- Autors LSKA
- Aktuālitātes
- 151 skatījumi
LSKA: Pensiju sistēmas pilnveidošana būtiski atvieglotu daudzu senioru dzīvi
Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) ieskatā ir apsveicami, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vērtēšanai nodota nu jau vairāk kā 13 tūkstošu pilsoņu parakstītā iniciatīva atcelt pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. “Neskaitāmu senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai ir būtiski, lai pensiju aplikšana ar nodokli tiktu pārskatīta, jo vecāka gadu gājuma cilvēkiem svarīgs ir katrs eiro,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
LSKA uzskata, ka pašreizējais neapliekamā minimuma slieksnis pensijām – 500 eiro, neveicina pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanos un atbalsta Latvijas Pensionāru federācijas minēto kompromisa variantu, ka ar IIN neapliekamais pensijas minimums būtu minimālās algas apmērā, proti, 700 eiro.
Tāpat LSKA atzinīgi novērtē un atbalsta Latvijas pensionāru federācijas un Labklājības ministrijas iniciatīvu no 2024. indeksēt visas valsts pensijas ar patēriņa cenu indeksu un algu indeksu vienu reizi gadā – 1.oktobrī.
Kā norāda LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone, atbalstot minēto iniciatīvu, LSKA cer, ka tādējādi tiks stiprināta arī darba devēju un nodarbināto motivācija maksāt sociālās iemaksas, jo pensiju apmēra noteikšanā tiek ievērots taisnīguma princips.
LSKA atbalsta arī Labklājības ministrijas darbību bāzes pensijas noteikšanas virzienā visiem vecuma pensijas saņēmējiem, kas nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju. “Piemaksas pilnveidošana ir viens no variantiem virzībai uz “bāzes pensiju”, kas nodrošina taisnīgumu pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem, neatkarīgi no laika, kad piešķirta pensija,” saka Barba Girgensone. LSKA ieskatā “bāzes pensija”, kas būtu regulārs ikmēneša maksājums papildu no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai un tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem, būtiski atvieglotu daudzu Latvijas senioru dzīvi.
“Ir bēdīgi apzināties, ka vairāk kā trīsdesmit gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas lielākā daļa pensionāru pieder sabiedrības mazturīgākajam slānim un joprojām ir pakļauti nabadzības riskam. Aptuveni trešā daļa pensionāru saņem 350 līdz 500 eiro lielu pensiju, un tā nav summa, ar kuru kaut vai daļēji pietiek visu ikdienas vajadzību apmierināšanai,” uzsver Lilita Kalnāja.
LSKA atgādina, ka diskusija par tā saukto “bāzes pensiju” nerimst jau vairākus gadus, tomēr seniori cer, ka lēmums par bāzes pensiju ieviešanu uz politiskās dienaskārtības galda nonāks pēc iespējas tuvākā nākotnē. “Ir lieliski, ka pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas pakāpeniski tiks atjaunotas piemaksas pensijām par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tomēr gribētu atgādināt, ka seniori jaunāki nepaliek un daudziem gados veciem cilvēkiem šīs piemaksas pie pensijas ir vārda tiešā nozīmē izdzīvošanas jautājums,” atgādina Lilita Kalnāja.
Atbalstu Latvijas pensionāru federācijas un Labklājības ministrijas iniciatīvai no 2024. indeksēt visas valsts pensijas ar patēriņa cenu indeksu un algu indeksu vienu reizi gadā – 1.oktobrī, LSKA struktūrvienība “Senioru saeima” nosūtījusi arī Labklājības un Finanšu ministrijām.
Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.
Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.
