Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) struktūrvienība “Senioru Saeima” uzsver, ka gados vecāku cilvēku interešu aizstāvībai būtisks ir kvalitatīvs  senioru nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes dialogs. Tai skaitā arī par tādām senioriem vitāli svarīgām tēmām kā nabadzības risku mazināšana, sociālā atbalsta pasākumu klāsta paplašināšana un empātijas trūkums valsts institūcijās.  

Senioriem, tāpat kā visiem citiem Latvijas iedzīvotājiem būtiska ir pārliecība, ka publiskā pārvalde vēlas komunicēt ar sabiedrību un strādāt tās interesēs, veidojot cieņpilnu dialogu, norāda “Senioru saeimas” priekšsēdētāja Barba Girgensone. “Senioriem ir svarīgi, lai arī viņu viedoklis valsts institūcijās tiktu sadzirdēts un vecāka gadu gājuma cilvēku problēmām tiktu pievērsta pienācīga uzmanība. Katrs no šodienas pensionāriem ir visu mūžu strādājis, maksājis nodokļus, un katram no viņiem ir tiesības uz cieņpilnu attieksmi no valsts un pašvaldību institūciju puses. Diemžēl realitātē daudziem vecākiem ļaudīm, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti, nākas saskarties ar šo institūciju vienaldzību un pat pārākuma demonstrēšanu,” uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja. Tas, savukārt, daudziem liek domāt, ka valstij viņu problēmas neinteresē.

“Baltijas valstīs projekta “Neredzamie” ietvaros veiktais pētījums liecina, ka Latvijā ir vislielākais “neredzamo” skaits – apmēram 369 tūkstoši iedzīvotāju (27.6%). Tie ir cilvēki, kuri savu ienākumu vai dzīves stila dēļ ir sociāli un ekonomiski atstumti vai ierobežoti un pieder sociālajām grupām, kas ir grūti identificējamas vai nemaz neuzrādās oficiālajā statistikā. Šiem cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ ir grūti integrēties sabiedrībā un nodrošināt sev ikdienas dzīvei nepieciešamo. Tikmēr augstais “Neredzamo” skaits Latvijā rada augstu sociālo spriedzi un potenciālu risku valsts budžetam,” uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.  

Lai šādu cilvēku skaits vēl vairāk nepalielinātos un nenovestu līdz sociālai katastrofai, LSKA ieskatā steidzami nepieciešami visaptveroši pasākumi nabadzības risku novēršanai, tai skaitā savstarpēji saistīta rīcība bezdarba mazināšanai, valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas politikās, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā personām ar invaliditāti, u.c.. “Minētais pētījums apliecina, ka atbalsta politikas veidošanai sociālo jautājumu risināšanas jomā ar oficiālās statistikas datiem nepietiek, ir nepieciešama reāla izpratne par šo cilvēku vajadzībām un viņiem nepieciešamo atbalstu. Jāņem vērā, ka daudzi no šiem cilvēkiem, starp kuriem ir arī vecāka gada gājuma ļaudis, nesaņem sociālo atbalstu no valsts vai pašvaldībām, jo dažādu specifisku iemeslu dēļ tam nekvalificējas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viņi būtu jānoraksta,” uzsver Barba Girgensone.

LSKA ieskatā starp gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti vitāli nepieciešamiem pakalpojumiem jāmin arī tāds sociālā atbalsta pakalpojums kā “Drošības poga”, kas sniedz iespēju kādas nelaimes vai bīstamas situācijas  gadījumā nekavējoties sazināties ar zvanu centru un lūgt pēc palīdzības. Speciālā aprocē vai kulonā iestrādātā signālpoga nodrošina 24 stundu saikni ar zvanu centru un garantē drošības sajūtu gan cilvēkam, kurš saņem “Drošības pogas” pakalpojumu, gan viņa tuviniekiem. “Drošības poga” bieži vien pašvaldībās ir arī aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas nozīmē, ka atkarībā no ienākumiem, šo pakalpojumu iespējams saņemt arī ar daļēju vai pilnu finansiālu atbalstu, tomēr, gadījumos, kad minētais pakalpojums pieejams tikai par maksu, ļoti daudziem  senioriem, kuri labprāt to izmantotu, finansiālo iespēju dēļ tas nav pieejams. Tādēļ LSKA uzskata, ka piešķirot nepieciešamo valsts finansējumu sociālā atbalsta pakalpojuma “Drošības poga” sniegšanai visā valsts teritorijā, tiek sasniegti vairāki sociāli svarīgi mērķi, t.i. veicināta psiholoģiskā drošība senioriem un viņu tuviniekiem, mazināts pansionātu piepildījums, apkopota informācija par senioru veselības stāvokli, atvieglots ģimenes ārstu darbs, atbalstītas NVO, koordinēti NMPD izsaukumi, mazināta sociālā spriedze.

Vēl viena būtiska, gadiem sasāpējusi problēma ir empātijas trūkums dažādu valsts un pašvaldības institūciju, arī medicīnas iestāžu darbinieku attieksmē. “Bieži no dažādu institūciju darbiniekiem, kuru pienākums cita starpā ir skaidrot iestādes rīcību vai prasības, nākas dzirdēt skaidrojumu: “Es tikai daru savu darbu”, respektīvi, burtiski izpildu iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasības tajās neiedziļinoties un pat neizprotot to jēgu. Nākas konstatēt, ka institūciju darbinieki un arī ģimenes ārsti baidās būt empātiski, jo tādejādi tiks pārkāpts kāds normatīvais regulējums. Diemžēl tas sāpīgi skar seniorus,” saka Barba Girgensone.

“Senioru saeimas priekšsēdētāja norāda, ka visas identificētās problēmas tiks apkopotas, izanalizētas, kā arī tiks izstrādāti priekšlikumi to risinājumam, kurus LSKA iesniegs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā arī par attiecīgajiem jautājumiem atbildīgajām ministrijām un institūcijām. “LSKA turpinās aizstāvēt senioru intereses, komunicējot ar likumdevēju, izpildvaru gan valsts, gan pašvaldību līmenī un NVO sektoru. “Senioru Saeima” turpinās analizēt normatīvos aktus un to praktiskās piemērošanas problemātiku, kā arī senioru drošumspējas stiprināšanas nepieciešamības aktualitāti veicot pētījumus un sagatavojot ieteikumus, ņemot vērā resoru prioritātes un senioru intereses,” norāda Barba Girgensone.  

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

Labā ziņa ir tā, ka Latvija eiro zonas mērogā ir starp drošākajām valstīm, kurā naudas viltošanas gadījumu ir salīdzinoši maz un ar katru gadu tie turpina sarukt. Sliktā ziņa - naudas viltotāju galvenais mērķis ir seniori un bērni. Latvijā izplatītākie ir divu eiro monētu viltojumi, seko 50 eiro banknošu viltojumi un 20 eiro banknošu viltojumi.

Lielākoties cilvēks pat neiedomāsies, ka viņam kāds var iesmērēt viltotu banknoti vai monētu, taču dzīve mēdz būt pārsteigumu pilna un var gadīties arī tā, ka lielveikala kasiere, izlaižot, teiksim, piecdesmit eiro naudas zīmi cauri banknošu atpazīšanas aparātam, paziņo, ka tas ir viltojums. Kā rīkoties?

Pirmām kārtām saglabājiet mieru un vēsu prātu. Veikala darbiniekiem šādās situācijās ir pienākums par viltojumu ziņot policijai un pareizā rīcība ir sagaidīt likumsargu ierašanos un sniegt paskaidrojumus, no kurienes šī konkrētā naudas zīme iegūta. Ja cilvēks par viltojumu nav zinājis, viņam nekas nedraud. Protams, ja vien neskaita viltotās banknotes konfiskāciju. 

Kā pārbaudīt šaubīgu banknoti un kāpēc tas ir jādara

Nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt šaubīgo naudas zīmi izmantot citā veikalā vai norēķinos par kādu pakalpojumu, jo apzināta norēķināšanās ar viltotu naudu ir likumpārkāpums. Pārbaudīt šaubīgo banknoti iespējams Latvijas Bankā, kur darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. 

Kāpēc tas ir jādara? Lieta tā, ka ne vienmēr kases banknošu atpazīšanas aparāti korekti atpazīst īstās banknotes un var kļūdīties, līdz ar to galīgo slēdzienu par naudas zīmes īstumu var dot tikai Latvijas Bankas naudas drošības eksperti. Ja izrādīsies, ka naudas zīme ir tikai sabojāta, banka to apmainīs pret citu,  identiskas vērtības banknoti. Savukārt ja tā būs viltota, banknoti konfiscēs bez kādas kompensācijas.

Bankomāts viltotu banknoti neizsniegs

Viltotā naudā var iedzīvoties, piemēram, pārdodot kādu preci “no rokas” nepazīstamam cilvēkam, ar to var samaksāt par pēc sludinājumiem pārdotām mantām, šādu viltojumu var izdot arī kā atlikumu par pirkumu, teiksim, tirgū. Variantu ir pietiekami daudz.

Savukārt uzskats, ka viltojumu var iesmērēt arī  bankomāts, ir maldīgs. Jo bankomātu uzpildīšanai domātās naudaszīmes, tāpat kā jebkura bankā nonākusī nauda, tiek pārbaudītas. Viltota banknote nevar nonākt bankomātā arī caur skaidras naudas iemaksu, jo bankomāti spēj atpazīt trūkstošus vai bojātus banknotes drošības elementus. Aizdomīgā banknote nonāk atsevišķā bankomāta kasetē un no bankomāta vairs netiek izsniegta. Savukārt gadījumā, ja cilvēkam šķiet, ka ar bankomāta izsniegto naudas zīmi kaut kas nav īsti kārtībā, viņam jāvēršas attiecīgajā bankā, kura nepieciešamības gadījumā spēs pārbaudīt, vai bankomāts izsniedza tieši šo konkrēto banknoti. 

Kā pārliecināties par eiro banknošu īstumu?

• Banknošu drukāšanai tiek izmantota īpaša iespiedtehnoloģija, tādēļ tās viegli atpazīt  ar tausti. Tā kā daļa elementu izgatavoti ar dobspiedi, ar  roku iespējams sajust biezo  krāsvielas slāni. Viltojumu papīrs bieži vien ir mīksts un tam nav īstai banknotei raksturīgās “čaukstoņas”. Papīrs nedrīkst būt pārāk spīdīgs vai vaskots. 
• Vēl viens aizsardzības elements ir daudztoņu ūdenszīme, kura labi redzama, apskatot banknoti pret gaismu. Īstai daudztoņu ūdenszīmei nav asu kontūru un pāreja no gaišajām uz tumšajām daļām vienmēr ir pakāpeniska. 
• Banknotes papīrā iestrādāta pretviltošanas josla. Aplūkojot to pret gaismu, tā parādās kā tumša līnija. Uz joslas salasāms vārds EURO un banknotes nominālvērtība. Teksts ir viegli lasāms no abām banknotes pusēm; tas mainās atkarībā no tā, vai to lasa aversā vai reversā. 
• Grozot banknoti, aversā redzams mainīgs hologrammas attēls, bet reversā – zeltīta josla (piecu un divdesmit eiro banknotēm).
• Lielāka nomināla banknotēm (50 eiro un lielākām) banknotes reversā, labajā stūrī apakšā, lieliem cipariem ir redzama banknotes nominālvērtība, kas drukāta ar optiski mainīgu krāsu. Mainot banknotes apskates leņķi, nominālvērtības uzraksta krāsa mainīsies no purpursarkanas uz olīvzaļu vai brūnu. 

Kā atpazīt viltotas 20 un 50 eiro naudaszīmes?

Viltotā 20 eiro banknotē visbiežāk nav iestrādāts dobspiedums, tādējādi ar tausti nevar sajust burtus “BCE ECB EZB EKT EKP” vai uzrakstu “20 EURO”. Tāpat šīs naudaszīmes metāliskā josla salīdzinājumā ar oriģinālu nav tik spīdīga, lai arī ir redzami nomināla cipari un eiro simbols. Tāpat viltotai banknotei reversā atkarībā no apskates leņķa nemainās attēla krāsa, ūdenszīme ir dzeltena, bet aizsargjoslā trūkst drukātā uzraksta “20 EURO”.

Arī viltotām 50 eiro banknotēm parasti nav jau minētā dobspieduma, ūdenszīme ir izplūdusi, aizsargjoslā nav drukātā uzraksta “50 EURO”, vai arī šajā vietā redzami nesalasāmi simboli. Viltojumā metāliskajam attēlam nav krāsu pārejas, banknotes apakšā un zīmējumā mikroteksts nav izlasāms. Tāpat elementi, kas redzami no banknotes abām pusēm, var nesakrist. Vēl 50 eiro banknotes viltojumu apliecina arī fakts, ka nomināla krāsa banknotes reversā nemainās, vai arī nomināls aversā var būt rozā krāsā.

Kā atpazīt viltotas monētas?

Īstām monētām ir augsta izgatavošanas kvalitāte.  Viltojumi ir mazāk spīdīgi un ar tiem parasti var zīmēt uz papīra. Viena un divu eiro monētu centri ir viegli magnētiski, savukārt viltotas 1 un 2 euro monētas bieži vien nav magnētiskas vai arī ir pārāk magnētiskas.  Turpretim īstas 50 centu monētas nav magnētiskas. Īstajām monētām visas reljefa kontūras skaidri izceļas uz pārējās virsmas. Apskatot viltotas eiro monētas, var rasties iespaids, ka tās ir labas kvalitātes, bet bieži vien to reljefs ir pārāk sekls un virsma šķiet nelīdzena. 

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam.

Biedrība Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) mūžizglītības projekta “Senioru skola” ietvaros LSKA ietilpstošo NVO biedriem organizē izglītojošas ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem, lai labāk iepazītu to kultūrvēsturiskās vērtības un tiktos ar dažādu biedrību senioriem. Šajos sadraudzības pasākumos piedalās arī Ukrainas kara bēgļi, kuri LSKA organizētajos kursos apgūst latviešu valodu un piedalās citās biedrības aktivitātēs.

LSKA biedri kopā ar ukraiņiem 21.jūlijā viesojās Talsos un apmeklēja vēsturiski lielāko lībiešu zvejniekciemu Kurzemes jūrmalā – Mazirbi. Kā norāda LSKA valdes locekle Liesma Neipreisa, kura sadarbībā ar biedrības valdi vada “Senioru skolu” Rīgā, “Ikvienas jaunas vietas apmeklējums, tās vēstures un kultūras iepazīšana, ļauj arvien vairāk bagātināties un iegūt ļoti daudz savā pieredzē”. Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Lilita Kalnāja uzsver, ka viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir turpināt ukraiņu bēgļu integrāciju Latvijas sabiedrībā. “Iepazīstināšana ar Latvijas skaistākajām vietām, mūsu kultūru, vēsturi un tradīcijām, protams, arī latviešu valodas apguve, kura Liesmas Neipreisas vadībā notiek jau otro gadu, ļauj ukraiņiem labāk iejusties mūsu sabiedrībā un vairāk motivē kursos apgūto latviešu valodu lietot ikdienas saskarsmē.”

 “Senioru skolas” aktivitātes, tai skaitā arī izglītojošās ekskursijas un senioru sadraudzības pasākumi, tiek organizētas Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Sadarbībā aizstāvam” ietvaros. Seniori kopā ar saviem draugiem no Ukrainas maijā apmeklēja Pētera Upīša Ceriņu  dārzu Dobelē, jūnijā seniori ciemojās Ventspilī, bet īsi pirms Jāņiem apmeklēja Zāļu tirgu Doma laukumā, kur iepazīstināja ukraiņus ar latviešu  vasaras saulgriežu tradīcijām.

Iespēju labāk iepazīt Latvijas vēsturi, kultūru un tradīcijas augsti novērtē arī paši ukraiņi. Larisa Voroņina, kura šurp atbraukusi no Kijivas, stāsta, ka uz viņu ļoti lielu iespaidu atstājusi senioriem veltītā uzmanība, LSKA īstenotais, speciāli senioriem domātais mūžizglītības projekts, kā arī izklaides, aktīvās atpūtas un savstarpējās komunikācijas iespējas “Sarunu klubā”, kuras notiek vienas no LSKA dibinātājas – biedrības „Svētās Ģimenes Mājas” telpās.

“Nekad iepriekš es neesmu saskārusies ar līdzīgu pieredzi un tā organizētām senioru brīvā laika pavadīšanas iespējām. Šī pieredze man šķiet ļoti vērtīga, un es ļoti gribētu, lai arī manā valstī tā būtu pieprasīta, tiktu pārņemta un darbotos,” saka Larisa Voroņina. Arī Nataļja Koļesņikova, kura Latvijā ieradusies no Mariupoles, atzīst, ka gan latviešu valodas nodarbības, gan arī kopīgas izzinošas ekskursijas ar Latvijas senioriem, ir ļoti vērtīgas, jo ļauj ne vien labāk iepazīt mūsu valsti, bet arī palīdz apgūt latviešu valodu. “Šis ir ļoti labs un vajadzīgs projekts, jo ekskursiju laikā klausoties gida stāstīto kā latviešu, tā krievu valodā, kļūst daudz vieglāk saprast daudzus latviešu valodas vārdus, un tas ir ļoti patīkami,” atzīst Nataļja Koļesņikova.

Turpinot iepazīšanos ar Kurzemes piekrasti, kā ukraiņi, tā arī LSKA ietilpstošo senioru NVO biedri ar interesi aplūkoja lībiešu dzejnieka un gleznotāja Jāņa Beltes (1893.-1946.) gleznu izstādi Lībiešu Tautas namā Mazirbē. Jānis Belte gleznoja naivisma stilā, galvenokārt ainavas – eļļā uz audekla, finiera un kartona. Tā kā līdz mūsdienām saglabājušās vien 18 viņa gleznas, šī bija unikāla iespēja iepazīt lībiešu mākslas zelta fondu. Ne mazāk interesants bija arī 1893.gadā Krišjāņa Valdemāra dibinātās Mazirbes jūras skolas apmeklējums. Padomju varas gados te atradās PSRS robežapsardzības karaspēka bāze. Tagad šī teritorija ir biedrības “Mazirbes draugu kopa” īpašumā. Tāpat bija iespēja lībiešu mājas “Stūrīši-Branki” lielajā ēdamzālē baudīt pusdienas īsti lībiskā gaisotnē un nobaudīt lībiešu tradicionālo ēdienu bukstiņputru. 

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja uzsver, ka izglītojošās ekskursijas, kuras domātas labākai Latvijas kultūrvēstures iepazīšanai, ir tikai viens neliels “Senioru skolas” darbības segments. Nodarbības projekta ietvaros turpināsies visa gada garumā, un šajā laika posmā paredzēts organizēt divdesmit mūžizglītības lekcijas, seminārus vai sarunas, kurās plānots stāstīt par vēsturi, digitālajām tehnoloģijām, datu aizsardzību, pensiju indeksāciju un daudziem citiem jautājumiem. 

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Materiāls “LSKA izglītojošās ekskursijas ļauj ukraiņiem labāk iekļauties mūsu sabiedrībā” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA izglītojošās ekskursijas ļauj ukraiņiem labāk iekļauties mūsu sabiedrībā” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Rīgā, Klostera ielā 5 plkst. 12.00

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” aicina piedalīties senioru mūžizglītības seminārā.

2023. gadā atzīmējam Dziesmu un deju svētku tradīcijas150. gadskārtu, kur pasākumu vienojošais vadmotīvs ir "Dziesmu svētkiem 150. Tradīcija".

Projektā “Mazirbes kora stāsts” biedrība “Mazirbes draugu kopa” iezīmē Tradīciju lappusi arī no Mazirbes. 2023. gadā Mazirbes kora pirmā koncerta 75. gadu jubileja sakrīt ar visas Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadi. 

Rīgā 1948. gada jūlijā notika X Dziesmu svētki jeb Padomju Latvijas I Dziesmu svētki, kuriem sevišķi rosīgi gatavojās Mazirbes jauktais koris. Bija iesākta arī tautas tērpu gatavošana.

Tā radās skaistais, interesantais lībiešu sieviešu tautas tērps ar metāla važu rotām, aubēm un brunču apakšmalu ar vairākām krāsu lentām.

Atnāciet un godāsim senu tradīciju dziedāt un rotāties!

Turpināsim Dziesmu un Deju svētku prieku sajūtu.

Semināru vadīs un prezentāciju rādīs Lilita Kalnāja, biedrības „Mazirbes draugu kopa” valdes locekle un projekta vadītāja.

Biedrības „Svētās „Ģimenes Māja”” laipnās namamātes

 rūpēsies par mūsu uzņemšanu un senioru skolas

  dalībnieku labsajūtai piedāvās kafijas pauzi.

Projekts „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49