12.aprīlī LSKA pārstāves Lilita Kalnāja un Barba Girgensone piedalījās “Sirds veselības veicināšanas alianses” sēdē.

Sniedzam sēdes atskaiti:

1. Sēdes dalībnieki apkopo smagākās pandēmijas sekas attiecībā uz sirds-asinsvadu slimību pacientiem, akcentējot trīs blokus: 1) ielaistas un neārstētas slimības tostarp tādas, kas ietekmē sirds-asinsvadu veselību; 2) nav veikta dažādu saslimšanu diagnozes noteikšana, tostarp dažādu sirds-asinsvadu slimībām; nav izvērtēta pārslimota Covid ietekme uz pacienta pamatdiagnozi sirds-asinsvadu slimībās.
2. Sēdes dalībnieki diskutējot atzīst, ka pašreizējais SVVA uzdevums ir izstrādāt plānu lai kompleksi virzītos sirds-asinsvadu slimību profilaksē, ārstēšanā un rehabilitācijā.
3. Kopš SVVA ir pievērsusi valdības uzmanību sirds-asinsvadu slimību katastrofālajam pieaugumam ne tikai ES valstīs, bet arī Latvijā, valsts attieksme nav mainījusies. SVVA ir izveidojusi kontaktus arEiropas tīklu, mediķiem, NVO, aktīvistiem.
4. Iepriekšējā plānošanas periodā ir notikusi jaunu medikamentu reģistrēšana, kā arī veiktas aktivitātes sirds-asinsvadu slimību profilaksē un prevencē. SVVA ir aktīvi nodarbojusies ar pacientu, ārstniecības personu, ierēdņu un politiķu izglītošanu organizējot dažādus izglītojošus pasākumus (seminārus, konferences). Ir redzami šī darba rezultāti tādejādi, ka ir mainījusies cilvēku attieksme un izpratne par savu veselību un tās aprūpes iespēju izmantošanas nepieciešamību, kā arī veselīga dzīvesveida nozīmi.
5. Tiek atzīts, ka joprojām ir slikts stāvoklis ar kompensējamajiem medikamentiem attiecībā uz sirds-asinsvadu slimību ārstēšanu.
6. Šajā plānošanas periodā ir jārisina jautājumi attiecībā uz 1) regulāru holesterīna kontroles asinīs veikšanu ieviešot bezmaksas pārbaužu programmas, vienlaicīgi informējot par diētu pielietošanas iespējām, veicot apmācību semināros; 2) ģimenes ārsta apmeklējumu regularitāti un kvalitāti, kā arī to pakalpojumu grozu, kuru var sniegt ģimenes ārsts sirds-asinsvadu slimību pacientam; padziļinātu izmeklējumu organizēšana un pieejamība sirds-asinsvadu slimniekiem, saņemot kardiologa konsultāciju. Tādejādi varētu apturēt katastrofālo sirds-asinsvadu slimību slimnieku skaita palielināšanos.
7. Ir konstatēts, ka smagākais sirds-asinsvadu slimību neārstēšanas rezultāts ir sirds mazspēja, kas noved pie kardioloģiskās onkoloģijas. Un faktiski ir lēna miršana. Medikamenti var ievērojami aizkavēt šo miršanu, bet tie ir jālieto regulāri un tie ir dārgi. Tāpēc valstij būtu jāspēj kompensēt pacientiem šo medikamentu iegādi, īpaši aktuāli tas būtu cilvēkiem ar nepietiekamiem ienākumiem.
8. ES valstīs cīņai ar sirds-asinsvadu slimībām apvienojas NVO ar ražotājiem, mediķiem un pacientiem. Daudzās valstīs tiek veidota sadarbība sirds-asinsvadu slimnieku ārstēšanā un rehabilitācijā, kas Latvijā nozīmētu Veselības un Labklājības ministriju sadarbību. SVVA uzskata, ka sirds-asinsvadu slimību pacienta rehabilitācija ir jānodrošina valstij.
9. LSKA aktualizē jautājumu par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību arī nomu. LSKA uzskata, ka nepieciešama diskusija par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu sirds-asinsvadu slimnieku ārstēšanā, aprūpē un rehabilitācijā.
10. Tiek atgādināts, ka LSKA 2022.gadā ir veikusi aptauju senioru auditorijā par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanu. Atbildes – lai arī bija nojaušamas – bet tomēr atspoguļo situācijas traģiku un pieaugošo risku līmeni. 70% no LSKA aptaujātiem senioriem uzskata, ka valsts nevelta pietiekamus līdzekļus sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. Vēl lielāks skaits – pat 95% - ir to, kuri atzīst, ka viņiem vajag papildus informāciju par šo slimību ārstēšanu un profilaksi.  Savukārt, 85% piekrīt tam, ka sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai jābūt veselības aprūpes prioritātei. 90% uzskata, ka viņiem nav pieejamas modernas terapijas šo slimību ārstēšanai. Lai arī LSKA aptauju nevar atzīt par zinātniski pētniecisku, tomēr tā dod pietiekamu priekšstatu par noteiktas sabiedrības grupas satraukumu veselības aprūpes problemātikā attiecībā  uz sirds un asinsvadu slimību profilaksi un ārstēšanu.
11. Sabiedrības senioru daļa gaida aktīvu un sistēmisku valdības rīcību ar uzsvaru uz sistēmiskumu, kam būtu ambiciozi mērķi – tādi, kādi tie ir minēti gan Pasaules veselības organizācijas, gan Eiropas Savienības dokumentos.
12. gada 26.maijā Latvijas valdība ir apstiprinājusi „Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.”. Pamatnostādnes iezīmē galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.
13. Pamatnostādnēs norādīts, ka sirds un asinsvadu sistēmas slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā, kā arī galvenais priekšlaicīgas mirstības (līdz 64 g.v.) cēlonis. 25% no visiem sirds un asinsvadu sistēmas nāves gadījumiem Latvijā var novērst. No tiem 51% ir medicīniski novēršami (savlaicīga diagnostika, kvalitatīva aprūpe, atbilstoša ārstēšana) un 49% – profilaktiski novēršami (veicinot veselīgu dzīvesveidu, attīstot savlaicīgu riska faktoru atklāšanu un to ietekmes mazināšanu). Akūtās sirds un asinsvadu sistēmas slimību veselības aprūpes kvalitāti raksturojošie rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem OECD valstu vidū, turklāt šiem rādītājiem ir būtiskas atšķirības arī stacionāru griezumā, kas norāda uz atšķirībām veselības aprūpes saņemšanas iespējās.
14. LSKA atbalsta uzskatu, ka Veselības ministrijai un sabiedrības veselības iestādēm ir jākļūst par starpnozaru pieejas iniciatoru veselībā, uzņemoties vidutāju un padomdevēju funkcijas. Īstenojot šīs funkcijas, tiktu uzsvērti gan labas veselības ekonomiskie, sociālie un politiskie ieguvumi, gan sliktas veselības un nevienlīdzības negatīvā ietekme uz visām nozarēm, pārvaldi un sabiedrību kopumā. Lai uzņemtos šādu vadošo lomu ir vajadzīga diplomātija, pierādījumi, argumenti un pārliecināšanas māksla. Veselības nozarei jābūt par citu nozaru partneri, ja veselības stiprināšana var palīdzēt tām sasniegt savus konkrētos mērķus.

Pasākumi tiek finansēti ar LR Labklājības ministrijas atbalstu:

Līgums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu

Nr.LM2023/24-1-05/10

 no 24.02.2023.g.

“Latvijas Senioru kopienu apvienības” (LSKA) struktūrvienība “Senioru Saeima” vērš uzmanību uz tādu sabiedrībā arvien augošu tendenci kā empātijas trūkums. Empātija ir tikai cilvēkam raksturīga pamatprasme – spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī un izjust to pašu pārdzīvojumu. Tomēr praksē nākas konstatēt, ka dažādu institūciju darbinieki baidās būt empātiski, jo tādejādi tiks pārkāpts kāds normatīvais regulējums. Diemžēl tas sāpīgi skar seniorus. 

LSKA “Senioru Saeimas” priekšsēdētāja juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka empātija aptver līdzpārdzīvojumu – emocionālu atsaucību ar vēlmi otram palīdzēt,  un simpātiju, kas balstās uz siltām, labestības pilnām jūtām pret otru cilvēku. Šo pamatprasmi nav jāsaista ar materiāla atbalsta sniegšanas problemātiku, aizbildinoties, ka kādas institūcijas darbiniekam, pie kura ar savu sāpi vēršas seniors, empātiskam liedz būt finansējuma trūkums. 

“Pietiekami attīstīta empātijas spēja rada  labvēlīgu fonu dialoga veidošanai, kopīgu lēmumu pieņemšanai, problēmu risināšanai. Empātija ir saistīta ar emocionālu godīgumu un cieņu. Tā labvēlīgi ietekmē komunikāciju un ir īpaši svarīga, lai spētu uzturēt seniora dzīvesprieku vai kliedēt vientulību un atstumtību,”  saka Barba Girgensone.

 “Senioru Saeima” ir aktualizējusi tādu diskriminācijas veidu kā eidžisms, kas ir skāris daudzus seniorus un iedragājis viņu drošumspēju, radījis atstumtības sajūtu jau 55+ vecumā. Arī empātijas trūkums un arogance attiecībā pret gados vecāku cilvēku problēmām ir zināms diskriminācijas veids, kā rezultātā cilvēks jūtas atstumts un nevajadzīgs. “Senioru Saeima” konstatējusi, ka nereti seniori sev pienākošos valsts vai pašvaldības atbalstu nemaz neprasa, jo baidās sastapties ar augstprātīgu un noraidošu attieksmi, nevēlēšanos iedziļināties konkrētā seniora situācijā. 

“Dzīves pieredze ik uz soļa māca būt empātiskiem.  Pārdzīvojumi ar kuriem dzīves gaitā nākas sastapties, ļauj daudz dziļāk izprast citu cilvēku jūtas. Tāpēc senioram, kuram ir bagāta dzīves pieredze, ir ļoti nepieciešama empātiska attieksme no ikvienas personas, pie kuras viņš vēršas pēc padoma vai palīdzības kritiskā dzīves situācijā,” skaidro “Senioru Saeimas” priekšsēdētāja. 

“Senioru Saeimas” vadītāja uzsver, ka no dažādu institūciju darbiniekiem, kuru pienākums cita starpā ir skaidrot iestādes rīcību vai prasības, ļoti bieži jūtama attieksme  “es tikai daru savu darbu”, tātad burtiski izpildu iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasības, neiedziļinoties un pat neizprotot to jēgu. Jo īpaši nepieļaujami tas ir situācijās, kad senioru, tāpat arī jebkuru citu sabiedrības locekli, piemeklējusi nelaime vai smagas problēmas. 

Barba Girgensone uzsver, ka “Senioru Saeima” nevar palikt vienaldzīga pret situāciju, kas izveidojas, ja mūžībā savu tuvinieku aprūpēts dodas seniors, kura deklarētā dzīvesvieta ir citā administratīvajā teritorijā, bet formalitāšu kārtošanu apgrūtina empātijas trūkuma radīti šķēršļi. 

Situācijai nevajadzētu radīt liekas problēmas un papildu ciešanas, jo Latvijas valsts portālā “latvija.lv” rodamā informācija, kas pamatota ar normatīvo regulējumu, nosaka: “Ja nav zināms ģimenes ārsts, kura aprūpē ir bijusi mirusī persona, vai mirusī persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, var griezties pie jebkura cita ģimenes ārsta”, kurš tad arī izlems, kas tālāk darāms.

“Tomēr praksē tas nedarbojas,” saka Barba Girgensone un kā piemēru min gadījumu, kad pēc tuva cilvēka aiziešanas viņsaulē seniors sazinās ar savu ģimenes ārstu, kas nav mirušā tuvinieka (vecums 90 gadi) ģimenes ārsts, un saņem atbildi: “Mans pieņemšanas laiks ir beidzies, kolēģi ir atvaļinājumā, rīt (piektdien) mēs nestrādājam, varu pie jums ierasties pirmdien, turklāt jums jāsagādā mirušā slimības vēsture, lai varētu noformēt dokumentus par nāves cēloni.”  

“Vai tiešām šādā situācijā ģimenes ārstam nebūtu jāsniedz padoms, kā rīkoties un kur vērsties pēc palīdzības? Vai tuviniekiem šādā brīdī ir jādomā par to, kā no cita, tikpat atbildīga ģimenes ārsta, varētu saņemt slimības vēsturi, kas satur sensitīvus personas datus un nav izsniedzami personai, kas nav pilnvarota šādu datu saņemšanai arī cilvēka nāves gadījumā, pie kam nāves fakts nav apstiprināts, jo trūkst dokumentu,” neizpratnē “Senioru Saeimas” vadītāja.     

““Senioru Saeima” aicina aktualizēt empātijas nepieciešamību visās sabiedrības grupās, jo tikai caur šādu spēju varam justies harmoniskāk attiecībās ar apkārtējiem, saprast sevi un citus. Tas palīdz tuvināties citam ar citu. Un tā ir patiesa vērtība,” uzsver Barba Girgensone.

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

20 . aprīlī Smiltenes kultūras centrā aicinām seniorus apmeklēt Medijpratības kompetences semināru.

Semināru organizē Smiltenes novada bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku ( LNB) un mūsu biedrību.

Semināra mērķauditorija ir seniori un bibliotekāri. 

Semināra tēmas un lektori: 

1. Informācijas vide. Ko atcerēties senioram un bibliotekāram

Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības eksperts

2. Kā top informācija reģionālajam medijam

Ingūna Johansone, laikraksta „Ziemeļlatvija” galvenā redaktore

3. Medijpratības senioriem

Lilita Kalnāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece

Esam sagatavojuši prezentāciju par mūsu pieredzi senioru medijpratības izglītībā.

Pasākumu dalībnieki tiks aicināti atbildēt uz LSKA sagatavotās anketas par pratību atšķirt viltus ziņas jautājumiem. 

Mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv sadaļā Anketas jau publicēta šī anketa. Noslēgumā sagatavosim kopsavilkumu par saņemtām atbildēm, lai nākotnē varam turpināt mēdijpratību senioru izglītību un to publicēsim.

Semināri maijā paredzēti vēl Ludzā, Naujienā, un Krāslavā. 

Attachments:

LSKA - mājas lapā ar viedumu medijpratībā sag,04.2023..JPG	[ ]	510 kB
LSKA - Mājas lapā Plakāts 20.04..PNG	[ ]	1100 kB

Sēdes darba kārtībā divi jautājumi

1. Likumprojekts «Grozījumi Farmācijas likumā»
2. Par aktuāliem jautājumiem senioru situācijas uzlabošanai 

1. Tiek izskatīti grozījumi Farmācijas likumā, kuru izdarīšanas nepieciešamību pieprasa EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 536/2014, kas pieņemta jau 2014. gada 16. Aprīlī, bet tiek piemērota kopš 2022.gada 31.janvāra  „Par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm”.  

Ar šiem grozījumiem tiek paplašināts  pilnvarojums  Ministru kabinetam noteikt: 

• prasības un kārtību cilvēkiem paredzēto zāļu klīnisko pārbaužu veikšanai, kā arī beziejaukšanās pētījumiem un uzraudzībai; 
• prasības zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas personālsastāvam un nosacījumus ētikas komitejas darbībai; 
• Zāļu valsts aģentūras funkcijas klīnisko pārbaužu  un uzraudzības nodrošināšanai;
• kārtību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veikšanai nodarītā kaitējuma pētāmās personas veselībai vai dzīvībai atlīdzināšanai; 

• jaunu MK noteikumu «Par cilvēkiem paredzēto zāļu klīniskajiem pētījumiem» izdošanu.  

Ar šiem grozījumiem tiek uzlabota klīniskajās pārbaudēs iesaistīto pētāmo personu pamattiesību aizsardzība, attīstot klīniskās pārbaudes ietvaros nodarīta kaitējuma pētāmās personas veselībai vai dzīvībai kompensēšanas sistēmu.  

Šis jautājums, kaut arī liekas tāls no senioru interesēm, tomēr skar senioru drošību, jo nereti dažādas ārstniecības personas dažādu apsvērumu dēļ aicina seniorus ar konkrētām diagnozēm iesaistīties šādos klīniskos pētījumos. Šādos pētījumos pēc statistikas datiem piedalās tūkstošiem ciltvēku, tostarp seniori atsaucoties aicinājumam pētīt inovatīvo zāļu iedarbību konkrētu saslimšanu ārstēšanā arī onkoloģijā. 

Komisijā izraisījās debate par paredzēto grozījumu pieņemšanu steidzamības kārtībā. Debatē piedalījās Veselības ministrijas Zāļu aģentūras pārstāvji. 

LSKA atbalsta Likumprojekta «Grozījumi Farmācijas likumā» izskatīšanu steidzamības kārtībā. 

2. Kā aktuālitāte senioru situācijas uzlabošanai tiek debatēta  Pensionāru federācijas prasība veikt pensiju indeksācija 2 reizes gadā, un atjaunot piemaksas pie pensijas personām, kas pensionējušās pēc 2012.gada, kā arī uzsākt diskusijas par bāzes pensijas apmēru. 

Šajā sakarā Saeimas komisija tiek iepazīstināta ar Jelgavas Pensionāru apvienības viedokli un prasībām. 

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore norāda, ka pensiju reforma un piemaksu atjaunošana jau vairākus gadus ir Labklājības ministrijas prioritāte, tomēr tā netiek atbalstīta. Pašlaik ministrija strādā pie bāzes pensijas koncepcijas izstrādes.

Arī deputāts Andris Bērziņš norāda, ka diskusijas par pensiju indeksāciju un pensiju sistēmas uzlabošanu ir jau gadiem, bet diskusijām neseko nekādas izmaiņas vai uzlabojumi. Deputāts norāda, ka piemaksas pie pensijām būtu jāatjauno nekavējoties un jāņem vērā Latvijas Pensionāru federācijas viedoklis.

Deputāte Ramona Petraviča vērš kolēģu uzmanību uz to, ka tam, lai mainītu pensiju sistēmu un uzlabotu pensionāru dzīvi, ir jābūt politiskajai gribai, kuras diemžēl nav. 

Diskusijas rezultātā tiek nolemts, ka komisija turpinās sekot līdzi aktuālajiem senioru jautājumiem arī turpmāk un strādājot pie 2024.gada budžeta meklēs risinājumus senioru dzīves uzlabošanai.

Kontekstā ar Saeimas komisijā debatēto, LSKA aktualizē jautājumus par geriatriju, paliatīvo aprūpi, ģimenes ārstu pieejamību ne tikai praksēs bet arī izsaukumos mājās, sociālās aprūpes pieejamības izmaiņām pēc administratīvi teritoriālās reformas un tehnisko palīglīdzekļu iegādi un nomu. Savu viedokli minētā sakarā LSKA pauž rakstiski iesniedzot Saeimas komisijai.