Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 32 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. 

Darba kārtība: 

1) Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darba plāna 2024.-2026. gadam projekta apspriešana. Plāna projekta prezentācija.

Informē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore  

2) Diskusija par Memoranda padomes pilnveidotā procesa (jaunā modeļa) ieviešanu no 2024.gada. Jaunā modeļa prezentācija.

Informē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore

3) Memoranda padomes deleģēto pārstāvju atskaitīšanās process. ES Struktūrfondu Uzraudzības komitejās deleģēto pārstāvju atskaitīšanas prezentācija kā iespējamais atskaitīšanās prototips.

Informē  Iveta Kažoka Biedrības “Sabiedriskās politikas centrs Providus” direktore

1. Tiek sniegta informācija par NVO un MK memoranda īstenošanas padomes darba plāna projektu, kurā ietverti trīs prioritārie mērķi:

1. Sekmēt labvēlīgu tiesisko, finanšu un darbības vidi pilsoniskās sabiedrības, biedrību un nodibinājumu aktivitātēm, izaugsmei un ilgtspējai. Šī mērķa īstenošanai paredzēts:

• Nodrošināt datos balstītu pilsoniskās sabiedrības attīstības politikas plānošanu. Tāpēc paredzētas jaunāko datu prezentācijas Memoranda padomes sēdēs un diskusija par pētījumu rezultātu un secinājumu ieviešanu praksē, politikas plānošanas dokumentos. 
• Izstrādāt un apstiprināt konceptuālos priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu, tiesiskās vides pilnveidošanai. Tāpēc paredzēts  izstrādāt priekšlikumus regulējumam sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanai un atbalstīt to virzību apstiprināšanai MK un Saeimā, kā arī  īstenot apstiprināto risinājumu praktisko ieviešanu un izstrādāt un apspriest nepieciešamos grozījumus tiesību aktos par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu.
• Izstrādāt un apstiprināt konceptuālos priekšlikumus biedrību un nodibinājumu finanšu un citu resursu piesaistes modeļa pilnveidošanai. Tāpēc paredzēts  vienoties par nodrošinātu līdzdalības mehānismu, kurā biedrības un nodibinājumi sniedz priekšlikumus publiskā finansējuma prioritātēm, kā arī  izstrādāt priekšlikumus esošo finansēšanas modeļu uzlabojumiem  un jaunu modeļu ieviešanai un  izpētīt un izstrādāt priekšlikumus dažādu jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu sabiedrības pašorganizēšanās iniciatīvām, kas ļautu iedzīvotājiem pašiem īstenot jaunas iniciatīvas bez vajadzības šim nolūkam veidot īpašu organizāciju.
• Veicināt labu pārvaldību nevalstiskajā sektorā. Tāpēc paredzēts  izstrādāt metodisko materiālu nevalstiskā sektora labas pārvaldības veicināšanai un pašregulācijas mehānismus un īstenot izglītojošus un informatīvus pasākumus, lai veicinātu izpratni un spējas labas pārvaldības principu ievērošanai.

1. Sekmēt efektīvus, iekļaujošus un jēgpilnus sabiedrības līdzdalības un lēmumu pieņemšanas procesus, un nodrošināt pilsonisko dialogu. Šī mērķa īstenošanai paredzēts: 

• Stiprināt brīvprātīgā darba attīstību kā būtisku pilsoniskās sabiedrības kultūras elementu. Tāpēc paredzēts izvērtēt esošo situāciju brīvprātīgā darba organizēšanai un nodrošināt komunikāciju par labo praksi, kā arī ieviest atbalsta instrumentus brīvprātīgā darba jomas attīstībai un  atbildīgo iestāžu un organizāciju prezentācijas par esošo situāciju, priekšlikumi brīvprātīgā darba attīstībai.
• Uzraudzīt rīcībpolitikas dokumentu ieviešanu praksē. Tāpēc paredzēts      uzraudzīt Atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2022.–2025. gadam īstenošanu un iesaistīties Atvērtās pārvaldības nākamā perioda aktivitāšu plānošanā, kā arī  uzraudzīt Saliedētas un pilsoniski aktīvas (atbildīgas) sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas gaitu un stiprināt izpratni par Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
• Uzlabot un padarīt efektīvākus esošos sabiedrības līdzdalības mehānismus. Tāpēc paredzēts izvērtēt sabiedrības līdzdalības mehānismus publiskajā pārvaldē un atbilstoši tiks aicināta arī publiskā pārvalde pilnveidot tiesisko ietvaru vai praksi, kā arī paredzēts veicināt reģionu organizāciju iesaisti nacionālā līmenī, nodrošinot tām iespēju piedalīties darba grupās, diskusijās, semināros u.c. formātos un izveidot Memoranda padomes darba grupu, kas risina strīdu jautājumus līdzdalības ievērošanā.
• Stiprināt pilsonisko dialogu Latvijā. Tāpēc paredzēts izstrādāt priekšlikumus pilsoniskā dialoga lomas stiprināšanai Latvijā, un normatīvajā regulējumā nostiprināt pilsonisko dialogu, praksē ieviest sociālajam dialogam līdzvērtīgu pilsonisko dialogu, kā arī uzlabot Memoranda padomes deleģēto pārstāvju (dažādās komitejās, padomēs u.tml.) darba jēgpilnumu un sasaisti ar Memoranda Padomi, paredzēts uzlabot komunikāciju ar Memorandu parakstījušām organizācijām un plašāku sabiedrību, nodrošinot regulāru informāciju par Memoranda Padomes darbu, un lomu pārmaiņu procesos, kā arī paredzēts vienādot konsultatīvo padomju darbības noteikumus atbilstoši Konsultatīvo padomju vadlīnijām nozaru ministrijās.

1. Sekmēt priekšnoteikumus saliedētai sabiedrībai. Šī mērķa īstenošanai paredzēts:

• Sekmēt pasākumu īstenošanu valstiskā līmenī, kas sasniedz saliedētas sabiedrības koncepta aspektu “iedzīvotāju savstarpējās attiecības” - kopienas, savstarpējā uzticēšanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana. Tāpēc paredzēts organizēt diskusijas  "Uzticēšanās anatomija" un izveidot risinājumus kritisko neuzticēšanās cēloņu mazināšanai un seku likvidēšanai.

• Sekmēt pasākumu īstenošanu valstiskā līmenī, kas vērsts uz saliedētas sabiedrības konceptu “iesakņošanās”  - piederības sajūta, ticība valsts institūcijām, taisnīguma apziņa.

• Sekmēt pasākumu īstenošanu valstiskā līmenī, kas sasniedz saliedētas sabiedrības konceptu “kopējais labums” - solidaritāte, vispārpieņemto vērtību respektēšana un pilsoniskā līdzdalība. Tāpēc paredzēts pārraudzīt saliedētas sabiedrības politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt saliedētas sabiedrības politikas izstrādes jautājumos.

2. Tiek sniegta informācija par Memoranda padomes pilnveidotā procesa (jaunā modeļa) ieviešanu no 2024.gada un prezentēts jaunais modelis.

Valsts budžetā iekļauts: Ministru kabineta un NVO sadarbības īstenošanas memoranda padomes kā pilsoniskā dialoga platformas stiprināšanas finansējums: 200 000 eiro ik gadu laika posmā no 2024. līdz 2026. gadam.

Memoranda padomes funkcijas:

1. strādāt kā diskusiju un lēmumu pieņemšanas platformai par priekšlikumiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu, to projektu pilnveidošanai, 
2.  strādāt kā kontrolējošai institūcijai, kas kontrolē minētā izpildi.      

Lai īstenotu minētās funkcijas memoranda padome strukturējama, izveidojot:

1. Sekretariātu, kas koordinē Memoranda padomes sēdes
2. Darba grupas 

• Fianašu un nodokļu/budžeta darba grupa 
•  Satura plānošanas darba grupa 
• Sabiedrības iesaistes un atvērtas pārvaldības partnerības darba grupa

Saskaņā ar jauno modeli, paredzēts Memoranda padomes paplašinātās sēdes sasaukt reizi gadā, kas paredz Ministru prezidenta un nozaru ministru (un citu augstāko politisko amatpersonu) iesaisti lēmumu pieņemšanā par kompleksiem MK un NVO sadarbības jautājumiem. Sēdē piedalās arī pieaicinātās organizācijas, kuru ekspertīze ir nepieciešama konkrētā jautājuma izskatīšanai. Pēc paplašinātās sēdes tiek iezīmētas jaunās politikas iniciatīvas, vai pieņemti lēmumi, kā tālāk risināt konkrēto problēmjautājumu. Paplašinātās sēdes darba kārtību izstrādā Satura plānošanas darba grupa. 

Tiek sniegts “pilsoniskā dialoga”un “sociālā dialoga” salīdzinājums, lai uzsvērtu jaunā modeļa izveides nepieciešamību. 

Pilsoniskais dialogs ir dialogs, kas savstarpēji saista visas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar valdību un citiem lēmumu pieņēmējiem. Tā nolūks ir veicināt līdzdalības demokrātiju, balstoties uz pilsoņu kompetenci un ieinteresētību, ko viņi īsteno pašu veidotajās organizācijās, lai aizstāvētu noteiktas intereses, sasniegtu sevis noteiktus mērķus vai atbalstītu pašu noteiktas vērtības. 

Pilsoniskā dialoga mērķis ir veicināt sadarbību starp organizācijām, kas īsteno pilsonisko dialogu, vai attiecīgi starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot visa līmeņa pārvaldes) ar mērķi veicināt viedokļu dažādību lēmumu pieņemšanas procesā, tai skaitā, nodrošinot dažādu sabiedrības grupu interešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaru starp ekonomisko interešu un cilvēktiesību un demokrātisko vērtību interesēm, sociālās ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības attīstības progresu, un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sabiedrības un ekonomisko interešu atšķirībām. 

Pilsoniskā dialoga kvalitāte ir atkarīga no tradīcijām, ekonomiskiem, politiskiem procesiem un tiesiskā ietvara valstī. Lai varētu pastāvēt pilsoniskais dialogs, ir jāatzīst pilsoniskās tiesības un cilvēka pamattiesības, īpaši vārda brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība. Šīs tiesības ir noteiktas ES Pamattiesību hartā.

Sociālais dialogs ir dialogs, kas izveidots starp darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizācijām vai attiecīgi starp šīm organizācijām un valdību vai tās pārstāvjiem (ietverot reģionālās un vietējās pašvaldības) ar mērķi veicināt ekonomikas un sociālo progresu un palīdzēt konstruktīvi noregulēt konfliktus, kas saistīti ar sociālo un ekonomisko interešu atšķirībām. 

Sociālā dialoga mērķis parasti ir veidot tiesisko regulējumu, kas izpaužas kā likumi, valdības rīkojumi vai darba koplīgumi, kuri ir saistoši to parakstītājiem un pilnvarotājiem un kuru piemērošanas jomu ar valdības un sociālo partneru lēmumu ir iespējams paplašināt un attiecināt arī uz visiem sociāli ekonomiskās dzīves dalībniekiem.

Sociālais dialogs ir interešu līdzsvarošanas modelis, kas nodrošina sociālo stabilitāti valstī. Tas ir konsultāciju mehānisms, kurā piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības.

Pilsoniskais dialogs ir process, kurā apmainās ar pieredzi un iegūst informāciju par inovāciju vietējā līmeņa pilsoniskajās organizācijās. 

Pilsoniskais dialogs ir iespēja apzināt, atspoguļot un attīstīt Eiropas vērtības, principus un mērķus, radīt Eiropas publisko sfēru, novēršot plaisu starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī iespēja izmantot potenciālu, ko sniedz iedzīvotāju tieša līdzdalība. 

Pilsoniskais dialogs sekmē labāku politikas izstrādi kopējo interešu labā, jo politika ir vairāk orientēta uz iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, tādējādi radot apziņu par kopīgu atbildību. 

Pilsoniskajam dialogam ir būtiska nozīme tiesību aktu izstrādē, jo tas ļauj novērtēt tiesību aktu ietekmi uz iedzīvotājiem. 

3. Tiek sniegts ieskats par ES Struktūrfondu Uzraudzības komitejās deleģēto pārstāvju darbību. 

Projektā “ES fondu uzraugi” (2023.gada jūlijs 2025.gada jūnijs) apvienojušās 7 Latvijas organizācijas, vadošais partneris – Providus.  

Jaunā Memoranda modeļa ieviešana ļaus nosegt šo 7 organizāciju pārstāvju darba laika izmaksas par gatavošanos un dalību uzraudzības komitejās. Tādejādi  2024.-2025.gadā:

• ES fondu uzraudzībā varēs izglītot un iesaistīt plašāku NVO loku. 
• Izveidot priekšlikumus un metodikas tam, lai sabiedrības uzraudzība pār ES fondiem būtu reāla, nevis “ķeksītim”.
• Uzlabot sabiedrības pārraudzību ne tikai par kohēzijas, bet arī citiem ES fondiem, no kuriem Latvijā ienāk investīcijas, tai skaitā ANM.
• Uzlabot sabiedrības iesaisti ne tikai uzraudzības posmā, bet arī jaunā perioda fondu programmēšanā un iepriekšējo periodu ietekmes novērtēšanā.

Piedāvātais sadarbības modelis starp Memoranda padomi un tās deleģētajiem pārstāvjiem ES fondu uzraudzības komitejās ietver 3 līnijas: 

1. Trauksmes līnija
2. Plašāka NVO loka informēšana 
3. Atskaitīšanās un atgriezeniskā saikne. 

Iveta Kažoka domnīcas „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos, norāda uz problēmām ar kurām 2024.gadā var nākties saskarties NVO sektoram.

Projektu „Sadarbībā atbalstam” finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”. Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Sēde notiek klātienē un attālināti tajā piedalās 28 dalībnieki, kuriem elektroniski ir izsūtīti gan sēdes darba kārtībā iekļautie izskatāmie jautājumi, gan visu darba kārtības jautājumu prezentācijas. 

Darba kārtība: 

1) Ziņojums par starptautiskās konferences “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram” rezultātiem

 Informē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore  

2) Latvijas pārstāvju Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas grupā "Daudzveidība Eiropā" ziņojums par paveikto un aktuālo

Informē Baiba Miltoviča Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes locekle  

3) Par aktualitātēm Latvijas 20 gadu dalības Eiropas Savienībā atzīmēšanai

Informē  Reinis Brusbārdis Ārlietu ministrija 

4) Ziņojums par situāciju Latvijā pēc EK runas par stāvokli Eiropā

Informē Zane Petre EK pārstāvniecība Latvijā  

1. Tiek sniegta informācija par  starptautiskās konferences “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram” rezultātiem, kura notika 12.septembrī, bet 11.septembrī norisinājās konferences iesildošās diskusijas - “Jaunās un topošās digitālās tehnoloģijas: riski un iespējas demokrātijai”, vienā no kurām  klātesošie diskutēja par iespējamo līdzsvaru starp tiesisko regulējumu un tehnoloģisko progresu, kā arī demokrātijas saglabāšanu jauno un topošo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta digitālajā laikmetā. Diskusijās tika analizēta gan augstskolu un uzņēmumu sadarbības līdzšinējā pieredze un labā prakse, ilustrējot to ar uzskatāmiem piemēriem, gan ieskicētas turpmākās sadarbības aprises, veidojot turpmākās sadarbības rīkus un platformas. 

Diskusijās tika minēti praktiski piemēri: digitālo un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai publiskajā, NVO un privātajā sektorā.  SEB Banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs norādīja uz pārmaiņām, ko ir radījusi digitālā revolūcija, tostarp – kā tā maina cilvēka lomu modernajā industriālajā vidē. Standartizējamo darbību robotizācija un plaša datu analītika ir tie procesi, kas digitālajā inovācijā piedāvā arvien jaunas iespējas. Plaša spektra datu analīzes teoriju un instrumentu apgūšana, un pats galvenais – stratēģiskā līmeņa lēmumu pieņemšana - paliek cilvēku ziņā, un to izpildījums būs arvien lielākā mērā atkarīgs no augstskolās apgūtajām kompetencēm, rodot pareizo līdzsvaru starp zināšanu plašumu un to fundamentalitāti. Ņemot vērā pandēmijas situāciju, ir redzama strauja un neatgriezeniska visaptverošu un mērogojamu digitālo risinājumu ieviešanas perspektīva, kas caurvij visus procesus. Digitalizācija rada iespējas indivīdiem un uzņēmumiem un savukārt šādu iespēju neizmantošana –  draudus izkrist no aprites darba vai biznesa konkurences aspektā. 

Starptautiska konference “Partnerības demokrātijai un mieram” ietvaros notika paneļdiskusijas: 

1) Reģionālās drošības problēmu ietekme uz demokrātijas ilgtspēju; 

2) No vietējā līmeņa uz globālo: vietējā un nacionālā līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomas stiprināšana daudzpusējās sadarbības institūcijās; 

3) Sociālā noturība: instruments iekļaujošām, drošām un ilgtspējīgām vietējām kopienām. 

Konferencē Kristīne Zonberga  Latvijas Pilsoniskās alianses direktore  informēja klātesošos, ka pilsoniskās sabiedrības jēdziens ir ne tikai abstrakts termins vai ideāls, tas ir demokrātijas, sociālā taisnīguma un drošības principu virzītājspēks. Pilsoniskajai sabiedrībai jāturpina uzraudzīt un izdarīt spiedienu uz valdību un starptautiskajām organizācijām, lai tās pildītu savus solījumus un pienākumus aizsargāt demokrātiju. Pilsoniskajai sabiedrībai arī turpmāk jāiesaistās un tādejādi jārada pilsoņiem iespēja piedalīties demokrātiskajos procesos. Pilsoniskā sabiedrība ir pierādījusi, ka tas ir ne tikai valsts galvenais balsts, bet arī tautu draudzības un sadarbības tilts, veidojot partnerības ar mērķi stiprināt demokrātiju. Tomēr pilsoniskajai sabiedrībai ir vajadzīgs starptautiskās sabiedrības, jo īpaši demokrātisko valstu, atbalsts un solidaritāte. Ukraina ir valsts, kas saskārusies ar daudziem izaicinājumiem un draudiem savai neatkarībai, drošībai un demokrātijai. Tomēr, neraugoties uz šīm grūtībām, Ukraina ir izrādījusi arī ievērojamu noturību un apņēmību aizstāvēt savas vērtības. Un liela daļa šī kredīta tiek piešķirta Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai, kurai ir bijusi izšķiroša loma demokrātiskās pārejas un sociālās noturības atbalstīšanā. Iedvesmojošs piemērs valstu solidaritātei un draudzībai ir ievērojams pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījums Ukrainā. NVO un pilsoņi, lielākoties no Austrumeiropas valstīm, kopš 2014. gada ir mobilizējušies, lai sniegtu humānu, finansiālu un morālu atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Viņi ir piegādājuši palīdzību un piegādes Ukrainas armijai un brīvprātīgajiem, viņi ir uzņēmuši un uzņēmuši tūkstošiem Ukrainas bēgļu, viņi ir organizējuši izpratnes veidošanas kampaņas un līdzekļu vākšanas pasākumus, viņi ir veicinājuši kultūras un izglītības apmaiņu un iestājušies par Ukrainas integrāciju Eiropā. Atbalstot pilsonisko sabiedrību Ukrainā, mēs ne tikai palīdzam Ukrainas demokrātijai, bet arī stiprinām paši savu demokrātiju, drošību un stabilitāti Eiropā un ārpus tās robežām.

Viens no konferences secinājumiem: ES notiek tiesiskuma efektivitātes samazināšanās un pilsoniskās sabiedrības telpas sarukšana; uzticības mazināšanās pārvaldes iestādēm un institūcijām; palielinās plaisa starp vienkāršo iedzīvotāju iesaistīšanos un iekļaušanos salīdzinājumā ar lielākām organizācijāmutm. 

Otrs konferences secinājums: pilsoniskajai sabiedrībai nepieciešams uzraudzīt, lai iestādes pildītu savus solījumus un pildītu saistības aizsargāt demokrātiju; iesaistīt iedzīvotājus un dot viņiem iespēju piedalīties demokrātiskajos procesos un sniegt ieguldījumu kopējā labuma veidošanā; veidot sociālo kapitālu un tīklus efektīvai saziņai, koordinācijai un mobilizācijai;aktīvi cīnīties pret dezinformāciju, veidot sociālo noturību drošākai Eiropai

2. Tiek sniegta informācija par to kā darbojas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu  komiteja (EESK), kas cita starpā  sagatavo izpētes atzinumus, ko lūdz izstrādāt ES likumdevēji, kad vēlas uzzināt pilsoniskās sabiedrības viedokli. EESK kopumā izstrādā apmēram 200 atzinumus gadā. EESK TEN  ir 3 tematiskās izpētes grupas - “Enerģētika”, “Transports” un “Vispārējas nozīmes pakalpojumi”. Krievijas iebrukums Ukrainā TEN nodaļas darbā ienesa tādus tematus kā ES un Ukrainas solidaritātes koridori, infrastruktūras sinhronizācija, TEN-T koridoru pārskatīšana. 

Enerģētikas krīze ir atklājusi, ka sociāli taisnīga enerģētikas sistēmas pārkārtošana un pārstrukturēšana ir jautājumi, kuru risināšanu ilgāk atlikt vairs nevar. Enerģētiskās nabadzības novēršana, majokļu pieejamība un mazaizsargāto mājsaimniecību aizsardzība ir viena no TEN specializētās nodaļas darba plāna pastāvīgajām prioritātēm. Ukrainā notiekošais karš, un nepieredzētais enerģijas cenu kāpums ir saasinājis cenas ziņā pieejamu mājokļu krīzi, ar kuru ES dalībvalstis saskaras jau gadiem ilgi. 

Piekļuve kvalitatīviem mājokļiem par pieņemamu cenu ir Eiropas iedzīvotāju pamatvajadzība. Tā ir svarīga, lai sasniegtu vairākus ekonomikas, vides un sociālāspolitikas mērķus un veicinātu vienlīdzīgas iespējas, sociālo iekļaušanu un mobilitāti. Mājokļu politika joprojām ir dalībvalstu kompetencē, tomēr, lai risinātu problēmas saistībā ar kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu ES, ir vajadzīgs Eiropas rīcības plāns mājokļu jomā. 

Enerģētiskā nabadzība atspoguļo dzimumu nevienlīdzību, un tā  sievietes skar smagāk nekā vīriešus; ES var efektīvi cīnīties pret šo problēmu tikai tad, ja visās politikas jomās tiks piemērota dzimumulīdztiesības pieeja. Šis bija galvenais secinājums debatēs par tematu “Sievietes enerģētiskās nabadzības apstākļos”.

Ir panākta EESK noteikumu izstrāde, kas dod iespēju Latvijas MK un NVO sadarbības memoranda padomei formālizēt attiecības ar EESK noslēdzot sadarbības līgumu.Galvenie ieguvumi: 1)informācijas aprite pilsoniskā dialoga «tīklā», 2) iespēja piedalīties ikgadējā EESK un nacionālā līmeņa pilsoniskā dialoga institūciju  sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumos. 

3. Tiek sniegta informācija par EK konstatētajiem pārkāpumiem Eiropas tiesību aktu piemērošanas jomā. Komisija aicina BULGĀRIJU un LATVIJU savos tiesību aktos pareizi iekļaut ES noteikumus par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā. Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Bulgārijai (INFR(2021)2098) un Latvijai (INFR(2021)2100) argumentētu atzinumu par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (Direktīvu 2012/13/ES). Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka personas, kuras tur aizdomās vai apsūdz kriminālprocesā vai par kurām izdots Eiropas apcietināšanas orderis, pietiekami informē par viņu tiesībām. 2021. gada septembrī Komisija Bulgārijai un Latvijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Tā uzskata, ka abu dalībvalstu paziņotie transponēšanas pasākumi neatbilst direktīvas prasībām, proti, tiesībām piekļūt lietas materiāliem, kas ir būtiski, lai efektīvi apstrīdētu apcietināšanas vai aizturēšanas likumību. Turklāt Komisija norāda, ka Bulgārijā direktīvas piemērošanas joma un tiesības uz informāciju par tiesībām un noteikumi par paziņošanu par tiesībām aizturēšanas sakarā joprojām nav pareizi transponēti. Tagad Bulgārijai un Latvijai doti divi mēneši, kuros veikt palikušo Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var celt prasību pret Bulgāriju un Latviju Eiropas Savienības Tiesā. 
4. Papildus dienaskārtības jautājumos izskatītajam, LSKA sēdē guva apstiprinājumu problēmas, kas tika aktualizēta pēc 13.septembrī Tiesībsarga rīkotā simpozija “Personas autonomija un garīgās veselības aprūpe: juridiskā perspektīva”, par psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešanu un to analīzi izpētei. LSKA ieskatā tas palīdzētu izprast situāciju valstī, izveidot atbilstošu rīcības plānu. Simpozijā  galvenā uzmanība tika pievērsta garīgās veselības juridiskajai perspektīvai. Simpozija mērķis bija diskutēt un izvērtēt iespējas pilnveidot valstu garīgās veselības normatīvo regulējumu un piemērošanas praksi. LSKA ir secinājusi, ka lielāko daļu palīdzības cilvēkam, kuru skārusi demence (ar vai bez diagnozes) kā psihiska saslimšana, veido tieši piemērotas aprūpes identificēšana un nodrošināšana, kā arī atbalsta sniegšana slimniekam un tā ģimenei.

EK ir norādījusi uz aktuālās Eirobarometra aptaujas par garīgo veselību atklājumu: deviņi no desmit respondentiem (89 %) uzskata, ka garīgās veselības veicināšana ir tikpat svarīga kā fiziskās veselības veicināšana, mazāk nekā puse respondentu piekrīt apgalvojumam, ka cilvēki ar garīgās veselības problēmām saņem tikpat labu aprūpi kā cilvēki ar fiziskās veselības problēmām, gandrīz puse respondentu (46 %) pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psihosociālu problēmu, piemēram, izjutuši trauksmi vai depresiju. No aptaujas izriet, ka vairāk nekā puse no šiem respondentiem (54 %) ar garīgās veselības problēmām nav saņēmuši profesionālu palīdzību. Šie rezultāti liecina, ka darbs garīgās veselības jomā ES līmenī noteikti ir jāturpina, kam piekrīt arī LSKA. 

Projektu „Sadarbībā atbalstam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

2) Labklājības ministrija, līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu Nr. LM2023/24-1-05/10.

LSKA struktūrvienības "Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone 6.decembrī viesojās RīgaTV24 raidījumā “Uz līnijas”, kur tika diskutēts par senioru problēmām un izaicinājumiem. Raidījuma ierakstu iespējams noskatīties šeit

https://xtv.lv/rigatv24/video/DapMQBe2pLB-06_12_2023_uz_linijas

LSKA “Senioru Saeima” ir vairākkārt vērsusi ierēdņu uzmanību uz  psihiskās veselības problemātiku senioru interešu aizstāvēšanas kontekstā, un pastāvīgi interesējusies par notiekošo šajā jomā.  

Apziņa, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir cilvēka cieņa, veido pamatu iekļaujošai un vienlīdzīgai sabiedrībai, uzskata Latvijas Tiesībsargs.

Pašlaik Latvijā izvirzīts mērķis - pārveidot psihiskās veselības aprūpi gan padarot to pieejamu ikvienam, kam tas nepieciešams, gan akcentēt un ievērot psihiskās veselības aprūpes pamatā esošās vērtības, lai tā patiesi atbilstu indivīda vajadzībām un cieņai. 

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka cieņa ir viena no Latvijas konstitucionālajām vērtībām. Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā pasākumi, kurus organizē Tiesībsarga birojs, Latvijas Universitāte un Eiropas Padomes Bioētikas komiteja (CDBIO), ir simpozijs un konference par personas autonomiju un psihiskās veselības aprūpi, kuros iesaistās arī LSKA. 

13. novembris - simpozijs “Personas autonomija un garīgās veselības aprūpe: juridiskā perspektīva”, kurā galvenā uzmanība pievērsta garīgās veselības juridiskajai perspektīvai. Simpozija mērķis ir diskutēt un izvērtēt iespējas pilnveidot valstu garīgās veselības normatīvo regulējumu un piemērošanas praksi tā, lai tā būtu atbilstoša starptautiskajiem cilvēktiesību principiem un normām, kā arī apspriest iespējamos risinājumus, lai labāk aizsargātu cilvēktiesības un veicinātu cilvēka autonomiju garīgās veselības aprūpē. Zinošiem un gādīgiem ārstiem un speciālistiem ir nozīmīga loma cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšanā, tāpēc jo īpaši būtiski runāt par personas autonomijas tiesībām un to faktisko īstenošanu.

14. novembris - konference “Personas autonomijas veicināšana garīgās veselības aprūpes praksē”, tās fokusā autonomijas veicināšana psihiskās veselības aprūpē.

1.Pacientu autonomijas atbalstīšana garīgās veselības aprūpē 

2.Sabiedrībā balstītu pakalpojumu labā prakse

• Atvērtā dialoga modelis
• Mobilās komandas (Beļģija)  
• Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums (Latvija) 
• Līdzcilvēku atbalsts (Islande)

3.Labā prakse veselības aprūpes iestādēs 

• Atvērto durvju politika slimnīcu nodaļās (Vācija un Šveice) 
• Atvērtā dialoga modelis augstas drošības nodaļās (Norvēģija) 
• Iepriekšēja aprūpes plānošana (Spānija) 
• Drošo nodaļu modelis (Apvienotā Karaliste) 
• BET (Basal exposure therapy) apvienojumā ar papildu ārējo kontroli (Norvēģija)
• Kombinētās pieejas

4. Apmācība un izglītība 

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT – psihosociālas (mentālas) slimības un intelektuālās attīstības traucējumi) ir viena no vismazāk aizsargātajām un nepamatoti izolētām sabiedrības grupām. 

Daudzās valstīs un arī Latvijā šo cilvēku tiesību pārkāpumi un aizskārumi, tostarp ieslodzīšana slimnīcās vai sociālās aprūpes iestādēs, atstāšana bez palīdzības, diskriminēšana un stigmatizēšana, ir bieža parādība. Nereti cilvēkiem ar GRT tiek ierobežo rīcības brīvību, iespēju izvēlēties un rīkoties atbilstoši savām vērtībām un interesēm (autonomija). Tādēļ ir svarīgi, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir pasargāti no cilvēktiesību aizskārumiem un var baudīt tiesības vienlīdzīgi ar citiem.

Demence – ir intelektuālo funkciju pasliktināšanās, kurām strauji attīstoties tiek izraisītas domāšanas, spriešanas un atmiņas spēju traucējumi, tas savukārt noved pie personības izmaiņām. Cilvēks parasti neatceras nesenus notikumus, neatminas, ko ēdis brokastīs, ar ko runājis, viņš vairākas reizes atkārto vienu un to pašu teikumu, vēlākā periodā nepazīst pat savus radiniekus. 

Neskaitot atmiņas zaudēšanu, demencei raksturīgas arī problēmas ar uzmanības koncentrēšanu, grūti iemācīties ko jaunu, nespēj atrisināt ikdienas sadzīviskas problēmas. Kopumā šie traucējumi nopietni ietekmē cilvēka sociālās dzīves līmeni, demences progresa ietekmē cilvēkam būs nepieciešamība pēc ikdienas uzraudzības un kopšanas.

Demence ietekmē domāšanu, uzvedību un spējas veikt ikdienas uzdevumus. Traucējumi smadzeņu darbībā cilvēkam neļauj pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā un darba dzīvē. Raksturīga demences iezīme ir nespēja veikt ikdienas darbības samazinātu kognitīvo spēju dēļ. 

Demences priekšvēstneši visbiežāk ir trauksme, nomāktība, miega traucējumi un citas ar uzmanības un atmiņas spējām šķietami nesaistītas sūdzības. Demencei progresējot, parādās izteiktāki traucējumi, kas saistīti arī ar cilvēka uzvedību, motivāciju, spējām sevi aprūpēt, kā arī personību. Pēdējo ir grūti pieņemt, tam nepieciešams atbalsts. Demences skarto piederīgajiem to izdodas atrast katram savā veidā – vienam tas ir psihiatrs, neirologs vai ģimenes ārsts, citam tas var būt labākais draugs, kaimiņš vai mācītājs.

Demence var piemeklēt jebkuru, bet risks palielinās līdz ar vecumu. Lielākā daļa demences slimnieku ir gados vecāki cilvēki, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka lielākā daļa vecu cilvēku ar demenci neslimo. Tā nav normāla novecošanas izpausme, bet gan smadzeņu slimība. Ir 5 lietas, kas uzlabo smadzeņu darbību – pareizs uzturs, fiziskas aktivitates, sociālie kontakti, mācīšanās, labs miegs. 

Patiess stāsts par demenci ir Veselības ministrijas sagatavots materiāls.  https://youtu.be/BS7gia3PBjA. Veselības ministrija kampaņas “Viss ir Norm.a” kontekstā informē sabiedrību, tostarp seniorus par to, ka cilvēka psihiskā veselība ir tikpat reāla kā fiziskā. Tā var sašķobīties un nav jātēlo, ka viss ir kārtībā.  Nevajag noliegt to, kā cilvēks jūtas, nevajag cieties un justies atstumtam, jāmeklē palīdzība un tas ir normāli. Veselības ministrija aicina vērsties pie sava ģimenes ārsta. 

Visbiežāk demence skar cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, un tā cēlonis var būt insults, infarkts, galvas traumas un citas smagas slimības. Demence ir neirodeģeneratīvo slimību kopums, un tā nav normāla novecošanas procesa daļa. 

Cilvēki var veikt profilakses pasākumus pret demenci, it īpaši vaskulārās demences gadījumos un agrīna demences diagnosticēšana un nodrošināšana ar savlaicīgu medicīnisko iejaukšanos var būt visefektīvākais paņēmiens cīņā ar progresējošo demenci.

Liels izaicinājums demences ārstēšanā ir aprūpes organizēšana, jo šī slimība paliek ēnā, pateicoties sabiedrības aizspriedumiem un maldiem, ka cilvēkam būtu vienkārši jāļauj mierīgi aiziet. Demences ārstēšana ir simptomātiska, kas nozīmē, ka mūsdienu medicīnai nav pa spēkam izārstēt tās cēloni. Jo agrākā vecumā sākas demence, jo sliktāka prognoze, un šādā gadījumā ārstēšanu būtu jāuzsāk iespējami ātri. Ģimenes ārsti ir ļoti zinoši un centīgi, taču aprūpes organizēšanā būtu jāpieslēdzas arī psihiatram vai neirologam.

Tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka - cilvēka cieņa ir viena no augstākajām vērtībām, kas piemīt ikvienam cilvēkam.  Apziņa, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir cilvēka cieņa, veido pamatu iekļaujošai un vienlīdzīgai sabiedrībai. Eiropas tiesību telpā ir daudz labu piemēru, kā nodrošināt šo cilvēku pašnoteikšanās tiesības garīgās veselības aprūpē gan cilvēkiem ar viegliem garīgiem traucējumiem, gan cilvēkiem ar ļoti smagiem garīgiem traucējumiem. Būtiski ir ievērot cilvēka autonomiju un cilvēktiesības arī augstas drošības nodaļās un klīnikās. Jāpilnveido tiesiskais regulējums un medicīniskā aprūpe no sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem līdz pat veselības aprūpes iestādēm.  

Gan nacionālie tiesību akti, gan starptautiskie cilvēktiesību dokumenti paredz virkni demokrātiskās un tiesiskās valstīs pašsaprotamu cilvēktiesību un attiecina tās uz jebkuru cilvēku. Tiesību akti aizliedz diskriminēt cilvēkus pamatojoties uz veselības stāvokli vai invaliditāti. Tomēr vēsturiski ir pieņemts, ka daļa sabiedrības personu ar garīga rakstura traucējumiem uzlūko kā personu, kurai dažādas tiesības var tikt liegtas vai būtiski ierobežotas.

Psihiatrisko traucējumu un slimību ārstēšana ir regulēta Ārstniecības likuma XI nodaļā “Psihiskās slimības”. Psihiski slimi pacienti nedrīkst tikt pakļauti diskriminācijai savas slimības dēļ, un tiem jānodrošina medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem. 

Psihiatrija ir veselības aprūpes nozare, kurā strādājošiem ir jābūt apveltītiem ar ļoti augstām pacietības, savaldības un tolerances spējām. Ievērojot pacientu domāšanas un uzvedības traucējumus, nereti slimības noteikto vai veicināto sociālo stāvokli, un to dēļ ierobežotās iespējas aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses, psihiatriskām ārstniecības iestādēm ir ļoti svarīgi nepieļaut pacientu tiesību pārkāpumus, necienīgu izturēšanos, cita veida rīcību, kas var tikt traktēta kā cilvēka pamattiesību pārkāpumi. Pacients psihiatriskās ārstniecības iestādes stacionāra nodaļā var tikt stacionēts ar pacienta vēlēšanos – brīvprātības princips, vai bez pacienta piekrišanas.

Pasaulē lielākā daļa pacientu ar garīga rakstura traucējumiem nesaņem efektīvu medicīnisku palīdzību. Mūsdienu veselības aprūpes plānošanas sistēmai vieni no lielākiem izaicinājumiem ir efektivitātes un kvalitātes mērījumi psihiatrijā, psihoterapijā un narkoloģijā. Psihiskās veselības jomā pastāv grūtības izveidot vienotus un standartizētus kvalitātes rādītājus un novērtēšanas kritērijus. Tas saistīts ar to, ka veselības aprūpes sistēmas dažādās valstīs mēdz krasi atšķirties. Taču zināms, ka pakalpojuma kvalitātes novērtēšana un analīze veicina sniegtās aprūpes kvalitātes uzlabošanu. 

Pieejamības rādītāji ir svarīgi, jo atspoguļo kā un cik daudz pakalpojums tiek izmantots. Savukārt efektivitāte ir svarīga no ekonomikas un resursu plānošanas viedokļa, jo liecina arī par pakalpojumu ilgtspēju. Eksistē dažādi ar sabiedrības veselību saistīti faktori (indikatori), kas tieši vai netieši liecina par sabiedrības dzīves kvalitāti, saslimstībām, tostarp garīga rakstura saslimšanām, mirstību, paredzamo dzīves ilgumu. Tādēļ būtiski ir analizēt sabiedrības psihiskās veselības stāvokli, problēmas, medicīniskās aprūpes efektivitāti, jo pakalpojumu kvalitātes, tostarp garīgās veselības aprūpē, atspoguļojums skaitļos ir pamats uz pierādījumiem balstītai veselības politikai, kas būtu vērsta uz psihiskās veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.

Daudzās valstīs psihiskās veselības aprūpes standarti vēl tikai veidojas. Nav vienotu kritēriju, lai novērtētu,  ko tieši būtu svarīgi analizēt, lai saprastu, vai sniegtā aprūpe ir kvalitatīva.

Pēc PVO organizācijas ieteikumiem, būtu jāvērtē šādus parametrus: 

• pacienta viedokļa, viņa lēmumu un autonomijas cienīšana; 
• pacienta pieredze;
• ierobežošanas pasākumu pielietošana;
• iespēja izstrādāt, pārskatīt un ieviest atlabšanas plānu, kā arī uzmanības pievēršana sociāliem faktoriem, šos plānu izstrādājot;
• atbalsta sniegšana gan pakalpojuma saņemšanas brīdī, gan pēc tam.

PVO nosaka šādas galvenās psihiskās veselības aprūpes kvalitātes dimensijas:

• uz pacientu centrēta pieeja;
• psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība;
• starpnozaru sadarbība, realizējot psihiskās veselības aprūpi;
• profilakse un veselību veicinošie pasākumi;
• laba procesu vadība;
• inovatīva un uz nākotni orientēta pieeja.

Katrā no dimensijām speciālisti ir identificējuši parametrus, ko nepieciešams novērtēt pacienta psihiskās veselības aprūpes procesā. 

Skumji, ka no kopumā  noteiktajiem 23 kritērijiem, kas liecina par pacienta psihiskās veselības aprūpes efektivitāti, tikai divus reāli novērtē katrā valstī – 

• pacientu dzīves kvalitāti 
• pašnāvību skaitu. 

Eiropas Savienībā psihiskās aprūpes veselības sfērā šobrīd nav vienotu kvalitātes kritēriju, ko varētu savstarpēji salīdzināt. Tomēr ir atzīts, ka kvalitātes un ārstēšanas rezultātu novērtēšana ir pamata elementi psihiskās veselības aprūpes procesa kvalitātes analīzei un uzlabošanai.

Piemēram, atkārtoto hospitalizāciju īpatsvars, ambulatoro pakalpojumu pieejamība pēc izrakstīšanas, NMPD izsaukumu skaits sakarā ar psihiskās veselības traucējumiem, sniedz ieskatu, kā un cik kvalitatīvi valstī tiek nodrošināta psihiskās veselības aprūpe. Šo kritēriju vidū var minēt arī cilvēku skaitu ar psihiskās veselības traucējumiem, kuri dzīvo institūcijās (sociālās aprūpes centros, grupu mājās), cilvēku skaitu ar psihiskās veselības traucējumiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās, piespiedu ārstēšanas rādītājus, ierobežojošo līdzekļu izmantošanas rādītājus, ievietošanu stacionārā vai specializētajā ārstēšanas iestādē bez pacienta piekrišanas u.c. Ne mazāk svarīga ir psihiskās veselības aprūpes centru un krīzes centru pieejamība, kā arī tādu pakalpojumu pieejamība, kas atbalsta pacienta dzīvošanu mājās.

Situācija Latvijā.

Tā kā slimību kontroles un profilakses centrs pārsvarā publicē vispārīgus veselības aprūpes datus, tad grūti izvērtēt psihiskās veselības aprūpes rezultātus, jo trūkst apkopotu datu par pamata rādītājiem, piemēram, pacientu drošību.

2019. gadā tapis Latvijas Ārstu biedrības ziņojums, kurā, balstoties uz diagnožu grupām, iekļauti šādas aktivitātes un to rezultāti:

• šizofrēnijas diagnostika un ārstēšana;
• demences diagnostika un ārstēšana;
• depresijas atpazīšana, vadīšana, ārstēšana un aprūpe;
• alkohola atkarības ārstēšana;
• dubultdiagnozes narkoloģijā un psihiatrijā;
• opioīdu atkarīgo pacientu ārstēšana.

Tomēr šobrīd Latvijā mēra tikai vienu specifisku psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju: pacientu ar šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem vai murgiem neatliekama stacionēšana 30 dienu laikā tajā pašā stacionārajā ārstniecības iestādē.

Speciālisti uzskata, ka lai nodrošinātu psihiskās veselības aprūpes kvalitāti, nepieciešams izstrādāt un ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu kontroli. Šobrīd tāda kvalitātes vadības sistēma, kas aptver reālus kvalitātes rādītājus un uzraudzības mehānismus, neeksistē.

Salīdzinot tiesībsarga ziņojumus par psihiskās veselības aprūpi ar esošajiem kvalitātes rādītājiem, atklāts, ka konstatētus pārkāpumus aprūpes sniegšanā šie rādītāji neatspoguļo.

Par svarīgākajiem kvalitātes rādītājiem psihiskās veselības aprūpes sniegšanā speciālisti uzskata:

• pacientu procentu, kuriem ir risks kaitēt sev vai citiem, un kuri pieprasa akūtu psihiatrisku palīdzību/konsultāciju, kuriem palīdzība sniegta divu stundu laikā pēc pieprasījuma brīža, 24 stundu laikā vai 48 stundu laikā (kā vitāli svarīgu to atzīmēja 46% un kā ļoti svarīgu 42% speciālistu);
• psihoterapeitiskās palīdzības pieejamību akūtas traumas slimniekiem (42% to vērtē kā vitāli svarīgu un vēl 48% kā ļoti svarīgu);
• nelaimes gadījumu skaitu darbā mediķiem saistībā ar pacientu agresiju psihiatrijas, narkoloģijas stacionāros (atbilstoši apkopotajiem viedokļiem, 40% to uzskata par vitāli svarīgu un 48% par ļoti svarīgu indikatoru);
• pabeigto suicīdu skaitu pacientiem,  kuri regulāri saņem psihiatrisku palīdzību/ārstēšanu (34% to vērtē kā vitāli svarīgu un 52% kā ļoti svarīgu);
• paškaitējumu skaitu stacionāros (34% uzskata to par vitāli svarīgu un 48% par ļoti svarīgu rādītāju).

Psihiskās veselības aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešana un to analīze palīdz izprast situāciju valstī, identificēt problēmas un izveidot atbilstošu rīcības plānu. Kvalitatīva aprūpe būtiski uzlabo psihiskās veselības aprūpes efektivitātes rādītājus. Taču vispārīgie sabiedrības psihiskās veselības rādītāji nespēj pilnā mērā atspoguļot vēlamo valsts politiku nozarē. Lai veidotu uz pierādījumiem un pacientu tiesībām balstītu psihiskās veselības aprūpi Latvijā, nepieciešams pārskatīt esošos novērtēšanas parametrus, kā arī izstrādāt, ieviest un regulāri uzraudzīt jaunus kvalitātes kritērijus.

Secināms, lielāko daļu palīdzības cilvēkam, kuru skārusi demence (ar vai bez diagnozes), veido tieši piemērotas aprūpes identificēšana un nodrošināšana, kā arī atbalsta sniegšana slimniekam un tā ģimenei. 

Seniors un viņa ģimenes locekļi dažkārt baidās no problēmu diagnozticēšanas un nevēršas pie ģimenes ārsta, lai saņemtu diagnozi un nosūtījumu speciālistu palīdzības saņemšanai.  

Senioru interešu aizstāvību Seniori Saeimā atbalsta: 

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Labklājības ministrijas līgums par valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu 

Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu īstenošana no 01.02.2023. līdz 15.12.2023