Īstenojot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra projektu „Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem” , izplānojām kopā ar senioriem braucienu uz Ziemeļkurzemi, Lībiešu krastu. Mūsu biedrības dibinātāju organizācija ir biedrība „Mazirbes draugu kopa”, kas mums piedāvāja iepazīt lībiešu pasauli, apmeklēt Kolku un Mazirbi.
Ceļā devāmies trīsdesmit pieci rīdzinieku un piecpadsmit ukraiņu bēgļi. Visi sadraudzējāmies jau pirmajā kafijas pauzē Apšuciema Hotelī Arkadia.
Kolkā
Mūs Kolkā Lībiešu saieta namā sagaidīja skolotāja, lībiešu kultūras pazinēja un laba lībiešu gide Mārīte Zandberga. Viņas interesanto stāstu par lībiešiem un Kolku, lai saprastu ukraiņi, krievu valodā tulkoja biedrības priekšsēdētāja Astrīda Babāne.
*Kolkas Lībiešu saieta nams ir salīdzinoši jauns – tas atklāts vien 2019. gadā. Bet savas pastāvīgās ekspozīcijas tam vēl nebija. Nu nams ticis pie mūsdienīgas, interaktīvas un gana atraktīvas izstādes, kas patiesībā līdzinās pašiem vietējiem.
Ekspozīcijas arhitekts Mareks Birznieks to salīdzina ar analogo datoru: “Tu vari pirmajā līmenī dabūt to pamatinformāciju, varbūt tev pietiek. Ja tev interesē dziļāk, tu sāc viņu atvērt. Atverot tās durtiņas, atverot ekspozīciju, savā veidā atveras Kolka, atveras lībieši, atveras kurzemnieki, un viņi tev rāda aizvien vairāk un vairāk. Un, ja tu esi ieinteresēts, tu to sadzirdi.”
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs.
Lībieši Kurzemē līdz pat mūsdienām savu valodu sauca par jūrmalas valodu (rāndakēļ), sevi viņi dēvēja vai nu rāndalizt (jūrmalnieki) vai kalāmīed (zvejnieki). Tā lībieši, kuri dzīvoja pie jūras, nostatīja sevi iepretī latviešiem, kuri dzīvoja “kalnā” Dundagas pusē. Lībiešu un latviešu dzīves vide un dzīvesveids gadsimtiem ilgi daudzējādā ziņā bijis līdzīgs. Toties valodas nav radnieciskas.
Valodas ziņā lībiešu tuvākās radu tautas ir igauņi, somi, karēļi, tālākās – sāmi, ungāri, mordvieši. Lībiešu valodu dēvē par Baltijas somu valodām piederīgu. 19. gs. lībiski runāja ap 3000 cilvēku, bet mūsdienās tajā sazināties spēj vairs tikai ap 30 cilvēkiem.
Valsts valodas likuma 4. pantā teikts, ka “Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.”
Kā lībiešu tradicionālās kultūras daļa lībiešu valoda iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
”Lībiešu valodai bija saskare ar latgaļu, kuršu un zemgaļu valodu, vēlāk ar latviešu valodu…diezin vai ir iespējams veidot kaut vienu lībiešu frāzi, kurā nebūtu atrodams kāds latviešu cilmes vārds.”
Ariste, igauņu valodnieks
Kad lībieši sāka runāt latviski, latviešu valodā ienāca šādi lībiešu vārdi: allaž, jauda, joma, kaija, kāzas, kukainis, launags, liedags, muiža, paisums, pestīt, pīlādzis, selga, sēne, tērauds, vagars, vajag, zaimot.
Latviešu valodā dažus vārdus turpmāk sāka darināt pēc lībiešu valodas parauga, piemēram: durpakaļa, krāsnspakaļa, galdapakša, klētsapakša, istabaugša.
Latvijā ir atrodami daudzi lībiskas cilmes vietvārdi:
Aģe, Ainaži, Ādaži, Ikšķile, Imanta, Jugla, Kadaga, Kaibala, Kandava, Kangari, Kaņieris, Kolka, Ķengarags, Lilaste, Limbaži, Lēdurga, Matkule, Nurmuiža, Roja, Ropaži, Tīnūži, Umurga, Užava, Vangaži un citi.
Ziemeļkurzemes lībiešu ciemu vietvārdu senākie pieraksti atrodami 13. gs. avotos. Lībiešu ciemos arī mūsdienās atrodami vairāki lībiešu izcelsmes mājvārdi, piemēram:
Kilāsidāmi – ciema vidus (sirds) (kilāsidāmi)
Rāndalisti – jūrmalnieki (rāndalizt)
Jugomegi – upeskalni (jõugõmäg)
Norpiedagi – jaunpriedes (nūorpiedāg)
Lībieši tradicionālo apģērbu jeb tautastērpu vēl valkāja 19. gs. beigās. Visātrāk tautiskās ieražas izzuda vīru apģērbā. Visilgāk tradīcijas saglabāja sievas, īpaši dodoties uz baznīcu, kā arī kāzu svinībās.
Etnogrāfiskajiem sieviešu goda tērpiem raksturīgas aubes (mitš) ar grezni rotātu pakauša daļu; baltie priekšauti (ežōrõn); ne tikai baltas, bet arī sarkanas un raibi izrakstītas adītas zeķes (sukā); lielie un mazie pirktie lakati (krīzdag), kurus kāzās un baznīcā valkā arī zem senajām villainēm (villikat).
*( izmantoti interneta resursi)
Ciemi atrodas šaurā piekrastes joslā starp jūru un mežu. Ciemu veidošanās bija cieši saistīta ar piekrastes reljefa īpatnībām (vigām un kangariem), senajiem ceļiem, upēm un valkiem. Mūsdienās šie 12 Ziemeļkurzemes ciemi, kuri ieauguši apkārtējā piekrastes vidē, vēl arvien ļauj atpazīt lībisko kultūrainavu ar saudzējamu vērtību.
Lībiešu ciemiem ir nosaukumi gan latviski, gan lībiski: Lūžņa – Lūž; Miķeļtornis - Īra; Jaunciems – Ūžkilā; Sīkrags – Sīkrõg; Mazirbe – Irē; Košrags – Kuoštrõg; Pitrags – Pitrõg; Saunags – Sǟnag; Vaide – Vaid; Kolka – Kūolka; Melnsils – Mustānum.
Ciemu apbūvi laika gaitā papildināja un ainavu veidoja muižai, pagastam, draudzei vai valstij piederošas būves:
Baznīcas – Kolkā, Pitragā, Mazirbē, Lielirbē, Miķeļtornī;
Krogi – Kolkā, Mazirbē, Miķeļtornī;
Bākas – Kolkā un Miķeļtornī; Mācītājmuiža – Mazirbē.
Mazirbē
Pavadījām skaistus brīžus Kolkasragā. Saule un skaistie skati mūs visus priecēja. Dažiem pat bija jūras pelde.
Tad braucām uz Mazirbi.
Mazirbē ieradāmies „Stūrīšos" Lībiešu senlietu kolekcijas sētā, kur mūs sagaidīja lībiete Gunta Gintere lībiešu tautas tērpā. Mazirbes draugu kopa pasniedza dāvanu lībietei Guntai jubilejā – lībiešu aubi, kas darināta pēc seniem lībiešu tautas tērpu paraugiem.
Baudījām pusdienas Lībiešu sētā "Branki”, iepazinām lībiešu nacionālos ēdienus. Pasākumā sveicām arī Svētās Ģimenes Mājas aktīvu un sirsnīgu dalībnieci Malvīni Beikuli jubilejā. Mazirbes draugu kopa bija sarūpējusi svētku kliņģeri. Skanēja apsveikumi un dziesmas. Arī ukraiņu draugi iepazīstināja mūs ar savām melodijām. Bija skaista sadraudzība.
Apskatījām Lībiešu Tautas namu Mazirbē izstādes. Sekoja pastaiga jūras krastā un peldes jūrā.
Mazirbes Jūrasskolā, biedrības „Mazirbes draugu kopa” mītnē turpinājām sadraudzību un baudījām lībiešu cienastu, sklandu raušus ar piparmētru tēju. Skanēja dziesmas un pavadījām kopā dienas izskaņu.
Visu pasākumu uzņēma arī video, lai projekta noslēgumā varētu demonstrēt filmu.
Pasākuma foto mirkļus skatiet Galerijā „Rīgas seniori Lībiešu krastā kopā ar ukraiņiem”
Projekts “ Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem“,
finansējuma līguma Nr. AIC-22-44-lī no 08.07.2022.
Pasākumu finansiāli atbalsta
Labklājības ministrija,
finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=30#sigProId2e1ce3c7bf
Pasākuma organizatore bija Sirds un asinsvadu slimību darba grupa, kas izveidota pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros sadarbībā ar biedrībām “Rīgas aktīvo senioru alianse”, “Latvijas Senioru kopienu apvienība”, projektu “Senioru Saeima”, un kuras darbā aicināti piedalīties mediķi, veselības aprūpes eksperti, valsts pārvaldes institūcijas, pacientus un citas sabiedrības grupas un intereses pārstāvošas organizācijas.
Aicinājums izvirza ambiciozus mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030.gadam kardiovaskulāro slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%; palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%; par 3 reizēm samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu.
Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma kā Latvijā, tā arī citās Eiropas valstīs. Eiropas Komisija ir uzsākusi iniciatīvu neinfekciju slimību, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimību, saslimstības un mirstības mazināšanai. Arī Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnēs kardiovaskulāro slimību ārstēšana ir izvirzīta par vienu no prioritātēm. Pasākuma dalībnieki uzklausīja informāciju par EK iniciatīvu,
LSKA Senioru Saeimas pasākumā aptaujāto senioru anketas rezultātu prezentāciju, Veselības ministrijas iniciatīvas, apsprieda priekšlikumus ārstēšanas uzlabošanai Latvijā, kā arī parakstīja kopīgu aicinājumu rīcībai.
AICINĀJUMS RĪCĪBAI
par kardiovaskulāro slimību novēršanu, lai veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju mūžu iedzīvotāju un kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanai
Aicinājuma rīcībai parakstītāji, turpmāk kopā sauktas – “Puses”, ir vienojušās šādi.
Apzinoties, ka:
atzīstot jaunu situāciju, kurā:
Puses piedāvā izvirzīt ambiciozākus mērķus:
un pauž apņemšanos:
Aicinājumu rīcībai parakstīt aicinātas valsts un pašvaldību institūcijas, Saeimas deputāti, politiķi, mediķu profesionālās organizācijas, pacientu biedrības, senioru biedrības, plašas sabiedrības grupas un intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas, medicīnas augstskolas un pētniecības institūcijas, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji un organizācijas, individuāli atbalstītāji, plašsaziņas līdzekļi.
30 paraksti
Pasākuma foto mūsu mājas lapas Galerijā „Parakstīts aicinājums rīcībai par sirds un asinsvadu slimību novēršanu”
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=30#sigProId02d379d346
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”(LSKA) turpina īstenot projektu ““Senioru Saeima” Latvijā”, kur informējam seniorus par aktuāliem jautājumiem finanšu jautājumiem.
7.septembrī biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” telpās, tika organizēts pasākums Sarunu klubā.
Ar senioriem tikās LR Finanšu ministrijas Parlamentārais sekretārs
Atis Zakatistovs, kas informēja mūs par senioriem tik aktuāliem finanšu jautājumiem. Pasākumu ievadīja LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.
Sarunu laikā A.Zakatistovs mūs informēja par:
Pateicamies par katram klausītājam sagatavoto un izsniegto skaitļu pārskatu informatīvo materiālu.
Izmantojām iespēju tikties ar Finanšu ministrijas Parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu (Jaunā Vienotība) pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām.
Pateicamies Svētās Ģimenes mājas darbiniekiem par sagatavoto kafijas pauzi un labo atmosfēru pasākumā.
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=30#sigProId0d0292c895
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”(LSKA) īsteno projektu ““Senioru Saeima” Latvijā”, kur informējam seniorus par aktuāliem jautājumiem.
Pamatojums:
Šogad pensijas indeksēs agrāk - ar 1.augustu, izmaksu nodrošinot septembrī, kad vienlaikus ar indeksēto pensijas apmēru izmaksās arī indeksācijas palielinājumu par augusta mēnesi. Savukārt oktobrī izmaksās tikai indeksēto pensijas apmēru.
Pamatojums:
Atbalsts paredzēts divos virzienos
Ar visu ministra sniegto plašo informāciju varēja katrs iepazīties saņemot sagatavoto izdales materiālu un tas arī publicēts mūsu mājas lapas Aktualitāšu sadaļā.
Seniori politiķim izteica arī vēlējumus 2023. gadā paredzamiem atbalstiem senioriem - pensijas, pabalsti ziemas periodā apkurei 2022/2023.g., indeksācijas iespēja 2x gadā un citi uzlabojumi mūsu dzīves kvalitātei.
Izmantojām iespēju tikties ar ministru Gati Eglīti (Konservatīvie) pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām.
Mūsu biedrība informēja ministru par saņemto Labklājības ministrijas atbalstu senioriem un īstenotajiem pasākumiem – Struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības uzsākšanai, semināriem, pieredzes apmaiņas braucieniem un sadarbības veicināšanai.
Biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” vārdā pateicību par labo sadarbību ar ministriju teica Inese Švekle.
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=30#sigProId124b1d1a55
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13
Augusta mēnesī notika mēdijpratības semināri bibliotēkās Madonā un Dobelē. LR Kultūras ministrijas atbalstītā pilotprojekta mērķis bija pilnveidot senioru medijpratības zināšanas un gatavību saskarsmē ar dezinformāciju, meklēt jaunus saskarsmes punktus bibliotēkām ar senioru auditoriju.
Semināri notika 10. augustā Madonas novada bibliotēkā un 18.augustā Dobeles novada centrālajā bibliotēkā.
Skaistās, vasaras saulainās dienās mēs kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas komandu ieradāmies novadu bibliotēkās, lai tiktos ar senioriem. Bibliotēkas visur labi aprīkotas, atrodas labi koptās telpās, ērtās lasītājiem un moderni aprīkotas. Priecēja daudzie ziedi telpās un bibliotēku apkārtnē. Madonā visas telpas bija piparmētru izstādes daudzo augu smaržu pilnas. Bibliotēkās visur vietējo mākslinieku izstādes. Varam secināt- bibliotēkas ir vietējās kopienas kultūras centri.
Semināru mērķauditorija bija seniori. Pateicamies Madonas un Dobeles aktīvajiem senioriem, kas kuplā skaitā piedalījās mūsu pasākumos.
Mūsu semināros apskatījām galvenās tēmas:
Par mūžizglītību semināru vadīja Latvijas Nacionālā bibliotēkas, Bibliotēku attīstības centra Mēdijpratības projektu koordinators Emīls Rotgalvis.
Par novadu preses uzdevumiem un problēmām stāstīja
Pasākumu dalībnieki tika aicināti atbildēt uz LSKA sagatavotās anketas „Vai protat atšķirt patiesas informācijas atspoguļojumu no viltus ziņām?” jautājumiem. Mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv sadaļā Anketas publicēsim kopsavilkumu par saņemtām atbildēm, lai nākotnē varam turpināt mēdijpratību senioru izglītību.
Pateicamies visiem bibliotēku darbiniekiem, kas savās modernās un labi aprīkotās telpās uzņēma mūs un seniorus.
Paldies Latvijas Nacionālā bibliotēkas, Bibliotēku attīstības centra Mēdijpratības projektu koordinatoram Emīlam Rotgalvim par atsaucību, līdzdalību pasākumos un sadarbību.
Esam gatavi turpināt sadarbību senioru prasmju izglītības pasākumos.
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=30#sigProId13699eaa80
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot Rīgas pilsētas Aktīvo iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “ Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem“ 12. augustā apmeklēja mūsu grezno Rundāles pili un skaisto par pils parku
Lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem labāk iejusties mūsu sabiedrībā, LSKA ar Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra finansiālu atbalstu Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros uzsākusi īstenot projektu. Viens no projekta mērķiem pasākumos ir iepazīstināt jaunos draugus ar mūsu kultūrvidi un vēsturi. Iepazināmies un kopā izplānojām pirmo braucienu. Tā gala mērķis bija Rundāles pils un krāšņais pils dārzs ar rožu ziediem.
Pils vēsture
Rundāles nosaukums veidojies no vāciskā vietvārda Ruhenthal (Miera ieleja). 16. gs. celtā Rundāles pils atradās dīķa ziemeļu pusē. Frančesko Rastrelli projektā tā redzama kā neliels kvadrāta formas laukums ar torņiem stūros. Rundāles muiža izveidota jau 15. gs. beigās, un no 1505. gada līdz 1681. gadam piederējusi Grothusu dzimtai.
Krievijas ķeizariene Katrīna II Rundāles muižu uzdāvināja grāfam Valerjanam Zubovam, kurš nomira jau 1804. gadā. Rundāle nonāca viņa brāļa kņaza Platona Zubova, Katrīnas II pēdējā favorīta, īpašumā. Zubovu laikā pili apmēbelēja no jauna, taču ēku saglabāja bez pārveidojumiem. 1812. gadā, franču-krievu kara laikā, pili izdemolēja – izsita spoguļus, noplēsa zīda tapetes, iznīcināja Katrīnas II dāvināto bibliotēku. Platons Zubovs nomira Rundāles pilī 1822. gada 7. aprīlī. Viņa atraitne apprecēja grāfu Andreju Šuvalovu.
Šuvalovu ģimenei Rundāles muiža piederēja līdz Latvijas Republikas agrārajai reformai 1920. gadā.
1923. gadā pilī notika remonts, daļā telpu iekārtoja Rundāles pagasta pamatskolu. 1924. gadā pili nodeva Latvijas Kara invalīdu savienībai, bet 1933. gadā to pārņēma Pieminekļu valde. Sākās ēkas atjaunošana un dažu telpu restaurācija. Rietumu korpusu izbūvēja pamatskolas vajadzībām. 1938. gadā pili pārņēma Valsts vēsturiskais muzejs, kas iecerēja tajā izveidot baznīcu mākslas un dekoratīvās mākslas muzeju. Pils bija atvērta apmeklētājiem arī Otrā pasaules kara laikā. 1945. gadā pils zālēs ierīkoja labības glabātuvi, pēc tam to apmeklētājiem slēdza.
Rundāles pils ansambļa atjaunošanas process ietver ēku un pils telpu atjaunošanu un restaurāciju, interjeru mākslinieciskās apdares un iekārtas priekšmetu restaurāciju. Atsevišķa joma ir baroka dārza atjaunošana, mežaparka kopšana, laukumu un ceļu izveide.
Pils ansamblī ietilpst 16 ēkas ar kopējo apjomu 14249,2 m2. Pils ansambļa teritorija aizņem 85 ha, ieskaitot franču dārzu (10 ha) un mežaparku jeb medību parku (32 ha).
Pils ansambļa restaurācija sākās 1972. gadā līdz ar patstāvīga muzeja nodibināšanu. Pirmās restaurētās telpas (Zelta zāle un vēl dažas centrālajā korpusā) apskatei atklātas 1981. gadā. Pašlaik apmeklētājiem pieejamas 45 no 138 pils telpām, kas atjaunotas un iekārtotas atbilstoši izmantošanas veidam un iekārtojumam 18. gadsimtā.
Pavadījām laiku pils dārzā, sarunājāmies un iepazināmies ar mūsu ukraiņu draugiem. Kopā pusdienojām un baudījām skaisto vasaras dienu.
Pasākums tika arī filmēts, lai veidotu video stāstu par mūsu projektu.
Pateicamies Svētās Ģimenes Mājas un RASA senioriem par līdzdalību mūsu pasākumā.
Galerijā skatāmi foto mirkļi:
„Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļu ģimenēm Rundālē”
Projekts ”Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”
Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansējuma līgums Nr. AIC-22-44-lī.
tiek īstenots laika posmā
no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 15. novembrim
Pasākumu finansiāli arī atbalsta
Labklājības ministrija,
finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e
Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim
Apvienības biedri no Rīgas devās 29. jūnijā apmeklēt Kuldīgu, apciemoja mūsējos seniorus Kuldīgas senioru skolā.
Skaistā jūnija dienā, kad Kuldīgā viss ziedēja un smaržoja, ieradāmies Kuldīgā. Mūs sagaidīja biedrības „Kuldīgas Senioru skolas” vadītāja Ruta Orlova ar savām aktīvajām seniorēm no vairākām novada biedrībām.
Pie bagātīgi klātā kafijas galda risinājās draudzīgas sarunas.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja biedrības LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Viņa pastāstīja par mūsu sasniegto 5 gadu laikā – senioru interešu aizstāvība, likumdošanas aktu analīzi un uzlabošanu, darbošanos valsts un pārvaldes institūciju padomēs, veselības un zāļu kompensēšanas jautājumiem, mediju un finanšu pratības apmācību un materiālu sagatavošanu senioriem, sabiedrības informēšanu, dzīvesstāstu vākšanu un video dokumentēšanu, palīdzību sociālajiem dienestiem senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā, sadarbību ar senioru NVO biedriem visā Latvijā. A.Babāne iepazīstināja ar mūsu projekta „Senioru Saeima” Latvijā ietvaros sagatavotiem priekšlikumiem valdībai un Saeimai energo resursu sadārdzinājumu pārvarēšanas priekšlikumiem, to nepieciešamību ieviest tuvākajā laikā. Visi klātesošie šos priekšlikumus atbalstīja, tos atbalsta iesniegšanai ministrijām un likumdevējam.
Kuldīgas seniori mūs iepazīstināja ar saviem projektiem, pasākumu prezentāciju. Mūsu biedri ir ļoti aktīvi Kuldīgā – tie visi mācās dažādās meistarklasēs, vingro, nūjo, apmeklē peldēšanas nodarbības, kur izmanto mūsu baseina dāvāto vingrošanas inventāru, kopj dārzus, mācās sagatavot dažādus salātus, dzērienus un konservus no dārzā izaudzētā, piedalās ekskursijās un vēl daudzos citos interesantos pasākumos. Malači, mums daudz vēl ko mācīties vienam no otra.
Kuldīgas seniori saņēma materiālus par finanšu un mediju pratību, nākamajos semināros to varēs pārrunāt.
Sekoja skaistās un sakoptās senās Kurzemes pērles apmeklējums – piedzīvojām interesantu stāstījumu mikroautobusa ekskursijā pa Kuldīgu, apmeklējām jauno kultūras, izstāžu un inovācijas centru, kas tika atklāts tuvākajā laikā. Tā būs mājvieta starptautisko mākslas un inovācijas studijām, darba vietai mūsu radošajiem cilvēkiem un daudzajām izstādēm. Jau baudījām jauno izstādi.
Iepazīšanās ar Dāvidu Kļaviņu viņa unikālo ērģeļu būves darbnīcā bija vesels pārdzīvojums un jaunatklājums. Secinājām – Latvija var!
Viss Kuldīgas jaunais aktīvo iedzīvotāju centrs rāda, ka šajā Kurzemes senajā pilsētā ir ko redzēt un arī baudīt.
Pateicamies visiem par dalību mūsu sadraudzības pasākumā.
Liels paldies Dzintrai Bušmanei par fotogrāfijām mūsu mājas lapas Galerijā.
Visu skaisto piedzīvoto Kuldīgā varat skatīt Video sadaļā „LSKA Kuldīga” un Galerijas sadaļā mūsu mājas lapā.
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds” Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022. Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13
Pasākumu finansiāli atbalsta
Labklājības ministrija,
finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e
Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim
Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot projektus, kur izglītojam un informējam seniorus par aktuāliem jautājumiem, vadīja kārtējo semināru.
Mūsdienu aktualitāte ir ziņu patiesums un prasme nepaklausīt viltus ziņām. Organizējām senioriem semināru, pārrunas par tēmu „Viltus ziņas ir lipīgas”.
Semināra laikā varēja apgūt zināšanas prasmēm atklāt viltus ziņas. Semināra saturs:
Seminārus vadīja LSKA apvienības valdes priekšnieces vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja.
Pateicamies Svētās Ģimenes Mājas saimniekiem par jauko uzņemšanu un sarūpēto kafijas pauzi.
Paldies visiem semināra apmeklētājiem par līdzdalību, jautājumiem un atbildēm uz anketas jautājumiem par mūsu ieradumiem saklausīt ziņās teikto.
Pasākumu finansiāli atbalsta Labklājības ministrija,
finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e
Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=30#sigProId3fd7e17bf1
Kopā ar draugiem no Alūksnes Rīgas seniori 27. maijā Dobelē skaistā ceriņziedu laikā noslēdza savu piecu gadu jubilejas mēneša svinēšanu.
Biedrības valde pieņēma lēmumu 2022. gada maijā svinēt biedrības 5 gadu jubileju, piedāvājot saviem biedriem dažādus pasākumus, jo 2017.gada 17. maijā tika reģistrēta Uzņēmuma reģistrā mūsu biedrība.
Dobelē tikāmies ar draugiem, mūsu biedrības biedriem Alūksnes novada pensionāru apvienībā un biedrībā „Sidraba pavediens”.
Svētku pusdienu laikā restorānā „Rasa” uzrunas teica biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un valdes locekle Liesma Alūksnes draugi sirsnīgi sveica visus klātesošos.
Baudījām svētku pusdienas un mūsu draugu dāvāto kliņģeri, kā tas pienākas jubilejas laikā.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Ceriņdārzu, kur Dārzkopības institūta laipno gidu pavadībā apmeklējām skaisto ceriņu dārzu. Tikām iepazīstināti ar jaunām un senām dārza ceriņu kolekcijām. Baudījām skaistos ziedus un interesantos stāstus.
Pēc skaistas, sātīgas degustācijas dārzā devāmies uz dienas galveno pasākumu, franču komponistu opermūzikas un Johana Štrausa valšu koncertu „Zied ceriņkrāsās Parīze un Vīne”.
Bijām priecīgi un laimīgi par pavadīto dienu. Skaistās melodijas vēl ilgi sildīja mūsu sirdis.
Pateicamies mūsu biedrības organizācijām par dalību svētku mēneša noslēguma pasākumā.
Visas dienas pasākumus varat skatīt mūsu mājas lapas Galerijā Rīgas seniori Dobelē 27. maijā ceriņu ziedu laikā
Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13