Biedrības “Latvijas Senioru kopienu apvienība” 2022.gadā veiktā aptauja senioru auditorijā par sirds un asinsvadu ārstēšanas uzlabošanu liecina, ka lielākā daļa aptaujāto (70%) uzskata - valsts nevelta pietiekamus līdzekļus sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. Ņemot vērā, ka mirstība no sirds asinsvadu slimībām Latvijā ir ievērojami lielāka nekā no citām slimībām, LSKA uzskata, ka arī Latvijā – līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs – jāveido plašas iesaistes sirds veselības alianse.

 

Par nepieciešamību politiskā līmenī pievērst īpašu uzmanību kardiovaskulāro slimību (KVS) novēršanai un to ārstēšanas uzlabošanai runāts neskaitāmās publikācijās, par to iestājas mediķi un nevalstiskās organizācijas. Arī LSKA šai problēmai uzmanību pievērsusi ne reizi vien, tomēr ar valsts līmenī apmierinošiem rezultātiem Latvija pagaidām lepoties nevar. 

“Ir apsveicami, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam sirds un asinsvadu slimības minētas prioritāšu sarakstā, tomēr ar to vien ir par maz. Politiķiem kopā ar mediķiem būtu steigšus jāķeras speciāla sirds veselības plāna izstrādes un papildus finansējuma piešķiršanas ārstēšanas uzlabošanai. Nav pieļaujams, ka cilvēks nespēj laikus saņemt nepieciešamo palīdzību KVS ārstēšanai tikai tādēļ vien, ka, piemēram, beigušās valsts apmaksātās kvotas sirds un asinsvadu izmeklējumiem, bet viņam pašam tādas naudas, ko samaksāt par datortomogrāfiju nav,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājs vietniece, SIF finansētā mikroprojekta ““Senioru Saeima”  Latvijā” vadītāja Lilita Kalnāja. 

Pēc viņas teiktā LSKA strikti iestājas par to, lai 2023.gadā tiktu piešķirts lielāks finansējums inovatīvām tehnoloģijām, medikamentiem, sirds veselības kabinetiem, pacientu izglītošanai un citiem saslimstības mazināšanas pasākumiem.

Savukārt “Senioru Saeimas “ vadītāja, Mag.iur. Barba Girgensone uzsver, ka valsts pati jau atzinusi, ka akūtās sirds un asinsvadu sistēmas slimību veselības aprūpes kvalitāti raksturojošie rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem OECD valstu vidū, un šo pakalpojumu kivalitātes uzlabošanai nepieciešams veicināt savlaicīgu slimību diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu. “Pirmais solis sperts, problēma ir apzināta, nosprausti arī darbības virzieni tās risināšanai. Arī maija sākumā Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē notikušajā diskusijā par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā izskanēja informācija, ka medikamentu kompensēšanai sirds un asinsvadu slimībām nākamgad papildus paredzēti 7,6 miljoni eiro. Cerams, ka šī labā iecere arī tiks īstenota,” saka juriste un atgādina, ka LSKA līdz ar citām sabiedriskajām organizācijām jau kopš 2019.gada klauvē pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas durvīm ar lūgumu rast iespēju valstij kompensēt inovatīvos medikamentus sirds un asinsvadu slimniekiem 100% apmērā, taču pagaidām tāda iespēja nav rasta.

“Šobrīd tas ir īpaši svarīgi, jo energokrīzes un neprātīgi augušo energoresursu cenu ietekmē daudzām mājsaimniecībām nāksies domāt kā ietaupīt katru centu. Ir lielas bažas, ka daudzi senioru vecuma cilvēki būs spiesti ekonomēt uz medikamentu iegādes rēķina, un tas var novest ne vien pie viņu veselības pasliktināšanās, bet arī pie mirstības pieauguma,” juriste neslēpj satraukumu. 

Savukārt Lilita Kalnāja norāda, ka pēc biedrības “EAPN-Latvia” (Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācija) iniciatīvas Eiropas sociālās politikas darba grupas ietvaros sadarbībā ar biedrībām “Rīgas aktīvo senioru alianse”, “Latvijas Senioru kopienu apvienība”, un LSKA projektu “Senioru Saeima”, 13. septembrī Eiropas Savienības mājā aptuveni 30 sabiedriskās organizācijas, mediķi, nozares pārstāvji un politiķi parakstīja Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu. Aicinājums izvirza mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%, palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20% un trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu. 

“Mēs nevaram vienaldzīgi stāvēt malā un izlikties, ka SPKC dati par pagājušajā gadā fiksēto mirstības pieauguma kāpumu par 10% no sirds un asinsvadu slimībām uz mums neattiecas. Tādēļ LSKA aicina 14.Saeimā ievēlētos politiķus būt atbildīgiem pret savas valsts iedzīvotājiem, un kārtējo reizi neatlikt ar KVS saslimšanu saistītu jautājumu risināšanu kaut kur maliņā,” saka Lilita Kalnāja. 

 

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Lai arī Latvijas iedzīvotāji par krāpnieku metodēm personas datu un līdz ar to arī naudas izkrāpšanā ir brīdināti ne reizi vien, tomēr teju katru nedēļu kāds uzķeras uz blēžu āķa. Jāņem vērā, ka cilvēku apkrāpšanai nemitīgi rodas jaunas shēmas, un viena no tām ir piedāvājums segt krāpnieku radītos zaudējumus. Jo īpaši uzmanīgiem jābūt senioru vecuma cilvēkiem, kuri nespēj pat iedomāties, ka ANO, Starptautiskā Valūtas fonda un citu tikpat ietekmīgu organizāciju vārdi tiek izmantoti krāpniecības nolūkos.

 

Senioru finanšu pratībā ļoti būtiska ir ne vien prasme izmantot digitālo finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas, bet arī prast atpazīt ar šīm pašām tehnoloģijām īstenotos krāpniecības mēģinājumus. 

LSKA tikai šīs vasaras laikā vien ir saņēmusi pārdesmit ziņojumus par e-pastiem, kuros teikts, ka, piemēram, “Starptautiskais Valūtas fonds izmaksā kompensāciju visiem krāpniecības upuriem, un jūsu vārds tika atrasts krāpniecības upuru sarakstā” vai arī  — “Šo e-pasta paziņojumu saņemat tieši no Āfrikas Savienības (ĀS) biroja Togo Republikas Krāpšanas apkarošanas komitejas komandas sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dežūrpunktu Lomē-Togo, P-4 pakāpe. AF/RP/RDBCPN/SHS/0001”.  Ir arī nepārprotami ar datortulkojumu tapuši vēstījumi par to, ka korumpētas amatpersonas vai baņķieri ir ieturējuši jums sazin kādēļ pienākošos līdzekļus, un tagad ANO un Starptautiskais Valūtas fonds ir nolēmušas jums izsniegt ne vairāk, ne mazāk kā miljonu ASV dolāru!

Lūk, šāda vēstījuma piemērs: “Eiropas Investīciju banka no Londonas un SVF mūs ir pilnvarojusi izmeklēt ar likumu atļauto līdzekļu nevajadzīgas kavēšanās iemeslu. Izmeklēšanas laikā mēs atklājām, ka jūsu maksājumu aizkavēja korumpēti bankas darbinieki, kuri mēģināja novirzīt jūsu līdzekļus uz saviem personīgajiem kontiem. [..] Ar šo informējam, ka Eiropas Investīciju banka ir nolēmusi jums atmaksāt USD 1 000 000,00 un pārskaitīt to uz jūsu bankas kontu ar bankas pārskaitījumu”.

Protams, lielākoties šīs teksts izskatās tik absurdi, ka diezin vai kāds tam noticēs. Un tomēr nav izslēgts, ka kādu sāk grauzt šaubu velniņš — un ja nu tā ir taisnība? Ņemot vērā, ka praktiski visos šajos krāpnieciskajos e-pastos uzsvērts, ka nauda atgūta pēc krāpnieku aizturēšanas, ir iespējamība, ka šis vēstījums sasniegs cilvēku, kurš tiešām cietis no telefonkrāpnieku vai internetkrāpnieku darbošanās un, iespējams, noticēs tajos teiktajam.

Lūk, piemērs no jau minētā Āfrikas Savienības (ĀS) biroja Togo Republikas Krāpšanas apkarošanas komitejas vēstījuma.

“Šajā reidā līdz šim ir aizturēti trīs simti seši (306) blēži un reids turpinās. Mēs esam atguvuši kopējo summu 857 miljonu ASV dolāru apmērā gan skaidrā naudā, gan aktīvos, par kuriem ir apstiprināts, ka tie nākuši no viņa upuriem. Mēs atradām simtiem tūkstošu upuru e-pasta adrešu viņu adrešu grāmatās. Šajā brīdī mēs ar jums sazināsimies.

Mēs esam mēģinājuši ar jums sazināties vairākas reizes bez panākumiem, tāpēc pēdējo reizi nosūtām jums šo atgādinājumu, pēc kura Apvienoto Nāciju Organizācijas Kompensācijas komisijai nekas cits neatliks kā atcelt jūsu kompensāciju 750 000,00 USD apmērā un atzīmēt to kā nepieprasīta, tāpēc, lūdzu, nekavējoties atbildiet uz šo vēstuli, lai noskaidrotu savu nostāju šajā jautājumā, kamēr nav par vēlu, rīkojieties ātri un izpildiet norādījumus savā labā. Sīkāka informācija jums tiks sniegta, sazinoties ar United Bank of Africa Lomé, Togo”.

Vēl viens piemērs: “Starptautiskais Valūtas fonds izmaksā kompensāciju visiem krāpniecības upuriem, un jūsu vārds tika atrasts krāpniecības upuru sarakstā. SVF ir pilnvarojis Ora Bank biroju pārskaitīt jūsu kompensāciju jums, izmantojot Ora Bank Money Transfer. Tomēr mēs esam secinājuši, ka, lai ietekmētu jūsu pašu maksājumu, izmantojot Ora Bank Money Transfer, jums tiks pilnībā pārskaitīta kopējā summa USD 850 000 000 apmērā. Mēs nevaram nosūtīt maksājumu tikai ar jūsu vārdu vai e-pasta adresi, tāpēc mums ir nepieciešama jūsu informācija par to, kur mēs pārskaitīsim jūsu līdzekļus.” Minēto vēstuli parakstījis “bankas sekretārs Gordona Herisa kungs”.

 

Kam jāpievērš uzmanība?

 

Pirmkārt, neviena banka, kur nu Vēl Apvienoto Nāciju Organizācija vai Starptautiskais Valūtas fonds nekad, ne pie kādiem apstākļiem un nevienam šādu e-pastu nesūtīs. Jau pati šo organizāciju piesaukšana liecina par absurdu. ANO ir starpvaldību organizācija, kuras mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru, savukārt Starptautiskā Valūtas fonda galvenie uzdevumi ir uzraudzīt valūtas apmaiņas kursus, valstu maksājumu bilances un citus makroekonomiskos rādītājus. Ja nu SVF kādam arī sniedz finansiālo palīdzību, tad tās ir valstu valdības un centrālās bankas.

Otrkārt, šādām vēstulēm raksturīgs uzrunas formu mistrojums, kur uzruna “|Jūs” mijas ar “Tu”.

Piemērs: 

“Nosūtiet mums savu informāciju zemāk

Tavs pilnais vārds:.....................

Jūsu pilna adrese:................................

Jūsu pases vai personas apliecības kopija............

Tava valsts:......................

Jūsu tālruņa numurs:…………….”

Visos tamlīdzīgos gadījumos e-pasta adrese, no kuras tiek sūtīts krāpnieciskais e-pasts, ir privātā “@ gmail.com" adrese.

Piemēram, jau minētajā it kā no SVF sūtītajā “bankas sekretāra Gordona Herisa kunga” parakstītajā vēstulē kā nosūtītājs tiešām redzams Gordons Heris, taču, kad pārvietojam peles kursoru uz nosūtītāja vārda, tam līdzās parādās neliels lejupvērsts ķeksītis, uz kuras uzklikšķinot parādās īstā nosūtītāja adrese — šinī gadījumā Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Nobeigumā neliela statistika. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti 4,9 miljoni eiro.

Kopumā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos īstenoti 2205 krāpšanas gadījumi. Četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 819 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 730 565 eiro. Tāpat konstatēti 656 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 824 191 eiro, un 730 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 299 883 eiro. 

Tādēļ lai cik arī iespaidīgi skanētu šādā e-pastā minētās institūcijas nosaukums, lai cik lielas naudas summas jums kā “krāpnieku upurim” netiktu piesolītas, neuzķerieties!



Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam.

 

Aicinām 28. septembrī 

tikties ar Veselības ministrijas un 

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjiem

 

  plkst.13.00

 Svētās Ģimenes Mājā, 

Rīgā, Klostera ielā 5




Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” īsteno projektu un  informējam seniorus par  aktuāliem senioru veselības jautājumiem 

 

Sarunu klubā ar senioriem tiksies Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji

 

  • Inese Kaupere, VM Farmācijas departamenta direktore (jautājumos par zālēm)
  • Kristīna Brūvere, VM Veselības aprūpes departamenta vecākā eksperte (jautājumos par plānotajiem pasākumiem veselības aprūpes uzlabošanā)
  • Lekcija "Covid-19 epidemioloģiskās aktualitātes" vadīs Margarita Averčenko , Vecākais epidemiologs 

 Sigita Geida, Infekcijas slimību profilakses un   pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja 

 

 

Aicinām seniorus izmantot iespēju tikties, klausīties ekspertus un uzdot jautājumus

 

.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Publicējam Labklājības ministrijas sagatavoto informāciju par pensiju indeksācijām un atbalstu energo krīzes laikā 2022. un 2023.gados.

 

Pateicamies ministram Gatim Eglītim par skaidrojumiem un atbildēm uz senioru jautājumiem 31. augustā biedrības „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBAS” projekta „”Senioru Saeima” Latvijā” ietvaros

organizētā  pasākumā.




  1. Pensiju indeksācija

 

Pamatojums:

 

  • Valdību veidojošo partiju koalīcijas Sadarbības sanāksmes š.g. 19.aprīļa vienošanās par atbalsta sniegšanu mājsaimniecībām, tostarp atbalstot pensiju saņēmējus, 2022.gadā valsts pensijas indeksējot agrāk - 1.septembrī;
  • grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (Saeimā pieņemti 14.07.2022., stājās spēkā 20.07.2022.), kas paredz 2022.gadā valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk - 1.augustā.

 

 

Šogad pensijas indeksēs agrāk - ar 1.augustu, izmaksu nodrošinot septembrī, kad vienlaikus ar indeksēto pensijas apmēru izmaksās arī indeksācijas palielinājumu par augusta mēnesi. Savukārt oktobrī izmaksās tikai indeksēto pensijas apmēru.

 

Indeksācijā tiks pārskatītas:

1) valsts pensijas (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas);

2) piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 31.12.1995. (turpmāk - piemaksa pie pensijas);

3) atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu (turpmāk - atlīdzība).

 

Indeksācijā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 534 euro (t.i. 50% no 2021.gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 1067,52 euro). 

 

Politiski represētajām personām, personām ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskatīs visu valsts pensijas apmēru.

 

Vispārējā kārtībā indeksācijā piemēros indeksu 1,2287, ko veido:

  •  faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) no 01.08.2021. līdz 31.07.2022. (kopumā 12 mēneši) un
  •  50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā  bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma;

 

Vecuma pensijām tiks piemēroti dažādi indeksi atkarībā no uzkrātā apdrošināšanas stāža (piemērojot lielākus procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma).

 

Ja apdrošināšanas stāžs ir:

  • līdz 29 gadiem, tad vecuma pensiju indeksācijā piemēros vispārējo indeksu 1,2287;
  • no 30 līdz 39 gadiem, un, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, - indeksu 1,2314;
  •   no 40 līdz 44 gadiem - indeksu 1,2341;
  •   45 gadi un vairāk - indeksu 1,2369.

 

Indeksa noteikšanā ņem vērā to apdrošināšanas stāžu, par kuru piešķirta (pārrēķināta) vecuma pensija līdz 31.07.2022.

 

Piemaksai pie pensijas piemēros indeksu 1,2287. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,16 euro par vienu stāža gadu līdz 1995.gada beigām, turpmāk saņems 1,43 euro, bet tie, kas saņēma 1,74 euro - saņems 2,14 euro.

 

Pensiju indeksācija notiek automātiski.

 

Vecuma pensijām vidējais pieaugums būs ~90 euro, invaliditātes pensijām - ~50 euro. Vecuma pensijām, kuru apmērs līdz indeksācijai sasniedza 534 euro, pielikums būs virs 120 euro.

2022.gada indeksācijas izmaksas kopā - 232 milj. euro (par 5 mēnešiem),  jeb 46,4 milj. euro vidēji mēnesī.

 

Indeksācija 2022.gadā skars 534 tūkst. pensiju saņēmēju un 14 tūkst. atlīdzību saņēmēju.

 

  1. Atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai

 

Pamatojums:

 

  • 21. jūnijā valdības sēdē lemts par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu - informatīvais ziņojums “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” (22-TA-1933)
  • 11.augustā Saeimā pieņemts likumprojekts – «Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā»

 

 

Atbalsts paredzēts divos virzienos

 

  1. Pasākumi mazaizsargātām iedzīvotāju grupām:
  • uz ienākumu vērtēšanu balstīti
  • konkrētām sociālajām grupām
  1. Horizontāli diferencēti atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai

 

Pasākumi netipiski augsto cenu līmeņu kompensēšanai energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā - centralizētā siltumapgāde (turpmāk – CSA), dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.



Valsts pabalsts

 

Laikposmā no 01.11.2022. līdz 31.05.2023. izmaksās diferencētu ikmēneša valsts pabalstu pensijas vecumu sasniegušajām personām, personām ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām šādā apmērā: 

  • 30 euro mēnesī, ja pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk - pakalpojums) apmērs vai to kopsumma nepārsniedz 300 euro (atmetot euro centus) mēnesī;
  • 20 euro mēnesī, ja pakalpojuma apmērs vai to kopsumma ir robežās no 301 līdz 509 euro (atmetot euro centus) mēnesī;
  • 10 euro mēnesī, ja pakalpojuma apmērs vai to kopsumma ir robežās no 510 līdz 603 euro (atmetot euro centus) mēnesī.

 

Piemēram, ja vecuma pensijas apmērs ir 300,94 euro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 euro mēnesī. Nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā pakalpojumu bruto apmēru, t.i., pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas un citu ieturējumu veikšanas. Ja personai piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā izmaksāto pensijas apmēru jeb 50% no piešķirtā (pārrēķinātā) vecuma pensijas apmēra.

 

Tāpat valsts pabalstu 30 euro apmērā izmaksās personai, kura ir piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmēja, kā arī personām ar bēgļa vai alternatīvais statusu un tās ir sasniegušas pensijas vecumu vai tām ir noteikta invaliditāte. 

 

Valsts pabalstu uzsāks izmaksāt 2022.gada novembrī, to automātiski nodrošinās VSAA, ja VSAA administrē kādu no iepriekš minētajiem pakalpojumiem, ja neadministrē - jāiesniedz iesniegums, kā arī Aizsardzības ministrija -  iesniedzot iesniegumu šīs ministrijas izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti.

 

Valsts pabalstu:

1) neizmaksās ieslodzījumu vietās;

2) izmaksās personai, kura uzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pabalstu ņemot vērā pakalpojumu apmaksā (pēc pakalpojuma apmaksas personai pienākas 15% no valsts pabalsta);

3) netiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodokli;

4)  nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai;

5) neņems vērā pašvaldību sociālajos dienestos, izvērtējot tiesības uz sociālo palīdzību.

 

Valsts pabalsts tiks izmaksās 506 tūkst. personu un tā izmaksas kopumā - 83 milj. euro.



Mājokļa pabalsta pieejamības uzlabošana:

 

Koeficients 3 visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam 

 

  • koeficienta palielinājuma rezultātā GMI slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā
  • sāk piemērot no 1.oktobra, atnes septembra rēķinus un aprēķina un piešķir mājokļa pabalstu uz turpmākajiem 3 vai 6 mēnešiem (var pārrēķināt, ja mainās situācija) 
  • paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš
  • tiek saglabāts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam
  • izskata ne ilgāk kā 40 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu sākot no tā mēneša, kad saņemts iesniegums
  • valsts kompensē pašvaldībām arī administratīvos izdevumus - 8 euro par viena mājsaimniecības iesnieguma izskatīšanu

 

Mājokļa pabalsta apmērā aprēķināšanai tiek piemērota šāda formula:

Pmaj = GMI  x KOEF 3 + K – I, kur

Pmaj – pabalsta apmērs;

GMI – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai (109 euro vienīgajai personai mājsaimniecībā);

K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot normatīvo izdevumu summu);

I – mājsaimniecības (personas) ienākumi.

 

Horizontāli diferencēti atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām (EM kompetence):

  • Dabasgāzei, centralizētai siltumapgādei, granulu, brikešu apkurei atbalsta slieksnis noteikts par pamatu ņemot CSA siltumenerģijas tarifa mediānu un siltumenerģijas izmaksas 70 euro/ MWh. 
  • Malkas atbalsta slieksnis noteikts, ņemot vērā siltumenerģijas cenu 35 euro/MWh. 
  • Izmaksu pieaugums tiek kompensēts 50% apmērā, taču tiek noteikta arī apakšējā/augšējā cenas vai apjoma/patēriņa robeža. 

 

1) Dabasgāze (BVKB):

Par periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim

  • mājsaimniecību lietotājiem, kuru dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstunda/mēnesī (21 kubikmetrs/mēnesī)
  • sedz 50% no cenu pieauguma, proti, 30 euro par 1 MWh jeb 0,03 euro par 1 kWh bez pievienotās vērtības nodokļa
  • attiecinās dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022.gada septembra (rēķinā parādīsies atbalsts par jūliju un augustu)
  • dabasgāzes tirgotājiem piemērotais maksas samazinājums tiks segts caur Būvniecības valsts kontroles biroju

 

2) Centralizētā siltumapgāde (BVKB):

Par periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim

    • maksas samazinājums 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi SPRK vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 EUR/MWh, neregulēta tarifa augšējā robeža – 300 EUR/MWh

 

  • atbalstu piemēro CSA pakalpojuma sniedzējs mājsaimniecību lietotājiem rēķinos, sākot ar oktobra mēnesi

 



3) Ja elektroenerģiju izmanto mājokļa apkurei (pašvaldības)

Par periodu no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim:

 

  • mājsaimniecībām, kuru patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un elektroenerģijas cena ir virs 0,160 EUR/kWh
  • atbalstu piemēro tam patēriņam, kas pārsniedz 500 kWh, bet nepārsniedz 2000 kWh
  • valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 EUR/kWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 EUR/kWh
  • Iesniegumi pašvaldībā no 1.novembra (jo jāiesniedz rēķins par oktobri) līdz 2023.gada 31.maijam (aprīļa rēķiniem)

 

4) Granulas un briketes (pašvaldības)

  • ja izmaksas pārsniedz 300 EUR/tonnu, kompensē izmaksu pieaugumu 50% apmērā, bet ne vairāk kā 100 EUR/tonnu apmērā
  • attiecināms uz granulu/brikešu iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim
  • uz vienu mājokli atbalsta slieksnis - 10 tonnas
  • iesniegumi pašvaldībā no 1.oktobra
  • var iesniegt vairākus iesniegumus, sistēmā krājas info par iepriekš piešķirto apjomu

 

5) Malka, par kuru ir saglabāts čeks (pašvaldības):

  • ja izmaksas pārsniedz 40 EUR/berkubikmetrā, kompensē 50% no izmaksām virs šīs cenas, bet ne vairāk kā 15 EUR/berkubikmetrā apmērā
  • uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri
  • attiecināms uz iegādi no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim
  • iesniegumi no 1.oktobra pašvaldībā
  • būs paredzēta mērvienību (litru, steru) pārvēršana berkubikmetros

 

6) Malka, par kuru nav saglabāts čeks (pašvaldības)

  • pašapliecinājums par malkas apkuri mājoklī (atzīme iesniegumā)
  • ja malka iegādāta līdz 2022.gada 31. augustam (pašapliecinājums), ir tiesības saņemt valsts atbalstu 60 euro apmērā
  • iesniegumi no 1.oktobra līdz 30.novembrim (jo jāreģistrē turpat, kur pārējais granulu, brikešu, malkas atbalsts, jo jāizslēdz dubults atbalsts.  IT risinājums vēl jāizveido !)
  • var pēc tam iesniegt arī iesniegumu uz malkas atbalstu ar čekiem
  • aprēķina atbilstoši maksājumu apliecinošiem dokumentiem un izmaksā aprēķinātā atbalsta daļu, kas pārsniedz 60 euro 
  • sistēmā krājas info par iepriekš piešķirto apjomu




Elektroenerģijas, granulu, brikešu, malkas atbalsta pasākumu administrēšana

 

  • Mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks vai īrnieks var iesniegt vienu vai vairākus iesniegumus visā atbalsta periodā, bet ievērojot limitus atbalstam
  • Iesniegumu iesniedz klātienē pašvaldībā vai aizpilda elektroniski pašvaldību portālā www.epakalpojumi.lv 

 

Iesniegumā norāda - vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontaktinformāciju un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai. 

 

Iesniegumā ietver pašapliecinājumu par attiecīgas apkures esību mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta mājsaimniecībai saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli.

 

Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā;

2) rēķinu par elektrību vai maksājumu apliecinošus dokumentus par koksnes granulu,  koksnes brikešu vai malkas iegādi vienam mājoklim.

3) pašapliecinājumu par malkas iegādi, ja pretendē uz 60 euro atbalstu

Iesniegumu izskata un atbalstu piešķir pašvaldība (attiecīgajiem darbiniekiem piekļuve sistēmai)

Pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja 30 darbdienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas, ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai

Service by Chukmasoff