Autors LSKA

Autors LSKA

 

 

 2020.gadā mūsu biedrība uzsāka Latvijas senioru kopienu, pensionāru un iestāžu atbalsta programmu.

Pateicoties saņemtajiem ziedojumiem no SIA „DELFINGROUP” (BANKNOTE), varējām nodot Dundagas veselības centram slimnieku kopšanas inventāru un medicīnas materiālus, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā vientuļiem pensionāriem ar ļoti mazām pensijām, kuri paši nebija spējīgi veikt savas dzīves vietas kvalitātes uzlabojumus,  mājai nomainīt logus, sveikt

100gadniekus Alūksnes novadā.

Mūsu biedrības valdes locekle Liesma Neipreisa, kas koordinē sadarbību ar Vidzemes un Latgales senioru kopienu nevalstiskajām organizācijām, sazinājās ar Rugāju novada pensionāru biedrību un uzklausīja viņu vajadzības. Mūsu atbalstītājs savas sociālās programmas ietvaros nolēma ziedot ļoti nepieciešamo biroja tehniku.

10.septembrī nodevām Rugāju novada pensionāru biedrībai lietošanā saņemto ziedojumā biroja tehniku: laptopu ACER Aspire ES1-572 ar programmu un printeri Hewlett Packard CB411A .

Mantas nodošanas līgumā norādījām biroja tehnikas lietošanas noteikumus: Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma joma „Pilsoniskā sabiedrība” un “Trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana”, kas piešķirta mantas devējam. Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot biedrības sociālo un pilsonisko sabiedrību veicinošo mērķu sasniegšanai.”

Biroja tehniku mūsu biedrības vārdā nodeva valdes locekle Astrīda Bētere, to saņēma Rugāju novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Ludmila Logina.

Pasākumā kāt bija arī ziedotāja SIA „DELFINGROUP” (BANKNOTE) pārstāve, kā arī Rugāju novada domes pārstāve. 

Informācija par pasākumu lasāma arī novada mājas lapā www.rugaji.lv un skatāma arī fotigalerija mūsu mājas lapas sadaļā “Galerija”

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), turpinot senioru problēmu izpēti projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros, konatatējusi, ka senioru veselības problēmas izraisa ne tikai medicīniski iemesli, bet arī sociālā izolētība, atstumtība, vientulība, kā arī dzīves kvalitātes problemātika. Tāpat noskaidrots, ka seniori labprāt apmeklētu ārstu – geriatru, ja būtu tāda iespēja, un šo apmeklējumu apmaksātu valsts. 

 

LSKA uzskata, ka nepieciešams Veselības ministrijas pārraudzībā veidot darba grupu, lai medicīniski un finansiāli argumentētu geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā, kā arī lai nodrošinātu darba vietas ārstiem geriatriem. Kā norāda projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone, tas sasaucas arī ar viena no Nacionālā Attīstības plāna  2027 stratēģiskā mērķa „Sociālā uzticēšanās ir svarīgākais sabiedrības resurss un attīstības dimensija kopienu, uzņēmēju un pārvaldības sadarbības veidošanai un demokrātijas īstenošanai” īstenošanu. 

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta “Aktīvs seniors Latvijā” vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka sabiedrības novecošanās un ar to saistītās problēmas ir aktuālas visā pasaulē, un Latvija šajā ziņā  nav izņēmums. “Ar gados vecu cilvēku dzīves kvalitāti saistītie jautājumi nav tikai viņu ģimenes vai sociāla problēma, bet tie jārisina valstiskā līmenī,” saka L.Kalnāja. Pēc viņas teiktā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem,  2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem. Ir skaidrs, ka sabiedrības novecošanās līmenis, un līdz ar to arī ar gados vecu cilvēku veselības aprūpi saistītie izaicinājumi palielināsies. 

L.Kalnāja arī norāda, ka nepieciešams veicināt sabiedrības izpratni par vecumu un ar to saistītajiem jautājumiem. “Ir jāskaidro, ka tādas “opīšu un omīšu”  problēmas kā, piemēram, veselības un psiholoģiskās pārmaiņas, nākotnē skars arī šodienas aktīvo sabiedrības daļu, tādēļ ir ļoti būtiski jau tagad veidot tādu veselības aprūpes un sociālo infrastruktūru, kura ļautu seniora  vecuma cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.” 

  1. Girgensone norāda, ka pēc speciālistu – sociālo darbinieku un mediķu domām būtu vēlams, lai katram senioram būtu iespēja vajadzības gadījumā apmeklēt ārstu - geriatru. “Šobrīd gan tādas iespējas nav. Latvijā ir 12 geriatri uz vairāk nekā 400 tūkstošiem cilvēku virs darbspējas vecuma, jo jaunu ārstu skaits ir nepietiekams. Tādējādi ģimenes ārsti un diagnostikas klīnikas, kā arī stacionārās ārstniecības iestādes ir spiestas risināt senioru problēmas, ko  izraisa cēloņi, kuros vislabāk orientējas ārsts - geriatrs. Minētais rada liekus izdevumus veselības budžetam valstī un morālu un materiālu diskomfortu senioriem,” saka B.Girgensone. 

Projekta ietvaros noskaidrots, ka seniori labprāt apmeklētu geriatru, ja būtu tāda iespēja, un šo apmeklējumu apmaksātu valsts.  Taču Valsts klīniskās gerontoloģijas centra A slimnīcas stacionārā  “Biķernieki” vienlaikus var uzņemt 70 pacientus, kas ir pārāk maz visai Latvijai. 

B.Girgensone arī uzsver, ka nereti pacienti nodaļā vēlas nokļūt ne jau tāpēc, ka patiešām sirgst ar nopietnām veselības problēmām, bet gan sociālo apstākļu dēļ. “Pēdējais nav saistīts tikai ar siltumu, jumtu virs galvas vai garšīgu ēdienu, bet biežāk ar vientulību, tieksmi pēc sabiedrības,” saka juriste.

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

     

Svētdiena, 30 Augusts 2020 22:48

Notika seminārs „Aizņēmumi un drošība”

 

 

27.augustā

Svētās Ģimenes mājā, Klostera ielā 5

 

notika seminārs

„Aizņēmumi un drošība”

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” ( LSKA) īstenojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstīto projektu  Rīgas seniors LR Saeimā organizēja semināru,  kur varēja apgūt zināšanas par aizņēmumiem, to riskiem un aizņēmēju drošību.

Sapulcējušos seniorus uzrunāja aizņēmumu eksperts Miks Miķelsons, sniedza izsmeļošu lekciju par aktualitātēm, valsts iestāžu uzraudzību un drošumu garantu. Tika liela uzmanība vērsta uz datu aizsardzību un katras personas atbildību, lai nevarētu negodīgi kāds izmantot tos. 

Interesenti saņēma atbildes uz saviem jautājumiem, kas tika uzdotas lektoram.

 

Biedrība seminārā pieaicināja kā ekspertu patērētāju drošībai  Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes priekšsēdētāju Teklu Žabovu, kura sniedza izsmeļošu informāciju par mūsu tiesībām un darbu, ko veic asociācija. 

 

Pateicamies „Svētās Ģimenes mājas” saimniekiem par jauko uzņemšanu un rūpi par mūsu veselību, ievērojot visus noteikumus.



Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


LSKA projekts “Rīgas seniors LR Saeimā”
finansēšanas līgums Nr.DIKS-20-412-lī

 

 

 

 

Astrīda Bētere, Lilita Kalnāja un Astrīda Babāne

Paplašina sadarbības iespējas

 

Šopavasar biedrība “Alūksnes novada pensionāru apvienība” pievienojās Latvijas senioru kopienu apvienībai (LSKA), un jūlija otrajā pusē Alūksnē viesojās LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, lai pārrunātu LSKA aktualitātes un nākotnes ieceres.

Apzina senioru problēmas

“Jau pats apvienības nosaukums nozīmē, ka ar savu darbību, cik iespējams, cenšamies aptvert visu Latviju. Viens no galvenajiem uzdevumiem – apzināt senioru rūpes un problēmas. Ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu realizējam projektu “Aktīvs seniors Latvijā”, veicam aptauju, lai pēc tam izstrādātu priekšlikumus grozījumiem likumdošanā un sagatavotu ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu, kas jau šoruden tiks iesniegta Saeimā. Aptaujas anketa joprojām pieejama mūsu apvienības mājas lapā www.lskapvieniba.lv un turpināsies vēl līdz septembrim. Cenšamies veikt arī ko reālu, tādēļ jāsaka liels paldies mūsu atbalstītājiem, kuri ziedo līdzekļus, un par tiem varam veikt virkni aktivitāšu,” stāsta A. Babāne.

Atbalsts vientuļajiem pensionāriem

Biedrības “Alūksnes novada pensionāru apvienība” vadītāja Astrīda Bētere, kura ievēlēta arī LSKA apvienības valdē, uzsver - šai nevalstiskajai organizācijai, kam ir sabiedriskā labuma statuss, Alūksnes novada pensionāru apvienība pievienojusies, lai paplašinātu iespējas piesaistīt finansējumu. A. Bētere šopavasar veica aptauju, lai izzinātu, kāds atbalsts nepieciešams novada vientuļajiem pensionāriem. Anketēšana parādīja, ka vajadzību sarakstā ir higiēnas preces, kopšanas līdzekļi, inventārs, palīglīdzekļi, sadzīves tehnika, nelieli remonti. Nepieciešama arī cita palīdzība – malkas iegādē, pārtikas un medikamentu saņemšanā un cita. Ziedotāju “Banknote.lv” atbalstu guva Veclaicenes pensionāri Tatjana un Vladimirs Medvedi, kuru mājai Veclaicenes pagasta “Skalbjos” tika nomainīti trīs logi.

“Abiem kopā pensija ir 200 eiro. Tatjana un Vladimirs dzimuši Ukrainā, uz Latviju savulaik atbraukuši darba meklējumos. Sāka strādāt Bauskas rajonā, bet tad uzzināja, ka kolhozā “Veclaicene” vajadzīgi slaucēji, un kopš 1987. gada dzīvo Veclaicenē. Logu nomaiņu veica SIA “RC Ainava” un mājai nomainīja trīs logus. Ir cerība, ka nomainīs arī divus pārējos, jo Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāja Lelde Krancmane ir ieinteresēta  meklēt iespējas, lai to varētu paveikt,” stāsta A. Bētere. 

Sveic simtgadniekus

 Viesojoties Alūksnes novadā, LSKA pārstāves apciemoja arī Ausmu Miliju Zakarīti Jaunalūksnes pagastā, kurai septembrī apritēs 100 gadi un Alfrēdu Škepastu, kurš simtgadnieku pulkam pievienojās jūnija sākumā.

“Mums bija ļoti patīkami ar viņiem abiem tikties un par tikšanos bijām patiesi aizkustinātas. Iepriekšējos gados rīkoti Latvijas simtgadnieku salidojumi un mūsu apvienība vēlētos līdzdarboties to organizēšanā. “Covid-19” dēļ šogad salidojums nenotiks, tādēļ, lai uzturētu šo ideju dzīvu, apciemojam dažus no Latvijas simtgadniekiem. Kopā ar mums ir žurnāliste un operators, un taps videofilma par braucienu uz Alūksni,” saka A. Babāne.

Ābolu laikā tiksies Dobelē

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece L. Kalnāja akcentēja, ka apvienībai ir svarīgi ir veidot kontaktus ar senioriem Latvijā. Biedrība saņēmusi Rīgas domes Labklājības departamenta atbalstu projektam “Rīgas seniors Dobelē”, atbalstot ideju aktivizēt seniorus, veicināt savstarpējo sadarbību, tiekoties sadraudzības pasākumā Dobelē rudenī Pētera Upīša dārzā ābolu laikā. Uz to aicināti arī pārstāvji no biedrības “Alūksnes novada senioru apvienība”.

 Gaidāmie notikumi:

 12.augustā biedrības “Alūksnes novada pensionāru apvienība” pieredzes apmaiņas brauciens uz Rēzekni.

 22. augustā Koknesē Vislatvijas senioru sadziedāšanās svētki. No Alūksnes novada uz tiem dosies Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības vokālais ansamblis “Sudraba notis” un Veclaicenes pagasta senioru vokālais ansamblis.

 9. septembrī Alūksnes Kultūras centrā Vidzemes pensionāru biedrību konference.

 

Raksta autore
Dace Plaude

 

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), turpinot senioru problēmu apzināšanu projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros, konstatējusi, ka vairums aptaujāto senioru par lielāko problēmu uzskata nepietiekamo pensiju, nepietiekamo veselības aprūpi senioriem, vientulību un sociālo atstumtību.

“Lielu daļu Latvijas senioru skar tādas problēmas kā nepietiekami līdzekļi mājokļa uzturēšanai, veselības aprūpei un ikdienas iztikai. Teju puse senioru vecumā virs 65 gadiem ir viena no nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautajām grupām. Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību,” norāda projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone.

Tāpat konstēts, ka daudziem vientuļiem pensionāriem problēmas rodas nepietiekamu vides pieejamības risinājumu dēļ. Proti, ja cienījama vecuma seniors dzīvo daudzstāvu mājā, kurā nav lifta, viņš gan gadu nastas, gan nereti arī veselības stāvokļa dēļ, pats saviem spēkiem nevar iziet laukā no mājas, lai veiktu pat tik vienkāršu darbību, kā, piemēram, pastaiga svaigā gaisā vai došanās uz veikalu. Tāpat netrūkst arī pensijas vecuma cilvēku ar kustību trucējumiem vai arī gulošu slimnieku, kas ir pilnībā izolēti no sabiedrības.  

Jāņem vērā, ka bez tuvinieku atbalsta seniori nereti nespēj segt visas dzīves vajadzības, kaut arī viņu ienākumi ir pārāk lieli, lai pretendētu uz trūcīgā statusu un attiecīgiem pabalstiem. Piemēram, ja pensionārs saņem 150 eiro, viņš uz trūcīgā statusu pieteikties nevar, jo robeža ir 128,06 eiro pēc nodokļu nomaksas. “Civillikums bērniem un mazbērniem uzliek par pienākumu rūpēties par saviem vecākiem, taču ko darīt tad, ja bērni kādu objektīvu iemeslu dēļ savus pienākumus pildīt nespēj? Šīs problēmas risināšanai valstij būtu jāveido alternatīva, ar normatīvo regulējumu veicinot šādu senioru bērnu un sociālo dienestu sadarbību, kā rezultātā pēc sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamības pamatotības izvērtēšanas, tie tiktu apmaksāti no valsts budžeta,” teic B.Girgensone. 

Diemžēl joprojām seniori sastopas ar situācijām, kad viņiem tiek izkrāpti īpašumi vai arī īpašumā faktiski saimnieko bērni, kas nevēlas dot senioram pajumti. Tāpat neatrisināti paliek dzīvesvietas jautājumi, ja seniors vairs nespēj uzturēt savu īpašumu, cieš no īres dzīvokļa saimnieka patvaļas, bet viņam nepietiek līdzekļu, lai apmaksātu institucionālu aprūpi. Šādās situācijās pensionāriem reti ir pieejami juristu pakalpojumi, turklāt seniori laukos ir mazāk izglītoti par savām tiesībām un nezina, kur vērsties pēc palīdzības. Šīs problēmas risinājumam būtu ieteicams senioriem ar soiālo dienestu starpniecību nodrošināt juridiskās konsultācijas visos ar īpašumu saistītajos jautājumos.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta vadītāja Lilita Kalnāja norāda, ka šobrīd tiek strādāts arī pie tādas problēmas izpētes kā diskriminācija uz vecuma pamata. Lai arī šī diskriminācijas forma sabiedrībā ir prakstiski neredzama, tomēr tā pastāv, un aptver pietiekami daudzas mūsu dzīves jomas. “Nepieciešams mainīt sabiedrības izpratni par vecumu, likt saprast, ka novecošana ir neatņemama mūsu dzīves daļa, tā nav ne slimība, ne arī kāds pēkšņi radies defekts. Tādēļ ir vajadzīga sabiedrības izglītošana šajos jautājumos,” saka L. Kalnāja un uzsver, ka Latvijā ir ļoti daudz senioru, kuru ilgajā mūžā gūtajās atziņās ir vērts ieklausīties ikvienam cilvēkam.

“Apciemojot un sveicot mūsu valsts vienaudžus Alūksnē un Alūksnes novadā  Ausmu Miliju Zakarītes kundzi un Alfrēdu Škepastu viņu simtajā jubilejā, bija prieks vērot, cik šie sirmgalvji ir optimisma pilni un dzīvesgudri. Viņi nodzīvojuši garu mūžu, smagi strādājuši, pārcietuši arī ne vienu vien grūtu brīdi, kādu mūsu valsts vēsturē nav trūcis, un tomēr pratuši saglabāt sirdssiltumu un možu garu. Viņu piemērs rāda, ka cilvēks arī sirmā vecumā sirdī var būt jauns, un LSKA uzskata, ka mūsu visu pienākums gan likumdošanas jomā, gan arī ikdienas dzīves sfērās ir rīkoties tā, lai seniori varētu izbaudīt cilvēka cienīgas vecumdienas. Šī mērķa realizēšanai  LSKA apzina senioru problēmas, lai sagatavotu ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu, kura jau šoruden tiks iesniegta LR Saeimā,” saka L. Kalnāja.

Līdztekus senioru problēmu apzināšanai, LSKA projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros īsteno dažādus izglītošanās seminārus, plāno ikgadējas Senioru dienas tradīcijas iedibināšana  LR Saeimā,  kā arī strādā pie Latvijas senioru kopienu tīkla izveidošanas. Savukārt senioru viedokļu apzināšanai par ar viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītiem jautājumiem, LSKA sagatavojusi aptaujas anketu, kura pieejama biedrības mājas lapā  www.lskapvienība.lv .

 

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

 

28. jūlijā

Svētās Ģimenes mājā, Klostera ielā 5

 

notika seminārs

„Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” ( LSKA) īstenojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstīto projektu  Rīgas seniors LR Saeimā organizēja semināru,  kur varēja apgūt zināšanas par Iedzīvotāju ienākuma nodokli un iespējām atgūt to pārmaksu.

 

Semināra tematika: 

 

  • Kas ir Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN)
  • IIN maksātāji
  • IIN likmes
  • IIN neapliekamais minimums un atvieglojumi
  • Gada ienākuma nodokļa deklarācija
  • Attaisnotie izdevumi

 

Semināra vadītāja, grāmatvede un nodokļu konsultante Andra Viļķina arī atbildēja uz klausītāju jautājumiem un aicināja katru dalībnieku domāt par attaisnoto izdevumu dokumentu uzglabāšanu. Notika konsultācijas VID EDS nodokļa deklarācijas sagatavošanā. 

 

Konsultācijas tiek sniegtas jau kopš aprīļa mēneša un tās turpināsies visa projekta laikā līdz 2020. gada 15. novembrim.

 

Pateicamies „Svētās Ģimenes mājas” saimniekiem par jauko uzņemšanu un rūpi par mūsu veselību, ievērojot visus noteikumus.



Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


LSKA projekts “Rīgas seniors LR Saeimā”
finansēšanas līgums Nr.DIKS-20-412-lī

 

 

 

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īstenojot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstīto projektu  „Rīgas seniors LR Saeimā” organizēja semināru,  kur varēja apgūt zināšanas par valsts budžeta sagatavošanas posmiem, par pensiju budžetu un tā izpildi 2020. gadā.

Semināra tematika: 

    • LR Valsts budžeta 2020. gada ieņēmumi un izdevumi
    • Valsts sociālā apdrošināšana 
    • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
    • Valsts pensiju speciālais budžets

 

  • Pensijas – likumdošana un maksājumi

 

Semināra vadītāja Lilita Kalnāja atbildēja uz klausītāju jautājumiem un rosināja izteikt ierosinājumus.

Seniori varēja izteikt savus ierosinājumus atbildot uz izsniegtās anketas jautājumiem.

Pateicamies „Svētās Ģimenes mājas” saimniekiem par jauko uzņemšanu un rūpi par mūsu veselību, ievērojot visus noteikumus.




Rīgas domes IKSD Sabiedrības integrācijas
projekts 

“Rīgas seniors LR Saeimā”
finansēšanas līgums Nr.DIKS-20-412-lī

 

View the embedded image gallery online at:
https://www.lskapvieniba.lv/lv/pasakumi?start=40#sigProIdb5bf179d03

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) projekta  “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros uzsākusi senioru problēmu apzināšanu, lai sagatavotu ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu, kura jau šoruden tiks iesniegta LR Saeimā. 

 

Lai apzinātu senioru viedokļus par ar viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītiem jautājumiem, LSKA sagatavojusi aptaujas anketu, kura jūlijā būs pieejama biedrības mājas lapā  www.lskapvienība.lv, kā arī tiks izsūtīta LSKA biedriem un sadarbības partneriem. Kā norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece un projekta vadītāja Lilita Kalnāja, gan šajā aptaujā, gan tikšanās reizēs ar senioriem iegūtā informācija tiks apkopota pa dažādām senioru vecuma grupām, identificētas un izanalizētas attiecīgajai senioru grupai kopīgās problēmas un meklēti risinājumi. Balstoties uz šo informāciju LSKA sagatavos pieteikumus likumdevējam.

“Tiekoties ar senioriem dažādos Latvijas novados, jau ilgākā laika posmā esam aicinājuši pensijas vecuma cilvēkus izteikt viedokli par viņus satraucošām problēmām. Kā viena no galvenajām mināma nedrošība par rītdienu un tas, vai cilvēki spēs nomaksāt rēķinus, liela problēma ir vientulība un tās radītā bezcerības sajūta, tāpat daudzi seniori uzsver, ka pašreizējie likumi un normatīvie akti nesekmē senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu,” saka  Lilita Kalnāja. Kā piemēru viņa min ilgi diskutēto lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam mājoklim. “Plānots, ka no 2022. gada NĪN primārajam mājoklim tiks atcelts tām fiziskajām personām, kurām pieder nekustamais īpašums ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Tajā pašā laikā lielai iedzīvotāju grupai NĪN pieaugs. Domāju, ir būtiski  atbrīvot no NĪN maksājumiem par vienīgo mājokli visus pensionārus, kuri negūst ienākumus no nekustamā īpašuma, un kuri savā dzīvesvietā deklarēti vieni paši. Pretējā gadījumā, neskatoties uz labi domātajiem likuma grozījumiem,  daudzi seniori, kuri mīt tā saucamajos “dārgajos rajonos” vai pilsētās, riskēs palikt bez jumta virs galvas,” norāda L.Kalnāja. Arī projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone atzīst, ka ar NĪN piemērošanu saistītie jautājumi seniorus ļoti satrauc. “Pensionāri vēlas stabilitāti un rēķināšanos ar viņu faktisko maksātspēju.  Lai arī praktiski visās pašvaldībās sociāli mazaizsargātajiem cilvēkiem, arī pensionāriem, tiek piemērotas NĪN atlaides, realitātē daudziem nākas saskarties ar problēmām. “Piemēram,   nesen LSKA pēc konsultācijas vērsās kāda 80 gadus veca kundze, kuras vienīgajam mājoklim Rīgas dome bija piemērojusi 50% NĪN atlaidi, bet Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija šo atvieglojumu atcēla. Tas liecina, ka “spēles noteikumi” var tikt mainīti jebkurā brīdī.”  B.Girgensone uzsver, ka sociāli vismazāk aizsargātākajai iedzīvotāju daļai – pensionāriem, invalīdiem, bērniem bāreņiem, šajā ziņā būtu nepieciešama likuma aizsardzība, nosakot NĪN griestus, neraugoties uz kadastrālo vērtību, vai noteikts obligāti piemērojams atvieglojums. Nevar aizmirst, ka denacionalizācijas rezultātā daudzi pensionāri ir problemātisku nekustamo īpašumu īpašnieki un kopīpašnieki, uz kuriem formāli attiecināms noteikums par ienākumu gūšanu no nekustamā īpašuma, jo īpašuma daļās dzīvo īrnieki, kas faktiski ir ģimenes locekļi vai īres maksa ir noteikta minimāla, kas nerada papildus ienākumus. Tādas pašas problēmas ir lauku zemju īpašniekiem, kuri savus īpašumus nodod kaimiņu lietošanā.    

L.Kalnāja atzīst, ka daudzus seniorus satrauc arī nespēja iekļauties darba tirgū. “Neskaitāmiem pensionāriem darbs nepieciešams ne vien ikdienas iztikas nodrošināšanai, bet tā ir arī iespēja socializēties un justies noderīgiem. Nav noslēpums, ka vientuļi seniori ir daudz vairāk pakļauti depresijai un bezcerībai, kā viņu strādājošie vienaudži. Diemžēl Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos šī jau tā sāpīgā problēma ir samilzusi līdz milzīgiem apmēriem,” uzsver L.Kalnāja.

Savukārt Barba Girgensone norāda, ka senioriem ļoti būtiski ir sajust, ka valsts ieklausās arī viņu viedoklī saistībā ar dažādām mūsu dzīves aktualitātēm. “Īpaši asi tas izpaudās Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Ne reizi vien no senioriem nācies dzirdēt jautājumu: kādēļ Saeima neieklausās iedzīvotāju aptaujās paustajos viedokļos par ATR gaitu? Kādēļ iedzīvotājiem tiek prasīts viedoklis, ja likumdevēju tas neintersē?” 

Līdztekus senioru problēmu apzināšanai, LSKA projekta “Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros īsteno dažādus izglītošanās seminārus, plāno ikgadējas Senioru dienas tradīcijas iedibināšana  LR Saeimā, kuras laikā seniori tiekas ar deputātiem,  kā arī Latvijas senioru kopienu tīkla izveidošanu. 

 

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Nevalstiskā organizācija biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” uzsākusi īstenot projektu  “Aktīvs seniors Latvijā”, ar kuru paredzēts izveidot senioru kopienu tīklu visā valstī, sagatavot ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu, kā arī citas aktivitātes. 

 

LSKA valdes priekšsēdētāja Adtrīda Babāne informē, ka projekts paredz vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās, kā arī ilgtspējīgas attīstības interešu aizstāvības programmas izveidošanu.

Projekta mērķa grupa ir Latvijas seniori, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, un visai šai grupai ir nepieciešama kā interešu aizstāvība, tā arī sadarbības iespēja. Plānots, ka projekta aktivitātēs piedalīsies dažāda vecuma un dzimuma seniori visā Latvijā.  

Starp projekta aktivitātēm, līdztekus jau minētajām, jāatzīmē arī dažādi izglītošanās semināri, ikgadējas Senioru dienas tradīcijas iedibināšana  LR Saeimā, kuras laikā seniori tiekas ar deputātiem,  Latvijas senioru kopienu tīkla izveidošana. 

“Ir ļoti būtiski veidot savstarpēju uzticēšanos un sadarbību starp dažādām iedzīvotāju grupām, kas veicinās arī pilsoniskās sabiedrības attīstību. Ir nepieciešams, lai seniori, kuri visu mūžu godprātīgi strādājuši savas valsts labā, redz, ka arī viņu viedoklis tiek uzklausīts, lemjot par visai sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem,” saka LSKA valdes priekšsēdētāka Astrīda Babāne. Pēc viņas teiktā netaisnīgo situāciju, ka, nonākot pensijas vecumā, liela daļa cilvēku automātiski nonāk vismazāk aizsargātā un nabadzības riskam pakļautajā sabiedrības daļā, iespējams mainīt izveidojot stipru senioru NVO tīklu. “Šādai spēcīgai, kopīgai apvienībai būs pietiekama kapacitāte senioru interešu pārstāvniecībai gan likumdevēja varā, gan izpildvarā. Aktīvo senioru NVO tīkls ir tas instruments, ar kura palīdzību reāli iespējams uzlabot senioru dzīves kvalitāti,” uzsver A.Babāne.

Savukārt juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone stāsta, ka projekta ietvaros visos Latvijas reģionos seniori tiks aicināti izteikt savu viedokli par dažādiem viņiem aktuāliem jautājumiem un problēmām. “Iegūtā informācija tiks apkopota pa dažādām senioru vecuma grupām, nodarbinātības veidiem, tā rūpīgi izanalizēta, identificētas attiecīgajai senioru grupai kopīgas problēmas un meklēti risinājumi. Pēc tam jau varēsim sagatavot pieteikumus likumdevējiem,” teic B. Girgensone. Ar visām projekta aktivitātēm iespējams iepazīties LSKA mājas lapā www.lskapvienība.lv .

Projekts tiek īstenots no 2020.gada 1.maija līdz 31.oktobrim.

 

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Biedrība “LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu uzsāk projektu “Rīgas seniors LR Saeimā”. Viens no projekta galvenajiem mērķiem ir pilsoniskās sabiedrības veicināšana, līdzdalība, sociālās atstumtības novēršana kā arī pašapziņas stiprināšana senioru vecuma cilvēkiem. Nākotnē plānots iedibināt tradīciju Senioru dienā, 1.oktobrī, parlamentā rīkot senioru un Saeimas deputātu tikšanos, lai apspriestu senioriem aktuālas problēmas un sniegtu savu redzējumu to risināšanā.

 

Apuveni 30% no visiem Latvijas un arī Rīgas iedzīvotājiem ir seniori – cilvēki ar bagātu dzīves pieredzi, mūža laikā uzkrātām prasmēm un zināšanām. Diemžēl tieši šī sabiedrības daļa ir vismazāk aizsargāta, pakļauta nabadzības riskam un netiek integrēta sabiedrībā. LSKA ir apzinājusi pensionāru un senioru problēmas, starp kurām īpaši uzsverami cilvēka cienīgām vecumdienām nepietiekoši līdzekļi, vientulība, neprasme iesaistīties kopienu tradīcijās un jaunajos pasākumos, kā arī pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pasākumu neizpratne. Situācijas uzlabošanai LSKA laika posmā līdz šā gada 1.oktobrim plāno rīkot izglītojošus seminārus finanšu pratības jomā, tikšanos ar Labklājības, Finanšu un Veselības ministrijas pārstāvjiem un Saeimas deputātiem, kā arī informēt sabiedrību par projekta gaitu un sasniegtajiem rezultātiem senioru problēmu risināšanā.

LSKA valdes locekle Lilita Kalnāja uzsver, ka LSKA galvenais uzdevums ir veicināt visas Latvijas senioru kopienu un apvienību tīklošanos un savstarpējo sadarbību, un tajā ietilpst arī informācijas apmaiņa par visiem pensijas vecuma cilvēkiem svarīgiem jautājumiem, tajā skaitā finanšu pratību. 

“Senioriem ir būtiski  zināt par visām izmaiņām pensiju jomā, par uz pensionāriem attiecināmajām nodokļu izmaiņām un to, kā tās realitātē ietekmēs viņu maciņus. Finanšu pratība ir svarīga ikvienam cilvēkam, taču senioriem, kuru lielākajai daļai ienākumi ir nelieli, šīs prasmes ir īpaši būtiskas.  Projekta ietvaros Rīgas senioriem tiks organizēti trīs izglītojoši semināri, kuros tiks runāts par pensiju aprēķiniem un uzkrājumiem; nodokļu pārrēķiniem un praktisko palīdzību VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas pārskatu sagatavošanā, kā arī par aizņēmumiem un to drošību,” stāsta Lilita Kalnāja. 

Par semināru norises laiku seniori tiks informēti pēc 14.aprīļa, kad būs beidzies Latvijā izsludinātais ārkārtas stāvoklis saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, un būs zināms, vai jaunā koronavīrusa izplatības riskus izdevies apturēt.  Lilita Kalnāja informē, ka šobrīd rit aktīvs darbs pie semināru materiālu gatavošanas, un seniori tiek aicināti sūtīt savus jautājumus attiecībā uz finanšu pratību un citiem senioriem nozīmīgiem jautājumiem uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Sīkāku informāciju par LSKA un biedrības aktivitātēm iespējams gūt biedrības mājas lapā www.lskapvieniba.lv .

Savukāt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ka tā kā viens no būtiskākajiem LSKA uzdevumiem ir pārstāvēt senioru kopienu un to sadarbības partneru tiesības un intereses pašvaldību, valsts un starptautiskajā līmenī, nākotnē plānots izveidot Senioru Saeimu, kuras deleģētie dalībnieki piedalīsies un līdzdarbosies ar saviem priekšlikumiem dažādās ar senioru problēmām saistītās jomās Sociālo un darba lietu komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. Tāpat plānots, ka Senioru Saeima vērtēs uz šo Latvijas iedzīvotāju daļu vērstās likumdošanas iniciatīvas un sniegs savus priekšlikumus to uzlabošanai.

“LSKA jau vērsusies ar iesniegumu pie LR Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces, kurā lūgts Saeimas darbā uzklausīt arī senioru viedokli. Esam saņēmuši atbildi, ka jautājumu izskata. LSKA arī uzsākusi sadarbību ar Latvijas Pensionāru federāciju likumdošanas uzlabošanai senioru dzīves kvalitātes celšanai un vienotai rīcībai pensionāriem svarīgu jautājumu risināšanā,” saka A. Babāne.

LSKA darbojas LR Labklājības ministrijas Konsultatīvajā senioru padomē, biedrībai bijusi sekmīga sadarbība ar LR Saeimas komisijām, Rīgas domes Labklājības departamentu un Latvijas reģionu pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Service by Chukmasoff