Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”(LSKA) turpina īstenot projektu ““Senioru Saeima” Latvijā”, kur informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem finanšu jautājumiem.

7.septembrī biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” telpās, tika organizēts pasākums Sarunu klubā. 

Ar senioriem tikās LR Finanšu ministrijas Parlamentārais sekretārs

Atis Zakatistovs, kas informēja mūs par senioriem tik aktuāliem finanšu jautājumiem.  Pasākumu ievadīja LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.

Sarunu laikā A.Zakatistovs mūs informēja par:

1. Valsts atbalstu mājsaimniecībām siltumenerģijas izmaksu segšanai 2022./2023.gada apkures sezonā,  Finanšu ministrija ir rezervējusi šiem izdevumiem ap 440 milj.EUR
2. Papildu valsts atbalstu atsevišķām iedzīvotāju grupām , tajā skaitā senioriem, 2022./2023.gada apkures sezonā, Finanšu ministrija ir rezervējusi šiem izdevumiem ap 83 milj.EUR
3. Nākotnes iespējām uzņēmējiem, Atveseļošanās fonda investīcijas 311 milj.EUR , ES fondu investīcijas 2021-2021.g. periodā 534 milj.EUR
4. Valsts atbalstu strādājošajiem un uzņēmējiem Covid-19 seku mazināšanai.
5. Valsts kredītsaistībām, 

Pateicamies par katram klausītājam sagatavoto un izsniegto skaitļu pārskatu informatīvo materiālu.

Izmantojām iespēju tikties ar Finanšu ministrijas Parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu (Jaunā Vienotība)  pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām. 

Pateicamies Svētās Ģimenes mājas darbiniekiem par sagatavoto kafijas pauzi un labo atmosfēru pasākumā.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”(LSKA) īsteno projektu ““Senioru Saeima” Latvijā”, kur informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem.

31. augustā Svētās Ģimenes Mājā, Rīgā, Klostera ielā 5 LSKA organizētā Sarunu klubā ar senioriem tikās LR Labklājības ministrs Gatis Eglītis, kas informēja mūs par senioriem tik aktuāliem jautājumiem:

1. Pensiju indeksācija

Pamatojums:

• Valdību veidojošo partiju koalīcijas Sadarbības sanāksmes š.g. 19.aprīļa vienošanās par atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām, tostarp atbalstot pensiju saņēmējus, 2022.gadā valsts pensijas indeksējot agrāk - 1.septembrī;
• grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (Saeimā pieņemti 14.07.2022., stājās spēkā 20.07.2022.), kas paredz 2022.gadā valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk - 1.augustā.

Šogad pensijas indeksēs agrāk - ar 1.augustu, izmaksu nodrošinot septembrī, kad vienlaikus ar indeksēto pensijas apmēru izmaksās arī indeksācijas palielinājumu par augusta mēnesi. Savukārt oktobrī izmaksās tikai indeksēto pensijas apmēru.

2. Atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai

Pamatojums:

• 21. jūnijā valdības sēdē lemts par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu - informatīvais ziņojums “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” (22-TA-1933)
• 11.augustā Saeimā pieņemts likumprojekts – «Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā»

Atbalsts paredzēts divos virzienos

1. Pasākumi mazaizsargātām iedzīvotāju grupām:

• uz ienākumu vērtēšanu balstīti
• konkrētām sociālajām grupām

1. Horizontāli diferencēti atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai.

Ar visu ministra sniegto plašo  informāciju varēja katrs iepazīties saņemot sagatavoto izdales materiālu un tas arī publicēts mūsu mājas lapas Aktualitāšu sadaļā.

 Seniori politiķim izteica arī vēlējumus 2023. gadā paredzamiem atbalstiem senioriem - pensijas, pabalsti ziemas periodā apkurei 2022/2023.g., indeksācijas iespēja 2x gadā un citi uzlabojumi mūsu dzīves kvalitātei.

Izmantojām iespēju tikties ar ministru Gati Eglīti (Konservatīvie)  pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām.

Mūsu biedrība informēja ministru par saņemto Labklājības ministrijas atbalstu senioriem un īstenotajiem pasākumiem –  Struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības uzsākšanai, semināriem, pieredzes apmaiņas braucieniem un sadarbības veicināšanai.

Biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” vārdā pateicību par labo sadarbību ar ministriju teica Inese Švekle.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Augusta mēnesī notika mēdijpratības semināri bibliotēkās Madonā un Dobelē. LR Kultūras ministrijas atbalstītā pilotprojekta mērķis bija pilnveidot senioru medijpratības zināšanas un gatavību saskarsmē ar dezinformāciju, meklēt jaunus saskarsmes punktus bibliotēkām ar senioru auditoriju.

Semināri notika 10. augustā Madonas novada bibliotēkā un 18.augustā Dobeles novada centrālajā bibliotēkā.

Skaistās, vasaras saulainās dienās mēs kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas komandu ieradāmies novadu bibliotēkās, lai tiktos ar senioriem.  Bibliotēkas visur labi aprīkotas, atrodas labi koptās telpās, ērtās lasītājiem un moderni aprīkotas. Priecēja daudzie ziedi telpās un bibliotēku apkārtnē. Madonā visas telpas bija piparmētru izstādes daudzo augu smaržu pilnas. Bibliotēkās visur vietējo mākslinieku izstādes. Varam secināt- bibliotēkas ir vietējās kopienas kultūras centri.

Semināru mērķauditorija bija seniori. Pateicamies Madonas un Dobeles aktīvajiem senioriem, kas kuplā skaitā piedalījās mūsu pasākumos.

Mūsu semināros apskatījām galvenās tēmas: 

1. Mēdijpratība – mūžizglītiba
2. Mēdijpraības izaicinājumi vietējai presei
3. Seniori un viltus ziņas.

Par mūžizglītību semināru vadīja Latvijas Nacionālā bibliotēkas,  Bibliotēku attīstības centra Mēdijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis. 

Par novadu preses uzdevumiem un problēmām stāstīja 

1. Madonā laikraksta „Stars” žurnāliste Laura Kovtuna savā prezentācijā „Reģionālais laikraksts – vistuvāk iedzīvotājiem” 
2. Dobelē laikraksta „Zemgales ziņas” žurnālists Gaitis Grūtups.

Pasākumu dalībnieki tika aicināti atbildēt uz LSKA sagatavotās anketas „Vai protat atšķirt patiesas informācijas atspoguļojumu no viltus ziņām?” jautājumiem. Mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv sadaļā Anketas publicēsim kopsavilkumu par saņemtām atbildēm, lai nākotnē varam turpināt mēdijpratību senioru izglītību.

Pateicamies visiem bibliotēku darbiniekiem, kas savās modernās un labi aprīkotās telpās uzņēma mūs un seniorus.

Paldies Latvijas Nacionālā bibliotēkas,  Bibliotēku attīstības centra Mēdijpratības projektu koordinatoram Emīlam Rotgalvim par atsaucību, līdzdalību pasākumos un sadarbību.

Esam gatavi turpināt sadarbību senioru prasmju izglītības pasākumos.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot Rīgas pilsētas Aktīvo iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “ Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem“ 12. augustā apmeklēja mūsu grezno Rundāles pili un skaisto par pils parku

Lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem labāk iejusties mūsu sabiedrībā, LSKA ar Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra finansiālu atbalstu Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros uzsākusi īstenot projektu. Viens no projekta mērķiem pasākumos ir iepazīstināt jaunos draugus ar mūsu kultūrvidi un vēsturi. Iepazināmies un kopā izplānojām pirmo braucienu. Tā gala mērķis bija Rundāles pils un krāšņais pils dārzs ar rožu ziediem.

12. augustā devāmies uz Rundāli, kur gida pavadībā aplūkojām grezno pili.

Pils vēsture

Rundāles nosaukums veidojies no vāciskā vietvārda  Ruhenthal (Miera ieleja). 16. gs. celtā Rundāles pils atradās dīķa ziemeļu pusē. Frančesko Rastrelli projektā tā redzama kā neliels kvadrāta formas laukums ar torņiem stūros. Rundāles muiža izveidota jau 15. gs. beigās,  un no 1505. gada līdz 1681. gadam piederējusi Grothusu dzimtai. 

Krievijas ķeizariene Katrīna II Rundāles muižu uzdāvināja grāfam Valerjanam Zubovam, kurš nomira jau 1804. gadā. Rundāle nonāca viņa brāļa kņaza Platona Zubova, Katrīnas II pēdējā favorīta, īpašumā. Zubovu laikā pili apmēbelēja no jauna, taču ēku saglabāja bez pārveidojumiem. 1812. gadā, franču-krievu kara laikā, pili izdemolēja – izsita spoguļus, noplēsa zīda tapetes, iznīcināja Katrīnas II dāvināto bibliotēku. Platons Zubovs nomira Rundāles pilī 1822. gada 7. aprīlī. Viņa atraitne apprecēja grāfu Andreju Šuvalovu.

Šuvalovu ģimenei Rundāles muiža piederēja līdz Latvijas Republikas agrārajai reformai 1920. gadā.
1923. gadā pilī notika remonts, daļā telpu iekārtoja Rundāles pagasta pamatskolu. 1924. gadā pili nodeva Latvijas Kara invalīdu savienībai, bet 1933. gadā to pārņēma Pieminekļu valde. Sākās ēkas atjaunošana un dažu telpu restaurācija. Rietumu korpusu izbūvēja pamatskolas vajadzībām. 1938. gadā pili pārņēma Valsts vēsturiskais muzejs, kas iecerēja tajā izveidot baznīcu mākslas un dekoratīvās mākslas muzeju. Pils bija atvērta apmeklētājiem arī Otrā pasaules kara laikā. 1945. gadā pils zālēs ierīkoja labības glabātuvi, pēc tam to apmeklētājiem slēdza.

1963. gadā daļu pils nodeva Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam. 1972. gadā izveidoja patstāvīgu Rundāles pils muzeju, kura galvenais uzdevums bija pils ansambļa atjaunošana, orientējoties uz pils stāvokli 18. gs. otrajā pusē.  Pirmās restaurētās telpas austrumu korpusā atvēra apskatei 1981. gadā. Pakāpeniski tām pievienojās aizvien jauni interjeri. Pils restaurācija pabeigta 2014. gadā.

Restaurācija

Rundāles pils ansambļa atjaunošanas process ietver ēku un pils telpu atjaunošanu un restaurāciju, interjeru mākslinieciskās apdares un iekārtas priekšmetu restaurāciju. Atsevišķa joma ir baroka dārza atjaunošana, mežaparka kopšana, laukumu un ceļu izveide.

Pils ansamblī ietilpst 16 ēkas ar kopējo apjomu 14249,2 m2. Pils ansambļa teritorija aizņem 85 ha, ieskaitot franču dārzu (10 ha) un mežaparku jeb medību parku (32 ha).

Pils ansambļa restaurācija sākās 1972. gadā līdz ar patstāvīga muzeja nodibināšanu. Pirmās restaurētās telpas (Zelta zāle un vēl dažas centrālajā korpusā) apskatei atklātas 1981. gadā. Pašlaik apmeklētājiem pieejamas 45 no 138 pils telpām, kas atjaunotas un iekārtotas atbilstoši izmantošanas veidam un iekārtojumam 18. gadsimtā. 

Pavadījām laiku pils dārzā, sarunājāmies un iepazināmies ar mūsu ukraiņu draugiem. Kopā pusdienojām un baudījām skaisto vasaras dienu.

Pasākums tika arī filmēts, lai veidotu video stāstu par mūsu projektu.

Pateicamies Svētās Ģimenes Mājas un RASA senioriem par līdzdalību mūsu pasākumā.

Galerijā skatāmi foto mirkļi:

„Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļu ģimenēm Rundālē”

Projekts ”Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansējuma līgums Nr. AIC-22-44-lī.

tiek īstenots laika posmā 

no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 15. novembrim

Pasākumu finansiāli arī atbalsta 

Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Apvienības biedri no Rīgas devās 29. jūnijā apmeklēt Kuldīgu, apciemoja mūsējos seniorus Kuldīgas senioru skolā.

Skaistā jūnija dienā, kad Kuldīgā viss ziedēja un smaržoja, ieradāmies Kuldīgā. Mūs sagaidīja biedrības „Kuldīgas Senioru skolas” vadītāja Ruta Orlova ar savām aktīvajām seniorēm no vairākām novada biedrībām.

Pie bagātīgi klātā kafijas galda risinājās draudzīgas sarunas.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja biedrības LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Viņa pastāstīja par mūsu sasniegto 5 gadu laikā – senioru interešu aizstāvība, likumdošanas aktu analīzi un uzlabošanu, darbošanos valsts un pārvaldes institūciju padomēs, veselības un zāļu kompensēšanas jautājumiem, mediju un finanšu pratības apmācību un materiālu sagatavošanu senioriem, sabiedrības informēšanu, dzīvesstāstu vākšanu un video dokumentēšanu, palīdzību sociālajiem dienestiem senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā, sadarbību ar senioru NVO biedriem visā Latvijā. A.Babāne iepazīstināja ar mūsu projekta „Senioru Saeima” Latvijā ietvaros sagatavotiem priekšlikumiem valdībai un Saeimai energo resursu sadārdzinājumu pārvarēšanas priekšlikumiem, to nepieciešamību ieviest tuvākajā laikā. Visi klātesošie šos priekšlikumus atbalstīja, tos atbalsta iesniegšanai ministrijām un likumdevējam.

Kuldīgas seniori mūs iepazīstināja ar saviem projektiem, pasākumu prezentāciju. Mūsu biedri ir ļoti aktīvi Kuldīgā – tie visi mācās dažādās meistarklasēs, vingro, nūjo, apmeklē peldēšanas nodarbības, kur izmanto mūsu baseina dāvāto vingrošanas inventāru, kopj dārzus, mācās sagatavot dažādus salātus, dzērienus un konservus no dārzā izaudzētā, piedalās ekskursijās un vēl daudzos citos interesantos pasākumos. Malači, mums daudz vēl ko mācīties vienam no otra.

Kuldīgas seniori saņēma materiālus par finanšu un mediju pratību, nākamajos semināros to varēs pārrunāt.

Sekoja skaistās un sakoptās senās Kurzemes pērles apmeklējums – piedzīvojām interesantu stāstījumu mikroautobusa ekskursijā pa Kuldīgu, apmeklējām jauno kultūras, izstāžu un inovācijas centru, kas tika atklāts tuvākajā laikā. Tā būs mājvieta starptautisko mākslas un inovācijas studijām, darba vietai mūsu radošajiem cilvēkiem un daudzajām izstādēm. Jau baudījām jauno izstādi.

Iepazīšanās ar Dāvidu Kļaviņu viņa unikālo ērģeļu būves darbnīcā bija vesels pārdzīvojums un jaunatklājums. Secinājām – Latvija var!

Viss Kuldīgas jaunais aktīvo iedzīvotāju centrs rāda, ka šajā Kurzemes senajā pilsētā ir ko redzēt un arī baudīt.

Pateicamies visiem par dalību mūsu sadraudzības pasākumā.

Liels paldies Dzintrai Bušmanei par fotogrāfijām mūsu mājas lapas Galerijā.

Visu skaisto piedzīvoto Kuldīgā varat skatīt Video sadaļā „LSKA Kuldīga”  un Galerijas sadaļā mūsu mājas lapā.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds” Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022. Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Pasākumu finansiāli atbalsta 

Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot projektus, kur izglītojam un informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem, vadīja kārtējo semināru.

Mūsdienu aktualitāte ir ziņu patiesums un prasme nepaklausīt viltus ziņām. Organizējām senioriem semināru, pārrunas par tēmu „Viltus ziņas ir lipīgas”.

Semināra laikā varēja apgūt zināšanas prasmēm atklāt viltus ziņas. Semināra saturs:

• Prezentācija ”Ar viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību.”

• Aktuāli jautājumi par ziņu izplatīšanu.

• Seniors un TV raidījumi.

• Anketēšana, jautājumi, kas noskaidro, kādus seminārus un apmācības senioriem piedāvāt nākotnē.

Seminārus vadīja LSKA apvienības valdes priekšnieces vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja. 

Pateicamies Svētās Ģimenes Mājas saimniekiem par jauko uzņemšanu un sarūpēto kafijas pauzi.

Paldies visiem semināra apmeklētājiem par līdzdalību, jautājumiem  un atbildēm uz anketas jautājumiem par mūsu ieradumiem saklausīt ziņās teikto.

Pasākumu finansiāli atbalsta Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

 Kopā ar draugiem no Alūksnes Rīgas seniori 27. maijā Dobelē skaistā ceriņziedu laikā noslēdza savu piecu gadu jubilejas mēneša svinēšanu.

Biedrības valde pieņēma lēmumu 2022. gada maijā svinēt biedrības 5 gadu jubileju, piedāvājot saviem biedriem dažādus pasākumus, jo 2017.gada 17. maijā tika reģistrēta Uzņēmuma reģistrā mūsu biedrība.

Dobelē tikāmies ar draugiem, mūsu biedrības biedriem Alūksnes novada pensionāru apvienībā un biedrībā „Sidraba pavediens”.

Svētku pusdienu laikā restorānā „Rasa”  uzrunas teica biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un valdes locekle Liesma Alūksnes draugi sirsnīgi sveica visus klātesošos.  

Baudījām svētku pusdienas un mūsu draugu dāvāto kliņģeri, kā tas pienākas jubilejas laikā.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Ceriņdārzu, kur Dārzkopības institūta laipno gidu pavadībā apmeklējām skaisto ceriņu dārzu. Tikām iepazīstināti ar jaunām un senām dārza ceriņu kolekcijām. Baudījām skaistos ziedus un interesantos stāstus.

Pēc skaistas, sātīgas degustācijas dārzā devāmies uz dienas galveno pasākumu, franču komponistu opermūzikas un Johana Štrausa valšu koncertu „Zied ceriņkrāsās Parīze un Vīne”.

 Bijām priecīgi un laimīgi par pavadīto dienu. Skaistās melodijas vēl ilgi sildīja mūsu sirdis.

Pateicamies mūsu biedrības organizācijām par dalību svētku mēneša noslēguma pasākumā.

Visas dienas pasākumus varat skatīt mūsu mājas lapas Galerijā Rīgas seniori Dobelē 27. maijā ceriņu ziedu  laikā

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Borisa un Ināras Teterevu fonds jau trešo gadu finansiāli atbalstījis Kuldīgas Senioru skolas projektu. Tiek īstenotas aktivitātes projektā “Kuldīgas senioru iespēju un prasmju pieturas 2022”.  

Par projektu Kuldīgas Senioru skolas vadītāja Ruta Orlova mums raksta:

„Projekta mērķis - Dot iespēju Kuldīgas novada senioriem , kuriem ir mazdārziņš un nepieciešams  atbalsts sēklu, stādu, mēslojuma, dārza kopšanas piederumu , izaudzētā konservēšanas komplektu iegādei. 

Seniori, kuri gatavi pilnveidot saimniekošanu, pašu rokām veikt zemkopības darbus pārtikas sagādāšanai savas saimes galdam ilgākā laika posmā, lai gūtu atbalstu izaudzēto un sakonservēto produktu veidā, tādējādi papildinot savu mājsaimniecību ienākumus. 

Šogad dāvinājumu saņem 43 seniori. 

Pavasarī saņēmām dārza inventāru un  sēklas sējai.

18.maijā tika dāvināti dārzeņu un garšaugu stādi. 

Mācāmies meistarklasēs sagatavot dažādas tējas, augu pesto un kokteiļus.

Pavasara augi tavā virtuvē 

Apskatījām ēdamās nezāles: kuras plūkt un kā tās palīdzēs veselībai.

Pļavas un dārza zālītes var vākt ne vien kaltēšanai gardām tējām. Tās svaigas var pievienot ēdieniem, lai dažādotu garšu un vienlaikus uzlabotu veselību. Apskatījām šobrīd ziedošos, plaukstošos augus, kā tos izmantot virtuvē, lai ēdiens mums būtu kā zāles. 

Pagatavojām uz vietas trīs dažādus pesto: pieneņu, lakšu un nātru, kā arī svaigo pieneņu, nātru un lakšu kokteiļus. 

Priecājāmies par pavasari ar acīm, izbaudījām burvīgās ziedošo augu smaržas, klausījāmies jautrajos cīruļu treļļos un ļāvāmies arī garšām!”

Lai veicas mūsu apvienības biedru organizācijai īstenot senioriem tik vērtīgo pasākumu!

Mājas lapas sadaļā Galerija varat skatīt foto no pasākuma 18. maijā “Kuldīgas senioru iespējas un prasmju pieturas 2022”, foto autori Ričards Sotaks, Kuldīgas novada pašvaldība, Sabiedrisko attiecību speciālists un Kuldīgas Senioru skolas dalībnieki.

 Aizstāvot senioru tiesības uz veselīgu un kvalitatīvi dzīvi, esam iesaistījušies pasākumos, kur rūpējas par sirds un asinsvadu veselību. Mūsu sagatavotie raksti publicēti:

 www.ir.lv

https://ir.lv/2022/05/25/politiku-atbildiba-par-senioru-sirds-veselibu/

http://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/32314-seniori-sirds-un-asinsvadu-slimibu-mazinasanai-ir-jabut-prioritatei-realitate-ne-uz-papira

https://www.la.lv/seniori-sirds-un-asinsvadu-slimibu-mazinasanai-ir-jabut-prioritatei-realitate-ne-uz-papira

Tagad publicējam rakstu mūsu mājas lasītājiem:

„ Politiķu atbildība par senioru sirds veselību

Lilita Kalnāja,

Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece,

Senioru Saeimas pārstāve

Ar politiķu atbildību par senioru sirds veselību ir jāsaprot cīņa pret augsto mirstību, ko izraisa sirds un asinsvadu slimības. Tās skar vairākus simtus tūkstošus cilvēku un ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Šai cīņai ir jābūt daudz nopietnākai, tādēļ politiķiem ir jārūpējas par speciāla sirds veselības plāna izstrādi un papildu finansējuma piešķiršanu ārstēšanas uzlabošanai.

Šī gada sākumā saņēmām satraucošas ziņas par to, ka Latvijā ir ievērojami palielinājusies mirstība no sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām (KVS) slimībām. Tādēļ kā iepriecinošu vēsti šobrīd uztveram ziņu par to, ka Veselības ministrija nākamajā gadā ir paredzējusi papildu līdzekļus sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Kā liecina maija sākumā Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē diskusijā par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā publiskotā informācija, medikamentu kompensēšanai sirds un asinsvadu slimībām nākamgad papildus paredzēti 7,6 miljoni eiro. Cerams, ka tas nebūs tikai priekšvēlēšanu solījums, bet vainagosies ar reāliem darbiem. Kopš 2019.gada Latvijas Senioru kopienu apvienība kopā ar citām sabiedriskajām organizācijām ir vērsusies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ar lūgumu rast iespēju valstij kompensēt inovatīvos medikamentus sirds un asinsvadu slimniekiem 100% apmērā, taču līdz pat šim brīdim tas nav īstenots. 

Nepieciešams gan plāns, gan finanses

Kāpēc tas ir tik būtiski tieši šobrīd? Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskie dati liecina, ka pērn šo slimību dēļ esam zaudējuši 16 911 līdzpilsoņu, kas ir par 10% jeb aptuveni 1500 cilvēku vairāk nekā 2020.gadā. Diemžēl nevaram būt droši, ka rudenī pandēmija nesaasināsies no jauna un atkal novārtā tiks atstātas citas slimības. Un, pat ja pandēmija nesaasināsies, nevaram būt droši, ka KVS tiks pievērsta pienācīga uzmanība. Proti, cits SPKC publiskots pētījums liecina, ka jau pirms pandēmijas 25% no KVS mirstības gadījumiem bijuši novēršami. Jāņem vērā, ka pēdējos pandēmijas gados situāciju vēl vairāk pasliktināja ierobežotā piekļuve mediķiem, novēloti izmeklējumi, jaunu iedarbīgu medikamentu trūkums un citi iemesli, kas atspoguļojas statistikā.

Veselības ministrijas izstrādātajās apjomīgajās “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs”, kas ir centrālais veselības politikas dokuments, ir aprakstīta veselības aprūpes uzlabošana nākamo gadu laikā. 

Šajā dokumentā kardiovaskulārās diagnozes ir izvirzītas kā viena no prioritātēm. Tam mēs varam tikai piekrist, jo neskaitāmas reizes ir atkārtots tas, ka Latvijā saslimstība un mirstība no KVS ir pārāk augsta. Un tas viss, neskatoties uz ārstu pašaizliedzīgo darbu. Tāpēc mēs gribam no valsts institūcijām redzēt ne tikai šo lozungu par prioritāti, bet arī šīs prioritātes reālu ieviešanu dzīvē. Ja onkoloģijas pacientu ārstēšanai valsts radīja speciālu plānu un ieguldīja papildu naudu, un pacientu ārstēšanā ir uzlabojumi beidzot, tad ar steigu jāķeras arī pie tāda paša medicīniska un finanšu plāna radīšanas sirds slimību samazināšanai.

Ko seniori sagaida no politiķiem KVS jomā

Strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas, un, protams, arī seniori domā, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi. Nav noslēpums, ka viens no jautājumiem, kas ir būtisks senioriem, ir iespēja saņemt kvalitatīvus un cilvēka cienīgus medicīnas pakalpojumus, tostarp kvalitatīvus un mūsdienīgus medikamentus. Latvijas Senioru kopienu apvienības veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 115 cilvēku vecumā no 55-95 gadiem, lūdzām arī paust viedokli attiecībā uz pašreizējo situāciju KVS slimību jomā. 70% aptaujāto senioru atzīst, ka finansējums medikamentiem nav pietiekams, un tas būtu jāpalielina. 95% respondentu atbild, ka viņiem ir nepieciešama papildu informācija par KVS, to profilaksi un ārstēšanu, 90% atbild, ka viņiem nav pieejama moderna KVS ārstēšanas terapija, 90% aptaujāto neslēpj, ka viņu atbalsts kādai politiskajai partijai ir atkarīgs no partijas skatījuma uz veselības aprūpi senioriem. Satraucoši liels skaits - 98% respondentu atbildējuši, ka nav informēti par KVS riska novērtēšanu un profilaksi.

Pamatojoties uz senioru viedokļu apkopojumu, šobrīd darbu atsākusī Eiropas pretnabadzības tīkla un pacientu un senioru organizāciju sirds un asinsvadu slimību darba grupa izstrādā savus ieteikumus un rekomendācijas valdībai un Saeimai par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. 

Vēlme pēc lielākas ārstu uzmanības un iejūtības

Seniori priecātos, ja Latvijā būtu viens “punkts”, kur iegūt informāciju un veikt izmeklējumus KVS jomā. Diemžēl kaut kur “pačibēja” labā ideja par sirds veselības kabinetiem – šāds projekts jau kādreiz bijis aizsākts, taču kaut kādu iemeslu dēļ tika pārtraukts. Ir jūtams ģimenes ārstu izdegšanas pazīmes, jo kovida pandēmija diemžēl radīja lielu papildu slodzi. Protams, senioru biedrības biedri pazīst daudzus ļoti iejūtīgus ģimenes ārstus, kuri arī grūtajos laikos cenšas sniegt vislabāko palīdzību un padomu. 

70% senioru aptaujā norādījuši, ka medicīnisku informāciju viņi vislabāk uztver, konsultējoties pie speciālista vizītes laikā, tikai 25% novērtē rakstisku informāciju, bet 5% - internetu. Tādēļ nav brīnums, ka senioriem ir nepietiekama izpratne par būtiskiem KVS aspektiem. 

Ja nav iespējamas konsultācijas klātienē, noteikti vajadzētu vairāk skaidrojošu brošūru, lai pensionārs var labāk izprast slimības būtību, kā arī to, ko viņš pats var darīt, lai mazinātu saslimšanas vai slimības saasinājuma riskus. Profesionāļu atlasīta un sagatavota, ērti pieejama informācija būtu ļoti nepieciešama, ņemot vērā, ka KVS saslimstība un mirstība visvairāk izplatīta ir tieši senioru grupā, taču, kā liecina mūsu pašu veiktā aptauja, izpratne par daudziem faktoriem, piemēram, profilaktiskiem pasākumiem – pietiekamu aktivitāšu daudzumu, izvēlēto ēdienkarti, senioriem ir visai zema.

Jo zemāki ienākumi, jo vairāk ielaistu slimību

Senioru situācija un līdz ar to arī iespējas saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus ir ļoti atšķirīgas. Tiem, kuri dzīvo pilsētās, ir vienkāršāk un ērtāk apmeklēt ārstu, grūtāk tas būs lauku reģionos dzīvojošajiem. Tāpat – ja senioram ir bērni, viņam ir vieglāka situācija gan finansiāli, gan emocionāli. Vientuļam pensionāram, kurš saņem mazu pensiju, medicīnas pakalpojumu pieejamība ir daudz ierobežotāka. Viņam prioritārs jautājums būs – kā samaksāt rēķinus un paēst, nevis kā aiziet pie ārsta. Tā diemžēl nav cilvēka izvēle, bet situācija, kādā viņš atrodas. 

To apliecina arī mūsu veiktā aptauja - 80% senioru atbildējuši, ka viņu rūpes par veselību ir atkarīgas no ienākumiem. Savukārt, SPKC publiskots pētījums (pēc Euro-Silc datiem) apstiprina: ilgstošas slimības vai veselības problēmas zemāku ienākumu gadījumā konstatētas biežāk nekā turīgāku iedzīvotāju vidū. Tas pats attiecināms uz pārbaužu vai ārstēšanās neveikšanu nepieciešamības gadījumā – zemāku ienākumu gadījumā tās tiek veiktas retāk (nevar atļauties, pārāk tālu, pārāk ilga gaidīšana rindā utt.) nekā augstāku ienākumu gadījumā. Taču, ja iepriekšējos gados kā viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc netika saņemta veselības aprūpe, tika minēts, ka medicīnas pakalpojumus nevarēja atļauties, tad attiecībā uz pagājušo, 2021.gadu, pārliecinoši dominēja “citi iemesli”, kas, visticamāk, ir saistīti ir pašiem kovida ierobežojumiem.

Mēs ļoti ceram, ka šomēnes Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē prezentētais nepieciešamais budžets jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai, kas ietver arī papildu finansējuma piešķiršanu KVS medikamentu kompensēšanai, nepaliks tikai prezentācijas formātā, bet tiks iemiesots reālajā dzīvē. Tas būs tiešs pierādījums tam, ka Latvijas lēmumu pieņēmēji no lozungiem var pāriet pie reālas rīcības, jo īpaši, ja situācija KVS saslimstības un mirstības jomā ir tik dramatiska. Ļoti novērtēsim, ja arī citas sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv plašas sabiedrības grupas, pievienosies un atbalstīs aicinājumus valdībai pievērst lielāku uzmanību kardiovaskulāro pacientu veselības uzlabošanai.”

Raksts sagatavots īstenojot Senioru Saeimas uzdevumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā un aicinot likumdevēju ievērot mūsu prasības.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13