Biedrība  “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot projektu “Sadarbībā aizstāvam”, kura laikā paredzēts izveidot Senioru skolu Rīgā, kā arī veicināt sadarbību starp senioriem visā Latvijā. Tāpat plānoti sadraudzības un pieredzes apmaiņas pasākumi senioru kopienās kā Latvijā, tā arī Baltijas valstīs. Turpināsies arī darbs pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas, kā arī citas aktivitātes.

 

LSKA uzskata, ka senioru nozīme tuvākajās desmitgadēs būtiski palielināsies, jo  saskaņā ar “Eurostat” pētnieku secināto, Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam par apmēram 39 miljoniem pieaugs senioru vecumā 65+ skaits. Savukārt Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem. Līdz ar to arī senioru socializācijai, iekļaušanai darba tirgū, veselības problēmu un citu jautājumu risināšanai būs arvien lielāka nozīme.

Tādēļ, kā informē LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, Sabiedrības Integrācijas fonda no Kultūras ministrijas līdzekļiem finansētā projekta “Sadarbībā aizstāvam” vadītāja Lilita Kalnāja, projekts paredz vēl vairāk paplašināt sadarbību dažādās senioru kopienās un iesaistīt seniorus savas dzīves kvalitātes celšanā. 

Lilita Kalnāja skaidro, ka Eiropas Savienības valstīs senioru tālākai izglītošanai jau sen darbojas tā saucamās “Trešās paaudzes universitātes”, savukārt Latvijā seniori nav iekļauti mūžizglītības sistēmā un šo funkciju nodrošina nevalstiskās organizācijas. Tādēļ šogad plānots uzsākt LSKA Senioru skolas Rīgā pirmo mācību gadu, kā arī veidot sadarbības platformu ar Latvijā jau strādājošajām Senioru izglītības skolām. Kā norāda projekta “Sadarbībā aizstāvam” vadītāja: “Senioriem jaunu zināšanu gūšana nav mazsvarīga, par ko iepriekšējos gados esam pārliecinājušies veidojot un vadot meistarklases par dažādām senioriem aktuālām tēmām. ” 

Turpināsies arī LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” darbs pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas pilnveidošanas. “Senioru saeimas” priekšsēdētāja Mg.iur Barba Girgensone uzsver, ka pērn pieredzes apmaiņas pasākumos, dažādās aptaujās, arī sarunās ar senioru organizāciju pārstāvjiem visā Latvijā, identificētas gan problēmas, gan senioru aktuālas vajadzības, gan pozitīvas pārmaiņas ATR rezultātā, par kurām jārunā, kuras jāpopularizē un jāattīsta tostarp normatīvā regulējuma izmaiņu un papildinājumu kontekstā. “Esam gandarīti, ka LSKA, kas bija aicināta sniegt savu skatījumu uz novecošanās aktualitātēm no senioru viedokļa, ir uzklausīta.  LSKA sniedza atbildi (šajā sakarā LSKA veica pētījumu) uz Labklājības ministrijas jautājumu “Kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies domāšana, sajūtas un rīcība saistībā ar sabiedrības novecošanos un kādi ir ieteikumi par nepieciešamo turpmāko rīcību, lai risinātu sabiedrības novecošanās jautājumus?”. Labklājības ministrija, kas koordinēja ziņojuma par starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā 2018.-2022. gadam izstrādi, ir iekļāvusi LSKA identificētās problēmas un piedāvātos risinājumus šajā plānā. LSKA struktūrvienība “Senioru saeima” arī turpmāk pētīs un apkopos problēmas, kas skar senioru intereses, tostarp sabiedrības novecošanās, eidžisma un vardarbības kontekstā. Tāpēc jānorāda, ka SIF projekts „Sadarbībā aizstāvam” paver jaunas iespējas šim darbam,” saka B.Girgensone.

Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver senioru kopienu savstarpējās komunikācijas, pieredzes apmaiņas un arī kopīgu sadraudzības pasākumu nozīmi. “Senioriem ir būtiski zināt, ka viņi nav vieni,  un viņi paši var virzīt savu dzīvi, nevis ieslēgties četrās sienās. Iespēju ir daudz – senioru amatiermākslas kolektīvi – kori, vokālie ansambļi, deju kolektīvi, dažādi interešu pulciņi, arī interešu izglītība. Lieliski piemēri te ir LSKA biedri – “Svētās Ģimenes māja”, “Kuldīgas senioru skola”, Alūksnes senioru biedrība “Sidraba pavediens” un Alūksnes novada pensionāru biedrība, kas gados vecākiem cilvēkiem piedāvā visdažādākās aktivitātes un pasākumus. Savstarpējā pieredzes apmaiņa daudziem var dot to impulsu, kas dzīves rudeni, neraugoties uz ekonomiskajām problēmām, var padarīt skaistu un piepildītu.”

Tāpat projekta “Sadarbībā aizstāvam” ietvaros turpināsies Ukrainas kara bēgļu integrācija mūsu sabiedrībā, turpinot gan latviešu valodas apmācības, gan iepazīstinot viņus ar Latvijas kultūrvidi.

Ņemot vērā, ka LSKA bija Latvijas pirmā simtgadnieku salidojuma organizēšanas darba grupā, kā arī līdzdarbojusies šī skaistā pasākuma tapšanā līdz pat Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, paredzams, ka arī 2023. - 2024.gada periodā ņemsim dalību tā organizēšanā.

 

Projekta mērķa grupa ir Latvijas seniori, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, un visai šai grupai ir nepieciešama kā interešu aizstāvība, tā arī sadarbības iespēja. Plānots, ka projekta aktivitātēs piedalīsies dažāda vecuma un dzimuma seniori visā Latvijā.



PasākumuSadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls “LSKA Rīgā veidos Senioru skolu un turpinās darbu pie senioru interešu aizstāvības programmas” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “LSKA Rīgā veidos Senioru skolu un turpinās darbu pie senioru interešu aizstāvības programmas” saturu atbild Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Biedrība „LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA” aicina piedalīties senioru izglītības seminārā.

Semināra tēmas 

  • Medijpratība
  • Senioru pieredze
  • Bibliotēku atbalsts
  • Prezentācija
  • Atbildes uz anketas jautājumiem

Semināru vadīs Lilita Kalnāja, kas pieredzi uzkrājusi medijpratības apmācībā kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku Kultūras  ministrijas atbalstītā pilotprojektā Latvijas bibliotēkās. 

Tagad mēs Rīgas seniorus iepazīstināsim ar zināšanām par viltus ziņām un neiekrist to izplatītābu tīklos, būt viediem.

 

Semināra dalībnieki tiks aicināti atbildēt uz LSKA sagatavotās anketas par pratību atšķirt viltus ziņas jautājumiem. 

Mūsu mājas lapas www.lskapvieniba.lv sadaļā Anketas jau publicēta šī anketa. 

Noslēgumā sagatavosim kopsavilkumu par saņemtām atbildēm, lai nākotnē varam turpināt mēdijpratību senioru izglītību un to publicēsim.

 

Biedrības „Svētās „Ģimenes Māja”” laipnās namamātes

 rūpēsies par mūsu uzņemšanu.

 Pasākuma dalībnieku labsajūtai piedāvāsim kafijas pauzi.

 

Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.01.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

Seniori ir pārliecināti, ka Valsts prezidenta institūcijai ir jādarbojas ciešā saiknē ar tautu, ieklausoties un ņemot vērā tās noskaņojumu un vajadzības, tāds secinājums izriet no Biedrības “Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) struktūrvienības “Senioru saeima” veiktās senioru aptaujas. Kā norāda “Senioru saeimas” priekšsēdētāja, Mg.iur Barba Girgensone, seniori cerīgi skatās nākotnē un ir gatavi atbalstīt un sadarboties ar Valsts prezidentu sociālu problēmu identificēšanā un risināšanā.

 

“Seniors noteikti atzīstams par pieredzējušu un atbildīgu vēlētāju, kurš vēlēšanas uztver kā pienākumu un viņam ir svarīgi tajās piedalīties jo īpaši, ja šis pienākums sakrīt ar viņa interesēm – izdarīt izvēli, pieņemot atbildīgu lēmumu, kas ietekmē konkrētas teritorijas, vides turpmāko attīstību. Šādu pieeju seniori sagaida arī no Saeimas deputātiem vēlot Valsts prezidentu,” uzsver Barba Girgensone.

“Senioru saeimas” aptaujātie seniori norādījuši, ka no Valsts prezidenta sagaida  spēju spoži reprezentēt valsti, dot impulsu valdībai un likumdevējam valstī esošu  problēmsituāciju efektīvam risinājumam, racionāli izraudzīties ministru prezidenta amata kandidātu un aktīvi iesaistīties kvalitatīva likumdošanas procesa nodrošināšanā. Tāpat senioru ieskatā ļoti būtiska loma ir Valsts prezidenta spējai efektīvi rūpēties par valsts drošību, kā arī nodrošināt valsts galvas un izpildvaras saskaņotu rīcību.

Savukārt no Satversmē minētajām Valsts prezidenta pilnvarām senioriem būtiskākās šķiet Valsts prezidenta tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, nosakot tām dienas kārtību, kā arī tiesības prasīt, lai Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sēdi. Tāpat seniori īpaši atzīmējuši Valsts prezidenta likuma ierosināšanas un Saeimas atlaišanas ierosināšanas tiesības.

“Valsts prezidenta institūcijas īpatnība ir tā, ka prezidents nav nevienas no triju varas atzaru – likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas galvenajiem īstenotājiem. Lai arī Prezidents darbojas gan izpildvarā, gan likumdošanas jomā, gan arī tiesu varas atzarā, viņš nekad nevirza procesu no sākuma līdz galam. Kā savulaik norādījusi Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija, valsts augstākās amatpersonas kā neitrāla spēka galvenā loma ir savlaicīgi iesaistīties noteiktā politiskā situācijā vai citu konstitucionālo orgānu lēmuma pieņemšanas procesa stadijā un ar savu darbību dot noteiktu impulsu šīs situācijas atrisināšanā vai lēmuma uzlabošanā. Tieši  šādas lomas īstenošanu seniori arī sagaida no Valsts prezidenta,” skaidro Barga Girgensone.

Pilnībā valsts galvas nozīmi iespējams novērtēt nopietnu krīžu situācijās, kad daudz kas ir atkarīgs no tā, kā lemj rīkoties augstākā valsts amatpersona gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Tā kā prezidenta pilnvaras ļauj iejaukties valdības darbā, sasaucot ārkārtas sēdes vai parlamentāras krīzes situācijā ierosināt atlaist Saeimu, kā arī Valsts prezidentam ir iespējas aizkavēt nekvalitatīvu likumu izsludināšanu un panākt augstāku taisnīguma līmeni, tad seniori atbalsta uzskatu, ka Valsts prezidents nes gan politisku, gan juridisku atbildību par savas rīcības un lēmumu sekām. 



Pasākumu “Sadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.01.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls “Seniori: Valsts prezidenta institūcijai jādarbojas ciešā saiknē ar tautu” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Seniori: Valsts prezidenta institūcijai jādarbojas ciešā saiknē ar tautu” saturu atbild LSKA struktūrvienība “Senioru saeima”.

Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) ir gandarīta, ka biedrības identificētās problēmas attiecībā uz novecošanās problemātiku iekļautas Labklājības ministrijas koordinētajā ziņojumā par starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā 2018.-2022.gadam.

 

Galvenie problēmjautājumi ir zināmi un diemžēl daudzi no tiem risinājumu nav raduši gadiem ilgi. Būtiskākie ir vienotas politikas trūkums senioru atbalstam, slikta pieejamība veselības aprūpei, diskriminācija uz vecuma pamata, kura aptver gan nodarbinātības jomu, sociālo jomu, veselības aprūpi, izglītību, gan arī pakalpojumus un citas dzīves sfēras. Vēl jāmin zemie ienākumi, aprūpes slogs bērniem un mazbērniem par savu vecāku un vecvecāku aprūpi un virkne citu problēmu.

LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone norāda, ka problēmas ir identificētas, un būtiski ir, lai turpinātos to risināšana. LSKA jau vairāku gadu garumā turpina strādāt pie ilgtspējīgas senioru interešu aizstāvības programmas, kura katru gadu, lai vērstu likumdevēja uzmanību ne vien uz faktoriem, kuri galvenokārt negatīvi ietekmē senioru dzīves kvalitāti, bet arī uz šo problēmu iespējamiem risinājumiem, tiek iesniegta arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. 

“Esam patiesi gandarīti, ka Labklājības ministrijas ziņojumā par starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā 2018.-2022. gadam, iekļauti arī LSKA izteiktie priekšlikumi. Starp tiem minēta nepieciešamība seniora vecumu definēt sākot no 55 gadu sliekšņa, terminoloģijā nošķirot jēdzienus “seniors” un “pensionārs”; apkopot dažādu projektu ietvaros veiktos pētījumus attiecībā uz senioru sociālekonomiskajām interesēm un to aizstāvēšanu;  veicināt geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā, kā arī strādāt pie ekonomiski neaktīvo senioru iesaistes darba tirgū, un citi jautājumi” stāsta Barba Girgensone. 

 Pēc “Senioru saeimas” priekšsēdētājas teiktā pozitīvi vērtējams, ka,  lai neattālinātu valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību, Latvijā pēc administratīvi teritoriālās reformas darbojas 138 Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (KAC). Ja īstenosies projekts, kurš  nākotnē paredz to skaitu palielināt līdz 592, tad mērķis – nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai iegūt informāciju un praktisku palīdzību valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanā, attiecībā uz senioriem tiks sasniegts. 

“Ir sadzirdēts LSKA aicinājums un nākotnē plānots palielināt pakalpojumu klāstu, lai senioriem būtu  pieejama attālinātā saziņa ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālistu par vecuma pensiju, slimības pabalstu, invaliditātes pensiju un vecāku pabalstu, jo šobrīd šos pakalpojumus var saņemt tikai klātienē VSAA filiālēs. KAC ir būtisks resurss senioriem, jo nereti šiem cilvēkiem nav pietiekamas prasmes strādāt ar datoru vai internetu, tāpēc iespēja klātienē un tuvāk savai dzīvesvietai kārtot dažādus jautājumus saistībā ar pakalpojumiem ir ļoti svarīgi,” saka “Senioru saeimas” vadītāja.

LSKA atzinīgi vērtē arī to, ka Darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam atbalstāmajās darbībās plānoti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai, kas cita starpā būs vērsti arī uz atbalsta sniegšanu senioriem viņu dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko seniors var turpināt dzīvot savā mājoklī. 

Pozitīvs sasniegums sociālajā jomā būtu panākt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību senioriem, kam paredzēts izmantot Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna investīcijas. Tā kā plānotajām investīcijām jāatbilst Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajam primārajam sociālo pakalpojumu attīstības virzienam – sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, tad atkarībā no institūciju sadarbības varētu sagaidīt, ka tiek veikta  pāreja uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu.



Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

Service by Chukmasoff