6.novembrī Mērsragā invalīdu atbalsta biedrībai nodevām par noziedotāja AS “DelfinGroup” (Banknote) finansējumu iegādāto inventāru.

Dāvinājuma līgumu, mantas pieņemšanas aktu parakstīja biedrības “Mērsraga Invalīdu Atbalsta Centra” valdes priekšsēdētāja Daiga Skvorcova un LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Biedrība „Mērsraga  Invalīdu Atbalsta Centrs” turpmāk saīsinājums ( MIAC) dibināta 2009. gada 3.martā. Par vadīto biedrību valdes priekšsēdētāja Daiga Skvorcova raksta:

„Biedrības darbība vērsta uz visa vecuma, dzimuma cilvēku ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļu integrāciju sabiedrībā, tiesību un interešu aizstāvību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, brīvā laika organizēšanu, nodarbinātības veicināšanu, izglītošanu, sociālo pakalpojumu sniegšanu.

Biedrība „MIAC” regulāri īsteno sociāli nozīmīgus projektus nodarbinātības, sociālās palīdzības u.c.

Pilnveidot un papildināt sociālās aprūpes klāstu, kā arī nodrošina veselības uzlabošanu iespējas ar mērķi sekmēt personu pašaprūpju un higiēnas prasmju attīstību.

Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu un LR Finanšu ministrijas 2009.gada 27.aprilī lēmumu Nr.120 biedrībai „MIAC” ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Biedrība 2013.gada 01.februārī  ir parakstījusi Sadarbības Memorandu ar Latvijas valdību.

Biedrība piedaloties dažādos konkursos esam dabūjuši finansējumus telpu remontam vienkāršotā renovācija biedrības telpās un 32 m izveidota no jauna uzbrauktuve ar celiņu, nosiltinātas telpas un nomainīts jumts ēkas daļai (MIAC). Telpu iekārtošana , saimniecības precēm un sadzīves tehnikas , veļas mašīnām, šujmašīnas, overloks, adāmmašīnas, trenažieri un zviedru siena, asinsspiediena mērītājs, iegādāts inventārs ārstnieciskai vingrošanai un nūjošanai. Cilvēki, atnākot šeit, var piedalīties dažādās nodarbībās, vai vienkārši pasēdēt, padzert tēju. kafiju un  gaidīts ir ikviens.

Sadarbībā ar NVA  jauniešiem ( jauniešu programmā) un subsidētā darba vieta cilvēkam ar invaliditāti 

Sadarbība  ar Svētā Jāņa palīdzības apvienību un fondu „Ziedot”. Tā ir iespēja  iedzīvotājiem palīdzēt ar pārtiku, apģērbiem un sadzīves priekšmetiem kā arī ar palīglīdzekļiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Invalīdu biedrības darbība vērsta uz Mērsraga pagasta ,Talsu novada iedzīvotājiem, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti un šeit var iegūt galveno – sajūtu, ka esi kādam piederīgs un  vajadzīgs.  

Biedrības ikdienā ļoti palīdz divi brīvprātīgie. Biedrībā ir aktīvie 32 biedri.

Cilvēkiem iztikt nav viegli. Arvien vairāk un vairāk, pēc palīdzības nāk daudz vairāk cilvēku, nekā iepriekš. Nāk ne tikai invalīdi un seniori, bet arī maznodrošinātie un trūcīgās personas, jaunās māmiņas un pensionāri.

Biedrības valdes locekļiem projekta rakstīšanā un realizēšanā ir pieredze.

Biedrības valde un centra vadītāji nesaņem nekādu atalgojumu.”

Esam priecīgi, ka varējām dāvāt kafijas automātu, kafiju un aparāta uzturēšanas līdzekļus, apmaksājām arī 2 gadu garantiju. Dāvinājuma kopsumma  731,87 EUR .

Pateicoties  AS „DelfinGroup” (Banknote) ziedojumam LSKA varējusi 2021. gadā iegādāties un nodot lietošanā senioru sociālai un medicīniskai aprūpei noderīgus inventāra priekšmetus Dobelē, Mazsalacā, Līvānos, Viļakā, Šķilbēnos, Aucē, Alūksnē, Subatē, Balvos, Talsos, Pļaviņās un Cēsīs.

2022. gadā turpinām uzlabot reģionu senioru dzīves kvalitāti visā Latvijā.

Esam varējuši palīdzēt senioriem Kuldīgā, Valmierā, Ludzā, Valtaiķos, Limbažu novadā pansionāta „Pērle” iemītniekiem un Balvu sociālā dienesta aprūpē esošie saņēma dāvinājumā skaistu lapeni, palīdzējām senioriem Sabilē. 

Tagad palīdzējām Mērsraga invalīdiem. 

Turpinām atbalstīt seniorus novados.

Foto varat skatīt mājas lapas www.lskapvienība.lv Galerijā

“Dāvinājums Mērsragā”

Lai noskaidrotu Latvijas senioru vispārējās zināšanas par kiberdrošības jautājumiem un elektroniskā paraksta lietošanas paradumiem, Latvijas Senioru Kopienu apvienība (LSKA) kopā ar autentifikcijas rīka Smart-ID izstrādātāju SK ID Solutions aicina seniorus novērtēt savas zināšanas, aizpildot aptauju. 

Aizvien vairāk Latvijas senioru ikdienā rodas nepieciešamība izmantot tehnoloģijas un digitālo vidi – pieteikties dažādiem pakalpojumiem tiešsaistē, apliecināt savu identitāti pakalpojumu saņemšanai, parakstīt elektroniskus līgumus utt. Lai arī saimniecisko vajadzību kārtošana tiešsaistē lielākajā daļā gadījumu ir parocīgāka un ievērojami ietaupa laiku, vēl joprojām pastāv dažādi maldīgi priekšstati par to, kā tajā orientēties, cik droši tas ir un kādi pasākumi var pasargāt seniorus no personisko datu un informācijas nokļūšanas datu zagļu rokās.

Aptaujas un pētījumi apliecina šīs bažas – iedzīvotāju vidū valda neskaitāmi mīti par kiberdrošību un digitālo pakalpojumu saņemšanu. Piemēram, kādā Lietuvā veiktajā aptaujā secināts, ka seniori neizmanto elektronisko parakstu, jo baidās, ka šādi var salauzt tālruni, bet tepat Latvijā veiktās aptaujas dati rāda, ka 65% iedzīvotāju uztraucas par kiberdrošības riskiem, ar kuriem var saskarties savās ierīcēs, piemēram, telefonā, datorā, planšetdatorā. Arī kādā pērn veiktajā LSKA aptaujā seniori norādījuši, ka nejūtas pietiekami informēti par informācijas tehnoloģiju sniegtajām iespējām.

Lai izprastu, cik daudz seniori zina par elektronisku identitātes apliecināšanu un kiberdrošību, vai ir saskārušies ar gadījumiem, kad kāds mēģinājis uzzināt viņu privātos datus, kā arī kādi ir viņu paradumi attiecībā uz personīgo paroļu nomaiņu vai nodošanu trešajām pusēm, 

līdz 2022. gada 9. novembrim seniori tiek aicināti aizpildīt tiešsaistes aptaujas anketu – https://ej.uz/seniori2022.

Aptaujas aizpildīšana aizņems aptuveni 10 minūtes. Aptauja ir anonīma, tās dati tiks izmantoti tikai rezultātu analīzei apkopotā veidā. 

Senioru aptaujāšana tiek organizēta LSKA un SK ID Solutions kopīga projekta ietvaros. 

Pēc aptaujas datu apkopošanas tiks iegūts plašāks priekšstats par senioru zināšanām, un 16. novembrī Rīgā tiks organizēts seminārs, kurā seniori tiks informēti un izglītoti par šiem jautājumiem. 

Projekta noslēgumā tiks izstrādāti arī izglītojoši materiāli, ko seniori varēs izmantot kā ceļvedi, lai labāk orientētos digitālajā vidē.

Ar Anketas saturu, bet neaizpildīt, varat iepazīties arī mūsu mājas www.lskapvieniba. lv lapas Aptaujas sadaļā.

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) un sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” noslēgušas sadarbības līgumu senioru interešu un ar tām saistīto sociālo jautājumu pilnvērtīgākai un dinamiskākai risināšanai visā valsts teritorijā.

“Mūsu organizāciju mērķi un uzdevumi sakrīt tādās nozīmīgās jomās kā pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšana, iestāšanās par sociāli mazaizsargāto personu labklājības celšanu, indivīdu tiesību aizsardzība, veselības veicināšanā, labdarībā un vairākās citās. Esmu pārliecināta, ka spēku apvienošana mums ļaus vēl vairāk iesaistīties senioru interešu aizstāvībā visos valsts pārvaldes posmos un līmeņos,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Savukārt “Vidusdaugavas NVO centra” valdes priekšsēdētāja Lāsma Mežsēta uzsver, ka šāda sadarbības līguma noslēgšana, pieredzes un ideju apmaiņas iespējas vērtējamas  visnotaļ pozitīvi. Viedokļu saskaņošana, kā arī kopīgs darbs dažādās ministriju organizētās konsultatīvajās padomēs, ļaus īstenot kvalitatīvāku dialogu ar publisko pārvaldi un citiem lēmumu pieņēmējiem, kā arī labvēlīgākas vides veidošanu senioriem un citām sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām kā  pašvaldību, tā nacionālā līmenī. “Šāda sadarbība kalpos arī kā apliecinājums vietējām pašvaldībām, ka mēs nedarbojamies tikai lokālā līmenī, bet nopietni sadarbojamies arī ar citiem reģioniem savu stratēģisko mērķu īstenošanā,” saka Lāsma Mežsēta.

“Vidusdaugavas NVO centrā” apvienojušās 42 dažādu profilu nevalstiskās organizācijas un privātpersonas. “Vidusdaugavas NVO centrs” ir  biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” biedrorganizācija un biedrības “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” biedrs. Kopš 2013.gada “Vidusdaugavas NVO centrs pievienojies Ministru kabineta un NVO sadarbības memorandam. Šogad Memorandam pievienojās arī LSKA, un, kā norāda Lilita Kalnāja, tas ļaus biedrībai vēl aktīvāk paust savu viedokli saistībā ar dažādu senioriem aktuālu jautājumu risināšanu, kā arī sekmēs turpmāko sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm.

“LSKA jau kopš savas dibināšanas pirmsākumiem ir aktīvi sadarbojusies ar dažādām valsts institūcijām jautājumos, kas skar senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu, kā arī izstrādājusi un iesniegusi savus priekšlikumus šajā jomā kā likumdevējam - Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, tā arī atbildīgajām ministrijām. Savukārt šogad biedrība ir izveidojusi jaunu struktūrvienību “Senioru saeima”, kuras mērķis ir pārstāvēt uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām balstītās senioru kopējās intereses Ņemot vērā, ka gan LSKA, gan “Vidusdaugavas NVO centrs” savā darbībā identificē kopīgas problēmas sociālajos jautājumos, īpaši senioru interešu aizstāvības jautājumos, pie priekšlikumiem likumdošanas iniciatīvām strādāsim savstarpēji konsultējoties,” saka Lilita Kalnāja. Tāpat abas nevalstiskās organizācijas nolēmušas veikt kopīgu projektu un publisku pasākumu rīkošanu, lai, apvienojot spēkus, izveidotu daudzveidīgāku pasākumu programmu, kas ļautu piesaistīt plašākas publikas interesi.

Projektu ““Senioru Saeima” Latvijā” atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Programma “NVO fonds”

Projekts tiek īstenots no 01.01.2022. līdz 31.10.2022.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/015/13

Šķietami izdevīgs piedāvājums pret atlīdzību izlīdzēt kādai personai ar bankas pārskaitījuma saņemšanu un skaidras naudas izņemšanu var pārvērsties pamatīgās nepatikšanās un kriminālatbildībā. Izpalīdzīgais cilvēks var pat nenojaust, ka, pašam nezinot, iesaistīts “naudas mūļu” operācijā. Vienīgā pareizā atbilde šādam piedāvājumam, lai kas to arī būtu izteicis, ir kategorisks “nē”.

“Naudas mūlis” (Money Mule - angļu val.) ir persona, kura savā bankas kontā saņem un pārsūta tālāk nelegāli iegūtu naudu citu personu uzdevumā. Proti, palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem bieži vien dažādās valstīs un tādējādi nopelnot sev komisijas maksu.

 Lai arī visbiežāk banku klientus šādām darbībām izdodas savervēt jauniešu vidū, tomēr iekrist uz vieglas peļņas iespējām var jebkurā vecumā. 

Lielākoties šādi izdevīgi “darba piedāvājumi” parādās e-vidē, taču tikpat labi potenciālo “naudas mūli” var uzrunāt labi pazīstami cilvēki vai paziņu paziņas. Reti kurš, saņemot “vilinošo piedāvājumu” nopelnīt mazāku vai lielāku naudiņu tikai par naudas pārskaitījuma saņemšanu  un tās izņemšanu no bankomāta, lai nodotu tālāk citai personai, apzinās, ka šādas darbības ir pretlikumīgas. 

Agri vai vēlu šādas naudas pārsūtīšanas ķēdes tiek atklātas, sākas izmeklēšana un starpnieks, kurš uzskatīja, ka nedara neko sliktu, tiek atzīts par noziedzīgās shēmas līdzdalībnieku, kuram var piemērot krimināllikumā paredzētos sodus, jo  atbildība par notikušajiem noziedzīgajiem nodarījumiem būs jāuzņemas konta īpašniekam.  Turklāt, visticamāk, šīs “vieglās peļņas” dēļ nākotnē viņiem radīsies problēmas ar finanšu pakalpojumu saņemšanu Latvijas bankās, jo reputācija būs neatgriezeniski sabojāta.  

Vienmēr jāpatur prātā, ka konta atvēršana vai uzņēmuma izveidošana uz sava vārda pēc trešās personas lūguma un to turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai arī ir noziegums, par ko ir paredzēta kriminālatbildība. 

Arī tad ja, šāda veida pakalpojumu lūdz paziņas vai draugi, nekautrējieties noskaidrot, kāpēc rads vai draugs pats nevar pārskaitīt naudu, kāpēc lūdz to darīt trešajai personai, kāpēc šādi darījumi ir vairāki un kādēļ viņi par katru darījumu ir gatavi maksāt komisiju? Tāpat nekautrējaties vaicāt, kāda ir naudas izcelsme, jo parasti trešo personu bankas konti šādā veidā tiek izmantoti nelegālās naudas ieplūšanai Latvijā un tās tālākai “legalizēšanai” skaidras naudas veidā. 

Var jautāt, kas gan tur slikts, ja palīdzat kādām trešajām personām skaidras naudas izņemšanā vienlaikus par to gūstot atlīdzību komisijas maksas veidā? Valsts policija skaidro, ka, izmantojot “naudas mūļus”, noziedznieki vēlāk var praktizēt citas nelikumīgas darbības, piemēram, narkotisko vielu izplatīšanu, cilvēktirdzniecību un tiešsaistes krāpniecību. Līdz ar to, iesaistoties šādos pasākumos, cilvēks ne vien pats ļoti riskē ar bargu sodu, bet arī veicina noziedzības izplatīšanos.

Kas visbiežāk tiek vervēti

Visbiežāk “naudas mūļi” tiek vervēti jauniešu un jaunu cilvēku vidū; uzrunāti tiek studenti, bezdarbnieki un personas ar finansiālām grūtībām. Ņemot vērā, ka pēdējā grupā ietilpst arī liela daļa senioru, šādi piedāvājumi var tikt adresēti arī vecāka gada gājuma ļaudīm. Līdz šim seniorus zināmā mērā sargājis tas, ka viņi ar aktivitāti sociālajos tīklos neizceļas. Taču laiks iet, viss mainās, un senioriem tādi nosaukumi, kā teiksim, WhatsApp, Viber vai Telegram vairs nešķiet nekas svešs un nesaprotams.

Tas ir svarīgi, jo naudas mūļu vervēšanai parasti tiek izmantota saziņa personīgi vai e-pastā; jau minētajās ziņojumu lietotnes; sociālie mediji kā, piemēram, Facebook vai Instagram; interneta vidē labi zināmās uznirstošās reklāmas.

Pazīmes, kas liecina par “naudas mūļu” vervēšanu

• Negaidīti piedāvājumi, kas sola “vieglu naudu”. 
• Darba piedāvājumi no ārzemju uzņēmumiem, kuri meklē̄ “naudas pārvedumu aģentus”, kuri rīkotos to vārdā̄ .
• Slikti formulēti teikumi ar gramatikas kļūdām. 
• Nosūtītāja e-pasta adresē visdrīzāk būs izmantots tīmekļa pakalpojumu sniedzēja (Gmail, Yahoo!, Hotmail utt.) domēna vārds, nevis uzņēmuma, kurš raksta, nosaukums.
• Nav norādītas prasības pret nepieciešamo izglītību vai pieredzi .
• Visa saziņa un darījumi notiek tikai un vienīgi tiešsaistē .
• Darba pienākumos vienmēr ir norādīta nepieciešamība izmantot savu bankas kontu.

Vienmēr jāatceras - ja darba piedāvājums izklausās pārāk labi, lai tā būtu patiess, visdrīzāk tas tāds nav un vispareizākā rīcība ir no tā atteikties.

Kā rīkoties?

• Ja esat saņēmis aizdomīgus e-pastus vai ziņas, neatbildiet uz tiem, kā arī neklikšķiniet uz e-pastā esošajām saitēm.
• Ja nu tomēr izdevīgo darbu ļoti gribas pieņemt, jāizpēta un jāuzmeklē informāciju par ikvienu uzņēmumu vai personu, kas piedāvā̄ darbu. Jo īpaši tas attiecas uz ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem. To viegli var izdarīt ierakstot interneta pārlūka Google meklētājā attiecīgā uzņēmuma nosaukumu vai personas vārdu.
• Nekad nesniedziet svešām personām savus bankas konta rekvizītus.
• Nekad neveiciet paskaitījumus, karšu maksājumus vai naudas izņemšanu bankomātā trešo personu uzdevumā. Arī ja tie ir paziņas vai draugi, jo atbildība par notikušajiem noziedzīgajiem nodarījumiem būs jāuzņemas konta īpašniekam.
• Ja radušās aizdomas, ka paša labticības dēļ neviļus esat iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, nekavējoties jāpārtrauc naudas paskaitījumus, jāsazinās ar savu banku un jāziņo Valsts policijai.

Kāda ir atbildība?

Par šādām darbībām personu var saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 195.panta, 195.1 panta un 193.1 panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī datu, programmatūras un iekārtu iegūšanu, izgatavošanu, izplatīšanu, izmantošanu un glabāšanu nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Par šādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, paredzēts naudas sods, mantas konfiskācija un brīvības atņemšana līdz pat 12 gadiem.

Publikācija tapusi pateicoties  AS “DelfinGroup” atbalstam