Sirds un asinsvadu slimības jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) gadiem ilgi ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā. Lai sekmētu šīs tendences mazināšanos, biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA)  iesaistījusies kompānijas “Meta advisory Business and government relations consultancy” Sirds un asinsvadu slimību darba grupas organizētajā pētījumā ar mērķi apkopot veselības sektora viedokļu līderu ieteikumus, kuri tiks ņemti vērā, sagatavojot priekšlikumus valdībai un parlamentam par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanai nepieciešamajiem pasākumiem.  

LSKA uzskata, ka laba veselība ir ieguvums visām nozarēm un sabiedrībai kopumā. Tā ir izšķiroši būtiska arī ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, kā arī īpašs rūpju objekts katra cilvēka, visu ģimeņu un vietējās sabiedrības dzīvē. “Produktīvi veicināt un aizsargāt cilvēku veselību, tādejādi samazinot arī priekšlaicīgas nāves relatīvo risku, iespējams vien tad, ja šajā procesā aktīvi iesaistās arī pats cilvēks. Tādēļ veselības sektora līderu viedokļa apkopojums, to popularizēšana sabiedrībā kā arī ieteikumi par KVS ārstēšanas uzlabošanu, ir ļoti būtiski,” norāda LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” vadītāja, Mg.iur Barba Girgensone.

“Sabiedrības veselības rādītāju būtiska uzlabošanās valstī iespējama vien tad, ja visiem iedzīvotājiem  ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības nodrošināšana, saglabāšana un uzlabošana ir sabiedrības, katra indivīda un arī valsts kopīga atbildība, realizējot dažādu nozaru politiku,” uzsver juriste. 

Mediķi norāda, ka veselīga dzīvesveida ievērošana spēj samazināt koronāro sirds slimību veidošanās risku par 83%, mazina cukura diabēta risku sievietēm par 91% un resnās zarnas vēža risku svīriešiem par 71%. Diemžēl neraugoties uz to, ka sabiedrība tiek regulāri informēta par veselīga dzīvesveida un arī atbilstoša uztura nozīmi dažādu saslimstību profilaksē un dzīvildzes palielināšanā, lielas daļas Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidā un ēšanas paradumos pārmaiņas notiek ļoti kūtri vai nenotiek nemaz. LSKA uzskata, ka tādēļ jo īpaši svarīgi ir popularizēt pareizas diētas principus, informējot visus iedzīvotāju slāņus par nevēlamajiem diētas komponentiem, kas spēj ievērojami ietekmēt KVS risku, kā arī pārliecināt cilvēkus  regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

“Regulāras, vecumam un veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes  mazina KVS agrīnu sākumu un progresēšanu, kā arī aizkavē citu kardiovaskulāro riska faktoru rašanos. Tādēļ cilvēki ar nozīmīgu KVS risku profesionāli jāiedrošina un jāveicina viņu fiziskā aktivitāte optimālā līmenī. Tā nav “neiespējamā misija”, jo par fizisko aktivitāšu nepieciešamību, kā arī to labumu veselībai, pacientus var informēt arī viņu ģimenes ārsts vai citi veselības aprūpes speciālisti vizītes laikā,” saka Barba Girgensone.

Juriste norāda, ka tiek turpināta arī LSKA 2021.gadā īstenotajā projektā „Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” uzsāktais senioru interešu aizstāvēšanas virziens  attiecībā uz medikamentu kompensācijas problemātiku. “Atbildīgajām valsts institūcijām jāņem vērā, ka seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai ir būtiska medikamentu 100 % kompensācija, jo medikamentu lietošana dzīves kvalitātes uzturēšanai viņiem ir  regulāri nepieciešama,” norāda B.Girgensone.

“LSKA jau vairākkārt uzsvērusi, ka nepieciešams veselības ministrijas pārraudzībā veidot darba grupu, lai medicīniski un finansiāli argumentētu geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā. Jāņem vērā, ka gados veci cilvēki ļoti bieži sirgst ar dažāda rakstura patoloģijām, tai skaitā ar dažādām sirds asinsvadu sistēmas slimībām, arteriālo hipertensiju. Šajos gadījumos pacientam parasti tiek nozīmēta  konkrēta terapijas shēma, taču,  vai seniors to var ievērot un nozīmētos preparātus lietot regulāri, ir atkarīgs gan no medikamenta cenas, gan tā, vai attiecīgais preparāts ir iekļauts kompensējamo medikamentu sarakstā. Ja zāles ir dārgas, un līdz ar to senioram gandrīz nepieejamas, tad paļauties uz terapijas turpināšanu īpaši nevar,” uzsver “Senioru Saeimas” vadītāja. Tādēļ medikamentu kompensācija senioru vecumu cilvēkiem daudzos gadījumos vistiešākajā veidā skar kā viņu atveseļošanās iespēju, tā dzīvildzi.

LSKA atzīst, ka seniors ar savu dzīves pieredzi var veiksmīgi analizēt savu veselības stāvokli un savlaicīgi vērst speciālistu uzmanību uz problēmām, tādēļ iesaistoties kompānijas “Meta advisory Business and government relations consultancy” Sirds un asinsvadu slimību darba grupas organizētajā pētījumā, dažādu senioru pasākumu laikā biedrība izplatījusi arī fiziskās aktivitātes un sirds un asinsvadu sistēmas riska skrīninga aptaujas anketu, kuras rezultāti tiks apkopti un analizēti pētījuma ietvaros. 

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Katru dienu plkst.12.00 aicinām ikvienu uz mirkli apstāties ikdienas
ritma vidū un vienoties kopīgā lūgšanā par mieru pasaulē.

Mums nav jāzina pareizi vārdi, nav jādomā konkrētas domas, mums
tikai ir jābūt apņēmībai zināt, par ko vēlamies lūgt!
Ir svarīgs mūsu nodoms!
No 28.februāra vienotajā lūgšanas brīdī Latvijā tiek skandināti
vairāku baznīcu zvani un šai iniciatīvai ir pievienojusies arī Latvijas
Universitātes teoloģijas fakultāte, kas laipni aicina ikvienu, kas vēlas
pievienoties lūgšanā tiešsaistē Zoom
  lu-lv.zoom.us/j/92144029015  (Meeting ID: 921 4402 9015, Passcode:
152991); saite katru dienu paliks nemainīga.
Aicinām pievienoties!
Lūgsim par mieru pasaulē un atbalstīsim Ukrainu.

Laikā, kad produktu, sadzīves preču, energoresursu un arī komunālo pakalpojumu cenas aug, svarīgi ir saprast, kā ietaupīt iepērkoties, netērēt  naudu lieki un veidot uzkrājumus savam finanšu “drošības  spilvenam”. Arī tā ir daļa no tik nepieciešamās finanšu pratības. Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) apkopoja senioru pieredzes stāstus par to, kā viņi pārvar arvien augošās dzīves dārdzības izaicinājumus.

Praktiski visi aptaujātie seniori ir vienisprātis, ka nevajadzīgos tēriņus galvenokārt rada tā saucamie “impulsa pirkumi”, kad, aizejot uz veikalu, piemēram, tikai pēc piena vai kartupeļiem, cilvēks atnāk mājās ar līdz malām piepildītu neplānotu iepirkumu maisiņu. Kāpēc tā notiek?

Te nu jāpatur prātā, ka ikviena veikala galvenais uzdevums ir pārdot, un šim nolūkam kalpo pat vesela zinātne  - merčendaizings (no angļu - merchandise, kas tulkojumā nozīmē “veicināt pārdošanu”). Merčendaizinga rezultātā katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un produkcijas sortiments tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Turklāt pieredzējušam pārdevējam ikviens pircējs ir kā atvērta grāmata.  Veikala maģija viegli panāk, lai pircējs  no savas naudiņas šķirtos viegli un bez nožēlas. Ne jau tukšā vietā radies jociņš par cilvēku, kurš devās uz veikalu nopirkt pogas, un pilnīgi netīšām tām iegādājās klāt arī kažoku…

Ko darīt, lai nopirktu tikai to, kas ir vajadzīgs?

Lielākus pirkumus visizdevīgāk ir plānot ilgtermiņā un jau laikus sākt mērķtiecīgi tiem atlikt naudiņu. To var krāt gan “cūciņā” (ar noteikumu, ka nekritīsiet kārdinājumā to iztukšot ātrāk), gan arī algas vai pensijas saņemšanas dienā nelielu summu var pārskaitīt uz krājkontu vai kredītkarti.

LSKA aptaujātie seniori atzīst, ka vislabākais “vairogs” pret liekiem tēriņiem ir saraksts. Proti, pirms doties uz veikalu, mājās labi jāpārdomā, kas tiešām ir nepieciešams, jāsaraksta tas viss uz lapiņas un veikalā pēc šī saraksta arī jāvadās.

“Ja man gadās nopirkt ko lieku, es mājās to obligāti ar citas krāsas pildspalvu pierakstu sarakstam klāt, arī šī produkta cenu, un sarakstu uzglabāju. Es vispār vismaz mēnesi glabāju visus iepirkumu sarakstus, bet mēneša beigās saskaitu, cik esmu iztērējusi par iepriekš neplānotiem pirkumiem. Vienai reizei daži eiro nešķiet nekas pārmērīgs, bet mēneša beigās sanāk tīri iespaidīga summiņa. Tas ļoti palīdz sevi disciplinēt un nākamā mēnesī “negrābt” neko lieku tikai tādēļ vien, ka precei ir atlaide,” stāsta Marija.

Ainas kundzes metode ir līdzīga. Viņa atklāj, ka katru iztērēto centu ik dienas ieraksta speciālā burtnīciņā, un veikalos obligāti ņem čekus. “Tas tādēļ, lai es skaidri redzētu, kur naudiņa paliek. Nedēļas beigās pārskatot savus pierakstus varu ļoti labi redzēt, ko esmu nopirkusi tādu, ko man patiesībā nemaz nevajadzēja.” 

Seniores atzīst, ka viens no galvenajiem noteikumiem ir - uz veikalu pēc pārtikas produktiem doties vien tad, kad esi paēdis. Pretējā gadījumā “kurkšķošais vēders” liks iepirkumu groziņā sakrāmēt pārāk daudz, un daļu pēc tam nāksies vienkārši izmest laukā.

Marija iesaka noteikti noskaidrot, kad kuros lielveikalos, aptiekās un sadzīves preču un citos veikalos ir atlaižu dienas, un iespēju robežās censties visu vajadzīgo iegādāties tieši tad. Vēl viņa dod padomu vienmēr iet uz veikalu ar savu auduma iepirkuma maisiņu, jo: “ja parēķina, cik daudz naudiņas gada laikā tiek “izmests” par veikalu plastmasas maisiņiem, pie sirds jāķeras.”

Jauns apģērbs un akcijas 

Seniores atzīst, ka laiku pa laikam gribas iegādāties arī kādu “prišāku” drēbju kārtu. Taču pirms doties uz veikalu pēc jauna apģērba, sākumā noteikti jāizrevidē skapis un jāuzdod sev jautājums - vai kaut ko jaunu tikai gribas, vai tiešām arī vajag? 

“Ja nu man apģērbu vai apavu veikalā kaut kas ļoti iepatīkas, es palūdzu to atlikt uz maksimāli iespējamo laiku, parasti jau uz trīs dienām tas ir iespējams. Mājās ar domu par iespējamo pirkumu “pārguļu” līdz nākamai vai aiznākamai dienai, pārskatu savu skapi, un, ja jūtu, ka tas man tiešām vajadzīgs, eju uz veikalu un pērku. Ja nākamajā rītā saprotu, ka tas man nav vajadzīgs, aizeju uz veikalu un pabrīdinu meitenes, lai liek laukā pārdošanā,” stāsta Ainas kundze.

Savukārt Marija iesaka jaunu apģērbu un apavu iegādei paciesties līdz akciju laikam. “Tagad jau akcijas ir tik bieži, ka neko nenokavēsiet.”

Seniores arī iesaka noteikti pievērst uzmanību preces kvalitātei, jo mazāk kvalitatīvs, toties lētāks apģērbs vai apavi varbūt pirmajā mirklī arī “iepriecinās” maciņu, taču kalpos daudz īsāku laiku.

Abas dāmas smejas, ka kļuvušas par “profesionālām akcionārēm”, jo tādas preces, kuras nebojājas, kā piemēram, mazgājamie līdzekļi, ziepes, zobu pastas un citus higiēnas priekšmetus, kā ilgākai glabāšanai paredzētās pārtikas preces, iegādājoties tikai atlaižu akciju laikā. Arī ikdienā veikalos labprātāk viņas pērk preces, kurām ir atlaides un vēl pietiekami ilgs uzglabāšanas termiņš. 

Tiesa, ar atlaidēm jābūt uzmanīgam. Tas, ka kāda prece ir nocenota par 50, 60 vai pat 70%, vēl nebūt nenozīmē, ka jums tā obligāti ir nepieciešama. Tādēļ labi apdomājiet, vai izdevīgais pirkums rezultātā nepapildinās vien tā arī neuzvilkto apģērbu vai dažādu dīvainu “krāmu” krājumus.

Un vēl kāds ieteikums. Ja dodaties, kā saka Aina “tāpat vien pastaigāt pa veikalu un paskatīties uz to, ko es nepirkšu”, tad naudu gan labāk atstāt mājās. Pretējā gadījumā riskējat nopirkt ko ļoti kārdinošu, bet patiesībā jums absolūti nevajadzīgu.

“Drošības spilvena” veidošana

Katram būs zināms, ka paša drošības sajūtai būtu vēlams izveidot uzkrājumu vismaz trīs mēnešu algas vai pensijas apmērā. Tikai ķibele tā, ka šādu summu sakrāt un atlikt nebūt nav viegli, taču neiespējami tas nav.

Lūk, interesants uzkrājumu veidošanas piemērs. Pirmajā nedēļā savam “drošības spilvenam” atlieciet vienu eiro, otrajā – divus, trešajā – trīs utt. Katru nedēļu summa turpina augt, līdz gada pēdējā nedēļā tie ir 52 eiro. Strikti sekojot šim plānam gada laikā iespējams sakrāt 1378 eiro. Šis paņēmiens lieti der arī tad, ja krājat naudu kādam lielākam pirkumam vai ceļojumam.

Vēl ļoti labs un, galvenais, praktiski nejūtams uzkrājumu veidošanas paņēmiens ir banku piedāvātā kartes maksājumu noapaļošanas funkcija. To var aktivizēt savā internetbankā vai arī sazinoties ar banku. Šī krājrīka darbības princips ir vienkāršs - pēc katra ar karti samaksāta pirkuma jūsu uzkrājumā tiek ieskaitīta starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro summu. Piemēram, samaksājot veikalā 2,75 eiro, jūsu uzkrājuma kontā tiek pārskaitīti 0,25 eiro. Tādā veidā var sakrāt smuku summu. Vairāk par šo pakalpojumu jautājiet savai bankai. 

Iespējams arī dot bankai rīkojumu ik mēnesi noteiktā datumā automātiski veikt regulāro maksājumu uz jūsu norādīto kontu. Respektīvi, veikt maksājumu pašam sev.  Svarīgi ir uzkrājuma naudu turēt atsevišķi kontā, nevis pie saviem ikdienas tēriņiem. Galvenais ir nepadoties kārdinājumam un šo “drošības spilvenu” neaiztikt. 

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam

Atbalstot Ukrainu, mēs visi kopā varam vērsties pret Kremļa melu mašinēriju. Atpazīsti izplatītākās manipulācijas metodes, atmasko tās un tādējādi apklusini dezinformācijas izplatību! #StopPutin #StandWithUkraine️

Kremļa izplatītie meli: 

Ukrainas pilsētas Mariupoles dzemdību namā un bērnu slimnīcā  esot bijusi izvietota "ukraiņu nacionālistu" bāze, to ir ieņēmuši bataljona “Azov” kaujinieki un citi radikāļi. 

Fakti:

Krievijas aviācijas uzlidojumā Mariupoles centrā sagrautajā ēkā atradās dzemdību nams un bērnu slimnīca. Bojā gājuši trīs cilvēki, tostarp viens bērns, bet ievainoti 17 cilvēki, kuru vidū arī grūtniece. Viltus apgalvojumi par ēku kā militāru objektu izmantoti, lai attaisnotu uzbrukumu civiliedzīvotājiem.

ANO Iedzīvotāju fonda vadītājs Ukrainā H.Nadals atzinis, ka Mariupoles dzemdību nams nav vienīgā šāda tipa medicīnas iestāde, kas cietusi uzbrukumā – ir sagrauti arī dzemdību nami  Žitomirā un Harkivas Saltivskas dzīvojamajā rajonā. Mediji vēstī, ka kopumā Ukrainā sagrautas vairāk nekā 30 slimnīcas. 

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/ltvzinas/videos/487495226172690

https://www.bbc.com/news/world-europe-60675599