Informācija plašsaziņas līdzekļu redakcijām un žurnālistiem
- gada 9. februārī
Senioru medijpratības veicināšanā būtiska ir nepārtraukta zināšanu atjaunošana
Dezinformācijai ir vairākas formas, tā ne vienmēr ir viegli identificējama, un tās izplatīšanās ātrums un veidi ir neprognozējami. Valda maldīgs uzskats, ka viltus ziņas lielākoties ir sastopamas sociālo tīklu platformās, tomēr tā nebūt nav, jo dezinformatori savu mērķu sasniegšanai šodien izmanto visdažādākos komunikācijas ceļus – skrejlapas pastkastītēs, SMS, zvanus, viltus ziņu portālus, drukātās avīzes.
Izglītošanās medijpratības jautājumos ir darbs, ko vēlams veikt ikvienam un kas ir konstanti jāturpina. Tāpēc šodien, 8. februārī, noritēja Kultūras ministrijas rīkotā tiešsaistes diskusija par senioru medijpratību, veidiem, kā uzlabot šīs sabiedrības grupas zināšanas, un iespējām saņemt informāciju vai palīdzību, ja ir nācies saskarties ar viltus ziņām. Viena no problēmām, ko iezīmēja diskusijas dalībnieki, ir zināšanu trūkums par digitālo informācijas kanālu ietekmi un ļaundaru prasmēm tajos meistarīgi pasniegt dezinformāciju.
Biežākos iemeslus, kāpēc seniori uzticas viltus ziņām, skaidroja Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja: “Ir divi temati, ko seniori uztver sensitīvi – veselības un naudas jautājumi. Būtisks aspekts, kas seniorus satrauc, ir veselība. Covid-19 pandēmija šo ir aktualizējusi un pat pacēlusi jaunā līmenī. Bet kur informatīvajā telpā senioram meklēt patiesību? Ar viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību. Nepieciešams nodrošināt daudz patiesas, faktos balstītas informācijas, kas var atspēkot viltus ziņu virsrakstus. Tieši virsraksti ir ļoti svarīgi – virsraksts ir kā tāda makšķere, atkarīgs tikai, ko tai uzliek virsū. Medijpratību ir jāmāca, jāskaidro regulāri, it īpaši tiem senioriem, kas ir virs 70 gadu sliekšņa, kuri neizmanto plaši sociālos tīklus, kas informāciju iegūst no draugiem, kaimiņiem radiem – šeit parādās vēl viens svarīgs aspekts, ka medijpratība ir jāapgūst visiem, ne tikai senioriem. Zināšanas, lai “neuzķertos” uz viltus ziņām, ir jāpapildina visu laiku, tāpēc arī mēs, Latvijas Senioru Kopienu Apvienība, turpināsim darbu pie senioru medijprasmju uzlabošanas visā Latvijā, īpaši arī reģionos.”
Neatsveramu ieguldījumu senioru medijpratības veicināšanā sniedz arī reģionu bibliotēkas, par ko diskusijā vairāk pastāstīja Broņislava Sauka, Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja: “Arī bibliotekāru sabiedrībā ir daudz senioru. Mēs mācām sabiedrību, mūsu kopienu, mūsu seniorus, bet medijpratībā apmācām arī bibliotekārus. Tieši pēdējos gados šis ir aktuāls jautājums, jo ne tikai bibliotēkas apmeklētājam ir jautājumi par mediju vidi, ziņām, citiem informācijas avotiem, bet arīdzan bibliotekāriem vispirms šīs prasmes ir jāapgūst, lai varētu palīdzēt citiem. Līdz ar to pēdējos gados aktīvi izglītojamies mēs paši. Bet tad ir nākamais solis – kā sasniegt seniorus, kā šo informāciju viņiem nodot? Bibliotēkas savā darbībā izmanto vairākus komunikācijas kanālus – sociālos medijus, bibliotēkas mājaslapas, tiešsaistes seminārus, un būtiskākais, kad epidemioloģiskā situācija ļauj, arī klātienes darba grupas. Tieši semināros seniori atzīst, ka ar maldinošu informāciju sanāk saskarties bieži. Pašiem arī nācies saskarties ar pielāgotām reklāmām, kas saistītas, piemēram, ar veselību. Mēs paši savā darbā redzam, ka ir svarīgi turpināt senioru izglītošanu, jo informācijas kanālu paliek tikai vairāk un ir svarīgi kritiski izvērtēt jebkuru saņemto vai izlasīto ziņu. Tāpēc mēs veidojam arī datorprasmju apguves mācības iesācējiem, lai tā pilnveidotu ne tikai zināšanas datortehnikas izmantošanā, bet arī informācijas meklēšanā. Šķirosim informāciju, būsim kritiski un mācīsim to saviem tuviniekiem!”
Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte, piekrīt, ka medijpratības zināšanu līmeņa celšanai ir nepieciešama konstanta komunikācija un zināšanu pilnveide: Kultūras ministrijas un “Latvijas fakti” veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju medijpratību rezultāti parādīja, ka katrs piektais seniors (21%) Latvijā izmanto tikai vienu avotu informācijas iegūšanai, tāpat 25% respondentu vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem atzina, ka viņiem pietrūkst zināšanu par to, kā atšķirt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas.
“Senioriem būtu svarīgi veidot savu uzticamo mediju sarakstu, tādējādi var gūt pārliecību, ka ziņa ir ticama, tomēr tas nav vienīgais aspekts, lai pasargātu sevi no viltus ziņām. Svarīgs ir arī analītiskais un kritiskais aspekts – ar ziņu, informāciju iepazīties “līdz galam”, izlasot visu materiālu, ne balstoties pieņēmumos vien pēc izlasītā virsraksta. Tāpat ir svarīgi izvērtēt, vai izlasītais teorētiski var būt patiess, tad meklēt šo informāciju citviet – citos uzticamos medijos. Īpaši būtiski – pirms informācijas pārbaudes – nedrīkst dalīties ar to un censties pārliecināt citus,” uzsvēra Agnese Berga.
Kultūras ministrija vēlreiz atgādina un aicina ievērot 5 vienkāršus, bet ļoti noderīgus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju vai viltus ziņas:
1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.
2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.
3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!
4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.
5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.
- februārī norisinājās Kultūras ministrijas kampaņas “Viltus ziņas ir lipīgas” tiešsaistes diskusija par senioru medijpratību, kas tika translēta no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Diskusijā piedalījās Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga, Latvijas Senioru Kopienu Apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, aktieris un producents Jānis Jarāns, Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību centra vadītāja Broņislava Sauka, kā arī LTV žurnālists Gusts Kikusts. Diskusiju moderēja žurnālists Aidis Tomsons. Sarunu iespējams noskatīties Kultūras ministrijas Facebook kontā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas YouTube kontā – https://www.youtube.com/watch?v=O2NvB_X8bug .
Zoja Sīle, lībiešu valodas skolotāja, kultūras popularizētāja un savas tautas gara mantas glabātāja, ir sagatavojusi un pie mums nonākusi jauna grāmata „RĀNDAKĪEL NĪŽŌD ĀBĒD” Jūrmalas valodas stāstu ābece lībiešu, latviešu, igauņu un angļu valodā.
