Ir pagājis grūtais un sarežģītais 2020. gads, nesot sev līdz  pasauli un arī Latviju satricinājušo Corona-19 virusa pandēmiju. Daudzi labi nodomi un tālejoši plāni palikuši nerealizēti, vai arī risināti tikai daļēji. Šī situācija , nenoliedzami, ietekmējusi arī biedrības ‘’LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” darbību. Tomēr, neskatoties uz visu, varam uzskatīt, ka pat šajos valstij un mums visiem smagajos apstākļos esam spējuši daudz ko paveikt. Galvenokārt jau pateicoties mūsu valdes locekļu , biedru un atbalstītāju pašaizliedzīgajai un aktīvajai darbībai.

  Vēlos pateikties visiem , kas mūs atbalstīja un aktīvi līdzdarbojās, vispirms jau  LSKA valdes loceklēm :

 Lilitai Kalnājai , kas izstrādāja un sekmīgi vadīja vairākus projektus, kā Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu „Aktīvs seniors Latvijā”, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstīto projektu „Rīgas seniors LR Saeimā” un Rīgas domes Labklājības departamenta atbalstīto projektu „Rīgas seniors Dobelē.” Kalnājas kundze visas ar šo projektu realizāciju saistītās norises atspoguļoja arī LSKA mājaslapā. 

Inesei Šveklei , kuras vadītās biedrības „Svētās Ģimenes māja” telpās  LSKA dota iespēja organizēt visus ar minētajiem  projektiem  saistītos pasākumus, šīs biedrības biedri bija visaktīvākie visu rīkoto pasākumu dalībnieki. Švekles kundze neliedza praktiskus padomus un rada risinājumus arī kā vislabāk noorganizēt pasākumus ar  Covid-19 saistīto ierobežojumu laikā.

Astrīdai Bēterei,  par viņas ļoti aktīvo atbalstu gan apzinot Latvijas valsts vienaudžus Alūksnes novadā, gan arī organizējot LSKA pasākumus šo simtgadnieku sveikšanai, kā arī pārstāvot LSKA šajā reģionā.

Liesmai Neipreisai , par viņas aktīvo līdzdalību apzinot Latgales reģiona senioru biedrību aktuālās problēmas, iesakot kandidātus reālai iespējamā LSKA  atbalsta saņemšanai, kā arī par  mūsu dalīborganizācijas biedrības RASA biedru iesaistīšanu LSKA organizētajos pasākumos.

Liela pateicība pienākas LSKA biedrei Veltai Puriņai, kas, būdama  Labestības gada patronese, iesaistījās dažādu ar senioru dzīves labklājības uzlabošanu saistīto jautājumu risināšanā.

 

 Arī atsevišķās biedrības, LSKA biedres, devušas savu ieguldījumu LSKA veiksmīgā darbībā un pelnījušas atzinību un pateicību.  

Biedrība „Sudraba pavediens”  aktīvi piedalījās LSKA rīkotajos pasākumos un, neskatoties uz attālumu, rada iespēju kopā ar pārējiem biedriem piedalīties projekta „Rīgas seniors Dobelē” rīkotajā pasākumā, kura laikā aizrautīgi un interesanti dalījās savā pieredzē.

Biedrība „Par taisnīgumu un atklātību”, kuras biedre, juridisko zinātņu maģistre Barba Ģirgensone  projektu „Aktīvs seniors Latvijā” un „ Rīgas seniors LR Saeimā” ietvaros veikusi detalizētu esošo normatīvo aktu analīzi un sniegusi virkni priekšlikumu šo aktu grozīšanai un papildināšanai senioru dzīves apstākļu uzlabošanai. Priekšlikumi iesniegti arī LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Biedrība „Mazirbes draugu kopa”  aktīvi atbalstījusi LSKA darbību, apzinājusi Kurzemes veco ļaužu pansionātu darbības problēmas, ieteikusi Dundagas veselības centru kā tādu, kam ļoti būtu nepieciešams materiāls atbalsts tieši guļošo pacientu aprūpei nepieciešamā inventāra iegādei. LSKA mājas lapā  vairākkārt ievietoti interesanti materiāli par lībiešu tautas tradīcijām.

  LSKA sekmīga darbība nebūtu iespējama bez vairāku atbalstītāju un ziedotāju līdzdalības. Mūs ir atbalstījusi radio programma Radio 4,  kura gandrīz stundas garumā deva iespēju stāstīt par LSKA un tās darbību, izdevniecības „ŽURNĀLS SANTA” iknedēļas laikrakstā „IEVAS Padomu Avīzē” stāstīja par mūsu pret senioriem vērstās vardarbības pētījumu atklājumiem un ierosinājumiem tos novērst,  reģionālie laikraksti Alūksnē, Dobelē un Mazsalacā ievietojuši aprakstus par LSKA aktivitātēm, daudzkārt LSKA preses relīzes bez LETA publicējis arī Sabiedrības integrācijas fonds. 

Ieguvām jaunus draugus un sadarbības partnerus Dundagā, Alūksnē, Cēsīs un Mazsalacā.

Lielu finansiālo atbalstu sniegusi LSKA ilggadējā atbalstītāja un sadarbības partnere SIA DelfinGroup/Banknote, pateicoties šim atbalstam esam spējuši realizēt vairākas labdarības akcijas.

   Vēlreiz, izsakot visdziļāko pateicību par aktīvo darbu, sniegto atbalstu un cerot, ka 2021. gads  ar jūsu līdzdalību dos iespēju sekmīgi turpināt iesākto un arī uzsākt jaunus projektus, kas virzīti Latvijas senioru dzīves apstākļu uzlabošanai,

 

Cieņā 

LSKA valdes priekšsēdētāja     Astrīda Babāne

Turpinām iepazīstināt ar lībiešu parašām.

 

Tagad stāsts par tradīcijām Ziemassvētkos.



 Taļžpivād – Ziemassvētki;25.12.

 

Ziemassvētki vissenākajos laikos bija tumsas spēku, burvestības un baiļu laiks, jo dabā notika izšķirīgs pagrieziens, kura iznākums ļaudīm piekrastes ciemos likās grūti paredzams. Tādēļ uz durvīm zīmēja krustus, lai atvairītu burvjus, istabā visu Ziemassvētku nakti dedzināja uguni, uz galda turēja atvērtu Bībeli. Reizēm to naktī atnāca palasīt Marija vai Māra, bet varbūt Jūrasmāte. Šīs svētās un mīlētās būtnes lībiešu prātos bieži bija savijušās.

Ziemassvētku naktī gāja vērot debesis. Ja tās bija skaidras un zvaigžņotas, bija gaidāmi labi zvejas lomi. Taču vajadzēja arī paturēt atmiņā, kurā pusē bija vairāk zvaigžņu. Tur tad arī vasarā lika zvejas rīkus. Zvaigžņu daudzums arī droši liecināja, ka lopiem dzims daudz mazuļu.

Jaunākos laikos Ziemsvētki, Vecgada vakars, Jaunā gada sagaidīšana bija ar līdzīgām ierašām. Sevišķi daudz zīlēja, lai izzinātu precību iespējas nākamajā gadā.

Kad lībiešu mājās sāka pušķot Ziemassvētku eglīti, šie svētki kļuva par bērnu mīļākajiem, gaišākajiem svētkiem. Visi vecie ļaudis vienmēr turēja atmiņā un stāstīja mazbērniem gan par eglītes mirdzošo brīnumu, gan braucienu kamanās uz baznīcu cauri sniegiem un zem zvaigžņotām debesīm.




Ticējumi:

”Ja burvis nobūris tīklus, ka zivis vairs tajos nelien, jāņem no burvja pēdām trīs saujas smilšu, jāuzkaisa tīkliem, tad zivis atkal līdīs tīklos.”

(teicējs nezināms, publicēts Jūrniecības rakstu krājumā)

 

 „Jaungada naktī dara tāpat kā Ziemassvētku naktī. Kādus meža dzīvniekus redz, tāda laime būs. Ja meita redz vilku, tad izies pie vīra, puisis dabūs sievu. Ja lapsu redz, tad sadedzinās drēbes, ja zaķi – tad ir bailīgs, ja vāveri – tad savainos rokas un kājas”.” 

(Vaid – Vaide, teicējs Andrejs Launics)

 

Ziemas laika rotaļa:

„Činku, činku, grabu grab, ceļa vīra ragutiņu.

Tie ne činku, tie negrab, tie radziņi sasaluš!

U tu nāks, e?

Se piši sōrik nik, tas viegli danco,

Tas mazes strupdeguns, tas smukidancā!”

(teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)

 

Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu paradumu tekstus no 127.lpp.

 

Sklandu rauši

 

Foto Ainars Gaidis

Zoja Sīle grāmatā  „Katram nostūrim savi paradumi” stāsta:

TOLAKŪ - ziemas mēnesis (decembris)



Barbaras diena, 4.12.

 

Pavisam tuvu Katrīnām ir Barbaras diena, kura ir arī galvenokārt sieviešu svētku diena. Nedrīkstēja aust ar stellēm, lai aitas neklibotu. Lai aitas ganībās negrieztos uz vietas, nedrīkstēja vērpt dziju un malt ar rokas dzirnavām. Bet, ja kāda lībiešu ciema sieva šuva, tad aitām varēja dzimt akli jēri.

Arī Barbarās gāja ķekatās, jo sevišķi aitām par godu. Ķekatnieki, atdarinot aitas, vilka otrādi apgrieztus aitādas kažokus, pielika aunu ragus, starp kājām ar salmiem piebāztus cimdus, kaklā kāra ganību zvanus. Ziemā taču bija jādzimst jēriem, tādēļ ķekatnieces dauzīja kājas, blēja un visādi vēlēja labu ganāmpulka pieaugumu. 

Dziedāja arī īpašas dziesmas.

 

Tautasdziesma::

”Baltaitiš jūre peld,

Dzeltenems radziņems,

Rīgs kungsskrēj pakaļe,

Sadrabiņ/ mērīdams.

Cits pakaļ pakratij, cits bikšels sakratij,

Cits solīj sov dēliņ man sūtīt precibes.”

(teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)

 

Sakāmvārdi:

„Aitām vilka spalva neaug” 

(Lūž – Lūžņa, teicējs Jānis Belte)

 

Mīkla:

„Muti dod, matus plēš, ar kājām sper.”

( Pakulu vērpšana)

(Irē – Mazirbe, publicēja E.N.Setele)

 

Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu paradumu tekstus no 125.lpp.

2020. gada "Dod pieci!" fokusā vardarbības mazināšana ģimenēs. Aicinām piedalīties!

Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad norit no 17. decembra plkst. 12:00 līdz 23. decembra plkst. 20:30. Tās ir 152,5 stundas tiešraides. Latvijas Radio 5 – Pieci.lv īpašā Stikla studija atradīsies Rīgā, Doma laukumā.

Šī gada labdarības maratons “Dod pieci!” pievērsīsies vardarbībai ģimenē – sarežģītam un daudzslāņainam tematam, runājot gan par emocionālo, fizisko, finansiālo un cita veida vardarbību ģimenes locekļu starpā, gan par sekām un rīcības scenārijiem, lai dotu iespēju sākt dzīvi no jauna. Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Viena dziesma Latvijas Radio 5 - Pieci.lv ēterā par minimālo ziedojumu 5 eiro palīdzēs stundu būt drošībā cilvēkam, kurš bēg no vardarbības ģimenē. 

Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi tiks nodoti Ziedot.lv rīcībā, lai cilvēkiem, kuri vēlas izrauties no vardarbības, nodrošinātu atbalstu akūtu un neatliekamu situāciju risināšanai - īslaicīgai pajumtei, medicīniskai palīdzībai un ekspertīžu apmaksai, ēdienam, transportam, mentoram, kas aiz rokas izved cauri procesam, jo bieži cietušie uz to vienkārši paši nav spējīgi u.c. Par ziedojumiem tiks sniegta palīdzība, kas vardarbības upuriem nepieciešama šeit un tagad, bet ko nenodrošina valsts vai pašvaldība, un uz ko nevar gaidīt ilgstoši. 

Par "Dod pieci!"

Jau septīto gadu Latvijas Radio 5 – Pieci.lv organizē labdarības maratonu “Dod pieci!”. Tā ir daļa no starptautiska projekta “Serious Request,” kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Labdarības maratona primārais mērķis ir cilvēciskākas vides veidošana, jo katrs “Dod pieci!” stāsts ir par labāku un cilvēciskāku sabiedrību.



( materiāls sagatavots izmantojot projekta interneta resursus) 

Pēc divām nedēļām no Mārtiņiem svinēja Katrīnas, kad pretstatā iepriekš Mārtiņiem galvenās bija meitas, kuras ietērpās baltās kleitās vai apsedzās ar palagiem, tā kļuva skaistas un baltas. Tās tika pielīdzinātas līgavām, bet, lai būtu vēl krāšņākas, greznojās ar krāsainām lentām, lakatiem un jostām, atgādinot arī Meteņu  jeb Vastlāvju ķekatniekus. Katrīnas baltās meitas reizumis arī tēloja kāzu gājienu, dancojot un dziedot.

Cienastam deva desas, pupas un zirņus, taču, tā kā rudens bija bagāts laiks, cienāja arī ar konfektēm un kliņģeriem, kā jau meitenēm piedien. Arī Igaunijā baltās ķekatnieces ir zināmas, tās tiek pretstatītas Mārtiņdienas nejaukajiem puišiem.

 

Tika vēroti un salīdzināti arī laika apstākļi šajās dienās, sasaistot arī ar Andrejiem (30. novembrī), kaut tos īpaši nesvinēja. 

Tomēr Andrejos zīlēja, pirms gulētiešanas vārīja „mēmo putru”, kuru nogaršojot nedrīkstēja runāt  vai smieties, lai sapnī ieraudzītu savu nākamo.

 

Mīkla:

„Maza, maza meita, simts villaiņu apkārt” 

 (Vista) ( Sīkrog – Sīkrags, teicējs Pēteris Dambergs)

 

Sakāmvārds:

„Mārtiņš apglabā, Katrīna apsedz, Andrejs izārda”

(Vaid- Vaide, teicēja Paulīne Kļaviņa) 

 

Katrīnas dziesma:

„Katrīnas tēvam bij’ deviņi dēli,

Tie visi deviņi – amata brāļi.

Trīs bundzinieki, trīs svilpotāji,

Trīs vilka zvejtīklu gar jūras malu.”

(teicējs nezināms, no ansambļa „Līvlist” arhīva)



Materiāls sagatavots izmantojot grāmatas „Katram nostūrim savi paradumi” Zojas Sīles sagatavotos lībiešu paradumu tekstus no 124.lpp.

 

Service by Chukmasoff