Jau trešo gadu pēc kārtas, paužot atbalstu Ukrainai, kas turpina ciest no Krievijas militārās agresijas, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus iesaistīties galvaspilsētā notiekošajās atbalsta akcijās un pasākumos. 

24. februārī iedzīvotāji aicināti apmeklēt mītiņu “Kopā līdz uzvarai!”, labdarības koncertus “Kopā ar Ukrainu” un “Stop the war”. Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, uz Rīgas Kongresu nama fasādes trīs dienas būs skatāms īpašs audiovizuāls stāsts, Ukrainas karoga krāsās tiks izgaismots Rātsnams un Brīvības piemineklis.

Uz Rīgas Kongresu nama fasādes būs iespējams vērot Ukrainas atbalstam veltītu audiovizuālu projekciju “#WESTANDWITHUKRAINE”, kuru veido starptautiski pazīstamais čehu gaismas mākslinieks Alekss Doviss (Alex Dowis). Viena no galvenajām mākslinieka daiļrades iezīmēm ir grafiti veidošana ar luminiscējošām krāsām, tādējādi radot spilgtus un izteiksmīgus gaismas mākslas darbus. Tā tiks demonstrēta 23., 24. un 25. februārī, no plkst. 18.00 līdz plkst. 23.00.

Tāpat 24. februārī Rīgas pieminekļu aģentūra no saulrieta līdz saullēktam Ukrainas karoga krāsās izgaismos Brīvības pieminekli, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā katru vakaru dzeltenzilie toņi iemirdzas arī uz Rātsnama fasādes.

Tostarp šī gada Ukrainas atbalsta kampaņas grafiskie risinājumi, kas izvietoti pilsētvidē, tapuši sadarbībā ar Rīgā dzīvojošajiem ukraiņiem. Ukraiņu bēgļi Rīgā tika aicināti pabeigt dažādus teikumus latviešu valodā, tādējādi paužot savas kara laika identitātes šķautnes. Rezultātā pilsētvides plakātos visā pilsētā lasāmas frāzes, kurās ukraiņi pauduši ne tikai, ko vēlētos, bet arī, ko var un dara Rīgā.

24. februārī arī Rātsnama zvani vienosies melodijā Ukrainas atbalstam – plkst. 9.00, 12.00, 15.00 un 18.00 tie ierasto skaņdarbu vietā atskaņos dziesmu “Lūgšana par Ukrainu”  (Духовний Гімн України).

Pie Brīvības pieminekļa 24. februārī no plkst. 12.30 notiks mītiņš “Kopā līdz uzvarai!”. Pasākuma organizatori – Latvijas Pilsoniskā alianse – uzsver, ka tuvojamies jau trešajam Krievijas izraisītā pilna mēroga kara gadam Ukrainā, kas nozīmē, ka solidaritātei un atbalstam šogad jābūt vēl spēcīgākam. Pasākuma dalībniekus uzrunās Latvijas un Ukrainas amatpersonas un sabiedriskie aktīvisti. Vienlaikus Bastejkalnā darbosies ierakumu sveču darbnīcas un mantu ziedojumu punkti.

Mītiņa dalībnieki ir aicināti ņemt līdzi Ukrainas un Latvijas karogus, apģērbā iekļaut Ukrainas karoga krāsas, kā arī dzeltenus un zilus ziedus un svecītes, kuras varēs nolikt pie Brīvības pieminekļa un Ukrainas vēstniecības.

Godinot Ukrainu un pieminot karā kritušos, 24. februārī plkst. 15.00 Rīgas Domā notiks dievkalpojums.

Savukārt Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā plkst. 18.30. notiks labdarības koncerts “Kopā ar Ukrainu”. Tajā zināmi latviešu un ukraiņu dziedātāji un mūziķi apvienosies muzikālā pasākumā, lai paustu Ukrainas tautai savu solidaritāti un atbalstu. Pasākumā uzstāsies etnogrupa “Ogas”, Ralfs Eilands, Andrejs Osokins, Jānis Stībelis, Marija Naumova, Miks Galvanovskis, Kārlis Kazāks, grupa “Sudden Lights”, Intars Busulis un Abonementa orķestris, Markus Riva, Viktorija Prituļaka and Anastasia Vasilenko. Ienākumi no koncerta tiks novirzīti Ukrainas atbalstam. Ziedojumu saņēmējus izvēlēsies Ukrainas vēstniecība. Latvijā un labdarības fonds Ziedot.lv. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un  https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137229

Solidarizēties ar ukraiņu tautu, pašvaldība aicina apmeklēt arī regeja mūzikas apvienības “Riga Reggae” akustisko koncertu “Stop the war” kultūras centrā “Imanta” 24. februārī plkst. 19.00. Apvienība izpilda gan savas, gan citu autoru kompozīcijas, kas skar sociāli svarīgas, bet vienkāršas un visiem labi saprotamas vērtības, tādas kā – miers, mīlestība, brīvība, līdzcietība, vienlīdzība un prieks. Bezmaksas ielūgumu rezervācija “Biļešu paradīze” kasēs un https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/136363.

Starptautiskajā NVO dienā 27.februārī Saeimas komisijas vēra durvis nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai atvērto durvju dienā stiprinātu parlamenta saikni ar pilsonisko sabiedrību un uzsvērtu tās būtisko lomu likumdošanā.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kā arī NVO foruma koordinējošās grupas dalībnieku sastāvā tikās ar Saeimas Prezidiju un komisiju priekšsēdētājiem. 

Lilita Kalnāja iepazīstināja ar LSKA Senioru skolas darbību, uzsvēra nepieciešamību par normatīvo aktu un likumu sakārtošanu mūžizglītības jomā, kā arī kā arī informēja par trešās paaudzes universitātēm.

Saņēmām atbalstu un pateicību no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas: 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Agitas Zariņas - Stūres un priekšsēdētājas biedres Līgas Kļaviņas vārdā pateicamies par dalību pirmajā Saeimas komisiju atvērto durvju dienā. Paldies par Jūsu sniegto viedokli, pieredzes izklāstu un priekšlikumiem. Aicināsim izpildvaru (Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju un citas institūcijas) izskanējušos priekšlikumus izvērtēt un pēc iespējas ieviest praksē.

Komisijas sastāvs :

 Agita Zariņa-Stūre ( JV), Līga Kļaviņa ( ZZS) , Ilze Indriksone ( NA) , Česlavs Batņa (AS), Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV),  Jekaterina Drelinga (ST!), Ligita Gintere (ZZS), Mārcis Jencītis (LPV), Antoņina Ņenaševa ( PRO), Nauris Puntulis (NA), Edgars Tavars ( AS) un Ilze Vergina (JV).

Komisijas sēdē piedalījās vienpadsmit  NVO pārstāvji, 

kā „Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība”, „Gribu palīdzēt bēgļiem”, „Latvijas nedzirdīgo biedrība”, „Barikāžu biedrība”, „ANO bēgļu aģentūra”, „Ziemupīte”, „Klubs Māja vienoti Eiropā”, „Tukuma 2. vidusskolas atbalsta biedrība”, „Latvijas senioru deju kopa”, „ANO jaunatnes padome” un mēs LSKA. 

Katrai biedrībai tika dota iespēja stāstīt par savu darbību un uzdot jautājumu, ierosināt likumdevējus pievērst uzmanību mūsu problēmām. 

Mēs rosinājām domāt par senioru izglītībai veltīto likumdošanas un normatīvo aktu nepieciešamību.

Saeimas komisiju atvērto durvju diena ir jauna tradīcija, kura norisināsies arī turpmāk katru gadu Starptautiskajā NVO dienā.

2024. gada 7. maijā tiks organizēts ikgadējais NVO un Saeimas forums, kur mēs varēsim atkal līdzdarboties.

Saite ar foto no Saeimas komisiju  atvērto durvju dienas

https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720315110399/

Pielikumā iepazīstinām ar mūsu biedrības sagatavoto prezentāciju par senioru izglītību, kas pirms sēdes tika izsūtīta katram komisijas loceklim.

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.01.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Projektu „Sadarbībā aizstāvam” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Attachments:

Latvijas Senioru kopienu apvienība (4).pdf

[ ]

6775 kB

Biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” pārstāves Liesma Neipriesa un Lilita Kalnāja piedalījās 25. janvārī Labklājības ministrijas Senioru lietu padomes sēdē.

Viens no sēdes darba kārtības jautājumiem bija  priekšlikumi izmaiņām pensiju indeksācijas kārtībā 2024. gadā.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore S.Stabiņa informēja par priekšlikumiem saistībā ar pensiju indeksācijas kārtības maiņu.

 Prezentācijas (skatīt pielikumā) sākumā tika informēts par kārtību, kāda ir šobrīd, papildus paskaidrojot, ka 2023.gadā saistībā ar negatīvu apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu, tas nebija ietverts indeksa aprēķinā, un 2023.gadā indeksu veidoja tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši).

Tikām iepazīstināti ar aktuālo statistiku saistībā ar pensiju saņēmēju skaitu un ar Labklājības ministrijas izstrādātajiem un ekspertu sanāksmē pārrunātajiem iespējamajiem 4 variantiem par pensiju indeksācijas kārtības pilnveidošanu:

1. Paaugstināt pensijas indeksējamo robežu līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (šobrīd 50%);
2. Pensijas apmēru, kas pārsniedz 50% no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algas, indeksēt, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu (PCI);
3. Tiek indeksēts viss pensijas apmērs, ņemot vērā PCI un noteiktos algas reālā pieauguma procentus;
4. Pensijas tiek indeksētas 2x gadā.

Ministrs Uldis Augulis piedāvāja atbalstīt 3.variantu, vairākums padomes locekļu tam piekrita un ministrs secināja, ka 3.variants ļautu izvairīties no šobrīd esošās nevienlīdzības un būtu iespēja sasniegt zināmu rezultātu. 

Pielikumā Prezentācija par paredzamo indeksāciju 2024. gadā.

Attachments:

LSKA - Mājas lapā SLP_2024 pensiju indeksācija_250124 (3).pdf

[ ]

386 kB