Biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne 2022. gada 10. februārī parakstīja Ziedojuma līgumu ar AS „DelfinGroup” (Banknote) par biedrības mērķu un uzdevumu sasniegšanas atbalstu.



Noslēgtajā līgumā ziedotājs paredz sadarbību, lai atbalstītu LSKA statūtos noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu saistībā ar senioru kopienas interešu un tiesību pārstāvību un lai īstenotu Ziedotāja sociāli atbildīgās aktivitātes vērstas uz palīdzību Latvijas senioriem.

LSKA ir tiesības izlietot ziedojumā saņemto summu savas darbības nodrošināšanai un atbilstoši LSKA statūtos noradītajiem mērķiem, kas ietver sekojošas sabiedriskā labuma darbības jomas: labdarība; cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība; pilsoniskās sabiedrības attīstība; veselības veicināšana; trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana.

 

Biedrība jau sagatavojusi plānu 2022. gadam ziedojuma izlietojumam:

 

 

  •      Sociālā atbalsta pasākumi senioriem 

 

 

  1. Medicīniskā aprīkojuma, palīglīdzekļu iegādei 12 ( divpadsmit) aprūpes/sociāliem centriem Latvijā         
  2. Labiekārtošanas darbiem 3 (trīs) aprūpes/sociāliem centriem Latvijā                     

 

  1. Biedrības pamatdarbības, kapacitātes nodrošināšana 

2.1 mājas lapas www.lskapvieniba.lv  uzturēšanai  

2.2. facebook profila uzturēšanai      

2.3. informācijas sagatavotāju atalgojumu  

2.4. kancelejas piederumiem

2.5. biroja tehnikas uzturēšanas pakalpojumiem

2.6. grāmatvedības pakalpojumiem  

 

  1. Senioru izglītošana 

3.1. Finanšu pratība:

      3.1.1. semināru organizēšana Rīgā (1) un reģionos (4)
                                                                   

     3.2. Mediju pratība:

3.2.1. semināru organizēšana Rīgā (1) un reģionos (4)

  1.  IT prasmju apguve:  

3.3.1.semināru organizēšana Rīgā (1) un reģionos (4)

3.4. Publikāciju un ikmēneša informācijas radīšanai (par finanšu pratību), izplatīšanai.

  1. Senioru sadraudzības braucienu un sadarbības stiprināšana, interešu aizstāvībai

4.1. Sadarbības tīkla veidošana, braucieni reģionos  

4.2. Biedrības struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības uzsākšanai un sekmīgas darbības nodrošināšanai



Pateicamies ziedotājam par lielo atbalstu biedrībai mūsu sabiedriskā labuma darbības pasākumiem, lai atbalstītu seniorus arī 2022. gadā.

  


Zoja Sīle, lībiešu valodas skolotāja, kultūras popularizētāja un savas tautas gara mantas glabātāja, ir sagatavojusi un pie mums nonākusi jauna grāmata „
RĀNDAKĪEL NĪŽŌD ĀBĒD” Jūrmalas valodas stāstu ābece lībiešu, latviešu, igauņu un angļu valodā.



Jaunajā izdevumā autore Zoja Sīle ievadā raksta:

         „Ziemeļkurzemes lībieši, būdami jūrmalas – rānda – iedzīvotāji, sevi dēvējuši – rāndalizt- jūrmalnieki. Savu valodu viņi sauca – rāndakēļ  - jūrmalas valoda. 

         Jūrmalas valodas stāstu ābece ir atgriešanās. Es atgriežos dzimtenē, atmiņās, skaņās, sajūtās, sapņos un piedzīvojumos. Ābeces stāstos dzīvo mana lībiešu teiku, pasaku, nostāstu, dziesmu un dabas – jūras, saules vēja un smilšu pasaule, no kuras devos lielajā pasaulē, bet kuru nekad neesmu aizmirsusi.

         Tā ir atgriešanās arī pie 2005. gadā iznākušās Lībiešu valodas ābeces motīviem, tiem piešķirot jaunu elpu. Tulkojums igauņu valodā ļaus saskatīt radniecību, bet angļu mēle, cerams, par jūrmalas valodu nesīs vēsti tālāk pasaulē.”

 

Zoja Sīle, teksti lībiešu un latviešu valodā.

Rūta Karma, tulkojums igauņu valodā.

Roberts Sīlis , Lāsma Sīle, tulkojums angļu valodā.

 

Lībiešu valodas konsultanti: Valts Ernštreits, Ērika Krautmane.

 

Izdevējs: Izdevniecība „Ezerrozes grāmatas”

 

Ābece glīti noformēta, vāku rotā Aleksandra Beltes zīmēts Zojas Sīles vectēva Rūdolfa Zandberga Saunaga „Nigliņu” māju dūmnaniņš.  Vāka dizainu izstrādājis Roberts Sīlis. 

Visiem jūrmalas iedzīvotājiem dūmnamiņa motīvs ir sirdī mīļš, tos vēl dažus varam redzēt zvejnieku sētās, kas atgādina senos laikus Kurzemes jūrmalā. Katru lappusi rotā šī skaistā bilde.

Grāmatas noformējumā neuzkrītoši izmantotas lībiešu karoga krāsas – zils, balts un zaļš.

 

Ābecē katram lībiešu valodas 39 alfabēta burtam iesākumā doti tekstu atslēgvārdi. Stāstos izmantoti vārdi ar atbilstošo burtu. Teksti latviešu, igauņu un angļu valodā ir burtiski tulkojumi.

 

Zoja Sīle ir pazīstama mūsu mājas lapas sekotājiem, jo esam publicējuši viņas rakstus par lībiešu tautas tradīcijām, gadskārtu ritiem

 

Esam pateicīgi autorei par lielo darbu agrāko izdevumu sagatavošanā un apsveicam ar jauno ābeci savas tautas valodas popularizēšanā.



 

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA”  24. janvāra valdes sēdē izskatīja biedrības „Kuldīgas Senioru skola” iesniegumu par vēlmi iestāties mūsu apvienībā. Pieņēmām jauno biedru.

 

Jau agrāk, darbojoties Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē, mēs iepazināmies ar Kuldīgas senioru pieredzi un vēlmi dibināt senioru skolu. Bijām patiesi priecīgi par jauko ideju un vēlmi darboties.

  1. gada nogalē tikāmies Kuldīgā un pieņēmām viņu vēlmi mums piebiedroties un kopā aizstāvēt senioru intereses, veicināt sadarbību.

 

Par Kuldīgas senioru darbu stāsta biedrības „Kuldīgas Senioru skola” valdes priekšsēdētāja Ruta Orlova

„Biedrība “Kuldīgas Senioru skola” (Reģistrācijas Nr.40008281800) dibināta 2019.gadā, lai nodrošinātu bezmaksas neformālo izglītību pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem Kuldīgas novadā, tādejādi mazinot sociālo atstumtību un uzlabojot senioru dzīves kvalitāti. 

Biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. 

 

Kopš “Kuldīgas Senioru skolas” dibināšanas biedrības piedāvātajās aktivitātēs piedalījušies vairāk nekā 250 seniori, to īstenošanā iesaistot apmēram septiņpadsmit brīvprātīgos. 

Biedrība organizē gan teorētiskas, gan praktiskas nodarbības, kas veicina zināšanas, radošumu un attīstību par tādām tēmām kā psiholoģija, veselīgs dzīvesveids, daba, vide un sociāli ekonomiski aktuāliem jautājumiem kā dūmu detektoru uzstādīšana, deklarāciju iesniegšana VID, Eiroparlamenta vēlēšanas u.c. 

Vidējais biedrības organizēto nodarbību apmeklētāju skaits - 20 līdz 100 seniori.”

Iegūtām zināšanām ir vērtība, tāpat kā gadiem. Var dzīvot ierastā dienas ritmā, bet   var mēģināt kaut ko mainīt: dejot, nūjot, peldēt, vingrot, smaidīt un skatīties uz gaismas pusi, arī rudens  un ziemas tumšajā laikā saskatot burvību. Veselīgs dzīves veids un pozitīvs skats uz dzīvi, nevis slimību ārstēšana, bieži vien ir svarīgākais garas un aktīvas dzīves noslēpums. Novecošanu novērst nevar, tomēr dzīves ilgumu un kvalitāti ietekmēt var. Lai senioru vecums ir kā iespēja, kā izaicinājums visam tam, kam darba dzīvē pietrūka laika!” saka biedrības „Kuldīgas Senioru skola” vadītāja Ruta Orlova.

Biedrība ir aktīva un savos trīs gadu pastāvēšanas laikā īstenojusi vairākus projektus: 

  • Pieaugušo izglītība – finansē Kuldīgas pašvaldība

“Vesels un aktīvs”,

 “Mainot sevi, maini pasauli”

  • Lauku atbalsta dienesta finansētie projekti

“Vesels un aktīvs mūža garumā!”

“Mākslas ABC senioriem”

  • Borisa un Ināras Teterevu fonds

“Kuldīgas senioru iespēju un prasmju pieturas 2020”, 

“Kuldīgas senioru iespēju un prasmju pieturas 2021”

  • Sabiedrības integrācijas fonds, NVO programmā

 “Dzīvojam kopā Latvijā”

  • Aktīvo iedzīvotāju fonds

“Uzdrošinies, iesaisties!”

  • Darīsim paši Kuldīgas pašvaldības finansēts projekts

“Savai pilsētai”

Kuldīgas Senioru skola aktīvi darbojas un turpina īstenot dažādas aktivitātes, par kurām varat lasīt un skatīt foto, arī video stāstus mājas lapā www.kuldigassenioruskola.lv

Laipni lūgti mūsu pulkā!

Ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks un biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne  28. janvārī parakstīja Līgumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2022.gada aktivitātēm.

Pamatojoties uz Ministrijas 20.01.2022. rīkojumā Nr.7 “Par apakšprogrammas 05.63.00 “Dotācija biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskām organizācijām” pasākumu finansējumu 2022.gadam” paredzēto finansējumu tika noslēgts līgums.

Piešķirtais finansējums līgumā paredzēts:

  1. Biedrības  senioru interešu aizstāvībai izveidotās struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības uzsākšanas nodrošināšanai.
  2. Senioru veselības izglītības semināru un attālināto digitālo prasmju,  mēdijpratības apmācību organizēšanai.
  3. Senioru sadarbības braucienu reģionos nodrošināšanai, koncertu, muzeju un apskates objektu  apmeklējumiem.
  4. „Senioru Saeimas” dokumentu sagatavošana iesniegšanai LR Saeimas komisijām un informācijas izplatīšanai.

Esam uzsākuši pasākumus, kurus finansē Labklājības ministrijas piešķirtais finansējums – biedrības struktūrvienības „Senioru Saeima” darbības juridisko dokumentu sagatavošana, informācijas izplatīšana un mājas lapas www.lskapavieniba.lv tehniskais nodrošinājums.

Struktūrvienības darbības uzsākšana paredzēta februāra un marta mēnesī.

Par aktivitātēm informēsim mūsu mājas lapā un aprīļa mēnesī paredzam gatavot senioru izglītības seminārus, cerot, ka varēsim atsākt klātienes nodarbības.

Pasākumus atbalsta Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

Informācija plašsaziņas līdzekļu redakcijām un žurnālistiem

 

  1. gada 9. februārī

 

Senioru medijpratības veicināšanā būtiska ir nepārtraukta zināšanu atjaunošana

 

Dezinformācijai ir vairākas formas, tā ne vienmēr ir viegli identificējama, un tās izplatīšanās ātrums un veidi ir neprognozējami. Valda maldīgs uzskats, ka viltus ziņas lielākoties ir sastopamas sociālo tīklu platformās, tomēr tā nebūt nav, jo dezinformatori savu mērķu sasniegšanai šodien izmanto visdažādākos komunikācijas ceļus – skrejlapas pastkastītēs, SMS, zvanus, viltus ziņu portālus, drukātās avīzes. 

 

Izglītošanās medijpratības jautājumos ir darbs, ko vēlams  veikt ikvienam un kas ir konstanti jāturpina. Tāpēc šodien, 8. februārī, noritēja Kultūras ministrijas rīkotā tiešsaistes diskusija par senioru medijpratību, veidiem, kā uzlabot šīs sabiedrības grupas zināšanas, un iespējām saņemt informāciju vai palīdzību, ja ir nācies saskarties ar viltus ziņām. Viena no problēmām, ko iezīmēja diskusijas dalībnieki, ir zināšanu trūkums par digitālo informācijas kanālu ietekmi un ļaundaru prasmēm tajos meistarīgi pasniegt dezinformāciju.

 

Biežākos iemeslus, kāpēc seniori uzticas viltus ziņām, skaidroja Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja: “Ir divi temati, ko seniori uztver sensitīvi – veselības un naudas jautājumi. Būtisks aspekts, kas seniorus satrauc, ir veselība. Covid-19 pandēmija šo ir aktualizējusi un pat pacēlusi jaunā līmenī. Bet kur informatīvajā telpā senioram meklēt patiesību? Ar viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību. Nepieciešams nodrošināt daudz patiesas, faktos balstītas informācijas, kas var atspēkot viltus ziņu virsrakstus. Tieši virsraksti ir ļoti svarīgi – virsraksts ir kā tāda makšķere, atkarīgs tikai, ko tai uzliek virsū. Medijpratību ir jāmāca, jāskaidro regulāri, it īpaši tiem senioriem, kas ir virs 70 gadu sliekšņa, kuri neizmanto plaši sociālos tīklus, kas informāciju iegūst no draugiem, kaimiņiem radiem – šeit parādās vēl viens svarīgs aspekts, ka medijpratība ir jāapgūst visiem, ne tikai senioriem. Zināšanas, lai “neuzķertos” uz viltus ziņām, ir jāpapildina visu laiku, tāpēc arī mēs, Latvijas Senioru Kopienu Apvienība, turpināsim darbu pie senioru medijprasmju uzlabošanas visā Latvijā, īpaši arī reģionos.”

 

Neatsveramu ieguldījumu senioru medijpratības veicināšanā sniedz arī reģionu bibliotēkas, par ko diskusijā vairāk pastāstīja Broņislava Sauka, Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja: “Arī bibliotekāru sabiedrībā ir daudz senioru. Mēs mācām sabiedrību, mūsu kopienu, mūsu seniorus, bet medijpratībā apmācām arī bibliotekārus. Tieši pēdējos gados šis ir aktuāls jautājums, jo ne tikai bibliotēkas apmeklētājam ir jautājumi par mediju vidi, ziņām, citiem informācijas avotiem, bet arīdzan bibliotekāriem vispirms šīs prasmes ir jāapgūst, lai varētu palīdzēt citiem. Līdz ar to pēdējos gados aktīvi izglītojamies mēs paši. Bet tad ir nākamais solis – kā sasniegt seniorus, kā šo informāciju viņiem nodot? Bibliotēkas savā darbībā izmanto vairākus komunikācijas kanālus – sociālos medijus, bibliotēkas mājaslapas, tiešsaistes seminārus, un būtiskākais, kad epidemioloģiskā situācija ļauj, arī klātienes darba grupas. Tieši semināros seniori atzīst, ka ar maldinošu informāciju sanāk saskarties bieži. Pašiem arī nācies saskarties ar pielāgotām reklāmām, kas saistītas, piemēram, ar veselību. Mēs paši savā darbā redzam, ka ir svarīgi turpināt senioru izglītošanu, jo informācijas kanālu paliek tikai vairāk un ir svarīgi kritiski izvērtēt jebkuru saņemto vai izlasīto ziņu. Tāpēc mēs veidojam arī datorprasmju apguves mācības iesācējiem, lai tā pilnveidotu ne tikai zināšanas datortehnikas izmantošanā, bet arī informācijas meklēšanā. Šķirosim informāciju, būsim kritiski un mācīsim to saviem tuviniekiem!”



Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte, piekrīt, ka medijpratības zināšanu līmeņa celšanai ir nepieciešama konstanta komunikācija un zināšanu pilnveide: Kultūras ministrijas un “Latvijas fakti” veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju medijpratību rezultāti parādīja, ka katrs piektais seniors (21%) Latvijā izmanto tikai vienu avotu informācijas iegūšanai, tāpat 25% respondentu vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem atzina, ka viņiem pietrūkst zināšanu par to, kā atšķirt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas.

 

“Senioriem būtu svarīgi veidot savu uzticamo mediju sarakstu, tādējādi var gūt pārliecību, ka ziņa ir ticama, tomēr tas nav vienīgais aspekts, lai pasargātu sevi no viltus ziņām. Svarīgs ir arī analītiskais un kritiskais aspekts – ar ziņu, informāciju iepazīties “līdz galam”, izlasot visu materiālu, ne balstoties pieņēmumos vien pēc izlasītā virsraksta. Tāpat ir svarīgi izvērtēt, vai izlasītais teorētiski var būt patiess, tad meklēt šo informāciju citviet – citos uzticamos medijos. Īpaši būtiski – pirms informācijas pārbaudes – nedrīkst dalīties ar to un censties pārliecināt citus,” uzsvēra Agnese Berga.

 

Kultūras ministrija vēlreiz atgādina un aicina ievērot 5 vienkāršus, bet ļoti noderīgus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju vai viltus ziņas:

1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.

2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.

3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!

4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.

5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.

 

  1. februārī norisinājās Kultūras ministrijas kampaņas “Viltus ziņas ir lipīgas” tiešsaistes diskusija par senioru medijpratību, kas tika translēta no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Diskusijā piedalījās Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga, Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, aktieris un producents Jānis Jarāns, Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja Broņislava Sauka, kā arī LTV žurnālists Gusts Kikusts. Diskusiju moderēja žurnālists Aidis Tomsons. Sarunu iespējams noskatīties Kultūras ministrijas Facebook kontā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas YouTube kontā – https://www.youtube.com/watch?v=O2NvB_X8bug .  

Service by Chukmasoff