Oktobra “NVO nama ziņu” numurā iepazīstinām ar biedrību “Latvijas senioru kopienu apvienība”(LSKA), kas apvieno dažādas senioru kopienas Latvijas reģionos un kopumā tajā ir vairāk nekā 3000 biedru un sadarbības partneru. Biedrības mērķis ir pārstāvēt senioru kopienu un to sadarbības partneru tiesības un intereses pašvaldību, valsts un starptautiskajā līmenī, uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļus un veicināt socializāciju. Biedrība ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu un aktīvi nodarbojas ar labdarību. 

Par LSKA darbu stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, savukārt par Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi Latvijā informē projekta vadītāja Agita Pleiko un projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova.

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” par novecošanās seku mazināšanu, labdarību un mūžizglītības nozīmi 

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) apvieno dažādas senioru kopienas Latvijas reģionos un kopumā tajā ir vairāk kā 3000 biedru un sadarbības partneru. Biedrības mērķis ir pārstāvēt senioru kopienu un to sadarbības partneru tiesības un intereses pašvaldību, valsts un starptautiskajā līmenī, uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļus un veicināt socializāciju.  Biedrība ieguvusi Sabiedriskā labuma organizācijas statusu un aktīvi nodarbojas ar labdarību. Par LSKA darbu stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne un valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, savukārt par Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi Latvijā informē projekta vadītāja Agita Pleiko un projekta vadošā eksperte Tatjana Azamatova.

Astrīda Babāne, LSKA valdes priekšsēdētāja: Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” oficiāli dibināta 2017.gadā, taču par to, ka nepieciešams izveidot nevalstisko organizāciju, kura apvienotu senioru nevalstiskās organizācijas dažādos reģionos, vairāku senioru NVO pārstāvji sāka runāt jau 2016.gadā. Ne velti izsenis zināms teiciens – viens nav karotājs, un arī senioru intereses var produktīvāk aizstāvēt apvienojoties vairākām nevalstiskām organizācijām. Vieni no galvenajiem LSKA darbības stūrakmeņiem jau kopš biedrības dibināšanas bijuši un ir joprojām cilvēktiesību un indivīda tiesību, sociāli ekonomisko tiesību un interešu aizsardzība, kā arī senioru materiālās un garīgās labklājības veicināšana. 

Lilita Kalnāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece: Latvijas Uzņēmumu reģistrā LSKA oficiāli reģistrēta 2017.gada 3.maijā un par tās dibinātājiem un juridiskajiem biedriem, iesaistot arī savus biedrus, kļuva biedrības “Par taisnīgumu un atklātību”, “Svētās ''Ģimenes Māja”,  “Mazirbes draugu kopa”, “Savstarpējās palīdzības sabiedrība” un “Rīgas aktīvo senioru alianse”.

2020. gadā LSKA iestājās Alūksnes novada pensionāru biedrība un biedrība “Sidraba pavediens”, 2022.gadā mums pievienojās biedrība “Kuldīgas Senioru skola” un tika  noslēgts sadarbības līgums ar biedrību “Vidusdaugavas NVO centrs”, kura apvieno 47 biedrības. Izveidojām struktūrvienību “Senioru Saeima”. 2023. gadā parakstījām sadarbības līgumus ar Dobeles un Madonas pensionāru biedrībām. Darbu sāka LSKA “Senioru skola”. Arī šogad turpinām piesaistīt senioru kopienas, viņiem kļūstot par juridiskajiem biedriem vai sadarbības partneriem. 

“Senioru saeima” un dialogs ar valsti

Astrīda Babāne: LSKA līdzdarbojas Senioru lietu padomē Labklājības ministrijā, 2022.gadā pievienojāmies NVO un Ministru kabineta Memorandam, vairākkārt esam piedalījušies arī Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, kurās tikuši skatīti senioriem būtiski jautājumi. Laba sadarbība izveidojusies arī ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. 

Praktiski jau kopš biedrības dibināšanas esam veidojuši ilgtspējīgu senioru interešu aizstāvības programmu. Šis darbs nemitīgi turpinās, jo problēmas jau nekur nepazūd – atrisini vienu, bet vietā rodas kāda cita.  Senioru skarošo problēmu identificēšanai, izvērtēšanai, kā arī visām pusēm – valstij, pašvaldībām un senioriem, – piemērotu risinājumu rašanai, 2022.gadā izveidojām LSKA struktūrvienību “Senioru saeima”, ko vada Mg.iur. Barba Girgensone.  

Vairākos jautājumos, par kuru risināšanu esam aktīvi iestājušies, “vezums” ir  izkustējies no vietas. Piemēram var minēt Labklājības ministrijas iniciatīvu pensionāriem neapliekamo minimumu palielināt līdz 1000 eiro mēnesī, par ko esam patiesi gandarīti, jo par neapliekamā minimuma palielināšanu pensionāriem aktīvi iestājusies arī LSKA. Tagad jāsper nākamais solis – jāveicina senioru pilnvērtīgu iesaisti darba tirgū. 

Labdarība. Galvenais akcents – palīdzība senioriem

Astrīda Babāne: Sabiedriskā labuma organizācijas statusu ieguvām 2018.gadā un darbojamies tādās jomās kā labdarība, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība, pilsoniskas sabiedrības attīstība, veselības veicināšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana. Tomēr galvenais mūsu darbības virziens ir palīdzība pansionātiem, sociālās aprūpes centriem, slimnīcām un nevalstiskām organizācijām, kā piemēram, invalīdu biedrībām, kuru galvenie klienti ir gados vecāki cilvēki. 

LSKA kopš 2020.gada labdarības projektu īstenošanā medicīniskā inventāra un citu SAC nepieciešamo lietu iegādē atbalsta AS “DelfinGroup”. Pateicoties šī uzņēmuma ziedojumiem kopš 2020.gada esam spējuši palīdzēt ar medicīniskā aprīkojuma un citu nepieciešamo lietu iegādi, ko iestādes lūdz senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai, vairāk kā 40 sociālās aprūpes iestādēm. Valsts un pašvaldības iestādes savos pansionātos, dienas aprūpes centros, slimnīcās, – visur, kur vien palīdzību saņem seniori, veic ļoti lielu darbu. Taču finansiālās iespējas daudziem ir tādas, kā ir, tādēļ esam priecīgi, ka ar AS “DelfinGroup” atbalstu varam palīdzēt uzlabot šo pakalpojumu.

Palīdzam Ukrainas kara bēgļiem

Lilita Kalnāja: Ar ukraiņiem, kas raduši patvērumu Rīgā, sadarbojamies jau no 2022. gada. Pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstam,  palīdzam viņiem integrēties mūsu sabiedrībā, apgūt latviešu valodu, labāk izprast mūsu vēsturi, kultūru un cilvēkus. Organizējam arī izglītojošas ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, kuras patvēruma meklētāji no Ukrainas ir ļoti iecienījuši.

LSKA organizētajā “Latviešu valodas klubā” ukraiņi apgūst latviešu valodu tādā līmenī, lai varētu kvalitatīvi iekļauties Latvijas darba tirgū. Mācību programma sagatavota atbilstoši Valsts valodas centra eksāmenu prasībām, nodrošināts arī metodiskais materiāls katram kluba dalībniekam.

Kā mazināt novecošanās negatīvās sekas

Lilita Kalnāja: Nepieciešama visu šo problēmu identificēšana un mērķtiecīgas sociālās politikas veidošana novecošanās negatīvo seku mazināšanai. Šīs nenovecošanās stratēģijas izstrādāšanā būtu jāsadarbojas gan atbildīgajām ministrijām, gan likumdevējam, gan arī nevalstiskajam sektoram. 

Sabiedrības novecošanās tikai augs un gados vecāku cilvēku ilgāka nodarbinātība, tai skaitā arī jaunu prasmju  un zināšanu apgūšana, drīzumā var kļūt par nepieciešamību. Diemžēl Latvijā nav likuma par senioru mūžizglītību, tādēļ pagaidām senioru mūžizglītība ir atkarīga galvenokārt no NVO labās gribas, iespējas piesaistīt lektorus, kā arī finanšu līdzekļus šādu apmācību nodrošināšanai.

Kāpēc nepieciešamas senioru skolas

Lilita Kalnāja: Senioru skolas ir ļoti labs veids gados vecāku cilvēku mūžizglītības veicināšanai, taču tas ir tikai pirmais solis. Latvijā senioru skolas darbojas Krāslavā, Kuldīgā, Ikšķilē, Līvānos, Siguldā, Ķeipenē, Jelgavā ir Senioru universitāte, un tomēr ar to vien nepietiek. Seniori vēlas turpināt aktīvu un jēgpilnu dzīvi arī pēc aiziešanas pensijā un mūžizglītībai te ir nozīmīga loma. LSKA “Senioru skolas” aktivitāšu loks ir visplašākais – sākot ar pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tik būtiskām tēmām kā civilās aizsardzības pamati, hibrīdkara draudu atpazīšana, pirmās  palīdzības sniegšana, digitālās prasmes u.c., beidzot ar kultūrizglītojošām ekskursijām uz dažādiem Latvijas novadiem, muzeju un izstāžu apmeklējumiem, kā arī sadraudzības braucieniem pie Lietuvas un Igaunijas senioriem. LSKA “Senioru skola” organizē arī tikšanos ar dažādām valsts un pašvaldību amatpersonām, kuras izskaidro senioriem aktuālos jautājumus, piemēram, kāda palīdzība saņemama no pašvaldības, kā izprotams viens vai otrs normatīvais regulējums u.tml. Uz “Senioru skolas” nodarbībām var nākt ikviens interesents. Informācija par pasākumiem rodama LSKA mājas lapā https://lskapvieniba.lv/lv/senioru-skola . 

Senioru organizācijas sadarbojas Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidei Latvijā

Agita Pleiko, Biedrības “Vidusdaugavas NVO” valdes priekšsēdētāja, projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” vadītāja: Sabiedriskā labuma biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” kopā ar četriem projekta partneriem no visas Latvijas 2023.gadā ir uzsākusi sadarbību Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) realizēšanai. 

Trešās paaudzes universitātes jeb The University third Age (U3A) ir pieaugušo neformālās izglītības iniciatīva, populāra un atzīta daudzās pasaules valstīs, kura piedāvā izglītošanos pensionētām personām un ikvienam interesentam, kas uzsaka sevi par senioru jeb trešās paaudzes pārstāvi.

Projekta mērķis ir stiprināt senioru un cilvēku ar invaliditāti pusmūža vecumā, kā vienu no sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu un nozīmīgas sabiedrības daļas, interešu pārstāvniecību sociālās labklājības un drošības jomā pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi un lēmumu pieņēmējiem, izveidojot un attīstot Trešās paaudzes universitāšu tīklu Latvijā. 

Projekta partneri ir biedrības “Kuldīgas Senioru skola”, “Ikšķiles senioru skola”, “Latvijas senioru kopienu apvienība” (Rīga) un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu. Projekta realizēšanas gaitā tam pievienojušās vēl citas nevaldības organizācijas – biedrības “Ķeipenes senioru skola”, “Jelgavas Senioru universitāte” un “Siguldas senioru skola”. Projektu vada Agita Pleiko, kā arī projektā strādā seši eksperti: vadošās ekspertes – Liepājas Universitātes asociētā profesore Iveta Cīrule, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Tatjana Azamatova, kā arī reģionālie eksperti – Ruta Orlova, Sanita Bertmane, Lilita Kalnāja un Inguna Badune.

Šobrīd projekta aktualitātes ir dalībnieku pieredzes apmaiņas visā Latvijā un Igaunijā, kā arī ikviens var iesaistīties projekta kampaņā “Pievieno gadiem dzīvi!”, Meta (Facebook) vietnē nobalsojot par kādu no senioru iesūtītajām fotogrāfijām, kas rāda – cik krāšņi un aizrautīgi iespējams pavadīt mūža otro pusi. Vairāk meklē šeit: https://vidusdaugavasnvo.lv fotokonkurss:  https://ieej.lv/qoo0A  

Kāpēc Latvijai vajadzīgs 3UA universitāšu tīkls

Tatjana Azamatova, Krāslavas senioru skolas vadītāja, projekta vadošā eksperte: Latvijas sabiedrība strauji noveco. Pēc CSP datiem šobrīd piektdaļa Latvijas iedzīvotāju jau ir nosvinējuši 65. dzimšanas dienu, bet katrs desmitais ir vecāks par 75 gadiem. Eiropas Komisijas Migrācijas un demogrāfijas zināšanu centra prognozētais scenārijs Latvijai: līdz 2050. gadam kopējais iedzīvotāju skaits būs aptuveni 1 500 000, tajā skaitā 30% būs 65 gadus veci un vecāki cilvēki.

Beidzot aktīvās darba gaitas un kļūstot par pensionāru, lielākai daļai cilvēku mainās dzīvesveids. Kamēr cilvēki strādā, viņi atrodas sabiedrībā, bet izejot pensijā, samazinoties sociālajiem kontaktiem, viņi jūtas vientuļi un nevajadzīgi. Pētījumu rezultāti liecina, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, ir augstāks sociālās izolācijas un depresijas risks. Viņiem ir lielāka iespēja saslimt ar infarktu vai insultu um arī ar nervu sistēmas slimībām. Latvijā tiek konstatēti arvien vairāk demences gadījumu.

Tā kā sabiedrības novecošanās ir globāla parādība, ANO un Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti uzliek pienākumu valstij realizēt īpašu sociālo politiku tās negatīvās ietekmes mazināšanai. PVO veselīgas novecošanas desmitgades no 2020. līdz 2030. gadam mērķis ir apvienot valdības, pilsonisko sabiedrību, starptautiskās aģentūras, profesionāļus, akadēmisko aprindu, plašsaziņas līdzekļu un privāto sektoru, lai strādātu kopā, lai uzlabotu vecāku cilvēku, viņu ģimeņu un kopienu dzīvi.

2016. gadā Pasaules veselības organizācija apstiprināja “Globālo stratēģiju un rīcības plānu novecošanās un veselības jomā (2016-2020)”. Šis starptautiskais dokuments liek katrai no dalībvalstīm izstrādāt “veselīgas novecošanās” stratēģiju un nosaka tās galvenās prioritātes. Viens no stratēģijā pieteiktajiem mērķiem ir radīt senioriem draudzīgu vidi un labvēlīgus apstākļus, kas palīdzētu realizēt viņu potenciālu, ilgāk saglabājot patstāvīgu un veselīgāku dzīvi. Viena no stratēģijas prioritātēm – nodrošināt gados vecākiem cilvēkiem neformālās izglītības iespējas. 2021. gada janvārī Eiropas Komisija publicēja Zaļo grāmatu novecošanās jautājumos. Šajā dokumentā atzīta nepieciešamība pēc konkrētai un izlēmīgai rīcībai, lai atbalstītu visās politikas jomās, kas vērstas uz vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu viena no nozīmīgākajām praksēm, viena no atslēgām ir neformālā izglītība senioriem. Francijā 1973.gadā tika izveidota pirmā Trešās paaudzes universitāte (U3A). Turpmākajos gados šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs, t.sk.mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā. Seniori aktīvi izmanto iespēju mācīties, apgūt noderīgas prasmes un kompetences, lai neapstātos savā attīstībā. Mācību centru pieredze rāda, ka aktīvs dzīvesveids vecumdienās ļauj izjust savu piederību domubiedru grupai, palīdz novērst uzmanību no sliktas pašsajūtas, skumjām domām un trauksmes. Iesaistoties regulārā un interesantā darbībā, seniori ir mazāk pakļauti depresijas riskam, retāk slimo, mazāk vēršas pēc medicīniskās palīdzības, labāk orientējas sabiedriskajos procesos, izjūt lielāku gandarījumu par dzīvi.

Attachments:

NVO nama ziņas nr 9_2024.pdf

[ ]

1082 kB