Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” (LSKA) dalīja veikalu „Maxima Latvija” un „Lidl Latvija” dāvanu kartes Ukrainas kara bēgļiem, kas patvērumu saņem Rīgā.

LSKA saņēma no labdarības organizācijas Ziedot.lv veikalu dāvanu kartes. Pateicoties Taipejas Misijas Latvijā ziedojumam Ukrainas bēgļu atbalstam, varējām  nodot veikalu 40 „Maxima Latvija” un 40 „Lidl Latvija” dāvanu kartes, katru 50,00 EUR vērtībā. 

Kopējais saņemtais ziedojums 4 000,00 EUR vērtībā.

Mūsu ukraiņu draugu ģimenes  ieradušās no nežēlīgā kara plosītās valsts pilsētām – no Kijivas, Mariupoles, Luganskas, Krematorskas, Viņņicas, Dņipras,  Sumi, Harkivas, Kupjanskas, Krivoj Rogas, Odesas, Hersonas, Izjumas, Čerņigovas, Alčevskas un Irpiņas

 

Astoņdesmit ukraiņu draugi var iegādāties sev nepieciešamās preces „Maxima Latvija” un  „Lidl Latvija” veikalos, izmantojot dāvanu kartes.


Pateicamies labdarības organizācijai Ziedot.lv par sagādāto jauko dāvanu mūsu ukraiņu draugiem.

Finanšu pratība nenozīmē tikai zināšanas, kā ikdienā pārdomāti un efektīvi pārvaldīt savas finanses. Tā ir arī prasme pasargāt savu īpašumu un uzkrājumus no dažādas raudzes krāpnieku un garnadžu tīkojumiem. Te lieti noderēs ieteikumi par piesardzības pasākumiem, kurus vēlams ievērot Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas laikā, lai svētku prieki nepārvērstos asarās.

Neaizmirstiet aizvilkt aizkarus

Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšanas laikā ikvienam no mums ir vēlme pēc iespējas skaistāk izrotāt savu māju, izvietot logos gaismas rotājumus un, lai tie būtu līdzcilvēkiem labāk redzami, arī tumšajās vakara stundās neaizvilkt biezos aizkarus. Tomēr lai kā mēs vēlētos dalīties savā svētku priekā ar citiem, jāatceras, ka arī zagļi šajā laikā nesnauž. Valsts policija brīdina, ka pirms zādzības izdarīšanas ļaundari bieži vien jau iepriekš nolūko konkrēto mājokli, un caur logiem redzamais viņiem var kalpot par sava veida “karti”. Jo īpaši tas attiecas uz privātmājām, caur kuru lielajiem logiem vakaros ikviens garāmgājējs var redzēt, kādi cilvēki tur dzīvo, kādas ir mantas un var aplūkot pat istabu plānojumu, iegūstot vērtīgu informāciju plānotajam noziegumam. Tādēļ, lai kā arī gribētos, lai arī garāmgājēji caur logu var redzēt jūsu skaistos svētku rotājumus, satumstot vakaram, aizkari noteikti jāaizvelk.

Aizslēdzam durvis un aizveram logus

Dodoties svinēt svētkus ārpus mājas, noteikti jāpārliecinās, ka mājokļa durvis ir aizslēgtas, bet logi un balkona durvis aizvērtas. Noteikti jāaizslēdz mājokļa durvis arī tad, ja esat nolēmuši tikai piezvanīt pie kaimiņu durvīm laimīga Jaunā gada novēlēšanai. Pat to dažu minūšu, kuru laikā jūs iedzersiet ar kaimiņiem glāzi šampanieša, zaglim būs pietiekami kādas vērtīgas mantas paķeršanai. Tāpat durvis jāaizslēdz arī tad, ja kāds atrodas mājās. Nereti zagļi mēdz pārbaudīt, kuru mājokļu īpašnieki nav aizslēguši durvis, un nozagt no koridora vērtīgas mantas, kamēr saimnieki guļ vai ciemojas istabā. Logus un balkona durvis nedrīkst atstāt vēdināšanas režīmā, jo tādējādi ļaundaris var viegli iekļūt īpašumā, tos atspiežot. Atcerieties – jūs atpūšaties, bet zagļi strādā!

Jāierīko videonovērošana un signalizācija

Ja iespējams, ir vērts ierīkot signalizāciju. Ja tā jau ir ierīkota, dodoties prom, tā jāieslēdz. Privātmājās signalizācija jāaktivizē arī tad, kad kāds ir mājās, un tajos stāvos, kur neviens tobrīd neatrodas. Savukārt videonovērošanas kameru ierīkošana zādzības gadījumā var palīdzēt policijai ātrāk noskaidrot vainīgo personu identitāti un atgūt zagtās mantas. Ekonomisks un efektīvs risinājums dzīvokļu saimniekiem ir durvju kamera – actiņa, kas reaģē uz kustību un palīdz fiksēt zagļa seju.

Vērtīgas mantas jāglabā drošā vietā

Ja mājās atrodas vērtīgas mantas, piemēram, dārglietas, nauda, vērtspapīri, elektronika, tās būtu ieteicams glabāt kvalitatīvā seifā, kas piestiprināts pie nesošās sienas vai grīdas. Ja seifa nav, vēlams vērtīgās mantas noslēpt tur, kur zaglim būtu grūti tās atrast. Tieši šādas lietas ir zagļu vislielākais ieguvums.

Nedalieties sociālajos tīklos ar saviem plāniem

Nedalieties sociālajos tīklos savos plānos par Jaunā gada sagaidīšanu tālu prom no mājām. Ar šādu ierakstu jūs ne tikai norādīsiet garnadžiem, ka dzīvoklis ir tukšs, bet liksiet arī saprast, ka jūsu mājoklī ir ko ņemt.  Zagļi gluži labi saprot, ka cilvēki, kuriem nav naudas, aizvadīt Veco gadu ne uz viesu namiem, ne citām zemēm nedodas. Ja nu tomēr esat jau padalījies šādos plānos ar visu plašo pasauli, tad vismaz palūdziet kaimiņiem  pieskatīt savu dzīvokli, vai, ja vēl neesat to izdarījis, ierīkojiet mājoklī signalizāciju. Parūpējieties, lai kāds iztukšo jūsu pasta kastīti. Pilna pastkaste kalpo par signālu garnadžiem, ka māja ir tukša.

Neaiciniet uz mājām svešiniekus

Jaunā gada sagaidīšanas laikā mums šķiet, ka pasaule pilna jaukiem cilvēkiem. Tā noteikti arī ir, tomēr pirms aicināt kādu nejauši satiktu svešinieku līdzi uz mājām, vismaz trīsreiz pārdomājiet – vai jums tas ir vajadzīgs? Atcerieties, ka profesionāli garnadži ļoti viegli prot iekarot citu cilvēku simpātijas, un svētku priekā lietotais alkohols “dvēseļu radniecību” ar nejauši sastapto sarunu biedru tikai pastiprinās. Mūsu zemapziņā snaudošais stereotips par zagļiem kā nepatīkamiem un slikti tērptiem ļautiņiem ir maldīgs – veiksmīgs zaglis ārēji ne ar ko neatšķiras no likumpaklausīgās sabiedrības daļas. Ja nu tomēr jūs riskēsiet uzaicināt restorānā, pilsētas laukumā vai kur citur sastaptu svešinieku turpināt svinēšanu savās mājās, tad vismaz raugieties, lai, piemēram, mobilais tālrunis, planšetdators, naudas maks, vērtslietas un, pats galvenais, dzīvokļa atslēgas, atrastos tikai jums vien sasniedzamās vietās.

Brīdiniet bērnus par “svešinieku risku”

Nereti kamēr vecāki un vecvecāki sagaida Jauno gadu vienā kompānijā, pusaudži ballējas mājās savā pulciņā. Stingri jo stingri piekodiniet jaunajai paaudzei, ka nepazīstamu vai mazpazīstamu viesu dalība ballītē nekādā gadījumā nav vēlama. Pusaudži pret jauniem paziņām ir krietni atvērtāki un nekritiskāki, un bieži vien par “ieejas biļeti” viņu kompānijā var kalpot līdz tam nepazīstamu vienaudžu atnesta alkohola pudele. Iespējams, “svešos” tiešām vada vienīgi vēlme jautri pavadīt laiku mājoklī “bez senčiem”, taču tikpat labi iespējams, ka jauno paziņu mērķis ir dzīvoklī esošās vērtīgās mantas, dzīvokļa atslēgas vai tās nospieduma iegūšana.

Atstājiet savu auto drošā vietā

Ziema tradicionāli ir laiks, kad palielinās automašīnu zādzību un apzagšanu skaits. Tādēļ, pirms doties svinēt, pārliecinieties, vai jūsu spēkrats atrodas drošā vietā – vēlams, garāžā vai apsargājamā autostāvvietā. Jo īpaši tas jāņem vērā tiem, kuri savu automobili nav aprīkojuši ar signalizāciju. Ja parastās dienās vēl ir cerības, ka garāmgājēji pievērsīs uzmanību ielas malā novietotai automašīnai, ap kuru notiek aizdomīga rosība, tad svētku laikā cerības uz garāmgājēju modrību līdzinās nullei. Autozagļi lieliski apguvuši mācību, ka šoferīšu apņemšanās Jaunā gada sagaidīšanas laikā nedzert ne malciņu stiprās dziras, bieži mēdz izgaist kā dūmi. Gadījumā, ja arī jums neviļus “paslīdēs kāja”, visprātīgāk būs parūpēties par sava dzelzs rumaka nogādāšanu drošā vietā, piemēram, izsaucot taksometru ar diviem vadītājiem – viens vedīs uz mājām jūs, otrs – jūsu auto.

Uzmanieties no kabatzagļiem publiskās svinēšanas vietās

Neskaitāmi cilvēki gadumijas stundu sagaida publiskās vietās, piemēram, pilsētu laukumos pie lielās egles. Līksms noskaņojums, šampanietis, jauna gada un jaunas laimes vēlējumi, savstarpēja apkampšanās – tā ir īsta zelta ādere kabatzagļiem. Ja nu kāds draudzīgs svešinieks cenšas jums  pie apģērba piespraust kādu jaungada spīguli un pie viena draudzīgi apkampt – esiet uzmanīgi, jo, visticamāk, tas ir kabatzaglis, kurš šādā veidā pārbauda jūsu kabatas. Vēl viens kabatzagļu iecienīts triks ir upura “netīša” sasmērēšana, teiksim, ar kečupu vai majonēzi no savas maizītes, apliešana ar kafiju vai šampanieti, un steidzama cenšanās pašam skādi notīrīt. Tīrīšanas laikā parasti tiek iztīrītas arī upura kabatas. Iecienīts paņēmiens ir arī spēka demonstrēšana. Ko jūs darīsiet, ja kāds labdabīgs spēkavīrs pienāks un paziņos, ka mierīgi var jūs atraut no zemes? Normālos apstākļos cilvēks šādu stiprinieku vienkārši  pasūtīs pāris mājas tālāk, bet kāda būs reakcija, ja izdzerta ne viena vien glāze un apkārt valda svētku kņada? Tādos apstākļos cilvēks, visticamāk, tādai nevainīgai izpriecai piekritīs. Taču kamēr spēkavīrs cenšas sarunu biedru pacelt, tādējādi piesaistot apkārtējo uzmanību sev, viņa līdzdalībnieks upuri aši vien aptīra. Kā sevi pasargāt? Visvienkāršākā metode ir – neņemiet līdzi uz šādiem pasākumiem daudz maz ievērojamas naudas summas, bet kredītkartes, dokumentus, maciņu un atslēgas glabājiet rūpīgi aiztaisītās iekškabatās tuvāk ķermenim. Bikšu aizmugurējā kabata, mēteļu un jaku ārējās kabatas šim nolūkam nekādi neder.

Priecīgu un drošu Jaunā gada sagaidīšanu!

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam

 

Ukraiņu atbalsta projekts tika īstenots laika posmā no

  1. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 15. novembrim.

Projekta laikā īstenotās aktivitātes:

  1. Tika īstenoti Integrācijas Sarunu klubi, iepazīšanās, sadraudzība;
  2. Tika veikta ekskursiju Kurzemē, Rundālē un Siguldā plānošana, iepazīstināšana ar Latvijas kultūrvidi un paredzamo maršrutu apskatāmo vietu nozīmīgumu Latvijā;
  3. Tika organizētas plānotās projektā ekskursijas: 12.augustā Rundāles pils apmeklējums,  20.augustā Lībiešu krastā, 14. oktobrī Siguldā un Turaidā zelta rudenī;
  4. Aicinājām ukraiņu ģimenes būt kopā ar mums biedrības organizētajās ekskursijās: 30.septembrī Ventspilī un apmeklēt ērģeļmūzikas koncertu koncertzālē Latvija,  4. oktobrī Dobelē Dārzkopības institūtā  baudīt stāstus par rudens ražu un vākt  ābolus savām ģimenēm, tikties ar Dobeles senioriem un saņemt dāvanas.
  5. Tika organizēta Latviešu valodas pamatu apguve 11 nodarbībās, tika sagatavota programma, izveidoti divi  metodiskā materiālu komplekti ar iespēju izpildīt tajos praktiskos darbus un uzdevumus, pavairoti un izsniegti katram nodarbību dalībniekam. 
  6. Tika aicināti un pavadīti ukraiņu draugi Baltika2022 festivāla laikā.
  7. Tika ukraiņu draugi iepazīstināti ar lībiešu dziesmu un tradīciju kultūru, Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist” 50 gadu jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā 22. oktobrī.
  8. Tika iepazīstināti ukraiņi ar mazākumtautību NVO pārstāvjiem – lībieši, vācieši.
  9. Tika organizēts 12. novembrī  pasākums „Lībieši Latvijā”– projekta noslēguma pasākums;
  10. Tika sagatavotas divas preses relīzes uzsākot un noslēdzot projektu.
  11. Biedrības mājas lapā www. lskapvieniba.lv  notika regulāra sabiedrības informēšana par projekta aktivitātēm.
  12. Tika veikta mērķa grupas projekta novērtējums anketējot, aptaujas rezultāti apkopoti.
  13. Tika veikta projektu pasākumu video fiksācija un sagatavots video sižets, demonstrēts noslēguma pasākumā un ievietots mājas lapā www. lskapvieniba.lv.

Pateicamies par dalību projektā:

  • Biedrību „Svētās Ģimenes Mājas”, „RASA” un „Mazirbes draugu kopas” senioriem par līdzdalību ukraiņu atbalsta pasākumos;
  • Latviešu valodas nodarbību vadītājai Liesmai Neipreisai;
  • Informācijas speciālistei Ilonai Bērziņai par info izplatīšanu un video sagatavošanu;
  • Paldies projekta grāmatvedei Andrai Viļķinai par precīzo darbu un atskaišu sagatavošanu;
  • Paldies projekta organizācijas darba  grupai Astrīdas Babānes vadībā.

Piedalījāmies 2022. gada Sabiedrības integrācijas projektu konkursa nevalstiskajām organizācijām projektu īstenotāju tīklošanās pasākumā, kas notika 8. decembrī NVO namā.

Pasākumu vadīja Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas NVO atbalsta sektora projektu vadītāja Zinta Gugane  un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Dace Paegle.

Pasākuma programma: 

  • pasākuma atklāšanas uzrunas un Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansēšanas konkursu jaunumi 2023. gadā;
  • Latvijas Pilsoniskās alianses izstrādātās programmas pilsoniskās sabiedrības izaugsmei “ASNS” prezentācija;
  • tīklošanās aktivitātes (aktivitātes norisei lūdzam apdomāt veiksmes un izaicinājumus, ar ko saskārāties šogad, īstenojot integrācijas projektus).

Lai labāk iepazītu cits cita paveikto un plānoto un veidotu jaunas sadarbības, tikām aicināti ierasties ar mūsu organizācijas darbu un projektu atspoguļojošiem materiāliem, ar kuriem pārējie kolēģi varēja iepazīties pirms un pēc pasākuma aktīvās sadaļas. 

Mēs prezentējām savu mācību programmu ukraiņiem latviešu valodas pamatu apguvē.

Par visām projekta aktivitātēm varat lasīt un skatīt foto, video mūsu mājas lapā www.lskapvieniba.lv

Projekta Noslēguma atskaites sagatavotas, iesniegtas un saņemts  Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra apstiprinājums, kā arī projekta noslēguma maksājums.

Paldies visiem un turpināsim ukraiņu atbalstu.

Projekta vadītāja Lilita Kalnāja,

  1. gada decembrī

Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, kas Krievijas sāktā kara dēļ spiesta doties bēgļu gaitās, sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” šogad aicina sabiedrību atbalstīt Latvijā nonākušos ukraiņu bērnus. Maratona laikā saziedotie līdzekļi veidos Ārkārtas palīdzības programmu, lai sniegtu tiešu palīdzību bērnu pamatvajadzību nodrošināšanai – skolas piederumu un datoru iegādei, veselības uzlabošanai un psiholoģiskajam atbalstam, ziemas apaviem, apģērbam un citām akūtām lietām. Sabiedriskie mediji caur „Dod pieci!” formātu turpinās izgaismot Ukrainas kara bēgļu traģiskos stāstus, mudinot palīdzēt bēgļiem cieņpilni izdzīvot laiku, kurā piespiedu kārtā nācies pamest savu ģimeni, mājokli, skolu, darbu, it visu ierasto.

Šī gada ziedojuma mērķis

Viena dziesma Latvijas Radio 5 - Pieci.lv ēterā par minimālo ziedojumu 5 eiro palīdzēs bērniem no Ukrainas piedzīvot Latvijā vēl vienu dienu bez sirēnām un sprādzieniem.

Norises vieta un laiks

“Dod pieci!” šogad norit no 16. decembra plkst. 8.05 līdz 22. decembra plkst. 21.10. Latvijas Radio 5 – Pieci.lv Stikla studijā Rīgā, Doma laukumā.

Projekta īstenotāji

Labdarības maratonu "Dod pieci!" rīko Latvijas Radio kopā ar Latvijas Televīziju un ziņu portālu LSM.lv, kas nodrošina tehnisko un informatīvo atbalstu projekta īstenošanā.

Projekta mērķis

Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Maratona virsmērķis ir cilvēciskāka vide – katrs “Dod pieci!” stāsts ir par to, kur mums kā sabiedrībai ar sevi vēl jāstrādā.

Kur nonāks saziedotais

Saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv Ārkārtas palīdzības fondam, lai sniegtu tiešu palīdzību bērnu pamatvajadzību nodrošināšanai – skolas piederumu iegādei, veselības uzlabošanai un psiholoģiskajam atbalstam, apaviem, apģērbam un citām akūtām lietām.

“Latvijas senioru kopienu apvienības” (LSKA) struktūrvienības “Senioru Saeima” darbs galvenokārt vērsts uz gados vecus cilvēkus skarošu problēmu identificēšanu un tādu risinājuma meklējumiem, kas ļautu ne vien uzlabot šodienas senioru dzīves kvalitāti, bet dos arī pozitīvu iespaidu nākotnei.

 

Nepietiekamie finanšu līdzekļi, par kuriem galvenokārt tiek runāts senioru problēmu risināšanas kontekstā, ne tuvu nav vienīgais jautājums, kura risināšanai būtu nepieciešams valsts un atbildīgo institūciju atbalsts, uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja. Ne mazāka problēma ir gados vecu cilvēku vientulība, diskriminācija vecuma dēļ un arī ar veselības aprūpi saistītie jautājumi.

“Liela daļa mūsu senioru ir aktīvi, darbojas dažādās senioru nevalstiskās organizācijās un pašdarbības kolektīvos – dzied koros un ansambļos, spēlē teātri, dejo, un labi apzinās ka arī šim vecumam ir savs skaistums, kuru var un vajag izbaudīt. Tomēr ir arī tādi seniori, un viņu nav mazums, kuri vientulības, veselības problēmu vai citu iemeslu dēļ grimst bezcerībā un novecošanās viņiem nozīmē dzīves kvalitātes zaudēšanu. Mēs cenšamies viņiem palīdzēt, taču bez valsts atbalsta šiem cilvēkiem neiztikt,” saka Lilita Kalnāja.

 

Jāmaina sabiedrības attieksme

 

“Senioru Saeimas” priekšsēdētāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka joprojām aktuāla ir sabiedrības attieksmes maiņa pret novecošanos un vecumu. “Kamēr sabiedrība neiemācīsies saprast, ka vecums nav slimība, bet gan pilnīgi dabīgs process, kas skar ikvienu cilvēku uz planētas Zeme, sabiedrības uztvere, rīcība, empātijas un interese trūkums attiecībā pret gados veciem cilvēkiem nemainīsies. Tomēr allaž jāatceras, ka sabiedrība var gūt labumu no senioriem ar labu dzīves kvalitāti ne vien tāpēc, ka viņiem ir bagāta dzīves pieredze un viņi aktīvi līdzdarbojas sabiedriskajās aktivitātēs, bet arī tādēļ, ka šādi cilvēki retāk izmanto sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus,” saka juriste.

LSKA uzskata, ka senioru nozīme tuvākajās desmitgadēs būtiski palielināsies, jo  saskaņā ar “Eurostat” pētnieku secināto, ES līdz 2050. gadam par apmēram 39 miljoniem pieaugs senioru vecumā 65+ īpatsvars. Savukārt Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem. Līdz ar to arī senioru iekļaušanai darba tirgū, socializācijai, viņu veselības problēmu un citu jautājumu risināšanai būs arvien lielāka nozīme.

 

Jāuzlabo KVS ārstēšana

 

“Senioru Saeima” dažādu LSKA aktivitāšu ietvaros regulāri veic senioru anketēšanu par dažādiem problēmjautājumiem, tanī skaitā arī saistībā ar veselību. Tā, piemēram, šogad veicām aptauju senioru auditorijā par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu. Atbildes atspoguļoja arvien pieaugošo risku līmeni. 70% no LSKA aptaujātiem senioriem uzskata, ka valsts nevelta pietiekamus līdzekļus sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. Vēl lielāks skaits – pat 95% ir to, kuri atzīst, ka viņiem vajag papildus informāciju par šo slimību ārstēšanu un profilaksi.  Savukārt, 85% piekrīt tam, ka sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai jābūt veselības aprūpes prioritātei. 90% uzskata, ka viņiem nav pieejamas modernas terapijas šo slimību ārstēšanai. Lai arī LSKA aptauju nevar atzīt par zinātniski pētniecisku, tomēr tā dod pietiekamu priekšstatu par noteiktas sabiedrības grupas satraukumu veselības aprūpes problemātikā attiecībā  uz sirds un asinsvadu slimību profilaksi un ārstēšanu. Tādēļ LSKA uzskata, ka arī Latvijā – līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs – jāveido plašas iesaistes sirds veselības alianse. Kā iepriekš jau norādījusi Lilita Kalnāja, ir apsveicami, ka “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam” sirds un asinsvadu slimības minētas prioritāšu sarakstā, tomēr ar to vien ir par maz. Politiķiem kopā ar mediķiem būtu steigšus jāķeras speciāla sirds veselības plāna izstrādes un papildus finansējuma piešķiršanas ārstēšanas uzlabošanai. “Nav pieļaujams, ka cilvēks nespēj laikus saņemt nepieciešamo palīdzību KVS ārstēšanai tikai tādēļ vien, ka, piemēram, beigušās valsts apmaksātās kvotas sirds un asinsvadu izmeklējumiem, bet viņam pašam tādas naudas, ko samaksāt par datortomogrāfiju nav,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece. Lai pievērstu šai problēmai lielāku sabiedrības un arī valdības uzmanību, LSKA bija to vairāk kā 30 nevalstisko organizāciju skaitā, kuras pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros kopā ar mediķiem, nozares pārstāvjiem un politiķiem parakstīja “Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu”.

 

Valstī nepieciešams hospisu tīkls

 

Seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kurai ir būtiski, ka valstī pastāv hospisu tīkls. Nav noslēpums, ka tādu cilvēku skaits, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe, ik gadu palielinās, taču iespēju saņemt šo pakalpojumu katastrofāli trūkst (Latvijā paliatīvā aprūpe šobrīd tiek nodrošināta septiņos stacionāros). Rezultātā nereti ir gadījumi, kad neārstējami slimais cilvēks no ārstniecības iestādes gluži vienkārši tiek aizsūtīts mājās nomirt, un ar viņa aprūpi visas 24 stundas diennaktī jātiek galā ģimenei saviem spēkiem. “Tas ir ļoti grūti gan psiholoģiski, gan finansiāli, jo bieži pacienta radiniekiem ir jāpamet darbs, lai varētu viņu aprūpēt. Tā ir milzīga problēma, kā atbalstīt šādu cilvēku mājās,” saka “Senioru Saeimas” vadītāja Barba Girgensone.  Hospisu tīkla izveidošana paliatīvās aprūpes problēmu lielā mērā varētu atrisināt.

“Bijām patiesi gandarīti uzzinot, ka valdība novembrī nolēma atbalstīt šogad uzsāktā izmēģinājuma projekta “Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem” turpināšanu arī 2023.gadā,” stāsta “Senioru Saeimas” vadītāja. “Tas varētu būt viens no pirmajiem, ļoti vajadzīgajiem soļiem hospisu tīkla izveidei”.

Aktualizējot paliatīvās aprūpes pieejamību valstī, secināms, ka būtisks ir arī materiālais atbalsts cilvēkiem, kuri kopj paliatīvās aprūpes pacientu – ģimenes locekli. Jo patlaban sociālās apdrošināšanas sistēma neparedz apdrošināt personas situācijā, ja tiek kopts pilngadīgs paliatīvās aprūpes pacients – ģimenes loceklis, un atbalsts paliatīvās aprūpes pacientam pieejams vien tad, ja viņam tiek noteikta invaliditāte.

 

Atbalsts senioriem ar pārvietošanās grūtībām

 

Vēl viena būtiska LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” iniciatīva ir iestāšanās par to senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, kurus skārušas pārvietošanās grūtības. Kā norāda Barba Girgensone, nereti nākas novērot, ka šādu senioru iespējas iziet sabiedrībā visbiežāk ir viņu bērnu un mazbērnu rokās un arīdzan finansiālajās iespējās. “Dzīvot pilnvērtīgu dzīvi vairāk paveicas tiem, kas nav vientuļi vai kuru tuvinieki prot parūpēties, sagādājot tehniskos palīglīdzekļus, atbalstot fiziski, vai tiem, kuri atrod NVO, kas palīdz iegūt tehniskos palīglīdzekļus. Pārvietošanās iespējas senioru vecumā cilvēkiem ar kustību traucējumiem sniedz neatkarību un brīvību, dod iespēju iziet sabiedrībā un tas ir ļoti svarīgi,” teic “Senioru Saeimas” vadītāja. Diemžēl lielajās padomju laikos celtās mājas nav viegli pielāgojamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tai skaitā arī senioriem ar kustību traucējumiem. Šajā ēkās lielākoties nav paredzētas palīgtelpas tehnisko palīglīdzekļu uzglabāšanai, un, pat ja tādas ir, tās bieži vien mēdz būt aizņemtas, nav publiski pieejamas vai arī uz tām var nokļūt pa vairākiem pakāpieniem, līdz ar to ir nepieciešams pacēlājs.

“Senioru Saeimas” vadītāja norāda, ka šīs problēmas risinājums nereti ir attiecīgās pašvaldības labās gribas jautājums, tādēļ, lai palīdzētu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kaut nedaudz uzlabot dzīves kvalitāti, LSKA rosinās grozījumus MK  noteikumos Nr.1474 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”, lai aktualizētu 2.pielikumu, kā arī, darbojoties Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē, aktualizēs nepieciešamību veidot Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas speciālistu sadarbību tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanai senioriem, sniedzot valsts finansējuma atbalstu.

 

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr.LM 2022/24-1-06/6e

 

 

 

Service by Chukmasoff