#sigProId8c144465ba
Ciemojāmies 2021. gada Pirmajā Adventē Ventspilī
Kaut varētu Adventes laikā
Tik daudz gaismas dvēselē sēt,
Viens pret otru, lai mīļumā spētu,
Mēs šai pasaulē uzziedēt.
Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” Rīgas seniori Pirmajā Adventē 28. novembrī devās ekskursijā uz Ventspili.
Izbraucām skaistā sniegotā rītā.
Pirmā pietura Smārdē- rīta kafijas pauze un Smārdes kaujas mūsu valsts brīvības cīņu laikā 1919. gadā piemiņas vietas apskate.
Ventspils mūs sagaidīja sniegotā, baltā rotā.
Sekoja interesanta autobusa ekskursija gida pavadībā.
Skatījām un klausījāmies stāstus par:
jaunuzcelto Zinātnes un inovāciju centu “VIZIUM”,
pretī tirdzniecības centram “Tobago” apskatījām vienu no 28 Ventspils gotiņām (4m augstā Ziedu govs, kas šobrīd ietērpta ziemas ietērpā,
Rātslaukumu, kur līdzās Svētā Nikolaja baznīcai spožām gaismiņām un dekoriem izrotāta kupla Ziemassvētku egle. Turpat kokos mirdz gaismiņas, un laternu stabos eņģeļi, pūšot taures, aicina apciemot izgaismoto Bētlēmes silīti,
dižāko skatu Kurzemē no mākslīgi uzbērtā slēpošanas kalna “Lemberga hūte”. Līdz kalna virsotnei ir 385 pakāpieni, tos baudīsim nākamo reizi vasarā,
Ventspils Augstskolu,
Ostu un Naftas bāzi, ceļojām pa pilsētas sakoptajām Ziemassvētku rotā ielām. Redzējām arī daudzās Ventspils pilsētā izstādītās gotiņas.
Pastaigājāmies pa Ostas ielas promenādes pagarinājuma posmu, kas atklāts nesen. Apmeklējām Dienvidu molu ar krastā izstādītiem diviem zvejas kuģiem, ķēžu krēslu, skatu platformu un govi “Matrozis”.
Pēc skaistās ekskursijas nonācām Ostmalā, skatījām un fotografējāmies pie Krišjāņa Valdemāra, sēdējām blakus uz sola un baudījām skaisto dienu.
Sekoja sadraudzības pusdienas restorānā.
Pilsētas pašā sirdī pie koncertzāles “Latvija” bija apskatāma galvenā pilsētas Ziemassvētku egle. Turpat Lielajā laukumā, līdzās eglei, šogad mirdzošo mūzikas instrumentu orķestri papildināja JAUNUMS - lielizmēra koncertklavieres, pie kura apsēžoties bija iespējams nospēlēt arī skaņdarbu.
Dienu noslēdzām koncertzālē „Latvija”, baudījām skaistu koncertu „Trīs Raimondi”.
Pateicamies visiem dalībniekiem un pasākuma atbalstītājiem.
Par pasākumu Ventspilī varat skatīt mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv Galerijā un Video.
Rīgas domes Labklājības departamenta
Budžeta programmā „Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām” projekts
„Rīgas seniori Ventspilī 2021. gada rudenī”
1. oktobrī Senioru dienā viesojās Dārzkopības institūta Pētera Upīša dārzā Dobelē, tikās ar Dobeles senioru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un apskatīja atjaunoto seno Dobeles pili.
Biedrība “LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”
- oktobrī Senioru dienā viesojās Dārzkopības institūta Pētera Upīša dārzā Dobelē, tikās ar Dobeles senioru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un apskatīja atjaunoto seno Dobeles pili.
Jau trešo gadu Senioru dienu svinējām Dobelē. Skaistā rudens dienā izbraucām no Rīgas.
Mūsu pirmā pietura Dobelē – Dārzkopības institūta dārzs. Mūs dārzā sagaidīja Pētera Upīša dārza vēstures un šodienas aktualitāšu zinātāja, vienmēr laipnā un atsaucīgā Inese Šinta. Skaisti iekārtotā paviljonā mūs sagaidīja klāti galdi ar dārza cienastiem degustācijai. Dārza zinātniece Katrīna Kārkliņa mūs iepazīstināja ar iecienītākajām bumbieru šķirnēm un pārtikas tehnoloģe Diāna Pečkovska pastāstīja par augļu sukātu ražošanu. Priecājāmies par gardo cienastu un vēlāk sekoja ierastā pastaiga pa dārzu, ābolu vākšana līdzņemšanai.
Atvadījāmies no laipnajām dārza saimniecēm un apsolījām būt nākošajā gadā Ceriņu svētkos.
Pēc dārza apmeklējuma tikāmies ar draugiem Dobele.
“Latvijas senioru kopienu apvienība cenšas tikties un uzturēt kontaktus ar dažādām nevalstiskām senioru organizācijām no visas Latvijas. Tādēļ esam ļoti priecīgi par tikšanos ar Dobeles pilsētas pensionāru biedrību. Senioru organizācijām ir ar ko dalīties pieredzē, un esmu patiesi gandarīta par senioru nerimstošo dzīves sparu, aktivitāti, sadarbību ar citiem novadiem,” saka LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Pēc viņas teiktā sabiedriskās aktivitātes, iespēja darboties dažādās interešu grupās un vest aktīvu dzīvesveidu ļauj senioriem ilgāk saglabāt arī veselību. Tieši tādēļ viņa ļoti atzinīgi vērtē projektos sniegto atbalstu šādu pieredzes apmaiņas un sadraudzības pasākumu rīkošanai.
Dobeles Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Valentīna Embovica sadraudzības pusdienu laikā stāstīja par Dobeles senioru aktivitātēm, kas var notikt valstī noteikto ierobežojumu laikā. Visi vienojāmies, ka ļoti smagi ir pārdzīvot šo laiku, nav iespējas kontaktēties un satikties daudzos paredzētos pasākumos. Tāpēc ļoti svarīgi izmantot šo iespēju Senioru dienā tikties „zaļā pasākumā”.
Iepriekšējā gadā mēs apmeklējām Dobeles senās pils drupas un redzējām, ka notiek atjaunošanas darbi. Tagad varējām apmeklēt atjaunotās telpas.
„Vasaras izskaņā savas durvis apmeklētājiem vēra atjaunotā Dobeles Pils, kas ir nozīmīgākais valsts nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novadā. Tā ir Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas, kuru pārbūvētā kapelas ēka ir nodota ekspluatācijā 2020. gadā, un kļuvusi par daudzfunkcionālu, kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru ar nosaukumu Dobeles Pils.
Pilī iespēja aplūkot ekspozīcijas, kurās tiek atklāti interesantākie Pils vēstures fakti un personības, kas tur dzīvojušas. Viena no personībām ir hercogiene Elizabete Magdalēna un viņas aizraušanās- ārstniecības augu dārzs. Apmeklētāji var doties tematiskās un teatralizētās ekskursijās Pils gida pavadībā gan Pils iekštelpās, gan pilsdrupu kompleksa teritorijā.
No Pils jumta terases un Pils tornīša apmeklētāji var lūkoties uz Dobeli no augstākā publiski pieejamā skatu punkta”.
( no Dobeles novada tūrisma aktivitāšu interneta resursiem).
Pēc interesantās ekskursijas Pils gides pavadībā mēs devāmies uz Dobeles sveču veikalu, kur varējām iegādāties pašu priekam un dāvanām skaistās sveces.
Pateicamies visiem ekskursijas dalībniekiem par atsaucību.
Pasākuma foto mirkļus varat skatīt mājas lapas sadaļā Galerija
Pasākumu finansiāli atbalsta
Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programmas „NVO fonds” projekta „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” īstenošanas līgums Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059/41