“Somugru dienas” Latvijā šoruden – 30. septembrī un 1.oktobrī – tiek rīkotas jau desmito gadu.

Rudens ir laiks, kad priecājamies par padarīto un dabas veltēm, kā arī atceramies senčus un viņu mantojumu – dzīvesziņu, valodu, kultūru. Senatnē diezgan lielu daļu mūsdienu Latvijas teritorijas apdzīvoja lībieši – tauta ar bagātu kultūru. Lībiešu valoda pieder somugru valodu saimei. Somugru tautu valodas un kultūra laika gaitā arvien samazinās. Daudzas no somugru tautu vēsturiskajām zemēm atrodas Krievijas teritorijā. Arī saistībā ar notikumiem Ukrainā šī gada norisēm izvēlēta tēma „cerība”.  Rīgas Latviešu biedrības aktivitātēs svarīgi apzināties lībisko-somugrisko latvietībā, kā arī atrast kopīgo un interesanto atšķirīgajā somugru tautu kultūrā. 

Sākot no plkst. 10.30 Rīgas Latviešu biedrības nama 3. stāvā būs apskatāmi darbi, ko iedvesmojusi lībiešu kultūra – starptautiskā mākslas plenēra “Līvzeme” gleznas, kā arī biedrības „Mazirbes draugu kopa” veidotā izstāde par lībiešu tautastērpu Dziesmu svētkos.   

 „Cerība nākotnei - somugru tautu kultūra mūsdienās” izskanēs sarunās plkst. 11.00 RLB Līgo zālē, piedaloties pārstāvjiem no somugru tautu valstu vēstniecībām (Igaunija, Somija, Ungārija), lektoriem, viesiem no Igaunijas, sabiedriskajām organizācijām un muzejiem, folkloras kopu un māksliniecisko kolektīvu dalībniekiem, kas pēta, kopj un popularizē somugru tautu kultūru (interesentiem vēlams pieteikties pa tālruni + 371 29528421).

Savukārt no plkst. 15.00 – 16.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sniegs koncertu muzikanti no asociācijas „Fenno – Ugria (Igaunija) - Eva Väljaots (igauņu), Pāvel Kutergin (udumurtu) un Annu Makejev (mariešu).

Plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrībā notiks deju sarīkojums  „Somugru dienas  goda solis”, kurā piedalīsies somugru tautu un latviešu muzikanti „Rīgas danču” vadībā.

Svētdien, 1.oktobrī, sākot no plkst. 12.00, svētki turpināsies Mazsalacas Kultūras centrā, kur sarunās, priekšlasījumos un mūzikas skaņās tiks iepazīta gan senā Mazsalacas, gan kaimiņu novadu lībiešu, gan igauņu, gan Igaunijā dzīvojošo somugru mazākumtautību kultūra; plkst.15.00 pārgājienā Salacas krastos tiks izstaigātas dabas takas un iepazītas nesen atrastās arheoloģiskās vērtības, kas vēsta par lībiešu kultūru  Mazsalacas apkārtnē  senatnē.

Sarīkojumu organizē: Rīgas Latviešu biedrība sadarbība sadarbībā ar RLB Folkloras komisiju, asociāciju “Fenno – Ugria” (Igaunija), somugru tautu valstu vēstniecībām Latvijā (Igaunija, Somija, Ungārija),  “Līvu (lībiešu) savienību – Līvõd Īt”,  „Mazirbes draugu kopu”,  biedrību “Randalist”,  Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Mazsalacas Kultūras centru, Valmieras novada pašvaldību un SIA “Metsa Forest Latvia”.

PROGRAMMA

Somugru dienas 2023

Rīgā un Mazsalacā

30. septembrī Rīgas Latviešu biedrībā, Merķeļa ielā 13

 3. STĀVĀ

IZSTĀDES

10.30

biedrības „Randalist” starptautiskā mākslas plenēra “Līvzeme” gleznas

biedrības „Mazirbes draugu kopa” izstāde par lībiešu tautastērpu Dziesmu svētkos

ZELTA ZĀLE

slaidi no iepriekšējo gadu „Somugru dienām”, koklētāja Aiga Auziņa,

UZRUNAS, PRIEKŠLASĪJUMI, PREZENTĀCIJAS

Cerība nākotnei - somugru tautu mantojums mūsdienu kultūrā

Igauņu valodas zinātājiem  no latviešu valodas tulko Latvijas Universitātes

Somugristikas centra studenti un pasniedzēja  Ērika Krautmane;

ungāru valodas zinātājiem tulko Ungārijas goda konsule Ariana Župika;

angļu valodas zinātājiem tulko RLB Folkloras komisijas biedri: tulkotāja Evita Lisovska un gide Aiga Auziņa.

11.00 „Līvlist”, Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis - svētku atklāšanas dziesma

11.05

UZRUNAS

Guntis Gailītis, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs

V.E. Anne Saloranta, Somijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece

V.E. Ģerģs Urkuti, Ungārijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Sīms Krispins (Siim Krispin),  Igaunijas vēstnieka vietnieks

Barbi Pilvere, asociācijas „Fenno – Ugria” (Igaunija) direktore

PRIEKŠLASĪJUMI

11.30 V.E. Ģerģs Urkuti, Ungārijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

11.45 Veiko Spolītis, asociācijas „Fenno – Ugria” pārstāvis

12.00 Zanda Ķergalve,  Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktore

12.15 Lektors no Somijas  (dalība vēl nav apstiprināta)

12.30 Dr. philol. Janīna Kursīte – Pakule, Latvijas Universitātes profesore

12.55  Lilita Kalnāja,  biedrības „Mazirbes draugu kopa” vadītāja

12.45 Linda Zonne, Līvõd Īt /Līvu (lībiešu) savienības bērnu un jauniešu Vasaras skolas „Mierlinkizt” lībiešu valodas skolotāja

13.05 Skaidrīte Naumova, Rīgas Latviešu biedrības Valdes locekle

13.10 bērnu un jauniešu Vasaras skolas „Mierlinkizt” priekšnesums

13.15 Margita Poriete, Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja

14.00 – 15.00 Ceļš uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju

 (bezmaksas apmeklējumam un transportam pieteikties  iepriekš pa tālruni 29528421, vai e- pastā: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)

LATVIJAS ETNOGRĀFISKAJĀ BRĪVDABAS MUZEJĀ

„Miķeļdienas tirgū”

15.00 – 16.00 „Somugru dienu 2023” folkloras programma

 Eva Väljaots (igauņu), Pavel Kutergin (udumurtu) un Annu Makejev (mariešu)

RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBĀ

ZELTA ZĀLĒ

19.00 deju sarīkojums „Somugru goda solis”,

 vada „Rīgas danči”,

piedalās: lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist”( lībiešu rotaļas),  Eva Väljaots (igauņu danči), Pavel Kutergin (udumurtu danči) un Annu Makejev (mariešu danči)

 1. oktobrī Mazsalacā

• rīdziniekiem izbraukšana uz Mazsalacu pie Rīgas Latviešu biedrības

12.00 Mazsalacas kultūras centrā

 „Somugru dienām 2023” veltīts sarīkojums

piedalās:

Janno Zõbins, asociācijas „Fenno – Ugria” (Igaunija) pārstāvis

Margita Poriete, Rīgas Latviešu biedrības  Folkloras komisijas vadītāja

pārstāvji no Somijas un Ungārijas vēstniecībām (dalība vēl nav apstiprināta)

Valmieras un kaimiņu novadu lībiešu kultūras pētnieki, glabātāji un popularizētāji,

tautas muzikanti: udmurtu akordeonists Pāvels Kutergins (Tallina) un Nikolajs Anisimovs (Tartu).

15.00 pārgājiens Lībiešu pilskalnā un Salacas krastos pa dabas takām

16.30 izbraukšana uz Rīgu

18.30 ierašanās Rīgā

­­­­­

Organizē: Rīgas Latviešu biedrība sadarbība sadarbībā ar RLB Folkloras komisiju, asociāciju “Fenno – Ugria” (Igaunija), somugru tautu valstu vēstniecībām Latvijā (Igaunija, Somija, Ungārija),  “Līvu (lībiešu) savienību – Līvõd Īt”, biedrību „Mazirbes draugu kopu”,  biedrību “Randalist”, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Mazsalacas Kultūras centru, Valmieras novada pašvaldību un SIA “Metsa Forest Latvia”.

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) aicinājumam piešķirt augstu politisko prioritāti demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības noturībspējas spēcināšanas jautājumiem un aicina to īstenot praksē, teikts Labklājības ministrei un Ministru prezidenta amata kandidātei Evikai Siliņai nosūtītajā LSKA vēstulē.

LSKA uzskata par būtisku Nacionālās drošības koncepcijā ietverto norādi, ka viena no Latvijas prioritātēm apdraudējuma novēršanai ir nepieciešamība īstenot pasākumus un radīt atbilstošus apstākļus, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski politiskajos procesos valstī. Spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurai ir vienota izpratne jautājumos par tās vērtīborientāciju, ir arī nacionālās drošības jautājums, tādēļ  īpaši svarīgi ir valstiski veicināt sabiedrības uzticēšanos publiskajai varai, pilsonisko aktivitāti, kā arī sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā. Minētās aktivitātes īstenošanai LSKA darbojas struktūrvienība “Senioru Saeima”. 

Diemžēl pašlaik vērojama valsts nespēja sabiedrībā minimizēt nelietderīgas darbības un stimulēt lietderīgu ekonomisko darbību. “Aktīvi tiek veidotas pseido programmas un reformas un var teikt, ka līdz šim reforma ir bijusi mērķis nevis līdzeklis. Sabiedrība nepietiekami tiek uzrunāta no sabiedrisko organizāciju cilvēkiem, politiķiem, sabiedriskās domas nesējiem,” teikts vēstulē. Tādēļ  LSKA uzskata, ka vienai no Latvijas prioritātēm jābūt sabiedrības maksimālai iesaistīšanai un līdzdalībai sabiedriski politiskajos procesos valstī. 

LSKA pievienojas LPA aicinājumam Valdības deklarācijā un Rīcības plānā iekļaut konkrētus punktus, lai stiprinātu demokrātiju un sabiedrības noturībspēju Latvijā: 

• atzīstot pilsonisko dialogu, lai radītu atbilstošus apstākļus kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam, lēmumos nodrošinot viedokļu un interešu pārstāvības daudzveidību un līdzsvaru; 
• īstenojot pārnozaru politiku reformu vadībā un koordinācijā, noteikt atbildīgo institūciju  par pilsoniskās sabiedrības attīstību un demokrātijas stiprināšanu;
• attīstot un atbalstot sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismus, kā arī izveidojot un ieviešot krīzes vadības sistēmu;  
• īstenojot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku, atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšanai. 

Tāpat LSKA atbalsta arī LPA priekšlikumu veidojot ministru prezidenta biroja sastāvu, iekļaut tajā arī padomnieku pilsoniskās sabiedrības jautājumos.

LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone uzsver, ka savos pētījumos, kā arī komunikācijā ar Latvijas senioriem “Senioru Saeima” ir konstatējusi divas principiālas problēmas, kas apdraud Latvijas ilgtermiņa sociālekonomisko attīstību. Tās ir ierobežotie sociālie un cilvēkkapitāla resursi un valsts politiskā nespēja aktīvi rīkoties  sociālekonomiskās attīstības veicināšanai.  

Būtiska problēma ir arī sociālā kapitāla jeb uzticības un solidaritātes trūkums sabiedrībā, kas veicina sociālo atstumtību tādās sociālā riska grupās kā seniori un jaunieši. Lai to novērstu, nepieciešams radīt sociālo un ekonomisko drošību, kurā uzticēšanās un solidaritāte starp indivīdiem kļūst vieglāka.

LSKA arī norāda uz arvien akūtāko  cilvēkkapitāla palielināšanas izaicinājumu, uzsverot, ka Latvijā tiek tērēts iepriekšējo paaudžu intelektuālais kapitāls, kaut arī ir skaidrs, ka paļaušanās uz lēto darbaspēku, kā ekonomiskās izaugsmes resursu, ir strupceļš. Tādēļ “Senioru saeimas” ieskatā valstij ir aktīvi jārīkojas, lai vairotu sabiedrības cilvēkkapitālu, jo tieši cilvēkkapitāla plašums un sociālās izslēgšanas novēršana ir fundamentālie sociālekonomiskās attīstības priekšnoteikumi. Savukārt sociālās politikas problēmas var risināt tikai kopsakarībā ar ekonomikas un nodarbinātībām: tādam kā darba samaksas, algu un nodokļu sistēma, jaunu darba vietu radīšanas stimulēšana.

Tāpat nepieciešams vairāk iestāties par vērtībām, tanī skaitā arī par nākotni. Diemžēl šis jautājums pagaidām ir palicis novārtā. “Ja mēs kā sabiedrība gribam būt efektīvi, mums jāapzinās cilvēku (dažādu paaudžu) vērtības. Sabiedrība ir daudz fragmentētāka, nekā to saredz politiķi. Šobrīd indivīds un indivīdu kopa atrod savus ceļus kā tikt pie saviem labumiem, kurus valsts nemaz viņiem nepiedāvā. Valsts mēģina iet pa vecām sliedēm, bet varbūt ir jābūvē lidlauks?”, teikts LSKA Evikai Siliņai adresētajā vēstulē.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “Valsts mēģina iet pa vecām sliedēm, bet varbūt ir jābūvē lidlauks?” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Valsts mēģina iet pa vecām sliedēm, bet varbūt ir jābūvē lidlauks?” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Aicinām 20. septembrī tikties ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem Klostera ielā 5 plkst. 14.00

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” aicina uzklausīt informāciju par mūsu pensijām.

Tēmas – 

indeksācija; 

ministrijas pieteiktās prioritātes 2024.gada budžetam, 

sociālā palīdzība.

Par mūsu pensijām informēs Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite un ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākās ekspertes Dace Trušinska un Baiba Kukšinova.

Sarunas dalībnieki saņems atbildes uz jautājumiem un tiks iepazīstināti ar ministrijas sagatavoto prezentāciju par valsts atbalstu senioriem.

Biedrība būs sagatavojusi anketas par sociālā atbalsta nepieciešamību un lūgsim dalībniekus tās aizpildīt atbildēt.

Biedrības „Svētās „Ģimenes Māja”” laipnās namamātes rūpēsies par mūsu uzņemšanu. Pasākuma dalībniekiem  piedāvāsim kafijas pauzi.

Pasākumu „Senioru skola” projektā “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.01.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Senioru sadraudzības pasākumi paplašina zināšanas un ļauj iepazīt vēstures liecības

Rīgas nevalstisko organizāciju seniori “Latvijas senioru kopienu apvienības” (LSKA) mūžizglītības projekta “Senioru skola” ietvaros augustā izglītojošā ekskursijā apmeklēja Daugavpili, kā arī seminārā Rīgā tikās ar grāmatas “Belte, tas mālders” autori vēstures doktori Renāti Blumbergu. Dažādu Latvijas novadu vēstures izzināšana un kultūrvēsturiskā mantojuma iepazīšana ir viens no “Senioru skolas” darbības virzieniem.

LSKA “Senioru skolas” aktivitātes, tai skaitā arī izglītojošās ekskursijas un senioru sadraudzības pasākumi, tiek organizētas Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Sadarbībā aizstāvam” ietvaros. LSKA biedri Latvijas otrā lielākajā pilsētā - Daugavpilī viesojās 18.augustā.  Pilsētas iepazīšana sākās ar 2006.gadā uzcelto Daugavpils Jēzus sirds katoļu baznīcu un tikšanos ar prāvestu Andri Ševeli, kurš senioriem pastāstīja par baznīcas tapšanas vēsturi.

Senioriem, kuri Daugavpili apmeklēja pirmo reizi, bija interesanti redzēt Vienības namu, kura celtniecībai impulsu pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū deva Kārlis Ulmanis, tāpat arī Baznīcu kalnu, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami un, protams, arī slaveno Daugavpils Šmakovkas muzeju.

Daugavpils apmeklējuma laikā LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un “Senioru skolas” vadītāja Liesma Neipreisa tikās arī ar Daugavpils pašvaldības Sociālā dienesta pārstāvēm, kurām tika nodots par AS “Delfin Group” ziedojumu iegādātais inventārs. “Daudz uzzinājām par Centra darbību un to, kādas rūpes ir Daugavpils senioriem. Bija ļoti patīkami, ka šajā pilsētā par senioriem Dienas centrā rūpējas gados jauns personāls, kuriem gados vecāku cilvēku problēmas tiešām rūp,” saka Lilita Kalnāja.

Seniori apmeklēja arī Daugavpils cietoksni, kur gida Vitālija Petkuna vadībā aplūkoja Nikolaja vārtus un seno pulvera pagrabu. Šis pasaulē pēdējais bastionu tipa cietoksnis, kur 1812.gadā Napoleona vairāk nekā trīsdesmit tūkstošu vīru karapulku atvairīja vien apmēram četri tūkstoši karavīru, uz senioriem atstāja neizdzēšanu iespaidu. Kā norādīja viens no ekskursijas dalībniekiem, biedrības “Svētās Ģimenes Māja” pārstāvis Vents Audriņš:  “Šādas ekskursijas paplašina ne vien zināšanas un ļauj savām acīm ieraudzīt vēstures liecības, bet tā ir arī iespēja satikties ar citiem cilvēkiem gados. Vienmēr vajag būt atvērtiem jauniem iespaidiem, un ar jaunu sparu apceļot dzimto zemi.”

Savukārt Lilita Kalnāja uzsver, ka viens no šī SIF atbalstītā projekta mērķiem ir senioru sadraudzība, kas ļauj labāk iepazīt citam citu, izrauties no mājām, ikdienas rūpēm un vientulības. “Cilvēks ir sociāla būtne un vajadzība satikties ar citiem, parunāties, būt kopā, viņam ir ārkārtīgi svarīga. Jo īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma ļaudīm, kuriem socializācija ir ļoti nepieciešama. Tādēļ arī mūsu īstenotais projekts “Sadarbībā aizstāvam” paredz vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās un iesaistīt seniorus savas dzīves kvalitātes celšanā.” Viņas teiktajam piekrīt arī Astrīda Babāne, norādot, ka LSKA ietilpstošo senioru organizāciju biedri ir ļoti aktīvi un labprāt piedalās dažādās aktivitātēs. Dejo līnijdejas, dzied, nodarbojas ar rokdarbiem, tiekas interešu klubiņā un vienmēr ar prieku uzzina ko jaunu. “LSKA “Senioru skolas” organizētās izglītojošās ekskursijas vienmēr ir notikums, kurā seniori piedalās ar patiesu prieku. Vairākkārt nācies dzirdēt, ka tajās viņi uzzinājuši par tādām dažādu pilsētu un novadu vēstures niansēm, par kurām visā garajā mūžā nav dzirdēts.  Protams, ļoti vērtīga ir arī dalīšanās pieredzē par visdažādākajiem jautājumiem ar citiem senioriem. Tādēļ šis formāts noteikti tiks turpināts.”

Augustā LSKA biedri arī piedalījās seminārā, kurā vēstures doktore un Lībiešu kultūras centra vadītāja Renāte Blumberga iepazīstināja ar savu grāmatu “Belte, tas mālders” un unikālo lībiešu kultūru. Jo īpaši aizraujoši tas bija senioriem, kuriem iepriekš projekta “Sadarbībā aizstāvam” ietvaros bija iespēja redzēt lībiešu dzejnieka un gleznotāja Jāņa Beltes (1893.-1946.) gleznu izstādi Lībiešu Tautas namā Mazirbē. 

Nodarbības projekta ietvaros turpināsies visa gada garumā, un šajā laika posmā paredzēts organizēt divdesmit mūžizglītības lekcijas, seminārus vai sarunas, kurās plānots stāstīt par vēsturi, digitālajām tehnoloģijām, datu aizsardzību, pensiju indeksāciju un daudziem citiem jautājumiem. 

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “Senioru sadraudzības pasākumi paplašina zināšanas un ļauj iepazīt vēstures liecības” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Senioru sadraudzības pasākumi paplašina zināšanas un ļauj iepazīt vēstures liecības” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.