Nevalstiskās organizācijas biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pārstāvji 29.septembrī piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas  sēdē, kurā iesniedza  LSKA īstenotā projekta “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” ietvaros sagatavotos priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kas ļautu uzlabot gados vecu cilvēku dzīves kvalitāti. 

LSKA valdes priekšsēdētaja Astrīda Babāne norāda, ka biedrība pēdējo gadu laikā veikusi vairākus apjomīgus pētījumus, kuros identificētas galvenās senioru dzīves kvalitāti skarošās problēmas, kā arī izstrādājusi ieteikumus to novēršanai. “LSKA gan tikšanās laikā ar dažādām senioru nevalstiskajām organizācijām, gan intervējot gados vecus cilvēkus par problēmām, kuras ietekmē viņu dzīves kvalitāti, konstatējusi, ka galvenokārt tās saistītas ar novecošanas procesu, ar to saistītajām veselības problēmām un sociālo aprūpi, kā arī šo cilvēku nespēju to vai citu faktoru ietekmē pašiem vadīt savu dzīvi. Cilvēki ar novecošanos saistītajām pārmaiņām nav spējuši sagatavoties un tām pielāgoties. Rezultātā viņiem nākas saskarties kā ar psiholoģiskām, tā sociālām un arī veselības problēmām, kuras viņi paši saviem spēkiem vien nespēj atrisināt,” saka A. Babāne.

LSKA valdes priekšsēdētāja stāsta, ka biedrības izstrādātie ieteikumi senioru interešu aizstāvībai cita starpā paredz sniegt atbalstu senioriem, piedāvājot specifiskus dzīves kvalitāti uzturošus atbalsta pasākumus, konsultācijas, kā arī izstrādāt un īstenot jaunas atbalsta metodes, tai skaitā, attīstot brīvprātīgo darbu un aktīvu nevalstisko organizāciju iesaistīšanu. Tas ļautu sekmēt gados vecu cilvēku integrāciju sabiedrībā, kā arī palīdzētu novērst ar vientulību saistītos riskus.

Savukārt projekta īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka projekts “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” ir turpinājums pērn LSKA realizētajam projektam “Aktīvs seniors Latvijā”, un diemžēl nācies secināt, ka  gados veci cilvēki gadu no gada ir spiesti saskarties un vienām un tām pašām problēmām. Aizejot pensijā cilvēks, kurš visu mūžu godprātīgi strādājis savas valsts labā, joprojām automātiski nonāk sociāli vismazāk aizsargātā un nabadzības riskam pakļautā sabiedrības daļā un gados vecu cilvēku dzīves kvalitātes jautājumi tiek risināti nepilnīgi. “Valstī reti ir pētīts jautājums par senioriem, kas paši vēlas vadīt savu dzīvi un kuru veselības problēmas parasti saistītas ar novecošanas procesu. Vairums šo cilvēku ir vecumā starp 55 un 80 gadiem vai vecāki, taču vēlos atgādināt bieži izskanējušo tēzi, ka vecums nav slimība un senioru bagātīgo dzīves pieredzi nedrīkst pazaudēt vai izšķiest nelietderīgi. Sabiedrība var gūt labumu no senioriem, rūpējoties par viņu dzīves kvalitāti ne tikai tāpēc, lai viņi aktīvāk līdzdarbotos sabiedriskajos procesos, bet arī retāk izmantotu sociālos un veselības aprūpes stacionārus,” norāda juriste.

Lai aktualizētu senioru integrāciju sabiedrībā, viņu nodarbinātības iespējas, kā arī vērstu uzmanību uz ar gados vecu cilvēku veselības un sociālās aprūpes jautājumiem, LSKA turpina darbu pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas izstrādes. “Šī darba ietvaros ir tikusi un tiek apkopota informācija par senioru interešu aizstāvības problemātiku un sekmīgi īstenotiem pētījumiem attiecībā uz senioru dzīves kvalitāti un to ietekmējošiem objektīviem un subjektīviem faktoriem, tehniskajiem palīglīdzekļiem, dienas centriem, valsts politiku sudraba ekonomikas kontekstā, iegūstot jaunas atziņas, idejas un faktus. Tādejādi tiek gatavoti ieteikumi valsts pārvaldes institūcijām, kas sekmētu senioru interešu aizstāvību un viņu dzīves kvalitātes uzturēšanu,” saka Barba Girgensone.

“Uzskatot, ka LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai šis pētījums varētu kalpot par informatīvo materiālu, risinot ar senioru problēmām saistītos jautājumus, ierosinot papildinājumus un grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas tieši skar senioru intereses, LSKA iesniedza šo pētījumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skrides kungam. Esam ļoti gandarīti, ka komisija mūs sadzirdēja un nolēma jau tuvākajā laikā sasaukt sēdi, kuras dienaskārtībā būs ietverti ar senioru problēmām saistīti jautājumi,” norāda LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. 

Pārskatā par senioru interešu aizstāvēšanas īstenošanu, kuru LSKA iesniedza Sociālo un darba lietu komisijā, identificētas vairākas problēmas, tajā skaitā tik smagi jautājumi kā senioru paliatīvā aprūpe, zāļu kompensēšanas problemātika neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanas procesa nodrošināšanai, pacienta tiesības noteikt savu uzticības personu ārstniecības procesa nodrošināšanai, dienas centri senioriem ar demenci un/vai pašaprūpes problēmām, geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas problemātika, uztura līgumu problemātika, jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma ietekme uz senioru mantiskajām interesēm un citi jautājumi.

Pārskata izstrādē izmantotas tādas datu ieguves metodes kā dokumentu analīze, statistikas datu analīze, intervijas ar senioriem un senioru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dažādos valsts reģionos, intervijas ar sociālajiem darbiniekiem, fokusgrupas diskusija ar NVO, kurām ir pieredze senioru brīvprātīgajā darbā, intervijas ar sociālās aprūpes darbiniekiem.

Aicinām Surunu klu  tikties

 

Svētās Ģimenes mājā

Klostera ielā 5

27.septembrī 

plkst.13.00

 

ar LR Veselības ministrijas pārstāvjiem!

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu, kur informējam seniorus par  aktuāliem veselības jautājumiem

 

 

  1. septembrī būs iespēja tikties „Sarunu klubā” ar LR Veselības ministrijas pārstāvjiem.

„LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” atzinīgi novērtēja Veselības ministrijas atsaucību tikties ar biedrības pārstāvjiem un sniegt savu viedokli par ministrijai iesniegtajiem  mūsu jautājumiem.

 

Klātienē Veselības ministriju pārstāvēs Veselības aprūpes departamenta Integrētās veselības aprūpes nodaļas vecākā referente Kristīna Brūvere. Pārējie kolēģi piedalīsies attālināti tiešsaites formātā.

 

Lūdzam dalībniekiem vakcionēties un neapdraudēt citus seniorus.

Tad varēsim tikties biežāk, braukt arī ekskursijās un tikties ar mūsu biedrības biedru organizācijām visā Latvijā.

Gaidām vakcionētos seniorus!



Pasākumu atbalsta :

 

Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Lai dzīves rudens būtu bagāts un skaists…

 

Ilona Bērziņa, speciāli Laikrakstam “Latvietis” Austrālijā

 

Pagājušajā rudenī, vēl pirms Covid-19 dēļ tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, kopā ar “Latvijas Senioru kopienu apvienību” (LSKA) viesojos Pētera Upīša dārzā Dobelē. Braucienā piedalījās seniori, kuri jau pārkāpuši  80 gadu slieksni, braši septiņdesmitgadnieki un “jaunuļi”, kuri septītā gadu desmita robežai vēl tikai tuvojās. Kad pēc dārza izstaigāšanas Dobeles pilsētas pensionāru biedrības biedri mūs sagaidīja skanīgi dziedot “Maza mana tēvu zeme”, kam pievienojās gan no Rīgas, gan Alūksnes atbraukušie seniori, sajutos kā bērnībā - kad latviešiem, sanākot kopā, vienmēr skanēja dziesmas un katra bēda tika “likta zem akmeņa”.  

 

Taisnības labad jāsaka, ka biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” vēl ir samērā jauna - tā dibināta 2017.gadā. Biedrībā apvienojušās vairākas Rīgas un Latvijas reģionu nevalstiskās organizācijas, un LSKAS galvenais uzdevums ir pārstāvēt senioru kopienu un to sadarbības partneru intereses un tiesības pašvaldību, valsts un arī starptautiskajā līmenī. LSKA ir ieguvusi Sabiedriskā labuma organizācijas statusu vairākās jomās, un īpaši te jāuzsver labdarība, vecāka gadu gājuma ļaužu veselības veicināšana, kā arī trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana.  Biedrība aktīvi darbojas arī Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Konsultatīvajā senioru padomē un Saeimas komisijās, kurās tiek lemts par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tāpat LSKA parakstījusi Rīgas domes un Nevalstisko sabiedrisko organizāciju sadarbības memorandu.

 

Iespēja palīdzēt silda sirdi

 

Ar LSKA valdes priekšsēdētāju Astrīdu Babāni un valdes priekšsēdētājas vietnieci Lilitu Kalnāju tiekos nelielā kafejnīcā uz Brīvības un Ģertrūdes ielas stūra. “Kamēr vēl var,” norunājot vietu intervijai, skumji joko dāmas. Jo diemžēl arī Latvijā saslimstība ar Covid-19 atkal aug. Taču tad abas sāk stāstīt par iepriekšējās dienas braucienu uz Alūksni un Alūksnes novada sociālās aprūpes centram  dāvinātajiem ratiņkrēsliem, un atplaukst smaidā.

 “Iespēja palīdzēt cilvēkiem, kuri mūža nogali aizvada sociālās aprūpes centros, sniedz milzīgu gandarījumu. Pateicoties finanšu koncerna AS DelfinGroup ziedojumiem esam spējuši sagādāt un uzdāvināt nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un materiālus vairākām sociālās aprūpes iestādēm, slimnīcām, pansionātiem un biedrībām visā Latvijā. Kopā ar AS DelfinGroup zīmolu Banknote tā jau ir kļuvusi par labu tradīciju, un esam patiesi pateicīgi, ka šīs palīdzības apjoms ar katru gadu aug. Mazsalaca, Dobele, Līvāni, Viļaka, Šķilbēni, Alūksne - to vietu ģeogrāfija, kuru sociālās aprūpes iestādēm  esam spējuši uzdāvināt nepieciešamo medicīnas inventāru un kopšanas līdzekļus, ir tiešām plaša. Plānojam, ka līdz šā gada beigām dāvinājumus kopumā saņems 15 šādas iestādes,” stāsta Babānes kundze.

Savukārt Lilita Kalnāja bilst, lai nepiemirstu pastāstīt arī par sadarbībā ar AS DelfinGroup šopavasar senioriem organizētajiem informācijas tehnoloģiju un  finanšu pratības kursiem. “Tā tikai šķiet, ka vecāka gada gājuma cilvēkiem digitālās prasmes neinteresē. Pandēmijas laikā daudzi saprata, cik svarīgi ir prast izmantot modernās tehnoloģijas saziņai ar tuviniekiem un draugiem. Tādēļ, līdztekus kursiem, LSKA izveidoja arī speciālu pamācību, kurā soli pa solim stāstīts, kā attālinātai saziņai izmantot ZOOM platformu. Tāpat seniori ļoti augsti novērtējuši semināros gūtās zināšanas un praktisko palīdzību VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas pārskatu sagatavošanā, kā arī informāciju par aizņēmumiem un to drošību. Daudzi no LSKA aptaujātajiem senioriem atzinuši, ka tieši nepieciešamo digitālo prasmju trūkums viņiem sagādājis problēmas ne vien darba attiecību turpināšanā, bet arī tādā ikdienā ļoti būtiskā sfērā kā finanšu pakalpojumi,” tā Kalnājas kundze.

 

Saglabāt dzīvei “garšu” 

 

LSKA jau otro gadu pēc kārtas īsteno arī Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem atbalstītus projektus senioru interešu aizstāvībai un viņu plašākai iesaistei sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrības integrācijas programmas ietvaros finansētus projektus, kuri ļauj īstenot dažādas ar senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu un integrāciju  sabiedrībā saistītas aktivitātes.

Astrīda Babāne stāsta, ka senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai ārkārtīgi būtiska ir ne vien dzīves materiālā puse, bet arī iespēja iesaistīties dažādos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos, klubiņos un domubiedru grupās. 

“Nav noslēpums, ka līdz ar vecumu mainās cilvēka spējas adaptēties sabiedrībā, saglabāt možu prātu un prieku par dzīvi. Bieži vecie cilvēki ir piedzīvojuši tuvu cilvēku zaudējumu, jūtas vientuļi un vakar vēl tik pazīstamā pasaule viņiem sāk kļūt arvien svešāka. Mūsu uzdevums tad ir viņus sapurināt, neļaut grimt vientulībā un depresijā. Kā lielisku piemēru varu minēt LSKA biedra -  biedrības “Svētās Ģimenes Māja” organizēto “Senioru klubiņu”, kurā regulāri notiek dažādas izglītojošas lekcijas, diskusijas par aktuālām tēmām, dzejas pēcpusdienas, kopīgas filmu skatīšanās. Senioriem ir iespējas apgūt datorprasmes, valodas, dejot, dziedāt, piedalīties rokdarbu pulciņā… Kopīgiem spēkiem mēs darām visu, lai dzīves rudens būtu skaists,” saka Astrīda Babāne.

Savukārt Lilita Kalnāja stāsta, ka regulāri tiek organizētas arī ekskursijas uz dažādām Latvijas vietām, tikšanās ar citām senioru organizācijām un dalīšanās pieredzē. “Protams, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju, šajos pasākumos piedalās tikai cilvēki, kuriem ir Covid-19 sertifikāts, un to mēs stingri kontrolējam. Gados vecāki cilvēki tomēr ir lielākā riska grupā, tādēļ mēs, cik vien varam, skaidrojam viņiem vakcinācijas nepieciešamību. Piemēram, nesen LSKA uzņēma videomateriālu, kurā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns stāsta par novecošanu kā jaunu dzīves posmu ar saviem izaicinājumiem un iespējām. Šajā video rullītī, kurš senioru vidū guvis lielu atsaucību, vecāka gada gājuma ļaudis arī tiek aicināti neklausīties dezinformāciju par vakcīnu kaitīgumu, jo cita ceļa kā vakcinēšanās sevis pasargāšanai jau nav.” Abas dāmas ir vienisprātis, ka viens no galvenajiem gados vecu cilvēku ienaidniekiem ir vientulība un sociālā atstumtība. Tieši tādēļ viens no galvenajiem LSKA darbības virzieniem ir senioru aktivitātes veicināšana un integrācija sabiedrībā. 

LSKA arī apzina tos cilvēkus, kuri praktiski ir mūsu Latvijas vienaudži. Pēdējo pāris gadu laikā tapušas video īsfilmas par cilvēkiem, kuri sasnieguši simts un vairāk gadu vecumu. “Šo cilvēku dzīves pieredze, viņu pašu stāstījums par garajā mūžā piedzīvoto noteikti ir vērts, lai to dokumentētu un saglabātu,” saka Astrīda Babāne. Ar viņu dzīvesstāstiem, kā arī ar informāciju par citām LSKA aktivitātēm iespējams iepazīties biedrības tīmekļvietnē www.lskapvieniba.lv.



Garlaikoties pensijā nav laika

 

Regulāras tikšanās ar senioriem visā Latvijā notiek jau kopš biedrības dibināšanas brīža. LSKA apzina senioru problēmas, aktuālākos, steidzami risināmos jautājumus, un, balstoties uz šo informāciju, juridisko zinātņu maģistres Barbas Girgensones vadībā veic apjomīgus pētījumus kā par pašām problēmām, tā arī to risinājumu veidiem. Ir tapuši priekšlikumi ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai, kurus LSKA pagājušajā rudenī iesniedza Saeimā, un kuras īstenošana ir vitāli nepieciešama. Kā uzsver LSKA vadītāja Astrīda Babāne, ir būtiski labot netaisnīgo situāciju, kad aizejot pensijā, cilvēki, kuru visu mūžu godprātīgi strādājuši savas valsts labā, automātiski nonāk sociāli vismazāk aizsargātā un nabadzības riskam pakļautā sabiedrības daļā.  Tādēļ LSKA neslēpj gandarījumu, ka biedrības priekšlikumi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā raduši dzirdīgas ausis.

Covid-19 pandēmijas laiks nedaudz aizkavēja vēl kāda apjomīga LSKA projekta - “Senioru saeimas” īstenošanu. Paredzēts, ka šī organizācija apvienotu dažādas senioru un pensionāru intereses pārstāvošās NVO un kā likumdevējam, tā attiecīgajām valdības institūcijām sniegtu arī savu redzējumu senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un dažādu gados vecu cilvēku problēmjautājumu risināšanai. 

Šajā rakstā ieskicēju tikai daļu no LSKA apjomīgā veikuma, jo izstāstīt par visām biedrības aktualitātēm vienā publikācijā nav iespējams. Tomēr pēc manām subjektīvām domām, viens no biedrības būtiskākajiem devumiem, līdztekus priekšlikumu izstrādāšanai senioru dzīves kvalitātes celšanai, ir tās ar ziedotāja palīdzību sniegtā palīdzīgā roka tiem vecajiem cilvēkiem, kuri paši par sevi vairs parūpēties nespēj, un nemitīgās aktivitātes vecāka gadu gājumu ļaužu moža gara uzturēšanai.

“Garlaikoties pensijā mums nav laika,” smejas dāmas. “Katra diena ir piepildīta. Kas gan cits labāk sapratīs senioru vajadzības un problēmas, kā paši seniori?”

Saite uz laikrakstu “Latvietis” https://laikraksts.com/raksti/10780

 

PALDIES ir vienīgā valūta pasaulē, 

kas nav vēl mainījusi kursu.
                                                                   ( Jānis Jaunsudrabiņš)

 

Tā mums saka Balvu novada pašvaldības 

pansionāta „Balvi” administrācija



Turpinām senioru sociālā atbalsta programmu Latvijas reģionos, kuru finansē ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote).

Biedrība jau varējusi ar ziedotāja atbalstu iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Višķos, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē un Subatē.

Pateicoties valdes locekles Liesmas Neipreisas darbībai, turpinām atbalsta pasākumus Latgales novados. 

  1. augustā varējām nodot pansionātam „Balvi” lietošanā:
  • Trīs Ratiņkrēslus H011-B 48cm (ar monolītām riepām)
  • Vienu Staiguli JMC-C 3202 (saliekams, nekustīgs)
  • Divus Kruķus JMC-C 2049 (izturība 135 kg)

 

Pansionāta direktore Jana Komane mums raksta:

 

 Milzīgs un no visas sirds - PALDIES ! Katrs atbalsts ir miljona vērts! Novēlu Jums un komandai  - veselību, izturību un dzīvot prieku !

 

Kam divas rokas Tev 
Dievs dzīvē devis?
Kad vienu augšup sniedz
Un lūdz priekš sevis -
Sniedz otru lejup tam,
Kas lūdz no tevis.

/J.Kārkliņš/

 

Pateicība mūsu uzticamajam piegādātājam Medicīnas iekārtu tirdzniecības un nomas uzņēmumam SIA Medilux (www.medilux.lv) un personīgi valdes loceklim Atim Klintam par atsaucību un sirsnību sadarbībā ar senioru aprūpes vietām Latvijā.

 

Varam palīdzēt, jo ziedotājs AS „DelfinGroup” (Banknote ) atbalsta seniorus un rūpējas par viņu dzīves kvalitāti. Paldies par to!.

 

Varat skatīt pārējās fotogrāfijas Galerijā “Dāvinājums Balvos”




 Pansionāta „Balvi” direktore Jana Komane priecājas par saņemto palīdzību.

Svētās Ģimenes mājā

Klostera ielā 5,

9.septembrī plkst.12.30

 

ar LR Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu!

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu, kur izglītojam un informējam seniorus par  aktuāliem finanšu, labklājības un veselības jautājumiem 

 

 

9.septembrī būs iespēja tikties „Sarunu klubā”  ar LR Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu

Varēsim uzdot jautājumus par:

  1. mūsu valsts finanšu situāciju,
  2.  nodokļu izmaiņām, 
  3. IKP pieaugumu, 
  4. atbalstu senioriem, 
  5. valsts parādu
  6.  nākotnes  perspektīvām.

Aicinām seniorus sagatavot savus jautājumus – tagad ir tā iespēja saņemt finanšu speciālista atbildi!

 Lūdzam dalībniekiem vakcionēties un neapdraudēt citus seniorus.

Tad varēsim tikties biežāk, braukt arī ekskursijās un tikties ar mūsu biedrības biedru organizācijām visā Latvijā.

Gaidām vakcionētos seniorus!

 

Parlamentārais sekretārs  ir politiska valsts amatpersona, kas uztur  Ministru kabineta  locekļa (ministra) saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Parlamentāro sekretāru izrauga ministrs, tam ir tiesības pārstāvēt ministru, dot rīkojumus ministrijas un to pakļautībās esošu iestāžu amatpersonām. 

Tas ir otra augstākā politiskā amatpersona katrā ministrijā.




Pasākumu atbalsta :

 

Sabiedrības integrācijas fonda 

Programmā „NVO fonds”

Projekts „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” tiek īstenots no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021.gada 20. novembrim.

Finansējuma līgums SIF Nr. 2021.LV/NVOF/MIC/059

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Service by Chukmasoff