Informācija plašsaziņas līdzekļiem

06.11.2023.

 

Trešās paaudzes universitātes – arī Latvijā!

Vidusdaugavas NVO centrs aicina uz preses konferenci 

 

Mediji un interesenti 2023.gada 28.novembrī plkst.15:00 tiks gaidīti biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” un projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” partneru organizētā PRESES KONFERENCĒ. Darba kārtība pievienota pielikumā.

Apmeklējot klātienē, gaidīsim Jūs Jēkabpilī, Brīvības ielā 222, draudzes “Uzvara” zālē, attālināti  varēsiet sekot preses konferencei šeit:  

https://www.vidusdaugavasnvo.lv/lv/jaunumi/preses-konference

Demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūs sabiedrības novecošanās. Tas ir ilgstošs un neatgriezenisks process, ko nevar apturēt, bet var censties mazināt tā negatīvās sekas. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk, un nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju novecošanās paātrināsies, strauji pieaugot vecāku cilvēku īpatsvaram. 

Sociālās problēmas, kas rodas līdz ar sabiedrības novecošanos, ir jārisina jau laikus, ne tikai pārdalot finansējumu un nodrošinot medicīniskās palīdzības un dažādu sociālo pakalpojumu pieejamību ilgtermiņā, bet svarīgi, lai seniori paši saskatītu aktīva dzīvesveida un iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē, savu interešu pārstāvībā priekšrocības –  iespēju tikties ar interesantiem cilvēkiem, izglītoties, ceļot, apgūt jaunās tehnoloģijas utt. 

Sabiedrības novecošanās Latvijā nupat tikai sāk iegūt paātrinājumu, un vistuvākajā laikā šī problēma par sevi atgādinās daudz skaudrāk, ar līdzšinējo valsts attieksmi vairs nepietiks. Tas būs brīdis, kad politikas veidotājiem nāksies pievērsties jautājumam – kā mazināt sabiedrības novecošanās sekas? Trešās paaudzes universitātes jeb The University third Age (U3A)  ir viena no atslēgām.

U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb trešās paaudzes pārstāvi. 

Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā. 

Kā un kādu veidot Latvijas U3A modeli? – ir jautājums, uz ko projekta partneri radīs atbildi divu gadu laikā. 

 Vairāk info: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās.

Gaidīsim Jūs preses konferencē 28.novembrī plkst.15:00, lai pastāstītu vairāk! 

 

Agita Pleiko, projekta vadītāja

Vidusdaugavas NVO centrs



Informācijai: 

Sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar četriem projekta partneriem no visas Latvijas ir uzsākusi sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”, līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020, realizēšanai. 

Projekta mērķis ir stiprināt senioru un cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā, kā vienu no sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu un nozīmīgas sabiedrības daļas, interešu pārstāvniecību sociālās labklājības un drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, izveidojot un attīstot Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.

Projekta vadošais iesniedzējs ir nevalstiskā organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta partneri ir biedrības "Latvijas senioru kopienu apvienība" (Rīga), “Kuldīgas Senioru skola", “Ikšķiles senioru skola” un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu. 

 

Informāciju sagatavoja:

Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs”

 

Vairāk informācijas: 

Biedrības valdes priekšsēdētāja un projekta vadītāja

Agita Pleiko

Tālr. 29449622

 

Trešās paaudzes universitātes: Polijas pieredze

Kāpēc cilvēkam novecojot joprojām ir jāturpina mācīties?

Projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” piecu partnerorganizāciju pārstāvji 2023.gada oktobrī pieredzes apmaiņas vizītē Polijas pilsētās Vroclavā un Krakovā pētīja pieredzi Trešās paaudzes universitāšu jeb The University Third age (U3A) darbībā. Ko tieši un kā vēlas mācīties seniori Polijā? Kā iedibinātas un valstī jau ilgstoši darbojas Trešās paaudzes universitātes? Tie bija galvenie vizītes darba kārtības jautājumi.

U3A ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb Trešās paaudzes pārstāvi. 

Demogrāfijas jomas pētnieki jau ilgākā laika periodā ir brīdinājuši, ka, pagarinoties mūža ilgumam un pieaugot senioru īpatsvaram sabiedrībā, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā kļūs sabiedrības novecošanās. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība vairs nekad nebūs tik jauna kā agrāk, un nākamajās desmitgadēs iedzīvotāju novecošanās paātrināsies. Sabiedrības novecošanās ir neizbēgama, taču tās negatīvās sekas — slimības un augsti ārstēšanās izdevumi, senioru vientulība un depresija — nav obligātas. No tām ir iespējams izvairīties, radot un īstenojot visaptverošu politiku valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu  jau ir pieņemtas valdības pasākumu programmas novecošanās negatīvo seku mazināšanai. Viena no nozīmīgākajām praksēm daudzās ES valstīs ir neformālā izglītība senioriem. Pirmā U3A sāka darbu 1973.gadā Francijā Tulūzas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, to dibināja profesors Pjērs Vella. Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā. 

Vroclava – studentu pilsēta

Agrā 22.oktobra svētdienas rītā 12 projekta dalībnieki no visas Latvijas tiekamies Jēkabpils Vecpilsētas laukumā, lai 15 stundās, lietum vienmērīgi līstot, sasniegtu skaisto Vroclavu. Izgulējuši brauciena nogurumu, pirmdien moži ierodamies Vroclavas Ekonomikas Universitātē (UTW w Uniwersytecie Ekonomicznym), kur plānota tikšanās ar studentu pašpārvaldes pārstāvjiem (senioriem), Trešās paaudzes universitātes vadītāju Danutu Grudzeņu (Pani Danuta Grudzień), un vadības pārstāvi Beāti Vinnicku (Pani Beata Winnicka). Iegūstot vispārēju pārskatu par U3A attīstības vēsturi un darbību Vroclavā, uzzinām – kā seniori iekļaujas universitātes ikdienā, kā tiek plānots un vadīts U3A darbs, un dodamies uz atmiņas, uzmanības un radošuma treniņnodarbību. Poļu valodas barjeru mums palīdz mazināt mūsu brīvprātīgā seniore no Krāslavas Irēna Grundāne. Irēna visu mūžu dzīvo Latvijā, bet viņas dzimtā valoda ir poļu. Irēnas darba spējas, iecietību, precizitāti un izcilo valodas prasmi mēs vizītes laikā apbrīnosim ne vienreiz vien!  

Atmiņas un radošuma treniņa nodarbība mūs saviļņo un aizrauj – jo pasniedzēja ir padomājusi, ka piedalīsies arī viesi no Latvijas, un vairāki uzdevumi ir latviešu valodā. Aizrautība ir galvenais nodarbības atslēgas vārds – secinām, ka poļi laikam nemāk citādi, kā enerģiski un iedvesmojoši, un šī ir īsta paraugstunda – kā atcerēties, kā trenēt uzmanību. Īpaši aizraujošs izvēršas treniņš par vismaz 20 nesaistītu lietu atcerēšanās stāsta izveidošanu, un mēs jau iekarsuši attopamies, ka nodarbība tuvojas noslēgumam. Tencinājumam pasniedzēja no mums saņem latvju zīmju adītu cepurīti ar biedrības logo nozīmīti un fotografējoties pamanām, ka viņa ir kā Vroclavas simbols – mazs, enerģisks rūķis. Starp citu – ar tādiem ir pilna visa Vroclava, atliek tikai meklēt un iemūžināt, pilsētas visdažādākajās vietās izvietotas aptuveni 400 dažādu rūķu figūriņas, tostarp palielāks rūķu tētis. Radusies kā padomju laika protesta kustība, tagad tā turpinās un, savācot pietiekami līdzekļus un piesakot pilsētas mērijai vēlmi, savu rūķi ir iespēja izveidot un novietot pilsētā ikvienam. 

Rūķus mēs meklējam pēcpusdienā, kad seniores Vandas Kolesņakas (Pani Wanda Koleśniak) un vēl dažu brīvprātīgo gidu – senioru pavadībā iepazīstamies ar Vroclavas vecpilsētu. Ievērojam, ka jauniešu ir ļoti daudz – ne tikai universitātēs, bet viņi ir klātesoši visā pilsētā, tai skaitā arī baznīcu apmeklētāju vidū. Baznīcas, starp citu, Polijā strādā visu diennakti. 

Vakarā no staigāšanas noguruma dūcošām kājām kopā ar poļu gidēm seniorēm vēl sarīkojam latviešu – poļu sadziedāšanos un dzīvesstāstu sēriju nelielā kafejnīcā, kur esam pēdējie vēlie viesi. 

Iedvesmojošas personības

Otrdien, 24.oktobrī, pieredzes apmaiņas satura veidotājā, projekta vadošā eksperte, viņa arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Tatjana Azamatova mums sarūpējusi ekskluzīvu rīta tikšanos viesnīcas konferenču zālē ar Vroclavas Trešās paaudzes universitātes (Uniwersytet Trzeciego Wieku w Uniwersytecie Wrocławskim) vadītāju 2006. - 2016. Aleksandru Kobiļareku (dr. Aleksander Kobylarek). Šī vispār ir lielas iedvesmas diena, jo dr.Kobilareks ir ne tikai zinošs par Polijas U3A sistēmas funkcionēšanu, bet arī par izveidošanās vēsturi un pamatprincipiem, kurus ieteicams ņemt vērā mums, U3A projekta entuziastiem Latvijā. Pusotra stunda paiet kā mirklis – jautājumu ir daudz, tai skaitā par finansēšanas modeļiem, un mēs turpinām diskutēt arī vēl viesnīcas vestibilā un ārpus tā. 

Bet šodien mūs sagaida vēl divas citas iedvesmojošas tikšanās – dalība U3A nodarbībāCilvēka dzīves noslēpumi” (Zagadki z życia człowieka) un tikšanās ar Vroclavas Trešās paaudzes universitātes vadītāju Magdalenu Oleniču  (dr. Magdalena Olenicz) un citiem valdes pārstāvjiem. 

U3A nodarbībā mūs sveic ar skaļiem aplausiem – jo viņu ir daudz – poļu seniori cieši piepildījuši palielu Vroclavas universitātes auditoriju. Logi ir vaļā, lai prātiem tiek skābeklis, un sīka auguma fascinējoša pasniedzēja notur visas daudzskaitlīgās auditorijas uzmanību 40 minūšu lekcijas tēmā. Tā mūs patiesi izbrīna – var arī tā? Stāsts ir par Tutanhamona laika līķu balzamēšanu! Klausoties pārņem pārliecība – ka pasniedzēja ir teju bijusi klāt šajos procesos. Un, kas svarīgi, Irēna mums netulko, bet saprast var gandrīz visu! Vienīgais, ko īsti nesaprotam – par ko runā studentu – senioru bariņš, kas apstājuši pasniedzēju pēc nodarbības. Irēna ieklausās sarunā un mums atstāsta – viņi apsprieduši – vai nebūtu mērķtiecīgi un kā nākamajā nodarbībā apmeklēt anatomikumu, lai labāk izprastu tēmu! Mēs klusēdami un pārdomās dodamies pusdienās… 

Arī pēcpusdiena liek nervu galiem kņudināties – iedvesmo ne tikai U3A pasniedzēji, bet arī tās valdes pārstāvji – personības, kas savulaik piedalījušies Trešās paaudzes sistēmas darbināšanā Vroclavā, tostarp Magdalēnas mamma – Pedagoģijas institūta Andragoģijas katedras pasniedzēja Valentīna Vnuka (dr.Walentyna Wnuk), kura vadīja  šo U3A no 1997. līdz 2006. gadam. Bet tādu personību nav mazums – šķiet, ka visa sistēma dibināta iedvesmojošās personībās, kas šodien nonākuši senioru statusā, tomēr nav zaudējuši necik no savām pievilkšanas spējām. Atceramies par Vidusdaugavas NVO centra struktūrvienības Dienas centrs Kopā būt” saukli: seniors – profesionālis visās savas dzīves nozarēs! Mums visiem šķiet svarīgi atcerēties un nepazaudēt šo fokusu – cilvēki noveco un aiziet pensijā, bet dzīves pieredze paliek un tai nav jārūsē tālā atmiņu plauktā! 

Trešdien dodamies uz Radzivilu dzimtas pili Antoninas pilsētiņā (netālu no Ostrow Wielkopolski pilsētas), kur ieplānota tikšanās ar psihologu, Senioru Avīzes (Gazeta Senior https://www.gazetasenior.pl) redaktoru Andžeju Vasiļevsku (Pan Andrzej Wasilewski). Jau pēc pirmajiem mirkļiem saprotam, ka Polijas U3A iedvesmojošo personu galerija tikai papildinās – Pans Vasiļevskis ir cienījamos gados, bet dzirkstī ar pieredzi, padomiem un humoru. Mēs nerunājam par to, kā paildzināt mūžu – nevis pielikt gadus dzīvei, bet pielikt dzīvi gadiem!” ir viņa atbilde uz jautājumu – kāpēc senioriem ir jāmācās. Viņš akcentē Polijas U3A dibinātājas, profesores Halinas Švarcas tēzi: Tur, kur darbojas Trešās paaudzes universitātes, nav rindu pie ārstiem – mēs mazāk slimojam, jo mūsu organisms labāk organizējas un labāk pretojas slimībām, pieaug mūsu imunitāte. Turklāt ne mazāk svarīgi, ka mācoties mēs uzturam un attīstām savstarpējās draudzības kontaktus, socializējamies.”

Krakovas Trešās paaudzes universitāte

Vēlā trešdienas vakarā esam otrā lielākajā Polijas pilsētā Krakovā ar aptuveni miljons iedzīvotājiem. Te paliksim trīs dienas, lai iepazītu Jagelonska Trešās paaudzes universitāti (Jagielloński Uniwersytet Trzeciego Wieku https://utw.uj.edu.pl). Ceturtdienas rīts iesākas ar Jagelonskas Trešās paaudzes universitātes vadītājas Evas Pilates (Pani Ewa Piłat) uzrunu un stāstu par U3A darbību Krakovā. Plānojam arī piedalīties vienā nodarbībā, un to izdodas realizēt piektdien – lekcijas tēma ir politiskā procesa iezīmes 19. gadsimta vidus revolūciju laikā Eiropā. Auditorijā diezgan daudz klātienes klausītāju un vismaz 40 piedalās attālināti. 

Pani Evas stāstījumā mūs ieinteresē studentu atlase – izrādās, ka visi gribētāji nemaz netiek uzņemti! Ir noteikts skaits, ko U3A katrā mācību gadā uzņem, izvērtējot katra motivāciju kļūt par studentu. Kas notiek ar pārējiem, salīdzinoši daudz gribētājiem studēt? Daļa tiek novirzīti uz citām mūžizglītības formām, kā kursiem, piemēram, angļu valodā, vai prasmju apguvēm, piemēram, dejot vai dziedāt. Jo būt par studentu nav tikai mācīties – tas ir par katra seniora vēlmi un spēju iesaistīties U3A darbībā, kļūstot par brīvprātīgo nodarbību pasniedzēju, darbojoties studentu – senioru pašpārvaldē, iesaistoties senioru avīzes sagatavošanā vai tamlīdzīgi, citiem vārdiem – kļūstot par līdzautoriem U3A turpmākā attīstībā – lūk tā! Aiz strīpas” paliekot daudzi, bet pieteikumu var rakstīt atkārtoti. Atšķirībā no Vroclavas universitātes, kur studēt var bezgalīgi (ir studenti par 12 gadu garumā), Krakovas universitātē var studēt 3 gadus, tad dodot vietu citiem. Iespējams paņemt akadēmisko pārtraukumu uz gadu, kā visiem studentiem. Interesējamies par atskaitītajiem studentiem. Pani Eva saka – tādu gadījumu nav. Jo seniorus neviens nav te pierunājis iestāties un studēt – viņi paši ir izvēlējušies būt studenti, un šī motivācija ir starpība, kas būtiski atšķiras no studentiem jauniešu gados. Arī eksāmenu un pārbaudes darbu nav, ir tikai process. Un, protams, studentu uzņemšana un iesvētīšana, tiekoties mācību gada sākumā – tas gan sākas vēlāk kā parastajiem studentiem, oktobrī. Un beidzas mazliet agrāk – jau maijā. 

Vizītes noslēgumā gides – seniores Panes Elžbietas pavadībā Krakovas vecpilsētas apskate, kas liek apbrīnot plašās zināšanas un nenogurstošo dzīvessparu, pārvietojoties pa ielām un ieliņām, pakalniem, Krakovas Vāveles  kompleksa teritoriju, paklusām piebilstot – ka ejam par lēnu, jo tādā gadījumā nepaspēsim redzēt visu, ar ko spēj pārsteigt Krakovas vecpilsēta. Nepārtraukti līst, tomēr tas nemazina mūsu gides interesi izrādīt un izstāstīt mums iespējami daudz. Galu galā nonākam Polijas valsts vecākajā Princeses Čartoriski dibinātajā muzejā (Muzeum Książąt Czartoryskich), kas gana bagātīgā un mūsdienīgi veidotā, modernā interjerā stāsta par valsts vēstures dažādiem laikposmiem. Ekspozīcijas odziņa” ir Leonardo da Vinči glezna Portret Damy z gronostajem” (Dāma ar sermuli”), kam atvēlēta vesela īpaši izgaismota muzeja istaba. 

Kāpēc senioram jāmācās un kā to organizēt Latvijā? 

Kā un kādu veidot Latvijas U3A modeli? – ir jautājums, uz ko projekta partneri radīs atbildi divu gadu laikā, tai skaitā – diskutējot ar valsts pārvaldes pārstāvjiem. Nav tā, ka Latvijā nekas šajā jomā nenotiek, bet ir gana daudz nelielu iniciatīvu senioru izglītošanas darbā, kuras būtu vērts apvienot vienotā sistēmā. Ir senioru interešu aizstāvība, jā, pārsvarā Rīgā, un tikai vietām reģionos, kaut kādā mērā to veic arī senioru skolas. Sabiedrības novecošanās uzņem ātrumu, un nu jau arī valsts pārvaldes iestādes pagriež galvu problēmas virzienā. Turklāt spēkā stājušies ANO un Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti, kas uzliek pienākumu valstij veikt stratēģisko plānošanu novecošanās problēmas risināšanai.

Bet kā izveidot visai Latvijai piemērotu un dzīvotspējīgu sistēmisku sadarbības modeli, ko Eiropā un pasaulē pazīst kā Trešās paaudzes universitāti? 

Pieredzes apmaiņas ir tikai viena no projekta aktivitātēm. Paredzēta arī visu partneru organizācijas līderu izglītošanās – semināri un apmācības, kapacitātes spēju audzēšana, jaunu interesentu iesaistīšana un jaunu senioru skolu dibināšana, dialogs ar valsts sektora atbildīgajiem pārstāvjiem, senioru NVO tīklošanās pasākums un festivāls projekta noslēgumā – kopumā ceram sasniegt pozitīvu vilkmi Trešās paaudzes universitātes jeb University third age (U3A) radīšanai Latvijā. Ir skaidrs, ka šis ir valsts līmeņa jautājums, lai U3A arī Latvijā kļūtu par veiksmīgu stāstu un pat lepnumu, kā dzīvē to apliecina valstis, kurās U3A funkcionē un attīstās.

Mājupceļā sestdien busiņā paiet vesela diena, un tās laikā ir vairākas dalībnieku prāta vētras. Iefilmējam arī dalībnieku atbildes – kas ir Trešās paaudzes universitātes un kāpēc senioram jāmācās – lai gala rezultātā tapinātu videostāstu. Galvenās atziņas ir fiksētas. 

Īpašs paldies pieredzes apmaiņas satura radītājai, projekta vadošajai ekspertei Tatjanai Azamatovai un tulkotājai Irēnai Grundānei! Esam pateicīgi Polijas Trešās paaudzes universitāšu vadītājiem par mums veltīto laiku, kā arī brīvprātīgajiem senioriem par savu pilsētu izrādīšanu! Šajā pieredzes apmaiņā izveidojās un saliedējās projekta komanda – piecu Latvijas NVO pārstāvju kodols – gana ieinteresēti un neatlaidīgi, lai ieguldītos U3A attīstībā Latvijā! Paldies par izturību, radošo un humora pilno garu visas nedēļas garumā! 

Sekojiet projekta info: https://www.vidusdaugavasnvo.lv/ un projekta partneru mājaslapās! 28.novembrī plkst.15:00 notiks projekta preses konference – aicināts jebkurš interesents, apmeklējot biedrību Vidusdaugavas NVO centrs” Brīvības ielā 258A, Jēkabpilī (Dienas centrs Kopā būt”) vai pieslēdzoties attālināti ZOOM (saite pieejama mājaslapā www.vidusdaugavasnvo.lv sadaļā Projekti/aktuālie/atveseļošanās fonda projekts). Jautājumu gadījumā sazinieties ar projekta vadītāju (29449622 vai rakstot uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ). 

 

Agita Pleiko, projekta vadītāja

Vidusdaugavas NVO centrs

 

INFORMĀCIJAI: 

Sabiedriskā labuma biedrība Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar četriem projekta partneriem no visas Latvijas ir uzsākusi sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”, līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020, realizēšanai. 

Projekta mērķis ir stiprināt senioru un cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā, kā vienu no sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu un nozīmīgas sabiedrības daļas, interešu pārstāvniecību sociālās labklājības un drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, izveidojot un attīstot Trešās paaudzes universitātes tīklu Latvijā.

Projekta vadošais iesniedzējs ir nevalstiskā organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta partneri ir biedrības "Latvijas senioru kopienu apvienība" (Rīga), “Kuldīgas Senioru skola", “Ikšķiles senioru skola” un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu. 

 

 

 

Piedāvājam materiālu publikācijas bagātināšanai (pēc Jūsu medija izvēles)

Pieredzes apmaiņas dalībnieku atbildes uz diviem būtiskiem jautājumiem

 

 

  • ? Kā Tu īsi izskaidrotu nezinātājam – kas ir Trešās paaudzes universitāte? 

 

 

Sanita Bertmane, Ikšķiles senioru skola, projekta eksperte: Mācību iestāde, kur cilvēki pēc došanās pensijā, izzūdot darba attiecībām, var nākt, piedalīties, mācīties, attīstīt, uzturēt savu fizisko formu, mentālo veselību, emocionālo labsajūtu, sociālo iesaisti un piedalīties savas dzīves veidošanā.”

 

Anita Strante, Ikšķiles senioru skola, organizācijas pārstāve, brīvprātīgā:Senioru klubi, kur seniori galvenokārt nāk iegūt ko jaunu, mācīties, bet galvenais – kopā būt, sabiedrībā.”

 

Irēna Grundāne, biedrības Vidusdaugavas NVO centrs” brīvprātīgā seniore – tulks: Lieliska iespēja zelta vecuma cilvēkiem mācīties un komunicēt.”

 

Zigrīda Sīle, Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA), organizācijas pārstāve, brīvprātīgā: Mācību iestāde, kur senioram jāturpina mācīties tāpat, kā skolniekam, lai darbinātu savas smadzenes un neiesūnotu tikai pagātnē, jādzīvo uz nākotni.”

 

Tatjana Azamatova, Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta vadošā eksperte: Veids, kā senioriem apvienoties un satikt cilvēkus, kas pārzin mūsdienu tehnoloģijas, veselīga dzīvesveida principus. Tā ir viena no atslēgām – kā organizēt dzīvi vecumā.”

 

Ruta Orlova, Kuldīgas senioru skola, projekta eksperte: Trenēt, attīstīt un uzturēt aktīvas smadzenes.”

 

Gunta Jankovska, Kuldīgas senioru skola, organizācijas pārstāve, brīvprātīgā: Izzinoša vide, kur seniori var gan radoši attīstīt sevi, gan veidot sev uzdrošināšanās spējas.”

 

Liesma Neipreisa, Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA), organizācijas pārstāve:Aktīvo darba gaitu aizstāšana ar aktīvu darbošanos.”

 

Vladimirs Ždanoks, Vidusdaugavas NVO centrs” brīvprātīgais, Dienas centra Kopā būt” dalībnieks:Seniora tālākizglītošana pēc darba gaitu beigām.”

 

Inguna Badune, biedrība Baltā māja” (Līvāni), projekta eksperte: Kļūšana vēlreiz par studentu – brīnišķīga iespēja!”

 

Staņislava Balode, Biedrība Baltā māja” (Līvāni), organizācijas pārstāve, brīvprātīgā: Iespēja senioriem papildināt zināšanas vai atjaunot tās un uzzināt vēl kaut ko jaunu, vadoties no savām tagadējām ikdienas gaitām.”



 

  • ? Kāpēc senioram jāmācās? 

 

 

Staņislava Balode, Biedrība Baltā māja” (Līvāni), organizācijas pārstāve, brīvprātīgā: Lai saglabātu savas nervu šūnas, jo tās neatjaunojas. Kaut cik uzlabot procesus varam, tikai mācoties un apgūstot kaut ko jaunu.”

 

Inguna Badune, biedrība Baltā māja” (Līvāni), projekta eksperte: Lai vinnētu VIPā krustvārdu mīklas un iemācītos kaut ko jaunu, ko neiemācījos jaunībā.”

Vladimirs Ždanoks, Vidusdaugavas NVO centrs” brīvprātīgais, Dienas centra Kopā būt” dalībnieks: Jāapgūst jaunas zināšanas, lai aizpildītu to tukšumu, kas rodas, izbeidzot darba gaitas. Iegūstot jaunas zināšanas, mēs kļūstam psiholoģiski bagātāki, līdz ar to pieaug mūsu darbaspējas un labsajūta.”

 

Liesma Neipreisa, Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA), organizācijas pārstāve: Dzīvi salīdzinot ar gadalaikiem, rudens ir viskrāšņākais. Lai vecumdienas būtu krāšņas, tad tās jāpiepilda ar saturu.”

 

Ruta Orlova, Kuldīgas senioru skola, projekta eksperte: Aktīvas smadzenes – ar to jāsaprot ne tikai fiziskās aktivitātes un darbaspējas saglabāšana, bet arī nepārtraukta līdzdalība sociālās, garīgās, kultūras un ekonomiskās norisēs.”

 

Gunta Jankovska, Kuldīgas senioru skola, organizācijas pārstāve, brīvprātīgā: Lai būtu interesanta saviem mazbērniem un apkārtējiem un neizkristu no apkārtējās vides dzīves.”

 

Sanita Bertmane, Ikšķiles senioru skola, projekta eksperteAicinātu visus, lai tā ir dzīve vai senioru skola, turpināt mācīties, pilnveidot sevi, lai veicinātu smadzeņu attīstību, uzzinātu kaut ko jaunu, iesaistītos dzīvē kopumā.”

 

Anita Strante, Ikšķiles senioru skola, organizācijas pārstāve, brīvprātīgā: Visu mūžu man bijusi tieksme mācīties, arī jaunībā. Bet vecumā, kad esmu pensijā, jūtu diskomfortu saistībā ar saviem mazbērniem – lai neiznāk tā, ka satiekamies un viņi runā pilnīgi citā valodā, un es nesaprotu – par ko viņi runā. Esmu ievērojusi, ka viņi to novērtē.”

 

Irēna Grundāne, biedrības Vidusdaugavas NVO centrs” brīvprātīgā seniore – tulks: Senioriem jāmācās, lai nesarūsētu smadzenes un neuzbruktu vīrietis ar vācu uzvārdu – Alcheimers.”

Neveicot reālus, savstarpēji cieši saistītus pasākumus bezdarba mazināšanai, valsts sociālo pabalstu, sociālās palīdzības un sociālās apdrošināšanas politikās, nabadzības risku mazināšanas centieni rezultātus nedos, norāda “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) struktūrvienības “Senioru saeima” vadītāja Barba Girgensone.

 

“Seniori, personas ar invaliditāti, mazturīgie iedzīvotāji un citas riska grupas kopumā veido pietiekami lielu Latvijas iedzīvotāju skaitu, un reālā dzīvē strādājošas atbalsta politikas trūkums sociālo jautājumu risināšanai var novest līdz sociālai katastrofai. Risinot šo problēmu galvenokārt  “uz papīra” tā nekur nepazudīs. Nepieciešama reāla izpratne par šo cilvēku vajadzībām un viņiem nepieciešamo atbalstu,” uzsver Barba Girgensone.

“Senioru saeimas” vadītāja atgādina  Valsts kontroles vēl 2020.gadā revīzijā secināto, ka Latvijā nav pilnīgu datu par nabadzības riskam pakļautām personām, savukārt Latvijas pašvaldības ik gadu sociālajai aizsardzībai tērē ap 249 miljoniem eiro, no kā sociālajai palīdzībai un dažādu sociālo pabalstu veidā izmaksātajiem atbalsta pasākumiem un kompensācijām ticis izmaksāts 51 miljons eiro. “Šos līdzekļus mērķtiecīgāk izmantojot, būtu iespējams panākt labākus rezultātus nabadzības risku mazināšanā, tostarp attiecībā uz vientuļajiem senioriem. Sociālajam atbalstam jābūt precīzi mērķētam, lai vismaz minimālā apmērā spētu apmierināt sociālā riska grupā esošo iedzīvotāju, tostarp arī senioru, pamatvajadzības,” saka “Senioru Saeimas” priekšsēdētāja.

Barba Girgensone vērš uzmanību uz faktu, ka joprojām nav novērsts Valsts kontroles 2020.gada Revīzijas ziņojumā konstatētais: pašvaldībās arvien pastāv atšķirīga pieeja sociālo pabalstu veidu, to skaita un saņēmēju loka noteikšanā, savukārt pašvaldību izlietotie līdzekļi, kas paredzēti sociālajai palīdzībai, ne vienmēr ir mērķēti uz nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. 

“Satraukumam ir nopietns pamats, jo šā gada 28.augustā un 5.septembrī  Satversmes tiesas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, Valsts kontroles pārstāves uzsvēra, ka joprojām nav iespējams novērtēt, cik daudz no visiem sociālās palīdzības sistēmas instrumentiem ir pieejami vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tas liecina, ka joprojām nav izveidota tāda sociālās palīdzības sistēma, kura nodrošinātu pārredzamu atbalsta sniegšanu tiem, kam tā visvairāk nepieciešama, tostarp senioriem,” uzsver Barba Girgensone.

“Senioru saeima” turpina apkopot LSKA biedru – nevalstisko organizāciju ieteikumus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai, kuri tiks iesniegti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, un aicina kā likumdevēju, tā pašvaldības neaizmirst par mazturīgo iedzīvotāju, personu ar invaliditāti un senioru tiesībām saņemt sociālo aizsardzību vismaz minimālā apmērā. 

 

PasākumuSadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls LSKA: Ar puspasākumiem nabadzības risku mazināšana neizdosies” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA: Ar puspasākumiem nabadzības risku mazināšana neizdosies” saturu atbild Biedrība Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Service by Chukmasoff