Sākot ar 1. martu, ikviens Latvijas iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem -  izglītību, medicīnu, zobārstniecību, iemaksām pensiju fondos u.c., taču daudziem gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti.

Obligāti 2021. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2021. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro – līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem  saistībā ar  progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, kā arī visiem tiem, kuri:

• veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);
• guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no ES dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;
• guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, ienākumi no personiskās mantas pārdošanas);
• guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu);
• guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Savukārt, lai atgūtu attaisnotos izdevumus, brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju šogad varēs iesniegt ne tikai par 2021. gadu, bet arī par 2020. un 2019. gadu, bet līdz 2022. gada 16. jūnijam – vēl arī par 2018. gadu.

Kā iesniegt deklarāciju

Lai iesniegtu gada ienākumu deklarāciju, vispirms jāpieslēdzas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai, interneta pārlūkā ierakstot eds.vid.gov.lv. 
Sistēmai var pieslēgties iepriekš piešķirtu  lietotājvārdu un paroli, e - parakstu vai izmantojot autentifikācijas sistēmu Latvija.lv. 

EDS sistēmas pirmajā lapā redzamas dažādas izvēlnes. Viena no tām - “Gada ienākumu deklarācija”. Šajā sadaļā iespējams arī izvēlēties, par kuru gadu vēlaties deklarāciju iesniegt vai precizēt. Sistēma piedāvā divus deklarācijas aizpildīšanas veidus - vienkāršo un detalizēto. Turpat atrodama arī informācija, kādās situācijās kuru no variantiem izvēlēties. 

Iesniedzot deklarāciju vienkāršajā variantā, sistēmā jau ir apkopota visa oficiālā informācija par personas ienākumiem un izdevumiem. Deklarācijas iesniedzējs pats var pievienot informāciju par attaisnotajiem izdevumiem - iesniedzot darījumu apliecinošus maksājuma dokumentus, piemēram, čekus, kvītis vai bankas apstiprinātas maksājumu izdrukas.  

Ja deklarāciju par konkrēto gadu iesniedzat pirmo reizi, izvēlieties opciju “Pirmreizējs dokuments”. Ja nepieciešams precizēt jau iesniegtu deklarāciju, atzīmējiet, ka tas ir precizējums. Aizpildot deklarāciju, jānorāda arī bankas konta numurs, uz kuru vēlaties saņemt pārmaksāto nodokļu summu.  

Kā iesniegt deklarāciju, lai atgūtu nodokli par attaisnotajiem izdevumiem?

Aizpildot gada ienākumu deklarācijas veidlapu  pārmaksāto nodokļu atgūšanai EDS sistēmā, tajā uzreiz tiek izmantotas VID rīcībā esošās ziņas par nodokļu maksātāju un lielākā daļa no datiem tiek atlasīta automātiski. Tie ir gan nodokļu maksātāja gūtie ienākumi, neapliekamais minimums, informācija no kredītiestādēm, ziņas par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kas ļauj atgūt pārmaksātos nodokļus.

VID mājas lapā vid.gov.lv sadaļā “Gada ienākumu deklarācija” rodama detalizēta pamācība gan kā iesniegt deklarāciju, gan kā pievienot čekus attaisnoto izdevumu atgūšanai.
 

Cik un kādus pārmaksātos nodokļus var atgūt?

Naudas summas, ko var atgūt no valsts, ir dažādas (atkarībā no taksācijas gada), savukārt deklarāciju var iesniegt par iepriekšējiem trīs gadiem.

Jāņem vērā, ka kopējā atmaksa no VID nevar būt lielāka par konkrētajā gadā (par ko iesniegta deklarācija) nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Par ko un cik lielu nodokļu pārmaksu iespējams atgūt?

Par diferencēto neapliekamo minimumu. 

Cilvēki, kuri gadā nav strādājuši visus 12 mēnešus un nav arī izmantojuši visu gada neapliekamo minimumu, kas tiem pienākas, iesniedzot deklarāciju, var atgūt šo neizmantoto daļu.

Ja gada kopējie ienākumi bijuši zemāki par 14 400 eiro (12 x 1200), tad, iesniedzot deklarāciju, var atgūt pārmaksātā nodokļa tiesu par neizmantoto gada neapliekamo minimumu. Svarīgi gan ņemt vērā, ka nepaliekamā minimuma apmēru ietekmē papildu ienākumu apjoms, kā arī papildu nodokļu atvieglojumi. 

Par katru apgādājamo iespējams saņemt atvieglojumus 250 eiro mēnesī jeb  3000 eiro gadā. Apgādājamos iespējams reģistrēt arī ar atpakaļejošu datumu un, deklarējot ienākumus, saņemt atbilstošos atvieglojumus.

Par ārstniecības un izglītības izdevumiem, veiktajiem ziedojumiem katrs ģimenes loceklis var saņemt pārmaksātos nodokļus 600 eiro apmērā. Ja izdevumi attiecīgajā gadā bijuši lielāki, tos automātiski attiecina uz nākamajiem trim gadiem. Būtiski, ka deklarācijā var iekļaut arī vecāku, vecvecāku, laulātā drauga, bērnu, mazbērnu un personu, kas ir apgādībā, veiktos attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. Tas ir iespējams gadījumā, ja šīs personas pašas neiesniedz ienākumu deklarāciju. Taču iespējams deklarācijā iekļaut arī daļu tuvinieka (piemēram, mammas) čeku, bet otru daļu attiecīgais tuvinieks iekļauj savā deklarācijā, ja vien attiecīgajā gadā bijis IIN maksātājs.

Nodoklis ir atgūstams arī par veselības apdrošināšanas polises prēmijas maksājumiem, ja polisi esat pircis pats vai esat veicis darba devēja noteiktu līdzmaksājumu.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka izdevumi par izglītību nav tikai studiju izdevumi. Nodokļa daļu iespējams atgūt arī par apmācību darbā nepieciešamo iemaņu iegūšanu, piemēram, angļu valodas kursiem, ja tie apgūti valsts akreditētā izglītības programmā.

Savukārt bērnu vecāki var atgūt IIN daļu no summas, kas samaksāta par interešu izglītības programmu apgūšanu jeb pulciņiem bērniem līdz 18 gadiem, piemēram, par mūzikas, deju vai sporta nodarbībām.

Ja ir ziedota nauda nodibinājumiem, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, piemēram,  Ziedot.lv, tad šādos gadījumos deklarācijā iespējams norādīt ziedotās summas apmēru, no kuras tiks atmaksāta nodokļa tiesa 20%. Kā maksājuma apliecinājums kalpos bankas maksājuma uzdevums, konta izraksts vai nodibinājuma kases ieņēmumu orderis.

Par iemaksām uzkrājumos ar dzīvības apdrošināšanu un pensiju 3. līmenī. Maksimālais privāti veikto iemaksu apjoms uzkrājošajai apdrošināšanai un pensiju 3. līmenim ir noteikts kopīgs – līdz 10% no gada bruto darba algas, kā arī summāri līdz 4000 EUR.

Cik ilgā laikā var atgūt pārmaksātos nodokļus? 

Pārmaksātos nodokļus no valsts ir iespējams atgūt trīs mēnešu laikā pēc tam, kad VID pārbaudīs gada ienākumu deklarācijā iekļauto attaisnoto izdevumu informāciju un pārskaitīs pārmaksu eiro valūtā. Jums arī tiks nosūtīts e pasts, lai par to paziņotu. Dažreiz VID var lūgt jūs precizēt informāciju par nodokļu pozīcijām vai noskaidrot citas ziņas, lai precīzi aprēķinātu atmaksājamo summu. Neprecīzi aizpildītas deklarācijas gadījumā, periods, kurā var atgūt pārmaksātos nodokļus, būs viens gads.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne 2022. gada 10. februārī parakstīja Ziedojuma līgumu ar AS „DelfinGroup” (Banknote) par biedrības mērķu un uzdevumu sasniegšanas atbalstu.

Noslēgtajā līgumā ziedotājs paredz sadarbību, lai atbalstītu LSKA statūtos noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu saistībā ar senioru kopienas interešu un tiesību pārstāvību un lai īstenotu Ziedotāja sociāli atbildīgās aktivitātes vērstas uz palīdzību Latvijas senioriem.

LSKA ir tiesības izlietot ziedojumā saņemto summu savas darbības nodrošināšanai un atbilstoši LSKA statūtos noradītajiem mērķiem, kas ietver sekojošas sabiedriskā labuma darbības jomas: labdarība; cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība; pilsoniskās sabiedrības attīstība; veselības veicināšana; trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana.

Biedrība jau sagatavojusi plānu 2022. gadam ziedojuma izlietojumam:

•      Sociālā atbalsta pasākumi senioriem 

1. Medicīniskā aprīkojuma, palīglīdzekļu iegādei 12 ( divpadsmit) aprūpes/sociāliem centriem Latvijā         
2. Labiekārtošanas darbiem 3 (trīs) aprūpes/sociāliem centriem Latvijā                     

2. Biedrības pamatdarbības, kapacitātes nodrošināšana 

2.1 mājas lapas www.lskapvieniba.lv  uzturēšanai  

2.2. facebook profila uzturēšanai      

2.3. informācijas sagatavotāju atalgojumu  

2.4. kancelejas piederumiem

2.5. biroja tehnikas uzturēšanas pakalpojumiem

2.6. grāmatvedības pakalpojumiem  

3. Senioru izglītošana 

3.1. Finanšu pratība:

      3.1.1. semināru organizēšana Rīgā (1) un reģionos (4)
                                                                   

     3.2. Mediju pratība:

3.2.1. semināru organizēšana Rīgā (1) un reģionos (4)

1.  IT prasmju apguve:  

3.3.1.semināru organizēšana Rīgā (1) un reģionos (4)

3.4. Publikāciju un ikmēneša informācijas radīšanai (par finanšu pratību), izplatīšanai.

1. Senioru sadraudzības braucienu un sadarbības stiprināšana, interešu aizstāvībai

4.1. Sadarbības tīkla veidošana, braucieni reģionos  

4.2. Biedrības struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības uzsākšanai un sekmīgas darbības nodrošināšanai

Pateicamies ziedotājam par lielo atbalstu biedrībai mūsu sabiedriskā labuma darbības pasākumiem, lai atbalstītu seniorus arī 2022. gadā.

Viena no būtiskākajām problēmām, ar kuru nākas saskarties Latvijas senioriem, ir nabadzības risks, kā arī faktiskā neiespējamība uzlabot savu finansiālo situāciju, uzskata Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA). Šī jautājuma aktualizēšanai un senioriem piemērotu risinājumu izstrādei LSKA katru mēnesi veiks senioru aptaujas par viņu dzīves kvalitātes problemātiku. 

Novecošanas process var būt izšķirošs jebkurai personai, jo tas ietver būtiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas un kontroles zudums ir galvenie faktori, kas apdraud indivīda dzīves kvalitāti, norāda LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” vadītāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone. 

“Visas ar pensionēšanos un novecošanos psiholoģiskās, fiziskās un sociālās problēmas var novest pie dzīves kvalitātes pazemināšanās, ja persona nezina, kā tās pareizi risināt,” uzsver juriste. Tomēr šis dzīves posms piedāvā arī jaunas iespējas, jo cilvēkiem ir vairāk laika, lai piedalītos sabiedriskās aktivitātēs, tāpat arī senioriem ir daudz iespēju sevis pilnveidošanai dažādos nevalstisko organizāciju rīkotos bezmaksas kursos un citos pasākumos. “Sabiedrība var gūt labumu no senioriem ar labu dzīves kvalitāti  ne tikai tāpēc, ka viņi aktīvāk līdzdarbojas sabiedrībā, bet arī retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus,” uzsver B.Girgensone.

“LSKA pēdējo gadu laikā veikusi vairākus ar senioru dzīves kvalitāti, veselības aprūpi, sociāliem faktoriem saistītus pētījumus, kuros gūtās atziņas un ieteikumus ik gadus atspoguļojam senioru dzīves kvalitātes uzlabošanas programmā, kuru iesniedzam arī LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā kā arī citās valsts institūcijās. Tā, piemēram, šī gada februārī, atsaucoties Labklājības ministrijas aicinājumam, iesniedzām  LSKA viedokli par to, kā pēdējo 20 gadu laikā mainījusies  domāšana,  sajūtas, rīcība  saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību sabiedrības novecošanās jautājumu risināšanai,” stāsta projekta ““Senioru Saeima” Latvijā” vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Viņa arī norāda, ka pēdējo gadu laikā izkristalizējušies daudzi problēmjautājumi, kuriem steidzami būtu pievēršama kā likumdevēja, tā izpildvaras uzmanība, un gribas cerēt, ka tas arī tiks darīts. 

Ne tikai senioru pašu redzējums uz savu finansiālo situāciju optimismu nevieš, arī statistika ir maziepriecinoša. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes 2021.gadā veiktās aptaujas datiem izriet, ka 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 tūkstoši jeb 23,4 % iedzīvotāju – par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. Visstraujāk  nabadzības risks palielinājās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem, bet visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti pensionāri (50,9 %). Turklāt, ja seniors dzīvo viens, nabadzības risks pieaug vēl vairāk - tam pakļauti 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību. Jā, valsts un pašvaldības sniedz atbalstu nabadzības riskam pakļautajiem cilvēkiem, bet diemžēl nākas konstatēt, ka tas nav pietiekams. 

LSKA jau iepriekš norādījusi, ka, saskaņā ar CSP datiem, lielu daļu Latvijas senioru skar tādas problēmas kā nepietiekami līdzekļi mājokļa uzturēšanai, veselības aprūpei un ikdienas iztikai. Savukārt NVO dati liecina, ka vientuļie pensionāri nereti izvairās no komunikācijas ar sociālo dienestu.  “Labi, ja senioriem ir bērni un mazbērni, kuri spēj par viņiem parūpēties, taču ja seniors ir vientuļš, situācija var kļūt tiešām dramatiska,” saka Lilita Kalnāja. 

Savukārt Barba Girgensone norāda uz vēl vienu problēmas aspektu. Proti, lai arī Civillikums bērniem un mazbērniem uzliek pienākumu rūpēties par saviem vecākiem, nav retas tādas situācijas, kad bērni, vadoties jau no savas sociālās situācijas - ienākumiem, savu interešu prioritātes utml., šo pienākumu nepilda vai gluži vienkārši nespēj pildīt. “Te valstij būtu jāveido alternatīva, ar normatīvā regulējuma starpniecību nosakot gados vecu cilvēku bērnu un sociālā dienesta sadarbību senioru aprūpes nodrošināšanā. Turklāt ir būtiski, lai bērniem, kuri noteiktā kārtībā informē sociālo dienestu par sociālās aprūpes pakalpojumu pamatotu nepieciešamību un kuri paši to pamatotu iemeslu dēļ nodrošināt nespēj, netiktu piemēroti sodi vai pieprasīti mantiski labumi, bet attiecīgie pakalpojumi tiktu apmaksāti no valsts budžeta,” saka juriste.

Problēma ir arī tā, ka senioru ienākumi pat par dažiem eiro var pārsniegt to ienākumu apmēru, kas nepieciešams, lai pretendētu uz trūcīgā statusu un attiecīgiem pabalstiem, un rezultātā bez  tuvinieku atbalsta viņš visas savas dzīves vajadzības segt nespēj. Arī šī problēma prasa steidzamu risinājumu. 

“Lai labāk izprastu visu šīs problēmas dziļumu, izstrādātu priekšlikumus senioru nabadzības riska mazināšanai, LSKA līdztekus citiem pasākumiem veic arī senioru anketēšanu attiecībā uz ar nabadzības risku un tā novēršanu saistītiem jautājumiem. Pirmā aptaujas anketa pieejama LSKA mājas lapā www.lskapvieniba.lv. 

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Zoja Sīle, lībiešu valodas skolotāja, kultūras popularizētāja un savas tautas gara mantas glabātāja, ir sagatavojusi un pie mums nonākusi jauna grāmata „RĀNDAKĪEL NĪŽŌD ĀBĒD” Jūrmalas valodas stāstu ābece lībiešu, latviešu, igauņu un angļu valodā.

Jaunajā izdevumā autore Zoja Sīle ievadā raksta:

         „Ziemeļkurzemes lībieši, būdami jūrmalas – rānda – iedzīvotāji, sevi dēvējuši – rāndalizt- jūrmalnieki. Savu valodu viņi sauca – rāndakēļ  - jūrmalas valoda. 

         Jūrmalas valodas stāstu ābece ir atgriešanās. Es atgriežos dzimtenē, atmiņās, skaņās, sajūtās, sapņos un piedzīvojumos. Ābeces stāstos dzīvo mana lībiešu teiku, pasaku, nostāstu, dziesmu un dabas – jūras, saules vēja un smilšu pasaule, no kuras devos lielajā pasaulē, bet kuru nekad neesmu aizmirsusi.

         Tā ir atgriešanās arī pie 2005. gadā iznākušās Lībiešu valodas ābeces motīviem, tiem piešķirot jaunu elpu. Tulkojums igauņu valodā ļaus saskatīt radniecību, bet angļu mēle, cerams, par jūrmalas valodu nesīs vēsti tālāk pasaulē.”

Zoja Sīle, teksti lībiešu un latviešu valodā.

Rūta Karma, tulkojums igauņu valodā.

Roberts Sīlis , Lāsma Sīle, tulkojums angļu valodā.

Lībiešu valodas konsultanti: Valts Ernštreits, Ērika Krautmane.

Izdevējs: Izdevniecība „Ezerrozes grāmatas”

Ābece glīti noformēta, vāku rotā Aleksandra Beltes zīmēts Zojas Sīles vectēva Rūdolfa Zandberga Saunaga „Nigliņu” māju dūmnaniņš.  Vāka dizainu izstrādājis Roberts Sīlis. 

Visiem jūrmalas iedzīvotājiem dūmnamiņa motīvs ir sirdī mīļš, tos vēl dažus varam redzēt zvejnieku sētās, kas atgādina senos laikus Kurzemes jūrmalā. Katru lappusi rotā šī skaistā bilde.

Grāmatas noformējumā neuzkrītoši izmantotas lībiešu karoga krāsas – zils, balts un zaļš.

Ābecē katram lībiešu valodas 39 alfabēta burtam iesākumā doti tekstu atslēgvārdi. Stāstos izmantoti vārdi ar atbilstošo burtu. Teksti latviešu, igauņu un angļu valodā ir burtiski tulkojumi.

Zoja Sīle ir pazīstama mūsu mājas lapas sekotājiem, jo esam publicējuši viņas rakstus par lībiešu tautas tradīcijām, gadskārtu ritiem

Esam pateicīgi autorei par lielo darbu agrāko izdevumu sagatavošanā un apsveicam ar jauno ābeci savas tautas valodas popularizēšanā.