- Autors LSKA
- Senioru Saeima
- 381 skatījumi
Sēde notiek attālināti un tajā piedalās 53 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. Darba kārtība:
1) Iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī
2) Iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā nacionālā līmenī
3) Par dialoga apļiem un par uzticēšanos
Indeksu veido 40 indikatori, kas iedalīti 8 jomās:
Galvenās atziņas: Pašvaldības izmērs ir būtisks, bet nav noteicošs faktors pašvaldību atklātības veicināšanā. Sabiedrības izpratne par atklātības nozīmi pašvaldību darbā pakāpeniski palielinās. Pašvaldībām ir tendence aprobežoties tikai ar normatīvajos tiesību aktos noteikto prasību izpildi, neizrādot pašiniciatīvu un liekot šaubīties par to izpratni par atklātības nozīmi. Standartizētās pašvaldību mājaslapas, lielākoties nodrošina labus risinājumus informācijas pieejamības nodrošināšanai.
Delna rekomendācijas
Pašvaldībām lielāka ievērība jāpievērš to tēmu atspoguļojumam, kas saistītas ar negodprātīgas rīcības, ētikas pārkāpumu, prettiesisku darbību, tostarp korupcijas riskiem. Pilsoniskā aktivitāte ir nozīmīga, lai motivētu pašvaldības rīkoties. Tehniskie risinājumi bieži nosaka to, vai mājaslapas apmeklētājs atrod nepieciešamo informāciju. Kopumā pašvaldībām tiek rekomendēts pilnveidot izpratni par atklātības nozīmi un veidiem, kā to palielināt.
Neraugoties uz vairākiem revīzijā identificētiem labās prakses piemēriem, izlasē iekļautās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanā atrodas uz zemākajiem līdzdalības kāpņu pakāpieniem – daudzos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos iedzīvotāju līdzdalība netiek paredzēta, savukārt tajos gadījumos, kad tā tiek paredzēta – iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai veiktās darbības daudzviet vērtējamas kā simboliskas un formālas un tādēļ nedemonstrē vēlmi panākt iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos.
Revīzijā konstatētais liecina, ka iemesli tam ir meklējami pašvaldību stratēģiskā redzējuma trūkumā par iedzīvotāju līdzdalības ieguvumiem un iedzīvotāju neiesaistes sekām pašvaldībai. Konstatēti šādi galvenie trūkumi:
tās ir no stratēģiskā redzējuma un mērķtiecīgas vadības trūkuma izrietošas neatbilstības, kas raksturo to, kādēļ Pašvaldībām līdz augstākajiem līdzdalības pakāpieniem vēl tāls ceļš ejams. Šāda Pašvaldību rīcība ir rezultējusies ar vairāku nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.
Pašvaldības turpina apstiprināt saistošos noteikumus, kuros pavisam drīz jāveic izmaiņas, lai pielāgotu tos iedzīvotāju vajadzībām. Ir daudz piemēru par bijušo pašvaldību nekvalitatīvajiem lēmumiem pirms ATR, kuru pieņemšanas procesos nav paredzēta iedzīvotāju līdzdalība – sākot ar stratēģiju apstiprināšanu darbam ar jaunatni, kurai nav ietekmes uz situācijas uzlabošanos jauniešu līdzdalībā, līdz pat pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumam vismaz 70 milj. euro apmērā par tādas infrastruktūras izveidošanu, kas daļai pašvaldības iedzīvotāju – cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem – liek samierināties ar neiziešanu no mājas, netikšanu pašvaldības iestādēs, lai saņemtu pakalpojumus, nespēju tos saņemt cieņpilni, tostarp nepārtraukti esot atkarīgiem no citu cilvēku palīdzības.
Tuvā nākotnē pašvaldības plāno īstenot vairākus, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, būtiskus infrastruktūras projektus vismaz 21 milj. euro vērtībā. Revīzijā konstatētais rada bažas, vai šī infrastruktūra būs cieņpilni izmantojama un pieejama visiem pašvaldības iedzīvotājiem.
Ir konstatēts, ka nevienā no Pašvaldībām nav izstrādāta kārtība, kas noteiktu, kādos posmos un kādu lēmumu pieņemšanas procesos tiek iesaistīti iedzīvotāji. Visbiežāk iedzīvotāju līdzdalība Pašvaldībās tiek paredzēta attīstības un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādē – posmā, kuros iedzīvotāju iesaiste ir salīdzinoši detalizēti normatīvi regulēta.
Piemēram, revidējamā laika posmā piecas pašvaldības – Cēsu, Gulbenes, Kuldīgas novadu, kā arī Jūrmalas un Rēzeknes valstspilsētu pašvaldības – apstiprināja 10 dažādu jomu un institūciju attīstības programmas, stratēģijas vai to grozījumus, piemēram, izglītības, kultūras, tūrisma jomās. Tomēr tikai Cēsu (divos gadījumos no trim) un Kuldīgas (vienā gadījumā no diviem) novadu pašvaldībās šo dokumentu izstrādē vai apspriešanā ir piedalījušies iedzīvotāji un arī ne visos labajā praksē paredzētajos iedzīvotāju līdzdalības posmos. Revīzijā ir arī konstatēts, ka gandrīz neviena Pašvaldība neparedz iedzīvotāju līdzdalību gadījumos, kad jānovērtē iepriekš kopā izstrādāto un apspriesto attīstības plānošanas dokumentu izpildes progress, tie jāaktualizē vai ir saņemts ierosinājums veikt tajos izmaiņas.
Laba pārvaldība pašvaldībās ir svarīga, lai pašvaldības sekmīgi virzītos uz savas darbības mērķu sasniegšanu. Tā palīdz pašvaldībām efektīvi nodrošināt pakalpojumus, kas atbilst vietējo iedzīvotāju vajadzībām un gaidām, un iedzīvotāji kopumā būtu apmierināti ar dzīvi pašvaldības teritorijā, tai uzticētos.
Labi pārvaldīta pašvaldība darbojas finansiāli ilgtspējīgi un var pieņemt saprātīgus lēmumus sarežģītos apstākļos, piemēram, kad jāpieņem lēmumi samazināta finansējuma apstākļos vai, kad būtiski pieaug pieprasījums pēc pašvaldības pakalpojumiem. Pētījuma metodoloģija balstīta uz pieeju, ka pašas pašvaldības vērtē savas darbības atbilstību 12 labas pārvaldības principiem.
Pētījuma rezultātu izvērtējums ir ļāvis pašvaldībām identificēt pašvaldības pārvaldības stiprās un vājās puses, kurās būtu nepieciešams veikt kādus uzlabojumus. Tā kā no 12 principiem salīdzinoši zemāk novērtēts ir sabiedrības līdzdalības princips, tad pētījuma ietvaros ir ticis uzdots jautājums:
Kādi pašvaldību iedzīvotājiem ir šķēršļi iesaistīties nacionālā līmeņa lēmumu pieņemšanā? (40 NVO aptaujas apkopojums) -
1) Pārāk sarežģīti iesaistes mehānismi, kas prasa tehniskas zināšanas;
2) Nav sajūtas, ka izteiktie viedokļi interesē, trūkst motivācijas;
3) Iedzīvotāji paši nevēlas piedalīties, skolās nav pilsoniskās izglītības;
4) Nav laika;
5) Fiziskais attālums;
6) Iepriekšēja negatīva pieredze.
Kādi ir galvenie pilsoniskās apātijas cēloņi?
1) Vilšanās un neuzticēšanās Saeimā, valdībā, savos pārstāvjos;
2) Slikta iepriekšējā pieredze;
3) Zināšanu trūkums par to, kā var nacionālā mērogā ietekmēt lēmumus.
“Dialoga apļu” jeb taimauta metode attīstījusies Somijā, lai pilnveidotu prasmes sarunāties un uzklausīt vienam otru, veicināt piederības sajūtu un pārliecību, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises valstī un sabiedrībā. Dialoga metode balstīta vēlmē mazināt sabiedrības polarizāciju un konfliktus
Taimauts rada integrācijas sajūtu starp dalībniekiem un sabiedrības integrāciju kopumā. Turklāt tas sniedz padziļinātu izpratni par konkrēto tēmu un dažādām perspektīvām. Labākajā gadījumā tas rada neparedzamas atziņas un jaunu domāšanu. Mērķis nav vienprātība
LSKA 30.augusta NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi vērtē kā ļoti produktīvu un no informācijas aktualitātes viedokļa noderīgu, par ko informē apvienības biedrus un interesentus.
LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) un NVO sektoru, izmantojot gan SIF atbalstu, gan Labklājības ministrijas un AS Delfin Group finansējumu. LSKA struktūrvienība Senioru Saeima turpinās piedalīties dažādās NVO un to apvienību aktivitātēs informējot par uzzināto LSKA mājas lapā.
Pievienotas prezentācijas par iedzīvotāju piesaisti
Projektu „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
Labklājības ministrijas atbalsta
finansējuma līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu
Nr. LM2023/24-1-05/10.
Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023
Sēdes darba kārtība:
Šā gada maija mēnesī atsaucoties uz centra „Marta” uzsākto akciju, kuras pamatojumā norādīts, ka Stambulas konvencija pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvusi par polarizējošu starptautisko tiesību dokumentu, par ko sabiedrībā klejo daudzi mīti un maldinoša informācija, LSKA kā senioru intereses aizstāvoša NVO ir paudusi savu viedokli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ka caur debati par šo konvenciju Latvijas sabiedrībā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir seniori, tiek vērsta uzmanība uz jebkādas vardarbības nepieļaujamību. Tāpēc LSKA Senioru Saeimas priekšsēdētāja attālināti piedalījās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kurā notika 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai" sākotnējā izvērtēšana.
Kolektīvais iesniegums ir ticis iesniegts 11.jūlijā izmantojot sabiedrības līdzdalības platformas Mana Balss.lv., kas nodrošina iespēju pārliecināties par kolektīvā iesnieguma parakstītāju autentiskumu, starpniecību. Tādejādi kopš 2016.gada 16.maija, kad tika uzsākta Latvijas pilsoņu parakstu vākšana iniciatīvai „Par Latvijas nepievienošanos „Stambulas konvencijai””, līdz 2023.gada 7.jūlijam ir savākti 12 973 Latvijas pilsoņu paraksti.
Kolektīvā iesnieguma autors Andri Šimfs no organizācijas "Vecāku alianse" uzskata, ka nepievienojoties Stambulas konvencijai Latvija izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas.
"Stambulas konvencija paredz sociālā dzimuma jeb "gender" jēdziena ieviešanu. Tā ir neskaidrība ar terminiem, bet ar to tiek saprasta sociālas lomas uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošu tieši vīriešiem," uzskata Šimfs. Viņš apgalvo, ka Stambulas konvencija, kas paredz sieviešu un bērnu sargāšanu no vardarbības, Latvijā nav jāratificē, jo likumi jau šobrīd sargā jebkuru personu no vardarbības. Tā vietā pilnvērtīgi jārealizē jau esošie normatīvie akti un jāveicina izpratne par to, ka katra cilvēka dzīvība un veselība ir vērtība.
Komisijā izraisījās debate par kolektīvā iesnieguma tālākvirzīšanu, kurā piedalījās Iniciatīvas pārstāvis Andris Šimfs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Labklājības ministres palīdze Madara Lukaševica, Labklājības ministres juridiskā padomniece Dace Kļaviņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Lelde Kēla, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile, LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Rozenbergs, Juriste Baiba Rudevska, VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Valaine, VP Galvenās administratīvās pārvaldes Juridiskā biroja Normatīvo aktu analīzes un izstrādes nodaļas juriste Jolanta Sokolova, Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja vietniece Dana Naunikas un NVO pārstāvji.
Diskusija ilga aptuveni divas stundas. Sēdes laikā tika uzklausīti gan ekspertu, gan Saeimas deputātu viedokļi. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzskata, ka runa nav par cīņu ar vardarbību, bet gan "aizsegs ideoloģiskiem mērķiem". Savukārt Tieslietu ministrija nesaskata nekādus šķēršļus konvencijas ratificēšanai. Tāpat Labklājības ministrijas pārstāvis skaidroja, ka Latvijā vērojama nemainīga tendence attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un bērniem. Visbiežāk vardarbīgi ir sieviešu esošie vai bijušie partneri. "Stambulas konvencija paredz diezgan plašus profilakses rīkus. Tā ir gan izpratnes palielināšana par vardarbības būtību, par to, kā tā traumē cilvēku dažādos veidos. Tā ir savstarpējā cieņa, tā ir dzimumu līdztiesība. Paredz arī dažādus aizsardzības mehānismus," sacīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis. Komisija rosināja šo jautājumu tālāk vērtēt Saeimas Ārlietu komisijā.
LSKA atgādina, ka Konvencija ietver regulējumu attiecībā uz dažādiem vardarbības veidiem (Konvencijas 31.-40.pants), kas ir būtiski sabiedrības izpratnes veidošanai attiecībā uz to, ka ne tikai fiziska vardarbība ir uzskatāma par vardarbību un ir atzīstama par sodāmu. Visizplatītākais vardarbības veids ģimenē, ar ko nākas saskarties senioriem ir psiholoģiskā vardarbība (terors), kas izpaužas gan kā mobings, gan kā gazlaitings. Šīs vardarbība ļoti negatīvi ietekmē seniora psihisko veselību, veicina neirodeģeneratīvo procesu un sirdsasinsvadu slimību progresēšanu. Psiholoģiska vai emocionālā vardarbība sabiedrībā diemžēl tiek akceptēta kā norma. To ietekmē arī dažādi aizspriedumi un stereotipi, kas atbilst sabiedrības apziņā nostiprinājušiem uzvedības un rīcības modeļiem par sievietes un vīrieša lomu ģimenē un sabiedrībā. Arī sevis vainošana, apkārtējo nosodījums, kauns un bailes, ka neviens neticēs, ir šķērslis, kādēļ cietušais (seniors) nevēršas pēc palīdzības.
Kontekstā ar Saeimas komisijā debatēto, LSKA vērš uzmanību uz kompleksu problēmas par vardarbību risināšanu gan juridiskā, gan sociālā aspektā.
Pasākumu finansiāli atbalsta:
Sabiedrības integrācijas fonds, LR Kultūras ministrija
un
LR Labklājības ministrija
Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”
Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.
Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49
Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu
Nr. LM2023/24-1-05/10.
Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023