Autors LSKA

Autors LSKA

Sestdiena, 27 Februāris 2021 08:49

Vakcīnu pret Covid-19 salīdzinājums

 

 

 

 

 

Nevalstiskā organizācija biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” uzsākusi īstenot projektu “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai”, ar kuru paredzēts veicināt senioru aktivitāti un sadarboties viņu dzīves kvalitātes celšanā, informēt par digitālajām iespējām un tehnoloģijām, kas ir īpaši aktuālas epidemioloģiskās drošības dēļ noteikto ierobežojumu laikā, aizstāvēt senioru intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citas aktivitātes.

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne norāda, ka šis projekts ļauj turpināt pagājušajā gadā īstenotajā projektā “Aktīvs seniors Latvijā” uzsāktos darbības virzienus senioru interešu aizstāvībai. “LSKA ieguldīja lielu darbu vecāka gada gājumu cilvēku problēmu apzināšanā, izstrādāja un iesniedza gan LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, gan LR Tiesībsargam un Centrālajai vēlēšanu komisijai priekšlikumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un tiesību aizstāvībai, tādēļ esam ļoti gandarīti, ka, pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda atbalstam, varam šo darbu turpināt. Vecāka gadu gājuma cilvēku problēmu risināšanā ļoti būtiska ir dažādu Latvijas senioru kopienu iesaiste un viņu viedokļu uzklausīšana, jo tikai izveidojot spēcīgu senioru intreses aizstāvošu NVO tīklu iespējams panākt viņu interešu pārstāvniecību kā likumdevēja varā, tā izpildvarā. Tādējādi tiks sekmēta arī sabiedrības līdzdalība rīcībpolitikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, ” saka LSKA valdes priekšsēdētāja.

Savukārt projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja  uzsver, ka Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktā ārkārtējā situācija iezīmējusi arī vairākus jaunus virzienus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kā vienu no tiem viņa min senioru informēšanu par digitālajām iespējām un tehnoloģijām. “Vecākā gadu gājuma cilvēku ikdienu ļoti atvieglotu jaunāko IT tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tiešsaistes iepirkšanās, saziņa ar valsts institūcijām, rēķinu apmaksa, tiešsaistes tikšanās ar citās mājsaimniecībās dzīvojošiem ģimenes locekļiem, radiem un draugiem, u.c. – visas šīs jauniem cilvēkiem pašsaprotamās lietas lielākai daļai senioru joprojām ir grūti izprotamas. Tehnoloģiju pratības veicināšanai kā arī informēšanai par drošu interneta izmantošanu, tiks organizēti speciāli semināri, arī attālināti. Tāpat tiks organizēti arī semināri par vecāka gadu gājuma cilvēkiem tik nozīmīgu tēmu kā pensiju likumdošana un izmaiņas nodokļu regulējumā no 2021.gada,” stāsta L.Kalnāja. 

“Ņemot vērā, ka ar  kādas vienas konkrētas sabiedrības grupu pārstāvošas  NVO spēkiem nereti ir nepietiekami NVO nosprausto mērķu sasniegšanai, LSKA sāks darbu pie “Senioru saeimas” izveidošanas, kura apvienotu dažādas senioru un pensionāru intereses pārstāvošās NVO,” saka L.Kalnāja un uzsver, ka “Senioru saeimas” izveidošanas mērķis ir savu biedru interešu aizstāvība un nepieciešamā valsts atbalsta panākšana

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka jau pērn LSKA īstenotā projekta “Aktīvs seniors Latvijā” laikā gan ar anketēšanas, gan interviju palīdzību identificēta virkne senioru dzīvi skarošu problēmu, no kurām būtiskākās ir nepietiekamie iztikas līdzekļi,  ar senioru veselības aprūpi saistītie jautājumi, vientulība, sociālā atstumtība kā arī tas, ka arvien vairāk senioru tiek pakļauti kāda veida vardarbībai. Tomēr B.Girgensone uzsver, ka minētās problēmas ir tikai aisberga redzamā daļa, un realitātē to ir daudz vairāk. “Covid-19 pandēmijas laiks skaidri izgaismoja problēmas, kas saistās ar senioru uzturēšanos sociālās aprūpes centros. Cilvēks visu mūžu ir strādājis, veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, tomēr lielākā daļā gadījumu viņa pensijas pansionāta izmaksu segšanai nepietiek. Ko darīt, ja veco cilvēku bērni nespēj segt atlikušo daļu no pansionāta izmaksām vai arī abiem vecākiem nepieciešama pilna laika aprūpe? Vērsties tiesā šo līdzekļu piedzīšanai? Cerēt, ka nepietiekamo naudas daļu samaksās pašvaldība? Ko darīt, ja pansionātos tiek ievietoti seniori, kuru vienīgā kaite ir vecums, un kuru pieaugušie bērni vienkārši nevēlas, lai vecais cilvēks viņiem “traucētu dzīvot”? Sociālās aprūpes centru problemātika, tāpat kā neskaitāmie ar veco cilvēku aprūpi mājās saistītie jautājumi ir steidzami risināmi, ja vēlamies runāt par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu,” uzsver juriste. 

Arī projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” īstenošanas laikā tiks veikta senioru anketēšana problēmu jautājumu apzināšanai, kā arī tiks sagatavoti ierosinājumi iesniegšanai attiecīgajās Saeimas komisijās.

Projekts tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

     







 

"ANM paver Latvijai iespējas veikt ekonomikas pārveidi un ieviest
nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, kas cels produktivitāti un
veicinās pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, mazinot COVID-19
krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Taču, lai Latvijai
būtu iespējams šo finansējumu saņemt, mums vajag nolikt malā
individuālās ambīcijas un spēt vienoties par mērķiem un reformām,
kas ilgtermiņā nesīs mūsu valstij vislielāko labumu_," uzsver
finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

FM vadītā darba grupa ir sagatavojusi Latvijas ANM plāna projektu.
Darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos - klimata
pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas
transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības
mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem
plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu
sasniegšanā.

ANM finansējums sniedz ievērojamu papildu Eiropas Savienības (ES)
finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Lai šo finansējumu
pilnvērtīgi ieguldītu, rūpīgi jāizsver nepieciešamās
strukturālās reformas un investīciju projekti, iekļaujot tos
nacionālajā ANM plānā. Turklāt ANM ieguldījumiem jābūt cieši
saistītiem ar ES Padomes rekomendācijām dalībvalstij. Garantēti
pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to
ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu. Latvijai pieejamā summa
vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam 2,02
miljardiem eiro (neskaitot potenciālo aizdevumu daļu), atkarībā no
reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gadā.

KLIMATA PĀRMAIŅU VIRZIENAM plānots novirzīt 37% no kopējā
finansējuma jeb 610,5 miljonus eiro. Šajā jomā paredzēts mazināt
siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt SEG emisiju
piesaisti, veicinot pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem,
investējot ilgtspējīgos transporta risinājumos pakalpojumu
sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. administratīvi teritoriālās
reformas kontekstā, kā arī uzlabojot energoefektivitāti dzīvojamās
ēkās un uzņēmējdarbībā un veicinot katastrofu pārvaldības
pasākumus un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Strādājot pie ANM
plāna, transporta jomā ņemtas vērā EK 2020.gadā izteiktās
rekomendācijas Latvijai, par transporta infrastruktūras uzlabošanu
Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu darbaspēka mobilitāti, un
palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas
patēriņu.

COVID-19 situācija parādīja, ka nepieciešams pārdomāt esošo
valsts pakalpojumu sniegšanas modeli un virzīties uz racionālāku
pieeju, kas balstās uz attālinātu apkalpošanu, ar plašu
konsultāciju pieejamību klātienē un attālināti, attīstot
pilnvērtīgākas attālinātās pieejamības iespējas, īstenojot
valsts digitalizācijas reformu. DIGITĀLĀS TRANSFORMĀCIJAS JOMĀ
plānots veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas digitālo
transformāciju, tai skaitā atlabšanu no COVID-19 krīzes, attīstot
valsts pārvaldei, sabiedrībai un uzņēmumiem pieejamos digitālos
pakalpojumus un datu ekonomikas infrastruktūru, kā arī attīstot
nepieciešamās spējas un prasmes. ANM ietvaros digitālās
transformācijas komponentei plānots novirzīt 20% no kopējā
finansējuma, jeb 330 miljonus eiro.

ES Padomes rekomendācijās norādīts, ka Latvijā joprojām
ievērojami trūkst ieguldījumu, lai novērstu reģionālās
atšķirības, tāpēc mūsu valstij noteiktas augstas prioritātes
investīciju vajadzības, lai mazinātu sociālekonomiskās
atšķirības un risinātu demogrāfiskās problēmas. Kā viens no
risinājumiem norādīta administratīvi teritoriālās reformas
īstenošana, kas varētu palīdzēt uzlabot publiskā sektora
rīcībspēju un efektivitāti. ANM ietvaros NEVIENLĪDZĪBAS
MAZINĀŠANAI plānots novirzīt 20% no kopējā finansējuma jeb 330
miljonus eiro. Investīcijas plānots novirzīt, lai veicinātu sociālo
pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas
kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu
pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot
atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai,
nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru,
administratīvi teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai
sasniegšanai.

Attiecībā uz EK semestra ziņojumā izteikto rekomendāciju stiprināt
veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot
papildu cilvēkresursus un finanšu resursus - ANM plāna ietvaros
paredzētas reformas, kas papildina no ES fondiem un valsts budžeta
īstenojamos pasākumus. VESELĪBAS JOMĀ ANM plāna ietvaros paredzēts
īstenot pasākumus, kas stiprinās veselības nozares noturību un
pieejamību, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem
nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu
spēju pielāgoties krīžu situācijām, kā arī attīstot uzlabotus
pakalpojumu sniegšanas modeļus, t.sk. uzlabojot ārstniecības personu
tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus
onkoloģijas jomā. ANM ietvaros veselības komponentei plānots
novirzīt 11% no kopējā finansējuma, jeb 181,5 miljoni eiro.

EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJAS UN PRODUKTIVITĀTES JOMĀ plānots strādāt
divos reformu virzienos: produktivitātes paaugstināšana caur
investīciju apjoma palielināšanu pētniecībā un attīstībā un
augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana. ANM ietvaros
ekonomikas transformācijas komponentei plānots novirzīt 10% no
kopējā finansējuma, jeb 165 miljonus eiro. Piedāvātais reformu
investīciju virziens sasaucas ar EK rekomendācijām Latvijai
stiprināt ekonomiku un atbalstīt tās turpmāko atlabšanu, kā arī
virzīt investīcijas īpaši uz pētniecību un attīstību. Reforma
ļaus Latvijai izveidot efektīvu inovāciju sistēmu, kuras pamatā
būs nepārtraukta uzņēmējdarbības atklājuma principa darbināšana
un uz Latvijas konkurētspējas priekšrocībām balstītas mērķētas
publiskās investīcijas pētniecībā un attīstībā.

ANM ietvaros LIKUMA VARAS komponentei plānots novirzīt 2% no kopējā
finansējuma jeb 33 miljoni eiro. Valsts pārvaldes institūciju
kvalitātes un tiesiskuma stiprināšanas sfērā izaicinājumu
netrūkst, ANM plāna ietvaros tiek piedāvāts fokusēties uz jomām ar
tiešāko ietekmi uz uzņēmējdarbības vides kvalitāti, kas
vairākkārtīgi īpaši izceltas arī ES Padomes rekomendācijās un EK
ikgadējos ziņojumos - ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu
iekasēšanas uzlabošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un ekonomisko noziegumu apkarošana, kā arī publiskā sektora
atbildība, efektivitāte un integritāte.

2% (33 miljoni eiro) no kopējiem ieguldījumiem paredzēti kultūras un
mediju jomai, tos iekļaujot vairākās no ANM plāna komponentēm.
ANM plāna pirmais variants tiks iesniegts valdībā šī gada februāra
sākumā. Pēc apstiprināšanas valdībā plānu iesniegs Eiropas
Komisijā (EK), kur eksperti vērtēs un sniegs komentārus, vai šo
plānu var atzīt par atbilstošu valsts specifisko rekomendāciju
izpildei un reformu virzieniem. Kritēriji un ieviešanas nosacījumi
tiks izstrādāti pēc tam, kad plāns būs apstiprināts.

Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un
sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu
un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) šī gada pavasarī
ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska
daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti
Atveseļošanas un noturības mehānismam. Mehānisma mērķis -
atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju
uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto
sociālo un ekonomisko ietekmi. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta
radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents.
2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos
par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī
gada februāra sākumā.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas mehānisma līdzekļu
piešķiršanā plānota vienota pieeja visām ES dalībvalstīm. Proti,
nacionālajos ekonomikas atveseļošanas plānos vispirms jāietver
mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas
to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar
kuriem iecerēts mērķus sasniegt.

ANM plāna projekts un infografika pieejami ES fondu tīmekļa vietnē  
[1] http://www.esfondi.lv/atveselosanas-un-noturibas-mehanisms

 

Lūdzam sūtīt savus ieteikumus uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. !

Būsim zinoši, aktīvi un līdzdarbosimies!

 

2020. gadā biedrība uzsāka Latvijas senioru kopienu, pensionāru un sociālo iestāžu atbalsta programmu, kurā aktīvi piedalījās arī ilggadējais LSKA sadartbības partneris un atbalstītājs SIA „DelfinGroup”/”Banknote”

 

SIA “DelfinGroup” /“Banknote”    mārketinga direktors Miks Miķelsons norāda, ka uzņēmums sadarbībā ar LSKA labdarības akcijas plāno  veikt regulāri. “Viens no mūsu darbības virzieniem  ir rūpes par senioriem, tādēļ sadarbībā ar LSKA identificējam, kāds atbalsts konkrētam sociālās aprūpes centram vai pansionātam ir nepieciešams, un  palīdzēsim attiecīga aprīkojuma vai medicīniskā inventāra iegādē, vai arī, piemēram, remonta veikšanā.”

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne saka:

“Palīdzība senioriem, kuri paši par sevi pietiekamā mērā parūpēties vairs nespēj, ir viens no būtiskākajiem LSKA uzdevumiem, un mēs esam ļoti gandarīti, ka, pateicoties SIA “DelfinGroup”/“Banknote”  finansiālajam atbalstam, spējam palīdzēt cilvēkiem, kuri mūža nogali aizvada sociālās aprūpes centrā”.

 

  • Marta mēnesī, vēl pirms ārkārtējās situālicijas valstī, LSKA varēja nodot par ziedoto finansējumu iegādāto Dundagas veselības centram slimnieku kopšanas inventāru un medicīnas materiālus. 

No kreisās: SIA “DelfinGroup” mārketinga direktors Miks Miķelsons, LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un  SIA “Dundagas veselības centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Vagenmeistere paraksta dāvinājuma līgumu.

 

 SIA “Dundagas veselības centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Vagenmeistere uzsver, ka centram šī palīdzība ir ļoti nozīmīga. “Patreiz mēs ilgstošo sociālo aprūpi sniedzam 19 cilvēkiem, un vairāk kā puse no viņiem ir  kopjami, tādēļ LSKA dāvinājums mums tiešām ir ļoti liels atbalsts,” saka A. Vagenmeistere. 

 

Dāvinājums Dundagā

 

  • Aprīlī, kad nevarēja notikt paredzētās senioru izglītošanas nodarbības, ar ziedotāja palīdzību tika veidota video lekcija “Valsts budžets un pensijas”. Tā tika ievietota bierības mājas lapā un izmantojama ilgtermiņā izglītojot seniorus.

 

 Biedrības valdes locekle Lilita Kalnāja lasa video ierakstā lekciju.

 

  • Jūlijā Alūksnes novada Veclaicenes pagastā vientuļiem pensionāriem ar ļoti mazām pensijām, kuri paši nebija spējīgi veikt savas dzīves vietas kvalitātes uzlabojumus, mājai nomainīti logi. Veidots par pensionāru dzīvesstāstu video sižets un ievietots biedrības mājas lapā. 

Veclaicenes pagastā pensionāru mājai jauni logi.

 

  •  Augustā biedrība sveica 100gadniekus Alūksnes novadā, apciemoja Ausmu Miliju Zakarīti Jaunalūksnes pagastā un Jaunannas pagastā Alfrēdu Škepastu. Par ziedotāja dāvātiem līdzekļiem tika veidots video stāsts par Ausmu Milliju Zakarīti, kas publicēts mājas lapā video sadaļā.

 

  • Biedrība 2020. gadā apciemoja vairākus 100gadniekus, veidoja video stāstus par sirmajiem senioriem un dāvāja katram par ziedotāju līdzekļiem  sarūpētās siltās  segas.

 

103 gadus vecā rīdziniece Vasiļisa Šavrina un LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, kura dāvina viņai  silto segu.

  • Septembrī Rugāju novada pensionāru biedrībai lietošanā tika nodota  ziedojumā  saņemtā biroja tehnika: laptops ACER Aspire ES1-572 ar programmu un printeris Hewlett Packard CB411A .

 

Mantas nodošanas līgumā norādījām biroja tehnikas lietošanas noteikumus: Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma joma „Pilsoniskā sabiedrība” un “Trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana”, kas piešķirta mantas devējam. Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot biedrības sociālo un pilsonisko sabiedrību veicinošo mērķu sasniegšanai.”

Biroja tehniku mūsu biedrības vārdā nodeva valdes locekle Astrīda Bētere, to saņēma Rugāju novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Ludmila Logina. Pasākumā klāt bija arī ziedotāja un Rugāju novada domes pārstāves. 

 

No kreisās: Rugāju novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Ludmila Logina un LSKA valdes locekle Astrīda Bētere paraksta mantas nodošanas aktu.

 

  • Septembrī devāmies ekskursijā uz Cēsīm, apmeklējām Cēsu pils kompleksu. Ar ziedotāja atbalstu varējām iegādāties ieejas biļetes pilī, apmaksāt gidu pakalpojumus koncertzālē un pilī, kā arī baudīt gardās pusdienas.

Rīgas seniori 15.oktobrī Cēsu pilī.

 

  • Ziedotājs vadīja vairākus finanšu pratības seminārus senioriem.

SIA “DelfinGroup” /“Banknote”    mārketinga direktors Miks Miķelsons norāda: „Speciālisti turpināja piedalīties LSKA rīkotajos finanšu pratības semināros senioriem,  jo tieši vecāka gadagājuma cilvēkus ir būtiski brīdināt par to, kādi riski šajā jomā pastāv modernajā digitālajā vidē, kā arī informēt par visiem ar aizņēmumu ņemšanu saistītajiem riskiem.”

SIA “DelfinGroup” mārketinga direktors Miks Miķelsons vada semināru senioriem par aizņēmumu drošību.

 

  • Ar ziedotāja līdzfinansējumu un atbalstu varējām īstenot senioriem Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta  un Labklājības departamentu projektus, kā ar Sabiedrības integrācijas fonda projektu.
  • Visu gadu tika uzturēta un atbalstīta biedrības mājas lapa www.lskapvieniba.lv, kur sniedzām informāciju senioriem par aktivitātēm, pasākumiem, ievietojām anketu tiešsaistes aizpildīšanai, publicējām pasākumu foto galerijas un video sižetus.
  • Pateicoties ziedotāja sniegtajam finansiālajam atbalstam varējām nodrošināt LSKA administrācijas darbu ar kancelejas piederumiem un biroja tehniku.



Pateicamies par sadarbību un atbalstu 2020. gadā.

 

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

vārdā valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne



Pirmdiena, 14 Decembris 2020 07:46

Arī seniori pakļauti vardarbībai

Latvijas Senioru kopienu apvienība, īstenojot projektu „Aktīvs seniors Latvijā” vērsa uzmanību arī uz Latvijā pastāvošo vardarbību pret senioriem.

 

Latvijas Senioru kopienu apvienība, atsaucoties Tiesībsarga aicinājumam nevalstiskajām organizācijām iesaistīties Apvienoto Nāciju organizācijas ziņojumu sagatavošanā, norādot uz problēmām un izaicinājumiem aktuālajā cilvēktiesību situācijā Latvijā, nosūtīja šā gada oktobrī  Tiesībsarga birojam savu redzējumu par aktuālākajām ar cilvēktiesībām saistītajām problēmām senioru vecuma cilvēkiem.

Mikroprojekta „Aktīvs seniors Latvijā” veiktā pētījuma ietvaros LSKA konstatējusi, ka līdztekus tādām problēmām, kā nabadzības risks, diskriminācija uz vecuma pamata, grūtībām iesaistīties darba tirgū, geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas problemātiku, arvien vairāk senioriem nākas saskarties ar vardarbību. 

Tomēr neraugoties uz šīs parādības biežumu un nopietno ietekmi uz veselību, vardarbība pret veciem cilvēkiem ir viens no vismazāk pētītajiem vardarbības veidiem, kā arī viens no pēdējiem punktiem, kam valsts pievēršas vardarbības novēršanas plānos.  

Par mūsu projektā secināto vardarbību pret senioriem laikrakstā „Ievas padomu avīze”. Nr.47.  25. novembrī 5. lappusē žurnāliste Aiva Alksne rakstu „Neklusē, ja tev dara pāri!” iesāk ar vārdiem: „Latvijas senioru kopienu apvienība, pavisam nesen veikusi pētījumu, lai atklātu, ar kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem visbiežāk saskaras gados vecāki cilvēki.”

Laikrakstā projektā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka vardarbība pret senioriem līdz šim Latvijā bijusi tabu tēma, par kuru nav bijušas ne mediķu, ne sociālo darbinieku, ne politiķu diskusijas. Taču tanī pašā laikā Valsts policijas statistikas dati rāda, ka 2019. gadā no dēla varmākas ir cietušas 109 seniores un 19 seniori, bet tikai 7 seniores ir saņēmušas sociālo rehabilitāciju kā cietušās no vardarbības.   “Diemžēl cietušie sirmgalvji lielākoties par savām problēmām ar policijas darbiniekiem vai sociālajiem darbiniekiem runāt nevēlas. Taču, saskaņā ar minētā pētījuma datiem, viņi uzticas savam ģimenes ārstam vai ārstam – speciālistam. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ārsti tiktu apmācīti kā atpazīt vardarbību ģimenē arī sociālo aspektu kontekstā,” saka B. Girgensone. 

Tuvojas Labdarības maratona „Dod pieci” pasākumi, kur šogad galvenā tēma ir no vardarbības cietušas personas atbalsts. Problēma skar daudzus un arī seniorus.

Iepazīstinām ar mūsu biedrības pētījumu un secinājumiem par vardarbību, kas vērsta pret senioriem. Būsim zinoši un neklusēsim!



Trešdiena, 25 Novembris 2020 04:11

Par mums raksta Mazsalacā

„Mazsalacas novada vēstīs” oktobra numurā rakstīts par mūsu viesošanos novadā. Mazsalacas novada senioru biedrības „Atbalss” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Kauliņa mums raksta:

 

Mazsalacas novada ziņas

Nr.10/2020 . 7. lapā

 

„RĪGAS SENIORI MAZSALACĀ 8. OKTOBRĪ

 

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” īsteno projektu “Aktīvs seniors Latvijā”, kura pasākumos paredzēts izveidot senioru kopienu tīklu visā Latvijā. 8. oktobrī Mazsalacas novada senioru biedrība “Atbalss” uzņēma viesus - Rīgas seniorus. Pati daba bija sagatavojusies ciemiņu uzņemšanai. Laiks bija silts, sagaidot viesus, jaunos draugus senioru vecumā, spoži spīdēja saule. Tas vienmēr ir patīkami - satikties tad, kad vairs nav piecpadsmit... 

Rīgas seniori iepazinās ar Mazsalacu, apmeklēja muzeju, tikās ar muzeja direktori Viju Rozenbergu, kura pastāstīja par Mazsalacas izcilajām personībām, dzimtām, kuras ir dzīvojušas Mazsalacā. 

Viesi iepazinās ar skaisto Mazsalacas dabu, Skaņokalnu, dabas takām, Salacu. Viesus pavadīja Elga Puķulauka, kura ir Skaņākalna taku zinātāja.

 

 Mazsalacas senioru biedrība par savas dzīves lielo mērķi izvirza domu “Kā labāk dzīvot?”. Esam piedalījušies vairākos projektos, kuros esam ieguvuši biedrībai nepieciešamas lietas: datoru, printeri, fotoaparātu, nūjas, vingrošanas paklājus un apguvuši datoru zinības. Uzskatu, ka vajadzētu projektu, kurā apmācītu seniorus samaksāt maksājumus telefonā. Biju uzrakstījusi projektu, bet netika atbalstīts, jo nelikās saistošs. Projekta atbalstītāji vēl nav mūsu vecumā. 

Organizējam dažādas praktiskas nodarbības: svētku galda klāšana, svētku galda cienasts, dažādi interesanti ēdieni, netradicionāli. Braucam ekskursijās. 

Mūs atbalsta Mazsalacas novada dome, sociālais dienests, Mazsalacas pilsētas bibliotēka un patiesībā ikviens Mazsalacas iedzīvotājs, ja viņu uzrunā. 

Mēs pateicamies Rīgas senioriem, ka viņi ieradāties pie mums! Tas lika mums sapurināties, paskatīties uz sevi no malas. 

 

Senioru biedrības “Atbalss” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Kauliņa

 

SENIORIEM

 

Laiks tāds nemierīgs, laukā izskatās kā kuru dienu: pelēks, pelēka saule, vējš un nāk reizēm no gaisa. Ko īsti var gribēt un kam to prasīt? Laukā pandēmija vai epidēmija, vai vienkārši rudens. 

Arī cilvēkos tāpat - rudens! Ja es paskatos uz savām kaimiņu mājām, arī tur klusums un miers. Ne suns, ne kaķis, ne cilvēks... Ko dara tādā laikā? Sarežģīts laiks! 

Varētu lasīt grāmatu, adīt, tamborēt, rakstīt vēstuli, tas būtu lētāk nekā zvanīt, bet apspriest politisko stāvokli tomēr derētu. Senioru biedrība tāpat kā visi ir nogaidoša, bailīga. Nu tā kā pirms vētras! 

Domāju - jāiet kopā, jāatbalsta savējie! Jāiet uz bibliotēku, tur pasākumu daudz! Kultūras centrs Mazsalacā, teātris Valmierā, keramikas pulciņš, amatu māja, gleznotāji... *)

Un, kad es visus piesaucu, atspīdēja saulīte! Nu nav tik traki! Ejam ielās! Uzturam paši sevi ar pozitīvām domām, ar savu gribasspēku! Senioru biedrība pieturēsies pie otrdienām, kāds biedrības istabā atradīsies, un Jūs varēsiet atnest savu dzīves nastu vai smaidu un prieku, lai dalītos. 

 

Biedrības valde nolēma, ka saistībā ar pandēmijas atkārtotu uzliesmojumu un bīstamību, mūsu skaistajiem gadiem neriskēt būt tautās, bet neatstāt arī sevi ēnā, nepiedalāmies cīņās un provokācijās, kas kopā ar pandēmiju turas gaisā. 

Domājam par maskām, nu vismaz katram senioram vajadzētu maskai būt, lai vajadzības gadījumā tā būtu pie rokas. Turamies! Ēdam ķiplokus!”

 

*) raksts tika sagatavots oktobrī, pirms atkārtotā vīrusa viļņa(LSKA piezīme)

 

 Mazsalacas novada senioru biedrības valdes vārdā Sarmīte Kauliņa

 

 

Biedrība Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projektā veido video sižetus par šiem dzīves gudrajiem senioriem. 

Biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne kopā ar filmēšanas grupu apmeklējusi 100gadniekus Rīgā. Katrā tikšanās reizē bija liels pārsteigums par šo sirmgalvju lielo vitalitāti, dzīves gudrību un labestību. Arī biedrība  bija sagādājusi paliekošu dāvanu katram, pasniedzot siltu segu.

Mūsu sirmgalvji pārsteidz arī ar to, ka jau sen sasnieguši  100 gadus – viņi ir 102 un pat 103 gadu veci! Bija iespēja tikties un izveidot video stāstu par kundzi, kura dzimusi vienu stundu pirms mūsu valsts pasludināšanas vakara 1918. gadā!

Tika veidoti video sižeti, kas redzami mājas lapā www.lskapvieniba.lv, sadaļā „Video”.

 

Projekta laikā ieguvām vairākus stāstus, papildus paredzētajiem.

Darbs pie sižetu veidošanas turpinās un varēsim valsts svētku laikā novembrī publicēt jaunu video stāstu.




Pasākumu finansiāli atbalsta

Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas

piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13

 

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=30#sigProIddd4d00a91e

 

 

LSKA īstenotais projekts paredz vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās. Projekta mērķa grupa ir Latvijas seniori, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, un visai šai grupai ir nepieciešama kā interešu aizstāvība, tā arī sadarbības iespēja. 

Ciemošanās programmā 8. oktobrī bijām paredzējuši tikšanos ar novada senioriem, apmeklēt Mazsalacas muzeju un baudīt rudeni Mazsalacas Skaņā kalna parkā Salacas upes krastā.

Tā devāmies ciemos pie Mazsalacas senioriem. No Rīgas izbraucām ievērojot visas šā brīža vīrusa situācijas prasības – visi bijām  autobusā ar sejas maskām. 

Mazsalacā iebraucām skaistā un saulainā rudens dienā. Mūs sagaidīja Mazsalacas novada Senioru biedrības „Atbalss” valdes priekšsēdētāja Sarmīte Kauliņa.

Mazsalacas novada Senioru biedrība “Atbalss” dibināta 2010. gadā 20. aprīlī. Sabiedriskā labuma statuss no 2011. gada 11. marta 

Biedrības “Atbalss” mērķi:

  1. Aizstāvēt pensijas un pirmspensijas vecuma sasniegušo iedzīvotāju sociāli ekonomiskās tiesības, garīgās un materiālās labklājības intereses.
  2. Iesaistīties novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
  3. Veicināt pilnvērtīgu un harmonisku dzīvi novadā.
  4. Uzlabot sociālo, veselības aprūpes, kā arī citu pakalpojumu pieejamību.
  5. Veicināt mūžizglītību un jaunu prasmju apgūšanu.

 

Laipnā Sarmīte ( kā viņu pazīst un sauc visā novadā) sveica mūs pie novada Kultūras centra, kur atrodas arī biedrības  biroja telpas.

Mūs iepazīstināja ar aktīvu senioru biedrības pārstāvi Elgu Puķulauku, kas kļuva par mūsu gidi.  

Pirmā ciemošanās notika Mazsalacas muzejā, kur mūs sagaidīja muzeja direktore Vija Rozenberga. Muzejs atrodas Valtenberģu muižā, Parka ielā 31. Direktores vadībā iepazināmies ar novada vēstures izcilām personām – uzzinājām par Erenpreisu dzimtu, kam par godu tiek rīkoti katru vasaru velo svētki, skatījām vecos velosipēdus un redzējām ar kādu prieku tiek godāts dzimtas turpinātāja šodienas darbs. Uzzinājām par Ores, Lūkinu, Hincenbergu un daudzām citām dzimtām. Ar milzīgu mīlestību Vija Rozenberga stāstīja un rādīja kokgriezēja Valtera Hirtes (1913-1983) koku skulptūras, Medību trofejas un Zvanu kolekciju, Piemiņas vietu komunisma represiju upuriem, novada vēstures liecības, tautas tērpus. Lielu interesi arī senioros izraisīja rotaļu peļu kolekcija, vairāk kā tūkstots mazo dzīvnieciņu dažādās lomās. Viss muzejs aprīkots ar mūsdienu interaktīviem ekrāniem un ļoti labi, moderni pārskatāms. Labi saimnieki!

Pateicamies Vijai Rozenbergai par stāstījumiem un lielo sava novada mīlestību, ko iegulda ikdienas darbā muzejā.

Tālāk mūsu gide Elga Puķulauka, kas pati strādājusi parkā, veda pa Skaņā kalna parka takām. Jauks laiks un zinošs ceļa biedrs bija mūsu pavadoņi.

Par savu dabas lepnumu novada mājas lapā tiek rakstīts:

Parks ar savu neparasto pievilcību priecē, sajūsmina un sniedz atpūtu ikvienā gadalaikā. Šeit, aptuveni trīs kilometru garumā gar Salacas upi, atrodas vairāki neparasti dabas objekti: Vilkaču priede, Velnakmens, Eņģeļu ala, Sapņu trepes, Velna ala, Skābumbaļļa, Rūķu taka, Neļķu klintis, Velna kancele, Skaņaiskalns...


Skaņākalna parks nav iedomājams bez lidojošiem iemītniekiem — putniem un sikspārņiem. No ieejas parkā līdz pat Skaņākalna klintij gar Salacas krastu ved taka, kur pa ceļam apmeklētāji var vērot skaistos upes krastus, šūpoties šūpolēs, rotaļāties brīvdabas atrakcijās, atveldzēties pie avota un vērot Salacu uz izveidotas atpūtas platformas. Parkā sastapsiet dažādas koka putnu skulptūras. Viesiem ir iespējams noklausīties stāstu par katru putnu un dzirdēt tā dziesmu pašvaldības mājas lapā

 

Vairākas stundas staigājām, atpūtāmies un braucām parkā. Tā bija skaista rudens diena mums no Rīgas kopā ar Mazsalacas senioriem. 

 

Sekoja pusdienas vietējā restorānā „Miks”, par kuru apmaksu pateicamies SIA “DelfinGroup”/“Banknote.

Pusdienu laikā notika sadraudzība – Rīgas aktīvo senioru alianses biedri visus cienāja ar no Rīgas atvesto kliņģeri, katrs dalījāmies ar savu pieredzi, pateicāmies Mazsalacas senioriem par sagādāto pārsteigumu. 

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne visus sveica un aicināja kopā nākotnē aktīvi aizstāvēt savas intereses. Stāstījām par mūsu projektiem un klausījāmies par aktīvo Mazsalacas senioru pieredzi.

 

Dienas noslēgumā ciemojāmies Mazsalacas senioru darba telpās un apbrīnojām skaisto dārzu Kultūras centrā. Skatījām biedrības 10 gadu darbības laikā rīkoto pasākumu biezo albūmu fotoattēlus, priecājāmies par senioru sportistu iegūto uzvaras kausu kolekciju, runājām par nākotnes iecerēm.

 

Vēlu vakarā atgriezāmies Rīgā. LSKA valde pateicas biedrībām „RASA” un Svētās Ģimenes mājai par dalībnieku piedalīšanos ekskursijā un pieredzes apmaiņā Mazsalacā.

 

Lūdzam skatīt mājas lapas sadaļā „Galerija” foto mirkļus Mazsalacā.

Ar visām projekta „Aktīvs seniors Latvijā” aktivitātēm un foto galerijām iespējams iepazīties LSKA mājas lapā www.lskapvienība.lv .

 

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” 

projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13



Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

29.septembrī kopā ar semināra dalībniekiem apguvām zināšanas par mūsu pensijām un indeksāciju, kas notiek jau no šā gada 1 oktobra.

Semināra tēmas:

  • LR likums „Par valsts pensijām”
  • Valsts sociālā apdrošināšana 
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
  • Valsts budžets
  • Pensiju indeksācija, likuma „Par valsts pensijām” 26. pants. 

Semināru vadīja Lilita Kalnāja, atbildēja uz klausītāju jautājumiem un rosināja izteikt ierosinājumus mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanā, programmai , ko projekta noslēgumā iesniegsim likumdevējam.

  6.oktobrī notika seminārs, kur seniori apguva zināšanas par Iedzīvotāju ienākuma nodokli un iespēju atgūt pārmaksāto trīs gadu laikā.

Semināra tēmas: 

  • Kas ir Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN)
  • IIN maksātāji
  • IIN likmes
  • IIN neapliekamais minimums un atvieglojumi
  • Gada ienākuma nodokļa deklarācija
  • Attaisnotie izdevumi

Semināru vadīja grāmatvede un nodokļu konsultante Andra Viļķina  un atbildēja uz klausītāju jautājumiem un aicināja katru senioru domāt par attaisnoto izdevumu dokumentu uzglabāšanu. 

Tika sniegtas konsultācijas par VID EDS nodokļa deklarācijas sagatavošanu. Aicināti seniori, kas nelieto internetbanku, iegūt savu personas pieejas kodu EDS, lai varētu iesniegt dokumentus VID par pārmaksāto IIN atgūšanu.

Andra Viļķina piedāvāja savu palīdzību katram atsevišķi palīdzēt iesniegt dokumentus VID EDS. Vienojās par nākamajiem konsultāciju laikiem.

 

Pateicamies „Svētās Ģimenes mājas” rūpīgajiem saimniekiem par jauko uzņemšanu un gādību par mūsu veselību, ievērojot visus noteikumus šajā sarežģītajā laikā.

 

Izglītības pasākumi turpināsies projekta īstenošanas laikā līdz 2020. gada 31. oktobrim.

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=30#sigProId2b262f28c8



Pasākumus finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13

 

 

 

Nevalstiskā organizācija biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” īsteno projektu  “Aktīvs seniors Latvijā”, ar kuru paredzēts izveidot senioru kopienu tīklu visā Latvijā.

LSKA īstenotais projekts paredz vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās. Projekta mērķa grupa ir Latvijas seniori, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, un visai šai grupai ir nepieciešama kā interešu aizstāvība, tā arī sadarbības iespēja. 

15.septembrī Rīgas seniori devās ekskursijā un sadraudzības pasākumā uz Cēsīm.

Apmeklējām Vidzemes koncertzāli „Cēsis”, kur  Kamerzālē savu kārtējo mēģinājumu vadīja Cēsu Kultūras centra senioru koris „Ābele”. Par kori Cēsu Kultūras centrā raksta: 

“Šobrīd korī dzied 29 dalībnieki, kurus vieno dziesma, draudzīgs kolektīvs un laika gaitā iesakņojušās tradīcijas. Kora repertuārā ir latviešu tautas dziesmas, tautas dziesmu apdares un koru mūzikas klasika. Dziedātājiem īpaši tuvas ir Valtera Kaminska dziesmas. Ik gadu koris piedalās gan Cēsu Kultūras centra rīkotajos pasākumos, gan apmeklē draugu koru sadraudzības koncertus. Kā tradīcija korim "Ābele" ir veidot savu koncertprogrammu valsts svētkos. 2019. gadā korim bija sadraudzības koncerts ar Igaunijas vokālājiem ansambļiem un senioru deju grupu”

Koncertzāli apmeklējām gides pavadībā, uzzinājām par ēkas seno vēsturi, atdzimšanu un pārtapšanu par Vidzemes koncertzāli.

Cēsnieki lepojas par savu skaisto kultūras pili, stāsta par koncertiem, starptautiskajiem konkursiem un daudzajiem pasākumiem:

Vidzemes koncertzāle “Cēsis” darbību uzsāka 2014. gada pavasarī, un tajā harmoniski sadzīvo vēsturiskais ar mūsdienīgo. Savu arhitektonisko tēlu tā ieguvusi, rekonstruējot seno Cēsu Viesīgās Biedrības namu un to papildinot ar laikmetīgām arhitektūras formām.

Apmeklētāju rīcībā ir akustiskā Lielā zāle ar 800 skatītāju vietām, Kamerzāle, Ērģeļu zāle, Kino zāle un Izstāžu zāle. Ēkā darbojas restorāns un bārs.

Koncertzālē “Cēsis” norit aktīva kultūras dzīve - augsti profesionālu mākslinieku koncerti, dramatisko teātru izrādes, mākslas izstādes, kino seansi. Ēkas infrastruktūra ir lieliski piemērota konferenču, semināru un saviesīgu pasākumu organizēšanai.

Koncertzālē ir iespējams pieteikt arī ekskursijas, kuru laikā ir iespēja iepazīt koncertzāli “Cēsis” gan no kultūrvēsturiskā, gan mūsdienu skatu punkta. Ciemošanās laikā iespējams ne tikai izstaigāt koncertzāles gaiteņus, bet palūkoties uz skatuvi no prožektoru skatupunkta un izbaudīt neaizmirstamu panorāmas ainu uz visu pilsētu. Ekskursijas noris grupās, sākot no 10 cilvēkiem un apmeklējuma ilgums aptuveni 1 stunda. Ekskursijas notiek latviešu, krievu, angļu, vācu valodā.”

Rīgas seniori pasākuma laikā apmeklēja arī Cēsu seno pili un baudīja skaistos saulainās dienas skatus pilsētas parkos.

Ar visām projekta aktivitātēm un foto galerijām iespējams iepazīties LSKA mājas lapā www.lskapvienība.lv .

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Service by Chukmasoff