Nevalstiskās organizācijas Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pārstāvji, tiekoties ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Skridi, iesniegusi LSKA īstenotā projekta “Aktīvs seniors Latvijā” sagatavotos priekšlikumus ilgtspējīgai senioru interešu aizstāvības programmai

Saeimas Sociālo un darba lietu komisjas vadītājs Andris Skride tikšanās laikā pauda, ka pēc iepazīšanās ar LSKA ieniegtajiem priekšlikumiem tiks vērtēts, kurus no tiem nākamgad un arī 2022. gadā iespējams realizēt.

Kā uzsver LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, šādas programmas īstenošana ir vitāli nepieciešama, jo ir būtiski labot netaisnīgo situāciju, kad aizejot pensijā, cilvēki, kuru visu mūžu godprātīgi strādājuši savas valsts labā, automātiski nonāk sociāli vismazāk aizsargātā un nabadzības riskam pakļautā sabiedrības daļā. “Diemžēl līdz šim pensionāru dzīves problēmas tikušas risinātas nepilnīgi, un ar šo senioru interešu aizstāvības programmu LSKA vēlas vērst likumdevēja uzmanību uz tiem faktoriem, kuri galvenokārt negatīvi ietekmē senioru dzīves kvalitāti, kā arī uz šo problēmu iespējamiem risināšanas ceļiem,” saka A.Babāne.

LSKA valdes locekle, projekta vadītāja Lilita Kalnāja stāsta, ka projekta realizācijas gaitā tika veikti vairāki uzdevumi, un īpaši uzsver LSKA veikto senioru anketēšanu senioriem aktuālāko problēmu noskaidrošanai; tematisko semināru organizēšanu, kuru laikā tikuši arī apzināti robi seniorus skarošajā tiesiskajā regulējumā, kā arī senioru interešu aizstāvības programmas ietvaros tapušo senioru sociāli ekonomisko problēmu risinājumu analīzi.

Projektā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka projekta īstenošanas gaitā konstatēts, senioru dzīves kvalitāti galvenokārt apdraud ar novecošanās procesu saistītās problēmas, kuras var būt izšķirošas jebkurai personai. “Cilvēki ar novecošanu saistītajām pārmaiņām nav sagatavojušies to neprognozējamības dēļ. Izmaiņas darbā kā, piemēram, pensionēšanās, tāpat arī izmaiņas ģimenē, sabiedrības attieksmē un veselības stāvoklī liek mainīt uztveri un dzīves struktūru. Visas šīs  psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt. No otras puses, šis dzīves posms piedāvā izmantot jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs. Senioriem ir bagātīga dzīves pieredze, kuru nedrīkst pazaudēt vai izšķiest nelietderīgi,” saka B.Girgensone.

Barba Girgernsone stāsta, ka pārskata par senioru interešu aizstāvību izstrādē  izmantotas tādas datu ieguves metodes kā dokumentu analīze, statistikas datu analīze, intervijas ar senioriem, senioru NVO dažādos valsts reģionos informācija, intervijas ar sociālajiem darbiniekiem un sociālās aprūpes darbiniekiem, senioru aptauja, fokusgrupas diskusija ar NVO, kurām ir pieredze senioru brīvprātīgajā darbā. 

Pārskatā par senioru interešu aizstāvēšanas īstenošanu, kuru LSKA iesniedza Sociālo un darba lietu komisijā, identificētas vairākas problēmas, kuras skar kā senioru mantiskās, tā nemantiskās intereses. To skaitā ir tik aktuālas problēmas kā diskriminācija uz vecuma pamata; senioru pamestība bez aprūpes, kas spēcīgi ietekmē senioru finansiālo labklājību; sociālā uzņēmuma likuma problemātika senioru interešu kontekstā; geriatriska profila medicīniskās palīdzības sniegšanas jautājumi; ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu saistītās objektīvās un subjektīvās problēmas, kā arī daudzi citi jautājumi.

LSKA arī uzskata, ka senioru interešu aizstāvības kontekstā un visu projektā skatāmo problēmu bloku strukturēšanā būtiski ir noteikt senioru vecuma definējumu, kas pēc veiktās analīzes nosakāms kā 55 gadi, un būtu iekļaujams 2018.gada 27.martā izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 173 “Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”.

Kā norāda B.Girgensone, dzīves kvalitāte ir mērķis, kas atspoguļo sabiedrības attīstības ilgtermiņa virzienu, kurā katrs indivīds mēģina dzīvot bagātu dzīvi, tās plašākajā nozīmē. Sabiedrība iegūst vairāk no iedzīvotājiem ar augstu nevis zemu dzīves kvalitāti. Turklāt, zema dzīves kvalitāte mēdz nozīmēt lielākus izdevumus par sociālajiem un medicīnas pakalpojumiem. 

 

Projektu atbalsta:

Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem

Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”.

 

Pprojekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13

 

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” 2. oktobrī viesojās Dārzkopības institūta Pētera Upīša dārzā Dobelē, kā arī tikās ar Dobeles un  Alūksnes  senioru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pārrunāja tālākās sadarbības iespējas.

    

“Latvijas senioru kopienu apvienība cenšas tikties un uzturēt kontaktus ar dažādām nevalstiskām senioru organizācijām no visas Latvijas. Tādēļ esam ļoti priecīgi par Alūksnes novada pensionāru apvienības dalību šajā projektā un par tikšanos ar Dobeles pilsētas pensionāru biedrību. Senioru organizācijām ir ar ko dalīties pieredzē, un esmu patiesi gandarīta par senioru nerimstošo dzīves sparu, aktivitāti, dalību muzikālajos un  deju kolektīvos, sadarbību ar citiem novadiem,” teic  LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne. Pēc viņas teiktā sabiedriskās aktivitātes, iespēja darboties dažādās interešu grupās un vest aktīvu dzīvesveidu ļauj senioriem ilgāk saglabāt arī veselību. “Esam ļoti pateicīgi Rīgas domes Labklājības departamentam par atbalstu, kā arī nebanku kreditētājam “Banknote” par regulārajiem ziedojumiem šādu pieredzes apmaiņas un sadraudzības pasākumu rīkošanai,” saka A.Babāne.

Dienas pirmajā pusē LSKA un Alūksnes novada pensionāru apvienības biedri Pētera Upīša muzeja vadītājas Ineses Šintas vadībā devās intereresantā ekskursijā  pa Dārzkopības institūta augļu dārzu un noklausījās arī Dārzkopības institūta pētnieču Karinas Juhņevičas-Radenkovas un Katrīnas Kārkliņas stāstījumu par dažādiem augļkopības smalkumiem, saņēma arī atbildes uz saviem jautājumiem un nobaudīja dažādus no augļiem tapušus našķus.

Alūksnes novada pensionāru apvienības valdes locekle Gaida Zujeva stāsta, ka alūksnieši LSKA pievienojās šā gada pavasarī, un šajā laikā jau strādāts pie vairākām kopīgām idejām, starp kurām ir arī viesošanās Dobelē, atzīmējot Senioru dienu. G.Zujeva arī stāsta par Alūksnes novada pensionāru apvienības rīkotajiem pasākumiem, kā, piemēram, tradicionālo rudens meistarklasi “Noslēpumi ražas burciņās” vai arī senioru vidū iecienīto sadanci “Tikšanās Marienburgā”.

Dobeles pilsētas pensionāru biedrības biedri ciemiņiem sagādājuši pārsteigumu sagaidot viesus skan dziesma “Maza mana tēvu zeme”, kurai labprāt pievienojas gan rīdzinieki, gan alūksnieši.

Biedrības valdes priekšsēdētāna Valentīna Embovica stāsta, ka biedrība piedalās  dažādos pasākumos gan novadā, gan ārpus tā robežām. Piemēram, pirms diviem gadiem noorganizēti pirmie zemgaļu sadziedāšanās svētki Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās “Pikšās”, kuros kopumā pulcējušies 48 kolektīvi un 600 – 700 cilvēku. Šogad gan Covid-19 pandēmija daudzām iecerēm pārvilkusi svītru.  Dobeles seniori aktīvi piedalās dažādos ar kultūru saistītos pasākumos, jau 15 gadus šeit  darbojas nūjotāju pulciņš, ir arī sadraudzība ar citu novadu senioru nevalstiskajām organizācijām.

Rīgas, Alūksnes un Dobeles seniori ne vien dalījās pieredzē, bet arī kopā ieturēto pusdienu laikā sarīkoja īstu sadziedāšanos. Brauciena noslēgumā visi kopā apmeklēja Dobeles pilsdrupas, vietu, kurā no 14. līdz 16. gadsimtam bijusi Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne.

LSKA valdes priekšsēdētākas vietniece Lilita Kalnāja teic, ka  šādi tikšanās pasākumi, kuru laikā senioru nevalstiskās organizācijas var dalīties pieredzē un pārrunāt arī seniorus ikdienā skarošās problēmas, ir ļoti vērtīgas, un LSKA nākotnē centīsies šādus pasākumus rīkot biežāk. “LSKA šobrīd turpina darbu pie apjomīga projekta senioru dzīves apstākļu uzlabošanai, un citu Latvijas pensionāru organizāciju dalībnieku domas un ieteikumi mums ir ļoti nozīmīgi,” saka L.Kalnāja.

 

  

Saulainā rudens rītā biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  ar Rīgas senioriem uzsāka ceļu ērtā autobusā uz Cēsīm.

 

Mūsu gala mērķis bija Vidzemes pērle ar gadsimtiem seno vēsturi Cēsis.

Sākumā apmeklējām koncertzāli „Cēsis”, kur mūs sagaidīja laipna gide. 

Uzzinājām daudz par ēkas seno vēsturi un jauno atdzimšanu kopš 2014. gada. Sekoja interesanta ekskursija koncertzālē – Mākslas galerijā, izstāžu zālē, Kino zālē, Kamerzālē un Lielajā zālē, viesu telpās, mākslinieku telpās un ērtajā kafejnīcā.

Pateicamies koncertzāles vadībai, kas mums atvēra 6.stāva brīnišķīgo restorānu. Tur baudījām mums speciāli piegādātās no Cēsu kafejnīcas „Cata” sātīgās pusdienas.

 

Turpinājām savu ekskursiju un nonācām Cēsu pils kompleksā.

Par savu skaisto un kopto seno mantojumu cēsnieki raksta:

Cēsu pils komplekss ar savu vēsturiski romantisko vidi ir īpašs valdzinājums gan pašiem cēsniekiem, gan pilsētas viesiem. Šeit sastopas vairāk kā desmit gadsimti Latvijas kultūrvēsturē, katrs ar savu laiku, vēsturisko auru un vēstījumu šodienai un nākotnei.

Pils komplekss atrodas pilsētas pašā centrā, kur nelielā teritorijā izvietoti vairāki unikāli dažādu vēstures laikmetu liecinieki. Viens no senās vēstures laikmeta noslēpumainākajiem pieminekļiem – senlatviešu cilts vendu pilskalns Riekstu kalnā, kur pirms vairāk kā tūkstoš  gadiem aizsākusies pilsētas vēsture. Turpat blakus atrodas Zobenbrāļu un Vācu ordeņa Livonijā celtā pils. Tā viduslaikos bija viens no svarīgākajiem Vācu ordeņa atbalsta punktiem Baltijā, šobrīd – iespaidīgākās un vislabāk saglabājušās pilsdrupas Latvijā. Savukārt Cēsu pils muižas ēku komplekss ar Jauno pili kā centrālo objektu un ainaviskajiem Pils un Maija parkiem iepazīstina ar 18. un 19. gadsimta romantisma laikmeta zīmēm pilsētas šodienā.
Cēsu pils kompleksu kopš 2004. gada apsaimnieko pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, kuras uzdevums ir nodrošināt Cēsu pils kompleksa saglabāšanu, attīstību un iekļaušanos aktīvā tūrisma apritē. Aģentūras ietvaros darbojas Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Tūrisma attīstības un informācijas centrs un Kultūras centrs”

Mūs no Rīgas atbraukušos Cēsu pils muižas ēkā sagaidīja 16.gadsimta meitenes tērpā laipnā un smaidīgā gide. Visi saņēmām lukturīšus ar svecēm, lai varētu apmeklēt senās pils telpas. Jutāmies kā senos laikos un klausījāmies aizrautīgos stāstījumos par Cēsu Livonijas pili - tās varenību un nozīmi Livonijā, par sadzīvi un zobenbrāļu kopienu, par uzbrukumu pilij un tās iemītnieku pretošanos, nesalauzto gara spēku.

Apmeklējām un skaisto pils parku, iepazināmies ar čaklās dārznieces veidoto garšaugu, dārzeņu dārzu, kur tiek audzēts viss tas, ko lietoja senajos laikos, daudzus gadsimtus agrāk pils iemītnieki. Cik daudz pēc mūsu domām modernu garšaugu tur ieraudzījām!

Pils apskati pabeidzām un atvadījāmies no laipnās gides, kuru nu jau redzējām kā modernu 21. gadsimta meiteni.

 

Cēsu apskati pabeidzām Pils parkā:

Cēsu Pils parka pauguri un gravas, kultūrvēsturiskie pieminekļi vienuviet nelielā teritorijā bija vislabvēlīgākie priekšnoteikumi veiksmīga ainavu parka izveidei pirms vairāk kā 170 gadiem. Grāfa Karla Gustava fon Zīversa Cēsu Pils muižas teritorijā atradās reālas Livonijas ordeņa valdīšanas laikā,14. – 16. gs., celtas mūra pils drupas, kas dabiski iekļāvās 1832. – 33. g. veidotajā parka ainavā. Līdzās pilsdrupām par neatņemamu parka daļu kļuva 10. – 13. gs. Cēsu pirmiedzīvotāju vendu pilskalns – Riekstu jeb Naudas kalns; 18. – 19. gs. celtās Cēsu pils muižas ēkas, kā arī 19.gs. alus brūzis – mūsdienīgā „Cēsu alus” priekštecis; Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca ( iesvētīta 1845.g.). No parka rietumu malas paveras skats uz pilsētas jaunāko laiku panorāmu – slimnīcas ēku, individuālām un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām.”

Varējām kopā baudīt skaistos skatus un mums visiem parka melnie gulbji nemitējās pozēt.

 

Pateicamies visiem senioriem no Rīgas Svētās ģimenes mājas, kas piedalījās mūsu ekskursijā.

 

Sevišķa pateicība SIA “DelfinGroup”/“Banknote”, ar kuras atbalstu varējām iegādāties iegādāties ieejas biļetes pilī, apmaksāt gidu pakalpojumus koncertzālē un pilī, kā arī baudīt gardās pusdienas.

 

 

Ekskursijas foto mirkļus Vidzemes koncertzālē „Cēsis” un pilī varat skatīt mājas lapas „Galerijā”. 

 

  1. oktobrī 2020.gadā 

plkst. 13.00

Svētās Ģimenes mājā, Klostera ielā 5

 

Aicinām uz semināru

„Pensijas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis”

 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu “Aktīvs seniors Latvijā”, kurā paredzam organizēt senioriem dažādus izglītības pasākumus.

Šoreiz stāstīsim par Iedzīvotāju ienākuma nodokli.

 

Semināra tematika: 

 

  • Kas ir Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN)
  • IIN maksātāji
  • IIN likmes
  • IIN neapliekamais minimums un atvieglojumi
  • Gada ienākuma nodokļa deklarācija
  • Attaisnotie izdevumi

 

Semināra vadītāja, grāmatvede un nodokļu konsultante Andra Viļķina atbildēs arī uz klausītāju jautājumiem un aicinās katru dalībnieku domāt par attaisnoto izdevumu dokumentu uzglabāšanu. 

Tiks sniegtas konsultācijas par VID EDS nodokļa deklarācijas sagatavošanu. 

 

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13 

           29. septembrī 2020.gadā

plkst. 13.00

Svētās Ģimenes mājā, Klostera ielā 5

Aicinām uz semināru

„Pensijas - likums,  budžets un indeksācija 2020. gadā.”

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu   “Aktīvs seniors Latvijā”, kura pasākumos paredzam organizēt senioru dažādus izglītības pasākumus.

29  septembrī kopā ar semināra dalībniekiem apgūsim zināšanas par mūsu pensijām un indeksāciju, kas notiks jau no šā gada 1 oktobra.

Semināra plānotā tematika:  

  • LR likums „Par valsts pensijām”
  • Valsts sociālā apdrošināšana 
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
  • Valsts budžets
  • Pensiju indeksācija, likuma „Par valsts pensijām” 26. pants. 

Semināru vadīs Lilita Kalnāja, atbildēs uz klausītāju jautājumiem un rosinās izteikt ierosinājumus mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” projekta īstenošanas līgums Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/003/13 

Service by Chukmasoff