Jūnijā Limbažu novada pansionātā nodevām par noziedotāja AS “DelfinGroup” (Banknote) finansējumu iegādātos medicīnas palīglīdzekļus.

 

Limbažu novada Sociālās aprūpes centrs - pansionāts "Pērle" atrodas divos novada pagastos - Katvaru pagastā Pociema, kur dzīvo 22 klienti, Umurgā - 33 klienti.

Pansionāta vadītāja Ilze Elste mums raksta: 

„Sirsnīgs paldies par pansionātam "Pērle" sūtīto dāvinājumu. Esam 5 saņēmuši porolona slimnīcas pretizgulējuma matračus, 3 dinamiskos matračus, 1 staiguli, 1 rollatoru un 1 tualetes krēslu.. Pansionāta klienti priecājas par tik noderīgu dāvinājumu.”

Ziedojuma kopējā summa viens tūkstoti eiro.

 

Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam LSKA varējusi 2021. gadā iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos, Pļaviņā un Cēsīs.

 

  1. gadā turpinām uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

 

Esam varējuši palīdzēt senioriem Kuldīgā, Valmierā, Ludzā, Valtaiķos un tagad arī Limbažu novadā pansionāta „Pērle” iemītniekiem. 

 

Darbu turpinām un mūsu palīdzību drīz varēs saņemt Balvu sociālā dienesta aprūpē esoši. Turpinām palīdzēt senioriem novados.



Saskaņā ar statistikas datiem nabadzības riskam ir pakļauta teju piektdaļa Latvijas iedzīvotāju, un vairāk kā puse no viņiem ir pensionāri. Paredzams, ka līdz ar energoresursu cenu straujo celšanos un inflācijas pieaugumu šādu cilvēku skaits tikai augs. Lai nepieļautu visaptverošu sociālo krīzi, kuras sekas var būt neprognozējamas, biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA), aicina valdību noteikt nulles PVN likmi komunālajiem maksājumiem nākamajai apkures sezonai, kā arī aizliegt piemērot soda procentus par aizkavētiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem.

 

LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ka LSKA atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas ierosinājumu no 2022.gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim palielināt koeficientu mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam, kā arī ieceri vairumam apkures veidu kompensēt daļu no cenu kāpuma, tomēr ar šiem atbalsta pasākumiem vien var nepietiek, lai nākamā apkures sezona vairumu Latvijas iedzīvotāju, un jo īpašu seniorus, nenovestu dziļā finansiālā krīzē, no kuras izkļūt viņiem būs praktiski neiespējami.

“Ja paraugāmies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, tad šā gada martā vidējais valsts pensijas apmērs bija 404 eiro, bet vidējais vecuma pensijas apmērs 433,44 eiro. Invaliditātes pensijas apmērs ir vienkārši dramatisks nepilni 237 eiro mēnesī! Tikmēr, turpinoties inflācijas pieaugumam, dzīves dārdzība arvien aug, un jau šobrīd lielai daļai senioru ikmēneša norēķini par komunālajiem pakalpojumiem ir grūti paceļama nasta. Ir bail pat iedomāties, kas šos cilvēkus sagaida ziemā, kad sāksies apkures sezona. No kurām pamatvajadzībām viņiem atteikties no zālēm, pārtikas? Par jauna apģērba iegādi vai kultūras pasākumu apmeklēšanu pat nerunāsim. Ir nepieciešami visaptveroši atbalsta pasākumi, pretējā gadījumā ļoti daudziem senioriem pēc šīs apkures sezonas komunālo maksājumu parādu dēļ būs risks palikt bez jumta virs galvas,” saka Astrīda Babāne.

Savukārt LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” vadītāja Mg.iur. Barba Girgensone uzsver, ka pašlaik MK noteikumos Nr.809 noteiktie kritēriji mājokļa pabalsta aprēķināšanai lielai daļai senioru šī pabalsta saņemšanu padara nepieejamu. “Protams, mēs labi apzināmies, ka valsts budžets nav bezizmēra, taču ja cilvēki dēļ nespējas norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem zaudēs savu vienīgo mājokli, tad nākotnē gan uz valsts, gan pašvaldību pleciem gulsies daudz lielāks slogs šo problēmu risināšanai. Saistībā ar minēto un, ņemot vērā senioru viedokli, LSKA uzskata, ka nepieciešams noteikt nulles PVN likmi mājokļa komunālajiem maksājumiem šai apkures sezonai.”

B.Girgensone arī norāda, ka LSKA, tiekoties ar senioru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, apkopojusi senioru viedokli par iespējamiem papildus atbalsta veidiem, kurus būtu ieteicams piemērot līdztekus jau esošajiem, un darījusi to zināmu VARAM un Labklājības ministrijai. “LSKA ieskatā senioriem, kas sasnieguši 55 gadu vecumu un saņem vecuma pensiju apmērā līdz 400 eiro, vismaz četru mēnešu periodā, sākot no 2022.gada septembra, nepieciešama piemaksa pie pensijas 50 eiro apmērā elektrības maksas kompensēšanai. Tāpat LSKA uzskata, ka nepieciešams aizliegt piemērot soda procentus par aizkavētiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī uzlikt par pienākumu komunālo pakalpojumu sniedzējiem vienoties ar klientiem par vēlāku komunālo pakalpojumu apmaksu. Lai arī LSKA atbalsta nepieciešamību paaugstināt dzīvojamo ēku energoefektivitāti, tomēr jānorāda, ka seniori nav spējīgi līdzfinansēt šādus projektus kaut vai 50% apmērā, kā to piedāvā pieejamās finanšu atbalsta programmas. Tāpat seniori nav gatavi par saviem līdzekļiem iegādāties un dzīvoklī uzstādīt alokatorus un termoregulatorus nevis tādēļ, ka viņi to nevēlētos, bet gan tāpēc, ka vecāka gadu gājuma ļaudīm tam vienkārši nav naudas,” saka “Senioru saeimas” vadītāja.

LSKA arī aicina pašvaldības izveidot un uzturēt konsultatīvo tālruni, lai sniegtu informāciju iedzīvotājiem, bet it īpaši senioriem, ko darīt situācijā, kad nav iespējams nomaksāt saņemtos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, lai pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji nebūtu spiesti izmantot dažādu aizdevuma sniedzēju pakalpojumus, kas var novest viņus nabadzībā.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022. 

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Svētās Ģimenes mājā, 

Rīgā, Klostera ielā 5



Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektus, kur izglītojam un informējam seniorus par  aktuāliem jautājumiem. 

Mūsdienu aktualitāte ir ziņu patiesums un prasme nepaklausīt viltus ziņām. 


15.jūnijā plkst. 12.00 aicinām seniorus apmeklēt semināru, kur jūs varēsiet apgūt zināšanas prasmēm atklāt viltus ziņas:

 

 

  • Prezentācija ”Ar viltus ziņām var cīnīties tikai ar patiesību.”
  • Aktuāli jautājumi par ziņu izplatīšanu.
  • Seniors un TV raidījumi.

 

 

Seminārus vadīs LSKA apvienības valdes locekle, projekta vadītāja Lilita 

Kalnāja. Skatīsim prezentācijas un atbildēsim uz anketas jautājumiem par mūsu ieradumiem klausīties ziņās teikto.

 

Aicinām piedalīties!

 

Pasākumu finansiāli atbalsta Labklājības ministrija,

finansējuma līgums Nr.LM2022/24-1-06/6e

Pasākumus īstenojam līdz 2022.gada 31.decembrim

 

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

 

 

                                    

Līgo vakarā un Jānos ir pieņemts doties ārpus pilsētas, lai svētkus svinētu pie “dabas krūts. Taču kamēr mēs nododamies gada īsākās nakts burvībai ar tās Līgo dziesmām, jāņuzālēm, ugunskuru dedzināšanu un citiem priekiem, ir ļaudis, kuriem šie skaistie svētki ir viens no karstākajiem darba cēlieniem. 

Jāņu laikā daudzi iedzīvotāji savu mājokli atstāj nepieskatītu vai vienkārši kļūst neuzmanīgāki. To izmanto garnadži. LSKA apkopoja ieteikumus, kas palīdzēs pasargāt jūsu mājokli no šādiem “ciemiņiem”.

Neatstājiet dzīvokļa slēdzenē atslēgu

 Slēdzenē atstātas atslēgas galiņš no durvju otras puses ir samērā viegli satverams un apgriežams. Naktīs jūsu mājokli vislabāk pasargās iekšējais durvju aizbīdnis vai drošības ķēde.

Neatstājiet vērtīgas mantas priekšnamā

Daudzdzīvokļu namos nereti uzdarbojas tā saucamie  “priekšnamnieki”. Viņu darbības stilā ir klusi atmūķēt ārdurvis, paķert pirmās pie rokas pagadījušās mantas, un ātri nozust.

Uzstādiet dzīvoklī signalizāciju 

Aizsardzībai pret dzīvokļu zagļiem efektīva ir arī lokālā signalizācija, kuru var uzstādīt pie durvīm, un kura signalizē līdzko tās atveras. Ja mājoklī ierīkotas drošības sistēmas – videonovērošana, signalizācija, vienmēr jārūpējas, lai šīs sistēmas būtu darba kārtībā. 

Sadraudzējieties ar kaimiņiem

Ja dodaties atvaļinājumā vai izbraucat kaut vai uz pāris dienām, informējiet par to kaimiņus, un palūdziet dzīvokli pieskatīt. Atstājot mājokli uz ilgāku laiku, atstājiet tā rezerves atslēgu draugiem vai kaimiņiem, kuriem uzticieties. 

Parūpējieties, lai pastkastīte tiktu iztukšota

Dodoties atvaļinājumā, uz vasarnīcu vai pat ne pārāk garās brīvdienās, palūdziet draugus vai kaimiņus vismaz pāris reizes nedēļā pārliecināties, ka jūsu mājoklī viss ir kārtībā un izņemt pastu no pastkastītes. Pilna pastkastīte ir pirmais signāls, ka dzīvoklī kādu laiku neviens neuzturas.

Neplātieties ar ceļojumu vai atpūtas plāniem

Neziņojiet visai pasaulei sociālajos tīklos, ka plānojat doties, teiksim, uz Ēģipti, un pavadīt tur pāris nedēļas. Tas kalpos kā signāls zagļiem, ka dzīvoklis būs tukšs. Turklāt jo eksotiskāks ceļojuma galamērķis, jo zagļiem būs lielāka pārliecība, ka dzīvoklī tiešām ir ko ņemt. 

Arī par plāniem pavadīt Līgo un citus svētkus ārpus mājas, nevajadzētu dalīties sociālajos tīklos. Arī tā ir “zaļā lampiņa” garnadžiem, ka dzīvoklis būs tukšs.

Neekonomējiet uz atslēgas rēķina

Neekonomējiet naudu uz labu ārdurvju un pamatīgas slēdzenes uzstādīšanas rēķina. Pa draugam, bez kvīts, un tātad arī bez garantijas, nesertificētu meistaru izgatavotajām metāla durvīm slēdzenes visbiežāk nav aizsargātas ar metāla plāksnīti, un zagļi jau sen atkoduši, ka īstajā vietā izurbjot slēdzenes sprosta elementu, durvis iespējams atvērt ar jebkuru līdzīgu atslēgu.

Neaizmirstiet aizslēgt durvis

Durvis jāaizslēdz pat tad, ja noskrienat vien pāris kāpņu posmus līdz pastkastītei, nerunājat nemaz par tām “pāris minūtēm”, kurās ieskrienat pie kaimiņiem “pēc sāls”. Šādus jūsu paradumus itin viegli var uzķert jau minētie “priekšnamnieki”, kuriem ar pāris minūtēm pilnīgi pietiks, lai paķertu pirmās pie rokas pagadījušās mantas.

Arī tad, ja esat mājās, noteikti aizslēdziet durvis. Daudz laika tas neprasīs, bet no nelaimes pasargās pavisam noteikti.

 

Kā zagļi noskata upurus? Dažas pazīmes, kam vērsts pievērst uzmanību

Policijas tīklos iekritušie vieglas naudas tīkotāji atzinuši, ka kramplaužu uzmanību visbiežāk piesaista dzīvokļi ar jauniem plastikāta logiem, kurus klāj dārgas gardīnes, un kuriem ir labi nostiprinātas metāla durvis. Tādu dzīvokļu iemītnieku dienas grafiku zagļi mēdz pētīt dienām ilgi, līdz noskaidro, kurās stundās parasti neviena nav mājās. Metodes ir visdažādākās – sākot no stundām ilgas dzīvokļa “pieskatīšanas” un skrupulozas tā iemītnieku ikdienas gaitu grafika izpētes, līdz pat cepuma novietošana zem kājslauķa pie durvīm un mata novilkšanas pāri durvju stenderēm. Ja cepums sadrupis vai matiņš pārrauts, zaglim ir skaidrs – kāds atrodas mājās. Ja ne, dzīvoklis ir “tīrs”. Tādēļ ja  manāt sava dzīvokļa tuvumā ko neierastu vai aizdomīgu, kā, piemēram, jau minēto cepumu zem kājslauķa, tas ir pirmais signāls, ka jūsu mājokli, iespējams, plāno aplaupīt.

Pirms aplaupīšanas zagļi parasti vēl veic kontroles zvanu no mājas domofona (ja tāds ir) vai arī zvana pie dzīvokļa. Dzīvokļa saimniekam atbildot, ļaunprāši vai nu atvainojas, ka kļūdījušies, vai arī meklē kādu attiecīgajā dzīvoklī nedzīvojušu personu. 

Informācijas iegūšanai kramplauži mēdz izmantot arī “izlūka” iesūtīšanu noskatītajā dzīvoklī. Parasti viņi uzņemas tik ikdienišķas lomas, kuras nevienam neizsauc aizdomas. Piemēram, dzīvoklī negaidot ierodas it kā nama apsaimniekotāja sūtīts darbinieks pārbaudīt ūdens skaitītāju rādījumus, santehniķis, kuram jāpārbauda stāvvadu stāvoklis, gāzes kompānijas darbinieks, kādas aptaujas veicēji, utml. Iespējams, šie cilvēki tiešām ir tie, par ko uzdodas, taču tikpat labi iespējams, ka tādējādi tiek zondēta plānotās aplaupīšanas vieta.

Par komunālo dienestu darbinieku pilnvarām vislabāk pārliecināties, piezvanot nama apsaimniekotājam. Atcerieties, ka parasti par šādām pārbaudēm (izņēmums var būt vienīgi skaitītāju rādījumu pārbaude), nama iedzīvotāji tiks laicīgi brīdināti. Savukārt aptaujas veicēju pienākums ir uzrādīt savu apliecību, nosaukt vārdu, uzvārdu un firmu, kuru viņi pārstāv. Pat vismazāko šaubu gadījumā nekautrējieties zvanīt uz attiecīgo uzņēmumu. 

Nekādā gadījumā nestāstiet šiem cilvēkiem nekādu informāciju par sevi – dzīvokļu zagļu iesūtītie “izlūki” gandrīz vienmēr ir labi psihologi, un it kā nenozīmīgā sarunā prot izvilināt vēlākai aplaupīšanai nepieciešamās ziņas. Piemēram, cik ilgi jūs atrodaties darbā, vai tuvākajā laikā plānojat braukt atpūsties, cik cilvēku vēl dzīvo attiecīgajā mājoklī, un kurā laikā viņi nemēdz būt mājās.

Vēl viens zagļu iecienīts informācijas avots ir kaimiņi. Kramplauži nav tikai drūmi, nodzērušies subjekti ar bārdas rugājiem noaugušu seju. Aprunāties ar visu zinošajām kaimiņu tantēm viņi parasti sūta simpātiskus un saprotošus cilvēkus, kuri nepiespiestā sarunā par savas sarunu  biedrenes vai biedra veselību, dzīves dārdzību, bērniem, mazbērniem utml., lieliski prot izvilināt arī zagļiem nepieciešamo informāciju. Piemēram, pastāstot, ka kaimiņš no  blakus dzīvokļa grasās nomainīt auto, bet viņa sieva bieži braukā pa ārzemēm, pļāpīgais kaimiņš, pats to nenojauš, devis zaglim norādi, ka attiecīgajā dzīvoklī varētu būt kas vērtīgs. 

Bijuši arī gadījumi, kad norādes zaglim dod pats dzīvokļa saimnieks. Šim nolūkam vien nepieciešams  “nejauši” iepazīties ar upuri, vēlams kafejnīcā pie glāzītes, izstāstīt savu melodrāmas cienīgo dzīves stāstu, un pretim sagaidīt līdzīgu atklātību. Sen zināms, ka nejaušam ceļabiedram cilvēki mēdz izstāstīt lietas, kuras neuzticētu pat pašiem tuvākajiem. Tādēļ runāšana ir sudrabs, bet klusēšana – zelts.

Kur noteikti neglabāt naudu un vērtslietas

LSKA apkopoja arī informāciju, kur nekādā gadījumā nedrīkst slēpt naudu un vērtslietas, jo šīs vietas zagļi aplūkos vispirms.

  1. Vissliktākā vieta naudas slēpšanai ir zem gultas matrača.
  2. Naudu un vērtslietas zagļi meklē arī drēbju skapja plauktos un tajā iekārto apģērbu kabatās.
  3. Lielas naudas zīmes cilvēki nereti slēpj  starp grāmatu lappusēm, tādēļ zagļi nekavēsies “pārpurināt” visu grāmatu plauktu.
  4. Iecienīta vieta vērtīgu lietu noglabāšanai ir netīrās veļas grozs. 
  5. Naudu nav vēlams glabāt arī zem vannas. Pat ja jūsu dzīvokli neapmeklēs zagļi, vannas istabas grīda var gluži vienkārši applūst.
  6. Dārglietu slēpšana ledusskapī nav laba doma. Bijuši gadījumi, kad zagļi gribējuši aiznest desu, bet atraduši zeltlietas.
  7. Arī mikroviļņu krāsns nav droša slēptuve. Atcerieties, ka zagļi var aiznest šo visai kompakto ierīci kopā ar visu nebaltām dienām noglabāto krājumu.
  8. Tāpat naudu un vērtslietas nevajadzētu glabāt cepeškrāsnī, katliņā, trauku skapī un citās tamlīdzīgas vietās. 
  9. Visādam gadījumam kramplauži mēdz pārbaudīt arī veļas mašīnas. 
  10.  Vērtīgas mantas mēdz paslēpt arī apavu skapītī, tādēļ zagļi nekautrējoties izpurinās pat jūsu vecos zābakus.

Šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo cilvēku fantāzijai savu labumu slēpšanā nav robežu. Tomēr ko viens paslēpis, kāds cits vienmēr var atrast. Tādēļ speciālistu ieteikums ir – naudu vislabāk glabājiet bankā, savukārt vērtslietām īstā vieta būs kvalitatīvs, pie nesošās sienas vai grīdas pieskrūvēts seifs. Ar speciālo līmi pielīmētu seifu zagļi noraus ātri vien. Arī stiprināt seifu pie neizturīgas reģipša sienas nav labākā ideja.

Neviens dzīvokļu zaglis neķēpāsies pat ar neliela un kompakta pie grīdas piestiprināta seifa atvēršanu. Tam viņam nebūs ne laika, ne iespēju.

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam

Senioru nevaldības organizāciju un ministriju pārstāvji 25. maijā piedalījās Senioru lietu padomē, ko vadīja Labklājības ministrs Gatis Eglītis.

 Senioru lietu padomē  piedalījās mūsu biedrības pārstāvji Barba Girgensone un Lilita Kalnāja.

Tika izskatīti šādi jautājumi:

1) minimālo ienākumu sliekšņi sociālās aizsardzības jomā;

2) bāzes pensijas noteikšana vecuma pensijām;

3) pensiju indeksācija 2022.gadā un turpmāk;

4) citi Senioru lietu padomes dalībnieku interesējošie jautājumi.

Viens no galvenajiem jautājumiem bija aktuālā situācija, kas radusies augstās inflācijas valstī dēļ un paredzamām rudenī energo resursu cenām.

Ministrs Gatis Eglītis mūs informēja par valdības lēmumu indeksēt pensiju no 1. septembra. 

Tika runāts par pensionāru minimālo ienākumu noteikšanu un valsts atbalstu pašvaldībām maksājumiem šīm personām, kas sastāda 50% no atbalsta iedzīvotājiem.

Apskatījām vecuma bāzes pensiju noteikšanas kārtību un priekšlikumus pensiju palielināšanai.

Pielikumā varat iepazīties Senioru lietu padomē apskatāmo 3 jautājumu prezentācijām.

Pasākumā aizstāvējām senioru intereses un īstenojām Senioru Saeimā paredzamos uzdevumus.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

 

Service by Chukmasoff