Individuāls padoms par ierīču un interneta drošu lietošanu

Konsultācijas notiks 6., 10., 17., 18., 24., 31. oktobrī. 

Konsultācijas tiks sniegtas Eiropas Savienības mājas Sarunu telpā no plkst. 10.00 līdz 17.00. 

Konsultācijām iepriekš nav jāpiesakās. 

Oktobris ir Eiropas kiberdrošības mēnesis, tāpēc Eiropas Savienības māja, sadarbībā ar Latvijas Drošāka interneta centru, aicina ikvienu interesentu bez maksas saņemt individuālus padomus šādos jautājumos:

• finanšu krāpniecība, kā no tās izvairīties;
• drošības un privātuma iestatījumi;
• drošu paroļu veidošana. Divu faktoru autentifikācija;
• sociālo mediju darbības principi (saturs, algoritmi, auditorijas segmentēšana, informācijas burbuļi);
• viltus ziņas, dezinformācija, misinformācija, avotu, faktu un viedokļu pārbaude;
• problēmu situācijas internetā: kur, kam un kā ziņot?

Eiropas kiberdrošības mēnesis ir ikgadēja izpratnes veicināšanas kampaņa, kas visā Eiropas Savienībā šogad notiek jau  10. gadu. 2022. gada Eiropas kiberdrošības mēneša temats ir izspiedējprogrammatūra un pikšķerēšana – divas galvenās tendences, kas vērojamas pašreizējā kiberdraudu vidē. Ar devīzi "Desmit kiberdrošības izpratnes veicināšanas gadi" ES iestādes apvieno spēkus, lai ciešāk sadarbotos cīņā pret kiberdraudiem un virzītu starpiestāžu debates par kiberdrošību.

Sīkāka informācija 

67085445

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Aspazijas bulvāris 28

Biedrības “Latvijas Senioru kopienu apvienība” 2022.gadā veiktā aptauja senioru auditorijā par sirds un asinsvadu ārstēšanas uzlabošanu liecina, ka lielākā daļa aptaujāto (70%) uzskata - valsts nevelta pietiekamus līdzekļus sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. Ņemot vērā, ka mirstība no sirds asinsvadu slimībām Latvijā ir ievērojami lielāka nekā no citām slimībām, LSKA uzskata, ka arī Latvijā – līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs – jāveido plašas iesaistes sirds veselības alianse.

Par nepieciešamību politiskā līmenī pievērst īpašu uzmanību kardiovaskulāro slimību (KVS) novēršanai un to ārstēšanas uzlabošanai runāts neskaitāmās publikācijās, par to iestājas mediķi un nevalstiskās organizācijas. Arī LSKA šai problēmai uzmanību pievērsusi ne reizi vien, tomēr ar valsts līmenī apmierinošiem rezultātiem Latvija pagaidām lepoties nevar. 

“Ir apsveicami, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam sirds un asinsvadu slimības minētas prioritāšu sarakstā, tomēr ar to vien ir par maz. Politiķiem kopā ar mediķiem būtu steigšus jāķeras speciāla sirds veselības plāna izstrādes un papildus finansējuma piešķiršanas ārstēšanas uzlabošanai. Nav pieļaujams, ka cilvēks nespēj laikus saņemt nepieciešamo palīdzību KVS ārstēšanai tikai tādēļ vien, ka, piemēram, beigušās valsts apmaksātās kvotas sirds un asinsvadu izmeklējumiem, bet viņam pašam tādas naudas, ko samaksāt par datortomogrāfiju nav,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājs vietniece, SIF finansētā mikroprojekta ““Senioru Saeima”  Latvijā” vadītāja Lilita Kalnāja. 

Pēc viņas teiktā LSKA strikti iestājas par to, lai 2023.gadā tiktu piešķirts lielāks finansējums inovatīvām tehnoloģijām, medikamentiem, sirds veselības kabinetiem, pacientu izglītošanai un citiem saslimstības mazināšanas pasākumiem.

Savukārt “Senioru Saeimas “ vadītāja, Mag.iur. Barba Girgensone uzsver, ka valsts pati jau atzinusi, ka akūtās sirds un asinsvadu sistēmas slimību veselības aprūpes kvalitāti raksturojošie rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem OECD valstu vidū, un šo pakalpojumu kivalitātes uzlabošanai nepieciešams veicināt savlaicīgu slimību diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu. “Pirmais solis sperts, problēma ir apzināta, nosprausti arī darbības virzieni tās risināšanai. Arī maija sākumā Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē notikušajā diskusijā par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā izskanēja informācija, ka medikamentu kompensēšanai sirds un asinsvadu slimībām nākamgad papildus paredzēti 7,6 miljoni eiro. Cerams, ka šī labā iecere arī tiks īstenota,” saka juriste un atgādina, ka LSKA līdz ar citām sabiedriskajām organizācijām jau kopš 2019.gada klauvē pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas durvīm ar lūgumu rast iespēju valstij kompensēt inovatīvos medikamentus sirds un asinsvadu slimniekiem 100% apmērā, taču pagaidām tāda iespēja nav rasta.

“Šobrīd tas ir īpaši svarīgi, jo energokrīzes un neprātīgi augušo energoresursu cenu ietekmē daudzām mājsaimniecībām nāksies domāt kā ietaupīt katru centu. Ir lielas bažas, ka daudzi senioru vecuma cilvēki būs spiesti ekonomēt uz medikamentu iegādes rēķina, un tas var novest ne vien pie viņu veselības pasliktināšanās, bet arī pie mirstības pieauguma,” juriste neslēpj satraukumu. 

Savukārt Lilita Kalnāja norāda, ka pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros sadarbībā ar biedrībām “Rīgas aktīvo senioru alianse”, “Latvijas Senioru kopienu apvienība”, un LSKA projektu “Senioru Saeima”, 13. septembrī Eiropas Savienības mājā aptuveni 30 sabiedriskās organizācijas, mediķi, nozares pārstāvji un politiķi parakstīja Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu. Aicinājums izvirza mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%, palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20% un trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu. 

“Mēs nevaram vienaldzīgi stāvēt malā un izlikties, ka SPKC dati par pagājušajā gadā fiksēto mirstības pieauguma kāpumu par 10% no sirds un asinsvadu slimībām uz mums neattiecas. Tādēļ LSKA aicina 14.Saeimā ievēlētos politiķus būt atbildīgiem pret savas valsts iedzīvotājiem, un kārtējo reizi neatlikt ar KVS saslimšanu saistītu jautājumu risināšanu kaut kur maliņā,” saka Lilita Kalnāja. 

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Lai arī Latvijas iedzīvotāji par krāpnieku metodēm personas datu un līdz ar to arī naudas izkrāpšanā ir brīdināti ne reizi vien, tomēr teju katru nedēļu kāds uzķeras uz blēžu āķa. Jāņem vērā, ka cilvēku apkrāpšanai nemitīgi rodas jaunas shēmas, un viena no tām ir piedāvājums segt krāpnieku radītos zaudējumus. Jo īpaši uzmanīgiem jābūt senioru vecuma cilvēkiem, kuri nespēj pat iedomāties, ka ANO, Starptautiskā Valūtas fonda un citu tikpat ietekmīgu organizāciju vārdi tiek izmantoti krāpniecības nolūkos.

Senioru finanšu pratībā ļoti būtiska ir ne vien prasme izmantot digitālo finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas, bet arī prast atpazīt ar šīm pašām tehnoloģijām īstenotos krāpniecības mēģinājumus. 

LSKA tikai šīs vasaras laikā vien ir saņēmusi pārdesmit ziņojumus par e-pastiem, kuros teikts, ka, piemēram, “Starptautiskais Valūtas fonds izmaksā kompensāciju visiem krāpniecības upuriem, un jūsu vārds tika atrasts krāpniecības upuru sarakstā” vai arī  — “Šo e-pasta paziņojumu saņemat tieši no Āfrikas Savienības (ĀS) biroja Togo Republikas Krāpšanas apkarošanas komitejas komandas sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dežūrpunktu Lomē-Togo, P-4 pakāpe. AF/RP/RDBCPN/SHS/0001”.  Ir arī nepārprotami ar datortulkojumu tapuši vēstījumi par to, ka korumpētas amatpersonas vai baņķieri ir ieturējuši jums sazin kādēļ pienākošos līdzekļus, un tagad ANO un Starptautiskais Valūtas fonds ir nolēmušas jums izsniegt ne vairāk, ne mazāk kā miljonu ASV dolāru!

Lūk, šāda vēstījuma piemērs: “Eiropas Investīciju banka no Londonas un SVF mūs ir pilnvarojusi izmeklēt ar likumu atļauto līdzekļu nevajadzīgas kavēšanās iemeslu. Izmeklēšanas laikā mēs atklājām, ka jūsu maksājumu aizkavēja korumpēti bankas darbinieki, kuri mēģināja novirzīt jūsu līdzekļus uz saviem personīgajiem kontiem. [..] Ar šo informējam, ka Eiropas Investīciju banka ir nolēmusi jums atmaksāt USD 1 000 000,00 un pārskaitīt to uz jūsu bankas kontu ar bankas pārskaitījumu”.

Protams, lielākoties šīs teksts izskatās tik absurdi, ka diezin vai kāds tam noticēs. Un tomēr nav izslēgts, ka kādu sāk grauzt šaubu velniņš — un ja nu tā ir taisnība? Ņemot vērā, ka praktiski visos šajos krāpnieciskajos e-pastos uzsvērts, ka nauda atgūta pēc krāpnieku aizturēšanas, ir iespējamība, ka šis vēstījums sasniegs cilvēku, kurš tiešām cietis no telefonkrāpnieku vai internetkrāpnieku darbošanās un, iespējams, noticēs tajos teiktajam.

Lūk, piemērs no jau minētā Āfrikas Savienības (ĀS) biroja Togo Republikas Krāpšanas apkarošanas komitejas vēstījuma.

“Šajā reidā līdz šim ir aizturēti trīs simti seši (306) blēži un reids turpinās. Mēs esam atguvuši kopējo summu 857 miljonu ASV dolāru apmērā gan skaidrā naudā, gan aktīvos, par kuriem ir apstiprināts, ka tie nākuši no viņa upuriem. Mēs atradām simtiem tūkstošu upuru e-pasta adrešu viņu adrešu grāmatās. Šajā brīdī mēs ar jums sazināsimies.

Mēs esam mēģinājuši ar jums sazināties vairākas reizes bez panākumiem, tāpēc pēdējo reizi nosūtām jums šo atgādinājumu, pēc kura Apvienoto Nāciju Organizācijas Kompensācijas komisijai nekas cits neatliks kā atcelt jūsu kompensāciju 750 000,00 USD apmērā un atzīmēt to kā nepieprasīta, tāpēc, lūdzu, nekavējoties atbildiet uz šo vēstuli, lai noskaidrotu savu nostāju šajā jautājumā, kamēr nav par vēlu, rīkojieties ātri un izpildiet norādījumus savā labā. Sīkāka informācija jums tiks sniegta, sazinoties ar United Bank of Africa Lomé, Togo”.

Vēl viens piemērs: “Starptautiskais Valūtas fonds izmaksā kompensāciju visiem krāpniecības upuriem, un jūsu vārds tika atrasts krāpniecības upuru sarakstā. SVF ir pilnvarojis Ora Bank biroju pārskaitīt jūsu kompensāciju jums, izmantojot Ora Bank Money Transfer. Tomēr mēs esam secinājuši, ka, lai ietekmētu jūsu pašu maksājumu, izmantojot Ora Bank Money Transfer, jums tiks pilnībā pārskaitīta kopējā summa USD 850 000 000 apmērā. Mēs nevaram nosūtīt maksājumu tikai ar jūsu vārdu vai e-pasta adresi, tāpēc mums ir nepieciešama jūsu informācija par to, kur mēs pārskaitīsim jūsu līdzekļus.” Minēto vēstuli parakstījis “bankas sekretārs Gordona Herisa kungs”.

Kam jāpievērš uzmanība?

Pirmkārt, neviena banka, kur nu Vēl Apvienoto Nāciju Organizācija vai Starptautiskais Valūtas fonds nekad, ne pie kādiem apstākļiem un nevienam šādu e-pastu nesūtīs. Jau pati šo organizāciju piesaukšana liecina par absurdu. ANO ir starpvaldību organizācija, kuras mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru, savukārt Starptautiskā Valūtas fonda galvenie uzdevumi ir uzraudzīt valūtas apmaiņas kursus, valstu maksājumu bilances un citus makroekonomiskos rādītājus. Ja nu SVF kādam arī sniedz finansiālo palīdzību, tad tās ir valstu valdības un centrālās bankas.

Otrkārt, šādām vēstulēm raksturīgs uzrunas formu mistrojums, kur uzruna “|Jūs” mijas ar “Tu”.

Piemērs: 

“Nosūtiet mums savu informāciju zemāk

Tavs pilnais vārds:.....................

Jūsu pilna adrese:................................

Jūsu pases vai personas apliecības kopija............

Tava valsts:......................

Jūsu tālruņa numurs:…………….”

Visos tamlīdzīgos gadījumos e-pasta adrese, no kuras tiek sūtīts krāpnieciskais e-pasts, ir privātā “@ gmail.com" adrese.

Piemēram, jau minētajā it kā no SVF sūtītajā “bankas sekretāra Gordona Herisa kunga” parakstītajā vēstulē kā nosūtītājs tiešām redzams Gordons Heris, taču, kad pārvietojam peles kursoru uz nosūtītāja vārda, tam līdzās parādās neliels lejupvērsts ķeksītis, uz kuras uzklikšķinot parādās īstā nosūtītāja adrese — šinī gadījumā Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Nobeigumā neliela statistika. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti 4,9 miljoni eiro.

Kopumā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos īstenoti 2205 krāpšanas gadījumi. Četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 819 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 730 565 eiro. Tāpat konstatēti 656 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 824 191 eiro, un 730 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 299 883 eiro. 

Tādēļ lai cik arī iespaidīgi skanētu šādā e-pastā minētās institūcijas nosaukums, lai cik lielas naudas summas jums kā “krāpnieku upurim” netiktu piesolītas, neuzķerieties!

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam.