Neveicot reālus, savstarpēji cieši saistītus pasākumus bezdarba mazināšanai, valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas politikās, nabadzības risku mazināšanas centieni rezultātus nedos, norāda “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) struktūrvienības “Senioru saeima” vadītāja Barba Girgensone.

“Seniori, personas ar invaliditāti, mazturīgie iedzīvotāji un citas riska grupas kopumā veido pietiekami lielu Latvijas iedzīvotāju skaitu, un reālā dzīvē strādājošas atbalsta politikas trūkums sociālo jautājumu risināšanai var novest līdz sociālai katastrofai. Risinot šo problēmu galvenokārt  “uz papīra” tā nekur nepazudīs. Nepieciešama reāla izpratne par šo cilvēku vajadzībām un viņiem nepieciešamo atbalstu,” uzsver Barba Girgensone.

“Senioru saeimas” vadītāja atgādina  Valsts kontroles vēl 2020.gadā revīzijā secināto, ka Latvijā nav pilnīgu datu par nabadzības riskam pakļautām personām, savukārt Latvijas pašvaldības ik gadu sociālajai aizsardzībai tērē ap 249 miljoniem eiro, no kā sociālajai palīdzībai un dažādu sociālo pabalstu veidā izmaksātajiem atbalsta pasākumiem un kompensācijām ticis izmaksāts 51 miljons eiro. “Šos līdzekļus mērķtiecīgāk izmantojot, būtu iespējams panākt labākus rezultātus nabadzības risku mazināšanā, tostarp attiecībā uz vientuļajiem senioriem. Sociālajam atbalstam jābūt precīzi mērķētam, lai vismaz minimālā apmērā spētu apmierināt sociālā riska grupā esošo iedzīvotāju, tostarp arī senioru, pamatvajadzības,” saka “Senioru Saeimas” priekšsēdētāja.

Barba Girgensone vērš uzmanību uz faktu, ka joprojām nav novērsts Valsts kontroles 2020.gada Revīzijas ziņojumā konstatētais: pašvaldībās arvien pastāv atšķirīga pieeja sociālo pabalstu veidu, to skaita un saņēmēju loka noteikšanā, savukārt pašvaldību izlietotie līdzekļi, kas paredzēti sociālajai palīdzībai, ne vienmēr ir mērķēti uz nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. 

“Satraukumam ir nopietns pamats, jo šā gada 28.augustā un 5.septembrī  Satversmes tiesas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, Valsts kontroles pārstāves uzsvēra, ka joprojām nav iespējams novērtēt, cik daudz no visiem sociālās palīdzības sistēmas instrumentiem ir pieejami vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tas liecina, ka joprojām nav izveidota tāda sociālās palīdzības sistēma, kura nodrošinātu pārredzamu atbalsta sniegšanu tiem, kam tā visvairāk nepieciešama, tostarp senioriem,” uzsver Barba Girgensone.

“Senioru saeima” turpina apkopot LSKA biedru – nevalstisko organizāciju ieteikumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai, kuri tiks iesniegti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, un aicina kā likumdevēju, tā pašvaldības neaizmirst par mazturīgo iedzīvotāju, personu ar invaliditāti un senioru tiesībām saņemt sociālo aizsardzību vismaz minimālā apmērā. 

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “LSKA: Ar puspasākumiem nabadzības risku mazināšana neizdosies” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA: Ar puspasākumiem nabadzības risku mazināšana neizdosies” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” aicina piedalīties sarunā par Rīgas atbalstu senioriem.

Sarunas tēma

 par Rīgas valstspilsētas  pašvaldības sociālajiem pabalstiem, tai skaitā arī par mājokļa pabalstu.

Par palīdzību senioriem  stāstīs RD Labklājības departamenta Sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāja Baiba Skuja.

Varēsim saņemt atbildes uz jautājumiem par mūsu pilsētas atbalstu senioriem tuvojoties ziemas periodam, kas prasīs jaunas rūpes un lielākus izdevumus.

Biedrības „Svētās „Ģimenes Māja”” laipnās namamātes rūpēsies par mūsu uzņemšanu. Pasākuma dalībnieku labsajūtai piedāvāsim kafijas pauzi.

Pasākumu Senioru skolas ietvaros atbalsta 

Projektu „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

 Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) atzinīgi novērtē un atbalsta Labklājības ministrijas iniciatīvu pakāpeniski atjaunot piemaksu pensijām par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tomēr  LSKA ieskatā lietderīgi būtu arī paaugstināt pensionāra ar nodokli neapliekamo ienākumu līdz 600 eiro, norāda LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” vadītāja Barba Girgensone.

Pakāpeniski no 2024. līdz 2029. gadam atjaunojot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam, tiks novērsta sociālā netaisnība pret ļoti daudziem senioriem, kuri nostrādājuši garu darba mūžu un vienīgais ienākumu avots ir pensija. 

Lielākā daļa pensionāru pieder sabiedrības mazturīgākajam slānim un joprojām ir pakļauti nabadzības riskam. Kā liecina VSAA dati, šā gada jūnijā vidējā vecuma pensija visās vecuma grupās Latvija bija 530 eiro, bet kopējais pensiju saņēmēju skaits –  433 608 cilvēki.  2023. gada augustā piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, saņēma 262 tūkstoši vecuma pensijas saņēmēju un plānots, ka vidējais piemaksas apmērs pie vecuma pensijas sākot ar 2024.gadu būs 50,66 eiro. 

Lai arī LSKA atzīst, ka tāds vecuma pensijas palielinājums ir būtisks sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā, jo piemaksu saņēmēji to varēs izmantot savas dzīves kvalitātes uzlabošanai, tomēr pensijas apmērs Latvijā ir acīmredzami nepietiekams. 

“Lai arī par to runāts ne reizi vien, atgādināšu, ka pensionāriem būtisks ir katrs eiro. Tā kā pensija ir ienākums, kas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru ietur no kopējās summas – pensijas un piemaksas, bet ar nodokli neapliek 500 eiro – pensionāra neapliekamo minimumu, tad lietderīgi būtu noteikt ar nodokli neapliekamo summu 600 eiro apmērā. Tas kaut vai nelielā mērā atbilstu arī  no 2024.gada noteiktajai minimālajai algai – 700 eiro mēnesī,” norāda Barba Girgensone.

Ierosinājumu paaugstināt pensionāru neapliekamo minimum līdz 600 eiro mēnesī, LSKA struktūrvienība “Senioru saeima” nosūtījusi arī Labklājības ministrijai.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

Projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” partneri 2023.gada 9.oktobrī tikās Ikšķilē, lai izglītotos par Trešās paaudzes universitātēm jeb University third age (U3A) rašanās un attīstības vēsturi.

Kāpēc cilvēkam novecojot joprojām ir jāturpina mācīties? Ko tieši un kā mācīties? Vai un kā to dara seniori ārpus Latvijas – Eiropā un tālāk pasaulē? Kāpēc Trešās paaudzes universitātes? Tie ir jautājumi, par kuriem klātesošos izglītoja projekta vadošās ekspertes – LU asociētā profesore Iveta Cīrule un Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Tatjana Azamatova. 

Demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūs sabiedrības novecošanās. Tas ir ilgstošs un neatgriezenisks process, ko nevar apturēt, bet var censties mazināt tā negatīvās sekas. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk, un nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju novecošanās paātrināsies, strauji pieaugot vecāku cilvēku īpatsvaram. Sociālās problēmas, kas rodas līdz ar sabiedrības novecošanos, ir jārisina jau laikus, ne tikai pārdalot finansējumu un nodrošinot medicīniskās palīdzības un dažādu sociālo pakalpojumu pieejamību ilgtermiņā, bet svarīgi, lai seniori paši saskatītu aktīva dzīvesveida un iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē, savu interešu pārstāvībā priekšrocības –  iespēju tikties ar interesantiem cilvēkiem, ceļot, apgūt jaunās tehnoloģijas utt. 

Sabiedrības novecošanās Latvijā nupat tikai sāk iegūt paātrinājumu, un vistuvākajā laikā šī problēma par sevi atgādinās daudz skaudrāk, ar līdzšinējo valsts attieksmi vairs nepietiks. Tas būs brīdis, kad politikas veidotājiem nāksies pievērsties jautājumam – kā mazināt sabiedrības novecošanās sekas? Trešās paaudzes universitātes jeb U3A ir viena no atslēgām: “Izglītība ir visspēcīgākais ierocis, lai mainītu pasauli.” (Nelsons Mandela).

U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb trešās paaudzes pārstāvi. 

Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā. 

U3A nav tikai par labumu senioriem, tas ir stāsts arī par valsts atbalstīšanu. Ko iegūst valsts? Vecāka gadagājuma cilvēku aktīvāka līdzdalība, augstāka kompetence, kritiskā domāšana, mazākas izmaksas sociālās aprūpes un veselības aprūpes sistēmām, sabiedrības saliedēšanās, labs piemērs jaunākām paaudzēm, garīgās veselības veicināšana, psihisko saslimšanu līmeņa samazināšana, mazāk drūmu, nelaimīgu, pesimistisku, negatīvisma pilnu cilvēku.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadu periodam runā par aktīvās novecošanās konceptu. Lai to iedzīvinātu, tiek atzīts, ka valstij jāpārskata visas politikas jomas, kas tieši vai netieši skar seniorus, jādefinē mērķi, uzdevumi, instrumenti un publiskie izdevumi katrā no tām atbilstoši aktīvās novecošanās būtībai un sagaidāmajai ietekmei. 

Vienlaikus ir jālauž stereotipi sabiedrībā par vecumu kā dzīves posmu, kas saistīts ar fizisku vārgumu, nevarību un nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības, tādējādi veicinot psiholoģiskā vecuma robežas paaugstināšanos. 

Turpmāko septiņu gadu laikā jāīsteno nepieciešamās darbības, lai nabadzības un sociālās izolācijas riski senioru vidū mazinātos, tādā veidā radot pamatu produktīvas sudraba ekonomikas attīstībai.

Tai pašā laikā nacionālo stratēģisko izglītības dokumentu kopumā iztrūkst senioru/ gados vecāko iedzīvotāju izglītības fokuss. 

Kā un kādu veidot Latvijas U3A modeli? – ir jautājums, uz ko projekta partneri radīs atbildi divu gadu laikā. Bet, lai projekta realizēšanas gaitā to saprastu, sākam ar izglītošanos – semināriem, kuru laikā uzzināsim – kā šī kustība attīstījusies citviet pasaulē. Un vispirms jau valstīs, kur Trešās paaudzes universitātes jeb University third age (U3A) ir tiešām valsts līmeņa jautājums un pat lepnums – valstis, kuru U3A projekta partneru pārstāvji plānojuši apmeklēt klātienē – Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Portugālē. 

Vairāk info: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās.

Agita Pleiko, projekta vadītāja

Vidusdaugavas NVO centrs

Informācijai: 

Sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar četriem projekta partneriem no visas Latvijas ir uzsākusi sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”, līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020, realizēšanai. 

Projekta mērķis ir stiprināt senioru un cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā, kā vienu no sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu un nozīmīgas sabiedrības daļas, interešu pārstāvniecību sociālās labklājības un drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, izveidojot un attīstot Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.

Projekta vadošais iesniedzējs ir nevalstiskā organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta partneri ir biedrības "Latvijas senioru kopienu apvienība" (Rīga), “Kuldīgas Senioru skola", “Ikšķiles senioru skola” un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu. 

Agita Pleiko

Projekta vadītāja