LSKA neatbalsta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāds regulējums radītu nevienlīdzību starp komersantiem un biedrībām īstenojot vienu un to pašu saimniecisko darbību, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. 

Tā kā biedrības veic saimniecisko darbību nevis peļņas gūšanai, bet statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kas nereti ietver sociālās ekonomikas aspektus, kā arī lai uzturētu un attīstītu savu organizāciju, veidotu iekļaujošu sabiedrību, rūpētos par sabiedrībā problemātiskām sociālajām grupām un objektiem, aktualizētu sociālas problēmas. Biedrībām ir grūti piesaistīt finansējumu, tā apjoms nevar būt pietiekams biedrības pamatdarbības veikšanai. Jāatceras, ka lai varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu projektu noteikumi ietver prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), bet lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi. Biedrības sniedz pakalpojumus, kuriem ir sociāla misija, kas ir nepieciešami pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un konkrētu organizatorisku jautājumu risināšanai, piemēram  nekustamā īpašuma pārvaldīšanai.

Minēto iemeslu dēļ LSKA nevar piekrist UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību, piemēram dzīvokļu īpašnieku biedrībām, senioru biedrībām, invalīdu biedrībām ir vienīgais ienākumu avots. Šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no tā kā gūtos ienākumus – peļņu – izmanto komersanti. LSKA uzskata, ka UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs biedrību iespējas īstenot savus mērķus, arī jomās, kurās pakalpojumu sniegšanai ir sociāls raksturs.  

LSKA pievienojas viedoklim, ka ir  grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības darbību, ko varētu uzskatīt par komerciāla rakstura saimniecisko darbību un, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības mērķu sasniegšanu, t.i. sociālās ekonomikas saimniecisko darbību. Tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka  pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu.  Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām, būtiski palielināsies administratīvais slogs.

Ja tiek akceptēta Finanšu ministrijas piedāvātā redakcija, kas paredz, ka biedrībām automātiski jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts  rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN, tad noteiktā jomā, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā,  tiks panākta biedrību atstumšana no sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanas.  

LSKA ieskatā likumprojekta anotācijā minētais iemesls, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, ir ne tik vien aizskarošs, bet tas vairo spriedzi pilsoniskajā sabiedrībā un ir pretrunā valdības īstenotajai sociālajai politikai. UIN piemērošana visām biedrībām nemazinās šo iespēju, bet uzliks papildu finansiālu slogu nevalstiskajam sektoram un vairos neuzticēšanos valsts pārvaldei.

Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām biedrībām nav pietiekami argumentēti.

Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču SLO likumprojekts vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. 

Ja tiek uzturēta SLO likumprojekta redakcija, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības un tā varētu būt pat neliela daļa no visas biedrības darbības, tas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšana.

SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, jo ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tā dēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma – mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.

LSKA valdes priekšsēdētāja  Astrīda Babāne

LSKA struktūrvienības „Senioru Saeima” vadītāja Barba Girgensone

Šā gada 23. augustā, atzīmējot akcijas “Baltijas ceļš” 35. gadadienu, Rīgā, Brīvības laukumā tiks atklāta Latvijas Nacionālā arhīva veidotā dokumentāro liecību izstāde “Akcija “Baltijas ceļš” – vienoti brīvībai.”

Baltijas tautu kustību - Igaunijas Tautas frontes Rahvarinne, Latvijas Tautas frontes  un Lietuvas pārbūves kustības Sajūdis - organizētais “Baltijas ceļš” kļuva par vienu no vērienīgākajām nevardarbīgās pretošanās piemēriem 20. gadsimta vēsturē. Lai atgādinātu par Molotova – Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu parakstīšanas 50. gadadienu 1989. gada 23. augustā plkst. 19.00 ap 2 miljoniem Baltijas valstu iedzīvotāju uz autoceļa Tallina–Rīga–Viļņa sadevās rokās, veidodami nepārtrauktu cilvēku ķēdi. Dalībniekus uzrunāja Rahvarinne, Sajūdis un Latvijas Tautas frontes līderi. Akcija starptautiski apliecināja Baltijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par to valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un citviet pasaulē notika mītiņi akcijas atbalstam. Baltiešu trimdas organizācijas aktīvi iesaistījās akcijas atbalsta pasākumu organizēšanā savās mītnes zemēs.

Apliecinājums akcijas nozīmīgumam pasaules mērogā bija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotās nominācijas “Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības” iekļaušana UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā 2009. gadā.

Izstāde apskatāmas dokumentārās liecības no Latvijas Nacionālā arhīva, Lietuvas Centrālā valsts arhīva, Lietuvas Valsts mūsdienu dokumentu arhīva un Igaunijas Nacionālā arhīva, tajā apskatāmas arī fotogrāfijas no akciju dokumentējušo fotogrāfu privātajiem arhīviem.

Izstādi atklās bijusī Baltijas ceļa organizatore Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kultūras ministre Agnese Lāce, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža, Igaunijas Nacionālā arhīva direktora vietniece Birgit Kibal.

Izstādes atklāšanas laikā tiks prezentēta VAS Latvijas Pasts speciālā aploksne kuras dizains tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu.

Izstāde tapusi sadarbībā Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu un Rīgas pieminekļu aģentūru.

Izstādes atklāšana - piektdien, 23. augustā, plkst. 13.00 Brīvības laukumā, Rīgā.

Izstāde būs apskatāma līdz 10. septembrim.

Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA) pauž bažas par Zāļu cenu reformas iespējamo ietekmi uz lauku reģionu vai tā saukto “mazo aptieku” izdzīvošanu un līdz ar to arī medikamentu pieejamību šo rajonu iedzīvotājiem. Tādēļ LSKA ieskatā būtu apsveicami, ja Veselības ministrija noliktu ambīcijas pie malas un īstenotu Zāļu cenu reformu vien tad, kad tā būs pilnībā izdiskutēta ar farmācijas nozares dalībniekiem un sabiedrību. 

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja norāda, ka Veselības ministrijas iecere ar Zāļu cenu reformu samazināt medikamentu cenas un padarīt tos iedzīvotājiem pieejamākus ir apsveicama, tomēr jāraugās, lai līdz ar ūdeni – zāļu pārlieko dārdzību, neizlietu laukā arī “bērnu” – to pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri mīt attālākos lauku reģionos un kuriem farmaceita padoms nereti atsver vizīti pie ģimenes ārsta. 

Veselības ministrijas paustais labumu uzskaitījums, ko iedzīvotājiem dos Zāļu cenu reforma ir iespaidīgs, un ļoti gribas ticēt, ka medikamentu cena, neraugoties uz apkalpošanas maksu par recepti, iedzīvotājiem tiešām samazināsies par 15 līdz 20 procentiem, bet kompensējamo medikamentu ziņā pārskatāmā nākotnē sasniegsim Igaunijas un Lietuvas līmeni. 

Diemžēl gandarījuma vietā reforma šobrīd vairāk izsauc bažas, jo atbilžu uz vairākiem būtiskiem jautājumiem trūkst. Proti, nav skaidrs, vai reformas rezultātā nesaruks atsevišķu medikamentu pieejamība un vai tie nepazudīs no Latvijas aptieku plauktiem; vai ražotāji necels medikamentu cenas; vai netiks samazināta jaunu farmācijas produktu un tehnoloģiju ienākšana Latvijas tirgū;  vai reformas ietekmē Latvijas laukos nebūs spiestas slēgt durvis daudzas mazās aptiekas. Par visiem šiem jautājumiem farmācijas nozares speciālisti reformas kontekstā trauksmi cēluši ne reizi vien, tomēr dzirdīgas ausis tā arī nav raduši. Taču Zāļu cenu reforma un tās iespējamās “blaknes” skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ LSKA uzskata, ka šī reforma prasa ārkārtīgi skrupulozu izvērtējumu, steigai un savas politiskās varēšanas pierādīšanai te nav vietas.

“Nav noslēpums, ka dažādas kaites, tostarp hroniskās slimības, mēdz piemeklēt cilvēkus tieši senioru vecumā. Mazo aptieku bankrots lielpilsētās dzīvojošos īpaši neskars, taču nomaļākos Latvijas reģionos tas cilvēkiem var maksāt pat dzīvību. Ja reformas izstrādātāji apgalvo, ka tā nav, tad viņi vai nu liekuļo vai arī nekad nav bijuši patiešām nomaļos mūsu valsts nostūros,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.

Bažas par zāļu cenu reformas ietekmi uz iedzīvotāju farmaceitisko aprūpi jo nopietnākas padara farmācijas nozares nevalstisko organizāciju paustais, ka reforma tiek virzīta steigā, konsultācijas ar nozares pārstāvjiem ir formālas, tikai ķeksīša pēc, kamēr pati reforma stāsies spēkā jau no nākamā gada 1.janvāra.

“Cilvēku veselība nav un nevar būt eksperimentu objekts. Veicot šādu reformu, farmācijas nozares ekspertu uzklausīšana ir ļoti būtiska. LSKA ieskatā Veselības ministrijai nav jāizgudro ritenis, par kuru trūkst skaidrības, vai tas vispār ripos, bet gan jāizdiskutē visai sāpīgie jautājumi ar nozares pārstāvjiem. Piemēram, kādēļ arī Latvijā recepšu medikamentiem nevarētu piemērot 5% PVN likmi, kā tas ir Lietuvā, vai 9% PVN likmi kā Igaunijā,” uzsver L. Kalnāja.

LSKA pievienojas Latvijas pensionāru federācijas secinājumam, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina un līdz ar LPF aicina apturēt Veselības ministrijas izsludināto Zāļu cenu reformu līdz tā nebūs pienācīgi izanalizēta un izdiskutēta ar farmācijas nozares dalībniekiem un sabiedrību.

Pasākumu atbalsta Labklājības ministrija,

Pasākumus īstenojam no 2024. gada 5. februāra līdz 31.decembrim

finansējuma līgums Nr. LM2024/21-26/5