Aktuālitātes

: Autors LSKA; Aktuālitātes; 28 maijs 2021; 1079 skatījumi

Piedalījāmies Labklājības ministrijas Senioru lietu padomes sēdē

Lai nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību pensionāru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē darbojas

Senioru lietu padome.

Labklājības ministrijas Senioru lietu padomi vada ministrs.

Padomes locekļi ir valsts iestāžu pārstāvji no Labklājības, Veselības un Kultūras ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Komisijas loceklis ir arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis.

Pensionāru intereses aizstāv padomes locekļi no biedrībām „Latvijas Pensionāru Federācija”, „Rīgas aktīvo senioru alianse” un „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”.

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” Senioru lietu padomes locekļi ir biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, valdes locekle Lilita Kalnāja un juriste Barba Girgensone

26.maijā tikām aicināti uz Senioru lietu padomes attālināto tikšanos, kuru vadīja ministre Ramona Petraviča.

Padomē tika izskatīti šādi jautājumi:

1) pensiju indeksācija 2021.-2022.gadā;

2) priekšlikumi par piemaksas pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim saņēmēju loka paplašināšanu;

3) minimālo pensiju aprēķināšanas un finansēšanas turpmākā attīstība;

4) citi Senioru lietu padomes dalībnieku interesējošie

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska tikšanās dalībniekus iepazīstināja ar labi un pārskatāmi sagatavotu pensiju aprēķinu un budžetā pieprasījumu prezentāciju. To arī lūdzām nodot mūsu biedrībai, ko apspriedīsim tuvākajā valdes sēdē 28. maijā.

Par paredzamajām izmaiņām un turpmākajiem atbalstiem pensionāriem savu redzējumu sniedza biedrības „Latvijas Pensionāru Federācija” priekšsēdētāja Aija Barča. Izteicām savu skatījumu un piekritām A.Barčas vērtējumam.

Mūsu biedrība ierosināja iekļaut 26.maija Senioru lietu padomes darba kārtībā jautājumu par termina "seniors" definējuma noteikšanu MK noteikumos.
Mg.iur. Barba Girgensone LSKA juriste, andragogs, Banku augstskolas un RISEBA lektore sagatavoja kopā ar biedrības vadību iesniegumu un pamatojumu šim jautājumam.

Senioru lietu padomē notika diskusija par šo jautājumu, kur mūsu juriste Barba Girgensone visiem paskaidroja nepieciešamību pieņemt definējumu.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa bija sagatavojusi un sniedza mums plašu apskatu par šī definējuma pielietojuma iespējām mūsu valstī un citās ES valstīs.

Uzsākām diskusiju, kuru turpināsim sadarbojoties ar ministriju.

Pievienojam mūsu iesniegumu:

2021.gada 19.maijā Nr.02/ 10-21

Latvijas Republikas

Labklājības ministrijai

Skolas iela 28, Rīga, LV-1331

Par senioru interešu aizstāvību

Latvijas Senioru kopienu apvienība SIF mikro projekta „Aktīvs seniors Latvijā” ietvaros veikusi pētījumu par vairākām identificētām problēmām, kas skar senioru mantiskās un nemantiskās intereses.

Uzskatot, ka LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai šis pētījums varētu kalpot par informatīvo materiālu, risinot ar senioru problēmām saistītos jautājumus, ierosinot papildinājumus un grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas tieši skar senioru intereses, šo pētījumu 2020.gada 1.oktobrī klātienē iesniedzām komisijas priekšsēdētājam Skrides kungam.

Esam kopsavilkumu no Saeimā iesniegtā pētījuma pārskata nosūtījuši Labklājības ministrijai. Tā kā šajā kopsavilkumā skartā problemātika ir aktuāla arī pašlaik, tad vēlamies iekļaut 26.maijā paredzētās Senioru lietu padomes attālinātās tikšanās darba kārtībā jautājumu par „senioru” vecuma definējumu.

Pamatojums: Dažādos sociāli ekonomiskās un labklājības politikas plānošanas dokumentos, ir ietverts termins „seniors”. Savukārt normatīvajos aktos (likumos, MK noteikumos) šis termins netiek lietots. Atbilstoši normatīvā akta mērķim attiecīgā normatīvā akta regulējums tiek attiecināts uz: pensionāru, darba meklētāju, trūcīgu personu, maznodrošinātu personu, vientuļo pensionāru, vecāka gada gājuma nodarbināto, gados vecāku nodarbinātu personu u.c.

Tas nozīmē, ka Latvijā (arī citās ES valstīs) normatīvajos aktos senioru grupas robežas un pārejas vecums nav noteikts, kā arī nav noteikts vecums, kuru var definēt kā “seniora vecumu”.

Centrālās statistikas pārvalde par demogrāfiskās novecošanas sākumpunktu uzskata vecumu – 60 gadi un vairāk. Ja šīs grupas īpatsvars ir 12%, salīdzinot ar kopējo iedzīvotāju skaitu, tad valsts tiek uzskatīta par demogrāfiski novecojušu.

Savukārt attiecībā uz nodarbinātības jautājumiem, dažādiem nodokļu un/vai maksājumu atvieglojumiem, kā galvenais kritērijs tiek piemērots pensijas vecums (pieņemot, ka tas ir 65 gadi), kaut dažām amatu kategorijām pensijas vecums ir mazāks, kā arī atšķirīgs pensijas vecums ir personām, kas saņem citas valsts pensiju, vai arī kā kritērijs noteikts 50 gadu vecums.

Dažādi dienesti vai pakalpojumu sniedzēji, kas piešķir atlaides par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, par senioru vecumu definē 55 gadus.

Senioru interešu aizstāvības kontekstā būtiski ir noteikt senioru vecuma definējumu, kas pēc LSKA veiktās analīzes nosakāms kā 55 gadi. Šis definējums būtu iekļaujams 2018.gada 27.martā izdotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 173 „Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”.

Ar cieņu

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”

Valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne

Juriste Barba Girgensone

: Autors LSKA; Aktuālitātes; 23 maijs 2021; 1002 skatījumi

Vēstule draugiem

Sveicinātas jaukās dāmas un cienījamie kungi!

Sveicu Jūs Vasarsvētkos!

Pēc ziemas, pēc sala un pēc rūpēm un raizēm ir atkal klāt Svētki!

Neticami, jo ārā valda aukstie vēji, kas liek cilvēkam drebināties un īdzīgi savilkt seju::”Kādi svētki? Par kādu vasaru Jūs runājiet? Vasaras nav un nebūs! Tās ir kalendāra blēņas!”

“Labi, labi”, es atraucu.

Lai būtu blēņas, bet uz baznīcu aiziesim.Pēc baznīcas vīniņu iedzersim,pie stūra padrebināsimies un tad dosimies paklejot pa Rīgas bulvāriem. Uzsmaidīsim garāmgājējiem, novēlēsim viņiem

Priecīgus Vasarsvētkus, atcerēsimies bērnību, kāda nu katram tā bijusi.

“Ak, skaistā jaunība, jel atgriezies!”

Vai jūtat,es Jūs vedinu uz draiskulībām! Jums kā galvaspilsētas varoņiem vajadzētu ļauties un saukt::”Mēs jau sen to bijām pelnījuši!”

Es neapstāšos pie Vasarassvētkiem, par to Jūs dzirdēsiet baznīcā un vēl kundzes un kungi esat

izglītoti šajos jautājumos.

Es ar Jums parunāšos par ko citu. Parunāšos par Dievu.

“ Kādā aukstā Brīvdienu vakarā mazs sešus vai septiņus gadus vecs zēns stāvēja skatloga priekšā. Bērnam nebija kurpju, un viņa drēbes bija tīrās skrandas. Jaunā sieviete, kas gāja garām,

zēna bāli zilajās acīs varēja izlasīt ilgas.Viņa paņēma zēnu aiz rokas, ieveda veikalā un nopirka zēnam jaunu apavu pāri un jaunu siltu apģērbu.

Kad viņi iznāca ārā, jaunā sieviete teica:”Tagad tu vari iet mājās un tev būs jaukas brīvdienas.

Zēns palūkojās viņā un vaicāja;”Kundze,vai Jūs esiet Dievs?

Viņa zēnam uzsmaidīja un atteica:”Nē, dēls,es esmu tikai viens no viņa bērniem.

Zēns tad teica:”Tā jau zināju, ka jums ir kāds sakars.

Un tagad no personīgās dzīves: Savu apzinīgo mūžu strādāju skolā. Kādā ļoti aukstā ziemas dienā 3.klases meitenīte atnākusi uz skolu kleitiņā un plānā jaciņā. Tas bija laiks, kad no ārzemēm nabadzīgajai Latvijai sūtīja drēbes.Es sameklēju vienu no maisiem, parakājos un atradu labu, siltu mētelīti meitenei.Piemērīju un derēja.. Meitene bija laimīga,nebija jāuztraucās, ka ceļā uz mājām nosals.

Pēc gadiem satiku meiteni, biju jau aizgājusi pensijā, skolā vairs nestrādājuun viņa man teica:

“Skolotāj, es Jūs nekad neaizmirsīšu! !”

Es arī, protams,nekad neaizmirsīšu meiteni. Mums katram ir iespējas, izdevība palīdzēt, pažēlot, iemīlēt!

Bibliotekā palūdziet,varbūt kādam ir mājās grāmata “Kā cāļa zupa sievietes dvēselei” Tur ir stāsti, kas sasildīs sirdis un modinās sievietes pašapziņu.Arī par ģimeni un patiesu mīlestību.

Nu, tā izvērtās Vasarssvētki! Lai skaista Jums ši diena!

Cieņā un mīlestībā! Sarmīte Mazsalacā.

: Autors LSKA; Aktuālitātes; 19 Aprīlis 2021; 1075 skatījumi

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” dāvina Dobeles novada mājaprūpētājiem inventāru

Biedrība turpina 2020. gadā uzsākto Latvijas senioru kopienu, sociālo iestāžu un senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ilggadējais sadarbības partneris un atbalstītājs AS „DelfinGroup” (Banknote).

AS “DelfinGroup” mārketinga direktors Miks Miķelsons norāda, ka uzņēmums sadarbībā ar biedrību labdarības akcijas plāno veikt regulāri. “Viens no mūsu darbības virzieniem ir rūpes par senioriem, tādēļ sadarbībā ar LSKA identificējam, kāds atbalsts konkrētai sociālās aprūpes vietai ir nepieciešams, un palīdzēsim attiecīga aprīkojuma vai medicīniskā inventāra vai materiālu iegādē.”

gada martā biedrība uzrunāja Dobeles novada Sociālā dienesta vadību un piedāvājām palīdzību. Novada Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne, izvērtējot aktuālās vajadzības, ieteica ziedojumā iegādāties aprūpētāju darba inventāru dienesta struktūrvienībai Aprūpe mājās birojam.

„Aprūpe mājās–

pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt”

(LR Sociālo pakalpojumu un sociālā palīdzības likums).

Aprūpes mājās biroja vadītāja Ilona Sjakste par darbu saka:

„Lai palīdzētu cilvēkiem, kuri vecuma, funkcionālo traucējumu, fiziskās invaliditātes vai slimības dēļ nespēj pilnībā vai daļēji nodrošināt sev personīgo aprūpi, veikt mājas darbus un risināt ar sadzīvi saistītus jautājumus, nezaudējot savu drošo vidi – mājas, pastāv iespēja saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā.”

Dinamika ( pakalpojumu saņēmēju skaits) 2018.-2020.

	2018.	2019.	2020.
Aprūpes mājās pakalpojums	69	72	69

„Aprūpes mājās birojs palīdz personām, kurām nepieciešama palīdzība mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē:

palīdz nodrošināt ēdienreizes;
pārtikas, medikamentu iegāde, piegāde;
palīdz dzīvesvietā veikt ikdienas mājas darbus;
palīdz samaksāt maksājumus.

Aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts Dobeles pilsētā, pagastu centros un pagastu attālākās teritorijās, viensētās laukos.”

gadā aprūpi mājās saņem līdz 60 personas. Lielākā daļa aprūpējamo ir senioru vecuma.

Taču, kā stāsta pakalpojuma sniedzēja biroja vadītāja Ilona Sjakste, visas septiņas aprūpētājas, kas strādā birojā, arī ir senioru vecuma. Par ziedojumu biedrības iegādātais aprūpes inventārs - Putekļu sūcējs-tvaika tīrītājs SV 7 un Logu tīrītājs WV 2 Premium 10 years edition – būs noderīgs atbalsts uzkopjot aprūpējamo dzīves vietas.

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne saka:

“Palīdzība senioriem, kuri paši par sevi pietiekamā mērā parūpēties vairs nespēj, ir viens no būtiskākajiem LSKA uzdevumiem, un mēs esam ļoti gandarīti, ka, pateicoties AS „DelfinGroup” finansiālajam atbalstam, spējam palīdzēt cilvēkiem, kuriem mūža nogalē nepieciešams atbalsts.”

aprīlī LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un Dobeles novada Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne parakstīja ziedojumā iegādātās Mantas nodošanas – pieņemšanas līgums, kur norādīts:

„.1.Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma jomas „Veselības veicināšana” un „Trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana”, kas piešķirta Mantas devējam.

.2.Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot veselības veicināšanā un trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanā Dobeles novada Sociālā dienesta struktūrvienības Aprūpes mājās esošajiem pacientiem.”

Ziedojuma nodošanā piedalījās biedrības pārstāves Lilita Kalnāja un Andra Viļķina, Dobeles novada Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne, dienesta vadītājas vietniece Aija Renga un Aprūpe mājās biroja vadītāja Ilona Sjakste. Visa ziedojuma nodošana notika ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus – ar maskām un neuzkavējoties ilgstoši.

Par notikušo Dobelē 12. aprīlī varat arī skatīt foto stāstu mājas LSKA lapas www.lskapavieniba.lv sadaļā Galerija.

Mājaprūpes inventāra saņemšana, no kreisās: Aija Renga, Lilita Kalnāja un Ilona Sjakste

Līguma parakstīšana, no kreisās: Beata Limanāne un Lilita Kalnāja

: Autors LSKA; Aktuālitātes; 10 maijs 2021; 926 skatījumi

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” dāvina Mazsalacas slimnīcai medicīnas inventāru

Biedrība turpina 2020. gadā uzsākto senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ilggadējais sadarbības partneris un atbalstītājs AS „DelfinGroup” (Banknote).

Biedrība turpina 2020. gadā uzsākto senioru sociālā atbalsta programmu, kuru finansē ilggadējais sadarbības partneris un atbalstītājs AS „DelfinGroup” (Banknote).

2021. gadā saņēmām ziedotāju atbalstu paredzamajiem pasākumiem visos Latvijas reģionos. Plānots piecpadsmit sociālās aprūpes iestādēm, slimnīcām, pansionātiem un biedrībām nodot lietošanā medicīnas inventāru un materiālus, ko iegādāsimies par ziedojumā saņemtajiem līdzekļiem.
2021. gada martā nodevām Dobeles novada Sociālā dienesta Aprūpe mājās birojam inventāru.
Mazsalacas Sociālā dienesta vadītāja Agrita Bērziņa aprīļa mēnesī atsaucās mūsu piedāvājumam un kopā ar slimnīcas vadītāju Edgaru Grandānu apzināja inventāra nepieciešamību, pasūtīja nepieciešamo.
Mazsalacas slimnīca:
„2015. gada 23. jūnijā apritēja 15 gadi, kopš Mazsalacas slimnīca pārcēlusies jaunajās slimnīcas telpās. Kā klājies slimnīcai šajā laika periodā? Īsa ekskursija vēsturē.
Stāsta slimnīcas direktors Edgars Grandāns:
Tagadējā slimnīcas ēka tika celta 80. gados. To iesāka celt kolhozs “Mazsalaca” ar domu tur izvietot bērnudārzu. Ēka tika celta stūru stūriem, katrai bērnudārza grupiņai paredzot savu “spārnu”. Lai arī tipveida padomju celtne, tam laikam tā skaitījās ļoti moderna. Pienāca 90. gadi, kolhozs beidza pastāvēt, un ēka netika pabeigta - bija uzbūvētas tikai ēkas sienas. Tas bija brīdis, kad sākās denacionalizācijas process, un vecā slimnīca un poliklīnikas ēka atguva īpašniekus. Lai arī sadzīvojām diezgan labi, tomēr savs ir savs, tāpēc sākām meklēt iespējas, kur pārcelt slimnīcu un poliklīniku. Nonācām pie lēmuma, slimnīca būs ceļama nepabeigtajā bērnudārza ēkā. Toreiz problēmas risināšanā ļoti aktīvi darbojās pilsētas dome, palīdzēja arī rajona padome. No Saeimas iniciatīvu uzņēmās Anta Rugāte, kas šeit pat organizēja talkas. 1994. gadā sākās ēkas pārprojektēšanas darbi, gāzām ārā sienas, domājām, kā to pielāgot, jo slimnīcai vajadzēja citu - apvienotu plānojumu. Tai pat gadā uzsākām būvniecības darbus. Toreizējais ministru prezidents Valdis Birkavs no Valsts rezerves fonda piešķīra mums 300 000 latu. Visu šo naudu gandrīz paguvām apgūt, bet tad nāca trieciens, ko neviens negaidīja - bankas Baltija krahs, un tas būvniecību apstādināja, jo no valsts neviens vairs nekādu naudu nedeva. Par laimi pirmajā būvniecības etapā jumts bija uzlikts, logi ielikti, un ēka bija saglābta. Braucot uz Mazsalacu vizītēs, ēku ievēroja mūsu Vācijas sadarbības partneri no Giterslo. Viņi par to ieinteresējās, minot, ka latviešiem ir tāda savāda īpašība - pie pirmajām grūtībām nolaist rokas. Tā nu uzņēmējs Bruno Klaine un viņa ģimene uzņēmās palīdzēt gan ar līdzekļiem, gan organizatoriskām lietām. Tagad slimnīcas tiek būvētas par daudziem miljoniem eiro, toreiz mēs to uzbūvējām par apmēram miljonu, kas ir ārkārtīgi maza summa. Daudz kas no iekārtojuma un apdares ir pielāgots no Vācijā demontēta pansionāta, ko vācieši kā humāno palīdzību sūtīja mums. 2000. gadā darbus pabeidzām un slimnīcu varējām atklāt………
2003. gadā kā pirmie Latvijā sākām pievērsties paliatīvai aprūpei - šo aprūpes virzienu iepriekš neviena slimnīca nebija īsti gribējusi ņemt, jo paliatīvie slimnieki skaitījās neperspektīvi. Tā tiešām ir specifiska lieta, bet varu teikt, ka mūsu personāls pa šo laiku ir kļuvis pieredzējis un ir apguvis šī specifiskā darba iemaņas, tāpēc paliatīvās aprūpes jomā mēs joprojām jūtamies pietiekami varoši…….
2009. gadā nāca valstisks lēmums, ka visas mazās slimnīcas, kas nav rajona slimnīcas, jāpārprofilē par dienas stacionāriem. Arī mēs par tādu kļuvām, bet tad pārgājām uz nišu, kurā aprūpējam slimniekus ar starpstāvokli starp medicīnisko un sociālo aprūpi.”
( intervija MAZSALACAS NOVADA PAŠVALDĪBAS IZDEVUMĀ JŪNIJS / 2015 • NR.6)
2021. gadā slimnīca turpina savu darbu, stacionārajā daļā atrodas medicīniskās sociālās aprūpes gultas un paliatīvās aprūpes gultas, dienas stacionāra gultas, kopā piecdesmit piecas. Slimnīcas pacienti ir no Mazsalacas novada un tuvējās apkārtnes. Tiek piedāvāti pakalpojumi. Slimnīcā strādā četrdesmit speciālisti, medmāsas un darbinieki. Mazsalacas novadā slimnīca ir liels darba devējs un lielākais nodokļu maksātājs.
Varējām slimnīcai un sociālajam dienestam mājaprūpei nodot tik nepieciešamo Covid-19 slimniekiem skābekļa aparātu. Tam pielietojums atradīsies vienmēr arī pēc pandēmijas. Nodevām arī medicīnas palīglīdzekļus un inventāru.
6. maijā LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un Mazsalacas novada Sociālā dienesta vadītāja Agrita Bērziņa parakstīja ziedojumā iegādātās Mantas nodošanas – pieņemšanas līgumu, kurā norādīts:
„.1.Mantas lietošanas mērķis ir Sabiedriskā labuma joma „Veselības veicināšana”, kas piešķirta Mantas devējam.
2. Mantas pieņēmējs apņemas mantu lietot veselības veicināšanā Mazsalacas novadā.”

Ziedojuma nodošanā piedalījās biedrības pārstāve Lilita Kalnāja un slimnīcas direktors Edgars Grandāns. Pasākumā piedalījās biedrības „Mazsalacas draugi” vadītāja Santa Hincenberga.
Pateicamies par atsaucību, foto mirkļu iemūžināšanu un dalību mantas nodošanā Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistei Anetei Gluhai.
Biedrība pateicas slimnīcas direktoram Edgaram Grandānam par dāvāto slimnīcas skaistās ēkas gleznu. Saņēmām no Agritas Bērziņas Mazsalacas novada suvenīrus. Tagad kafiju dzersim no krūzēm ar Skaņā kalna attēlu.

Paldies slimnīcas vadībai un sociālajam dienestam par jau paveikto.

Vēlam sekmes mūsu sabiedrībai un īpaši senioriem tik nepieciešamajā aprūpes darbā!

Visa ziedojuma nodošana notika ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus – ar maskām un neuzkavējoties ilgstoši.

Par notikušo Mazsalacā 6.maijā varat mājas lapas www.lskapavieniba.lv skatīt foto stāstu sadaļā Galerija.