Senioru dzīves kvalitātei būtiska ir socializācija, iespēja pilnvērtīgi pavadīt laiku un justies noderīgiem, uzsver biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) valdes priekšsēdētājas vietniece Lilitas Kalnāja. Tādēļ līdztekus dažādu seniorus skarošu problēmjautājumu aktualizēšanai “Senioru saeimā”, LSKA arvien aktīvāk iesaistās senioru mūžizglītības jautājumu risināšanā.

 

Daudzi no LSKA aptaujātajiem senioriem atzinuši, ka labprāt vēlas turpināt apgūt ko jaunu, īpaši akcentējot nepieciešamību apgūt digitālās pamatprasmes. Tāpat seniori ļoti atzinīgi vērtē LSKA organizētās izzinošās ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām, iespēju dalīties pieredzē ar dažādu senioru nevalstisko organizāciju biedriem, kā arī LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” darbu senioru interešu aizstāvībā.

“2023.gadā esam viesojušies Kuldīgā, Līvānos, Madonā, Turaidā, Dobelē, Rēzeknē, Daugavpilī, Talsos, Ventspilī, Mazirbē un teju visos šajos braucienos bijām kopā ar mūsu draugiem no kara plosītās Ukrainas.  Šogad LSKA noslēgusi arī sadarbības līgumus ar Madonas un Dobeles pilsētu pensionāru biedrībām, turpinās sadarbība ar Līvānu biedrību “Baltā māja”. Tāpat šogad bijām pieredzes apmaiņas braucienā pie Lietuvas senioriem, kur kopējos sadraudzības pasākumos dalījāmies pieredzē ar Viļņas senioru kopienu,” stāsta Lilita Kalnāja. Kopā ar četrām partnerorganizācijām LSKA iesaistījusies arī projektā “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”. 

Lai iepazītos ar “The University Third age” (U3A) darbību, LSKA pārstāvji kopā ar projekta vadošā partnera Vidusdaugavas NVO centra biedriem un dalībniekiem no Jēkabpils, Kuldīgas, Līvāniem, Krāslavas, Rīgas un Ikšķiles oktobra nogalē devās uz Polijas pilsētām Vroclavu un Krakovu. “Trešās paaudzes universitātes darbojas vienpadsmit Polijas augstskolās. Pieredzes apmaiņas noslēgumā tikāmies ar U3A Jegelonskas universitātes vadītāju pani Evu Pilati, kura pastāstīja ne vien par Polijas vecākās universitātes darbību, bet arī to, kas pasaulē ir veicinājis U3A attīstību. Protams, ka tie bija seniori!  Viņu vēlme ceļot, iepazīt citu valstu vēsturi, arhitektūru, kultūru, izgaršot nacionālo virtuvi, bija tie faktori, kas lika domāt par trešās paaudzes senioru izglītošanu,” saka LSKA “Senioru skolas” vadītāja Liesma Neipreisa. 

“Senioru skolas” aktivitātes, tai skaitā arī izglītojošās ekskursijas un senioru sadraudzības pasākumi, tiek organizētas Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta “Sadarbībā aizstāvam” ietvaros un Lilita Kalnāja uzsver, ka izglītojošās ekskursijas, kuras domātas labākai Latvijas kultūrvēstures iepazīšanai, ir tikai viens neliels “Senioru skolas” darbības segments. 2023.gadā viena no LSKA dibinātājiem – biedrības “Svētās Ģimenes Māja” telpās  organizētas vairāk kā divdesmit mūžizglītības lekcijas, semināri par vēsturi, mākslu, digitālajām tehnoloģijām, datu aizsardzību, pensiju indeksāciju, civilo aizsardzību un daudziem citiem jautājumiem. Notikušas arī tikšanās ar dažādu ministriju un Rīgas domes struktūrvienību pārstāvjiem.  

Liesmas Neipreisas vadībā LSKA jau otro gadu turpināja arī latviešu valodas apguves nodarbības ukraiņiem. Tā kā latviešu valodas  grupiņās mācās cilvēki no dažādām paaudzēm,  nodarbības “Latviešu valodas klubā” tika organizētas kā “Iesācējiem”, kuri mūsu valodas pamatus vēl tikai sākuši apgūt, tā “Turpinātājiem”, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Liesma Neipreisa atzīst, ir patiess prieks redzēt, ka ukraiņi šeit gūtās latviešu valodas zināšanas cenšas lietot arī ikdienas saskarsmē. “Tādējādi viņi izrāda cieņu Latvijai, kura ir uzņēmusi patvēruma meklētājus no Ukrainas un devusi viņiem iespējas arī iesaistīties darba tirgū, kur latviešu valodas prasme ir nepieciešama ikdienas komunikācijā ar Latvijas iedzīvotājiem,” saka Liesma Neipreisa. 

LSKA iespēju robežās turpinās latviešu valodas nodarbības ukraiņiem arī 2024.gadā. “Mēs redzam, ka tās viņus patiesi interesē un ir vajadzīgas, tāpat kā izglītojošās ekskursijas, kuras ļauj labāk iepazīt Latviju, mūsu  kultūru, vēsturi un  tradīcijas, kā arī sadraudzības pasākumos tikties ar dažādu Latvijas novadu cilvēkiem,” uzsver Lilita Kalnāja. 

 “Senioru skolā” lielāks uzsvars tiks likts uz digitālo pamatprasmju  apgūšanu, tādēļ šogad senioriem būs iespēja pieteikties arī individuālām konsultācijām. “Esam pārliecinājušies, ka seniori digitālās prasmes grib un var apgūt, tomēr tā kā viņu zināšanas ir ļoti dažādā līmenī, šogad, līdztekus plašākai auditorijai mērķētām lekcijām par digitālajām tehnoloģijām, datu aizsardzību, to, kā droši lietot internetbanku un nekļūt par krāpnieku upuri, iepriekš piesakoties, būs arī iespēja saņemt individuālas konsultācijas,” šī gada plānus ieskicē Lilita Kalnāja. 

LSKA arī  2024.gadā turpinās veidot sadarbības tīklu ar citām senioru nevalstiskajām organizācijām un turpinās darbu pie senioru interešu aizstāvības programmas.

 

 

PasākumuSadarbībā aizstāvam” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts tiek īstenots no 01.04.2023. līdz 31.10.2024.

Projekta īstenošanas līgums Nr. 2023.LV/NVOF/MAC/103/49

 

Materiāls LSKA pastiprinās digitālo pamatprasmju apgūšanu senioriem” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla LSKA pastiprinās digitālo pamatprasmju apgūšanu senioriem” saturu atbild Biedrība Latvijas senioru kopienu apvienība”.

Decembrī biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” noslēdza senioru piecu fokusgrupu diskusiju ciklu – to laikā seniori Jēkabpilī, Līvānos, Kuldīgā, Ikšķilē un Rīgā diskutēja par viņiem svarīgiem jautājumiem un to – kā padarīt dzīvi vecumdienās kvalitatīvāku.

Diskusijas notika projekta Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” (līguma Nr. 6.3.1.4.i.0/1/23/A/SIF/020) ietvarā, kur apvienojušies pieci partneri no visas Latvijas, lai risinātu senioru mūžizglītības sistēmas izveidošanas Latvijā jautājumus.

Fokusgrupas tika organizētas pie katra no projekta partneriem, iesaistot seniorus un cilvēkus ar invaliditāti pieaugušā vecumā, lai ievērotu principu "mērķagrupai neko bez mērķagrupas”. Diskusiju laikā izskanēja gan jau dzirdētas frāzes, gan seniori pārsteidza ar izteiktajiem viedokļiem.

Galvenie fokusgrupu secinājumi: seniori vēlas mācīties visas dzīves garumā, bet trūkst informācijas – kur to var darīt. Trūkst vispārējas informācijas par iespējām senioriem viņu saziņas kanālos jeb drukātajā presē, tai skaitā – par mācību iespējām. Vēlas mācīties digitālās prasmes, valodas, par veselību un uzturu, arī savas tiesības. Lielākā daļa uzskata, ka mācībām jābūt bez maksas vai ir gatavi maksāt simbolisku samaksu. Daudziem patīk nosaukums “Senioru skola”.

Projekta ietvaros uzsākta senioru iespēju kartēšana, pamazām top stratēģija, kā arī notiek vairākas citas aktivitātes, kas turpināsies līdz pat 2025.gada septembra beigām.

Kā un kādu veidot Latvijas senioru mūžizglītības jeb Trešās paaudzes universitāšu modeli – joprojām ir nozīmīgs jautājums, jo sabiedrība ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā strauji noveco. Pieņemti vairāki svarīgi Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti, kas katrai valstij uzliek par pienākumu šo problēmu risināt. Vairums jau ir sākuši rīkoties, piemēram, Polijā, Lietuvā, Portugālē, Igaunijā. Kādi būs mūsu risinājumi?

 

A.Pleiko

Projekta vadītāja

 

Konteksts: Projekta vadošais iesniedzējs ir nevalstiskā organizācija “Vidusdaugavas NVO centrs”, projekta partneri ir biedrības "Latvijas senioru kopienu apvienība" (Rīga), “Kuldīgas Senioru skola", “Ikšķiles senioru skola” un “Baltā māja” (Līvāni) – organizācijas, kuru darbība jau ilgstoši ir saistīta ar senioriem, viņu mūžizglītību un iespējami ilgu dzīves kvalitātes saglabāšanu. Projekta vadītāja Agita Pleiko, projekta vadošās ekspertes – LU asociētā profesore Iveta Cīrule un Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Tatjana Azamatova.

 

 

Rīga tiek posta svētkiem, – ielas un laukumus rotās gaismas virtenes, pārvēršot pilsētvidi maģiskā gaismas takā. Galvaspilsētas centrā un apkaimēs svētku noskaņu uzbur koši rotātās Ziemassvētku egles un pilsētas stendos atdzīvojušās ziemīgas ainiņas no pilsētas parkiem.

 

Pilsētvides noformējumu Ziemassvētku gaidīšanas laikā rotās četras ainiņas, no Rīgas parkiem, ar aicinājumu rīdziniekiem - "Velkam svētkus kalniņā". Šī gada Ziemassvētku kampaņas vizuālo noformējumu rīdziniekiem radījusi bērnu grāmatu ilustratore Anete Bajāre-Babčuka. 

“Vizuālā noformējuma idejas pamatā ir doma par Ziemassvētkiem, kā laiku, kad svinam gaismas atgriešanos. Gaisma atgriežas tiešā nozīmē – dienas atkal kļūst garākas, tiek iedegtas sveces un gaismas rotājumi. Gaismas vairošana notiek arī pārnestā nozīmē – Ziemassvētki ir laiks, kad cenšamies iepriecināt apkārtējos ar labiem darbiem un dāvanām. Ziemassvētki ir arī brīnumu laiks, kad ikdienas gaitās varam sastapties ar brīnumaino, gan mītisko – gan saules meitu – zvaigznīti, kas atgriežas no tumsas valstības, lai atnestu jaunu gaismu, gan ķekatniekus ar bluķi, dieviņu, kas brauc no kalna kamanās, gan svēto ģimeni pie doma laukuma kūtiņas,” stāsta ilustratore Anete Bajāre–Babčuka. “Par attēloto vidi izvēlēti Rīgas parki, jo tieši parki ir tā publiskā telpa, kur svētku laikā Rīdzinieki var sanākt kopā un baudīt ziemas priekus un svētku sajūtas. Visi šie notikumi savijušies ornamentālā sniegotā rakstā, kuru pētot var atpazīt iemīļotas Rīgas parku ainavas,” saka Anete.

Ilustratores izveidotās brīnumainās ainas rotās pilsētvidē apskatāmos vides stendus un afišu stabus.

Koši izdekorētas Ziemassvētku egles

Pilsētas galvenās - Rātslaukuma un Doma laukuma egles – tika izraudzītas no Gaujas mežniecības, Siguldas novada Jūdažiem. Izraudzītās egles ir aptuveni 30 gadus vecas un to augstums ir ap 15 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un ne pārmitrā augsnē. Rātslaukuma egle šogad rotājas zelta krāsās ar dāvanu, zvaigžņu un sniegpārslu dekoriem, savukārt Doma laukuma egli rotā ziemas putniņu dekorācijas.

Kopumā pilsētā pie kultūras centriem, parkos un skvēros rīdziniekus priecēs 18 pašvaldības uzstādītas un izrotātas egles, savukārt 19 vietās pilsētā apkaimju iedzīvotāji rotās pašvaldības dāvātās eglītes.

Maģiskā gaismas taka

No Pirmās adventes līdz pat nākamā gada februārim – gada vistumšākajā laikā – Rīgas bulvāri un parki, pilsētas klusais centrs un vecpilsēta tiek ietērpta gaismas rotā, pārvēršot pilsētvidi maģiskā gaismas piedzīvojumā.

Pilsētas kanālmalas apstādījumos, līdzīgi kā pērn, būs izstaigājama "Ziemassvētku gaismas taka". Tajā rīdzinieku iemīļotajam mēnestiņam šogad būs pievienojušās pavadones – 10 dzirkstošas zvaigznītes.

Jauni dekori būs izvietoti arī 11. novembra krastmalā starp Vanšu un Akmens tiltiem, Pils laukumā, Vecrīgas ielās un skvēros, Brīvības ielā starp Elizabetes ielu un Gaisa tiltu, Marijas un A. Čaka ielās un arī pilsētas Klusajā centrā. Ar jaunām LED virtenēm un dekoriem tiks dekorēti centra bulvāru loka ielu apstādījumu koki un noformēti pilsētas parki.

Pašvaldība papildinājusi apkaimju skaitu, kurās būs dekorētas iedzīvotāju iecienītas atpūtas teritorijas un rotaļlaukumu apkārtnes. No jauna šāda veida dekorācijas paredzētas Mežciemā – pie Austrumu slimnīcas, Ķengaragā – Prūšu ielas skvērā, Čiekurkalna 4. šķērslīnijas skvērā, Ķīpsalā – Islandes skvērā, Šampēterī – F. Candera ielas rotaļlaukumā, Zolitūdē – rotaļlaukumā pie Anniņmuižas ielas 3, Bieriņos – Akmensdārza apkārtnē, Lucavsalas slēpošanas trasē un citviet.

Kopā, ieskaitot centra un tam tuvējo apkaimju parkus, paredzēts dekorēt ap 40 atpūtas teritorijas.

Vairāk par Rīgas pašvaldības Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Informāciju sagatavoja: 

Sindija Grāvere, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.  

“Senioru dzīves kvalitātei būtiski ir ne vien ar pensijas apmēru un veselības aprūpi saistītie jautājumi, bet arī emocionālā labsajūta,” norāda Latvijas senioru kopienu apvienības (LSKA) struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone. Tādēļ vieni no “Senioru saeimas” šī gada galvenajiem uzdevumiem bija rūpes par gados vecu cilvēku sociālās atstumtības mazināšanu, senioru iespējām turpināt iesaistīties darba tirgū, saturīgu brīvā laika pavadīšanu, kā arī mūžizglītību.

 

Šogad “Senioru saeima” aktualizējusi vairākus senioriem būtiskus jautājumus un darbs pie tiem turpināsies arī nākamgad. “Noteikti turpināsim iestāties  par to, lai pensijām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiktu palielināts līdz 600 eiro. Labklājības ministrijas lēmums pakāpeniski atjaunot piemaksas pensijām  par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir apsveicams, taču mēs ceram, ka seniorus sadzirdēs arī Finanšu ministrija un LSKA ierosinājums par ar IIN neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām nenoguls kaut kur ministrijas atvilktnēs,” saka “Senioru saeimas” priekšsēdētāja. 

Būtiski ir arī turpināt senioru, kuri to vēlas, iesaisti darba tirgū, jo nav pieņemama situācija, kad strādāt varošs un gribošs cilvēks tiek atraidīts tādēļ vien, ka pārsniedzis pensijas vecumu un potenciālajam darba devējam ir bažas, ka darbinieks tādēļ pārāk bieži slimos. “Diemžēl pusmūža un vecāku cilvēku skaita pieaugums joprojām iet roku rokā ar eidžismu jeb diskrimināciju pēc vecuma. LSKA visos valsts pārvaldes līmeņos ne reizi vien aicinājusi aktualizēt diskriminācijas un līdztiesības jautājumus, tādējādi veicinot pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku aktīvāku iesaisti darba tirgū, tomēr sabiedrībā valdošo stereotipu un attieksmes maiņa notiek ārkārtīgi lēni,” atzīst Barba Girgensone. Tādēļ arī nākamajā gadā viens no “Senioru saeimas” darbības virzieniem būs sabiedrības “vecuma pratības” vairošana. 

“Senioru saeima” aktualizējusi arī jautājumu par gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti vitāli svarīgo jautājumu par tādu sociālā atbalsta pakalpojumu kā “Drošības poga”, kas sniedz iespēju kādas nelaimes vai bīstamas situācijas gadījumā caur speciālā aprocē vai kulonā  iestrādāto signālpogu sazināties ar zvanu centru un lūgt palīdzību. Lai arī “Drošības  pogas” pakalpojumu daudzviet nodrošina pašvaldību sociālie dienesti, daudziem senioriem tas viņu ienākuma līmeņa dēļ pieejams vien par daļēju vai pilnu samaksu. LSKA uzskata, ka šim sociālā atbalsta pakalpojumam jābūt pilnībā valsts finansētam, jo tādējādi tiktu veicināta ne vien psiholoģiskā drošība senioriem un viņu tuviniekiem, bet arī mazināts pansionātu piepildījums, atvieglots ģimenes ārstu darbs, koordinēti Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi un mazināta sociālā spriedze. “Var jau teikt, ka mūsdienās praktiski katram senioram ir mobilais tālrunis un nepieciešamības gadījumā viņš pats var piezvanīt tuviniekiem vai izsaukt NMPD, taču ko darīt tad, ja tālrunis ir izlādējies, nav sasniedzams, vai arī vecajam cilvēkam tik vien būtu spēka kā nospiest to trauksmes pogu, pirms viņš saļimst?” saka “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.

Tāpat LSKA ieskatā visiem senioru vecumu sasniegušajiem cilvēkiem vajadzētu nodrošināt valsts apmaksātas ārsta – geriatra konsultācijas. Šobrīd tādas iespējas nav un senioru problēmas, ko  izraisa cēloņi, kuros vislabāk orientējas geriatrs, ir spiesti risināt ģimenes ārsti vai stacionārās ārstniecības iestādes. “Piemēram, pirms autovadītāja medicīniskās izziņas izsniegšanas gados vecam cilvēkam, viņa vispārējais veselības stāvoklis noteikti būtu jānovērtē arī ārstam – geriatram. Tas ļautu izvairīties no ne vienas vien traģēdijas ceļu satiksmē,” uzsver Barba Girgensone.  

LSKA ieskatā nepieciešams arī paaugstināt vecuma cenzu vēža profilaktiskajām pārbaudēm līdz 80 – 85 gadu vecumam, jo novecošana ir riska faktors daudzām slimībām, tostarp vēzim. “Esam gandarīti, ka ieceri paaugstināt vecuma robežu valsts apmaksātajām vēža profilaktiskajām pārbaudēm atbalsta arī veselības ministrs Hosams Abu Meri un ļoti ceram, ka valstij tomēr izdosies rast tam nepieciešamo finansējumu,” teic Barba Girgensone. 

“Senioru saeimas” priekšsēdētāja arī uzsver mūžizglītības lielo lomu senioru dzīves kvalitātes celšanā un norāda, ka LSKA “Senioru skola” regulāri organizē senioru izglītošanas seminārus par tādām aktuālām tēmām kā medijpratība, finanšu pratība, veselība, u.c, kā arī izglītojošas ekskursijas uz dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām.  



Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

 

Senioru veselības problēmas izraisa ne tikai medicīniski iemesli, bet arī atstumtība, vientulība un sociālā izolētība, kas ir viens no riska faktoriem depresijas un arī demences attīstībai, norāda “Latvijas senioru apvienības” struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone. Lai mentālās veselības problēmas nekļūtu par gados vecu iedzīvotāju ikdienu,  nepieciešams steidzami veidot veselības aprūpes un sociālo infrastruktūru, kura ļautu seniora  vecuma cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

 

“Sabiedrībai arvien vairāk novecojoties, neizbēgami pieaugs arī demences izplatība. Statistika liecina, ka vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem apmēram divus no katriem simts cilvēkiem skar demence. Līdz ar vecumu demences risks ievērojami pieaug un ir galvenais vecāka gadagājuma cilvēku invaliditātes cēlonis. “Senioru saeima” jau vairākkārt vērsusi ierēdņu uzmanību uz  psihiskās veselības problemātiku senioru interešu aizstāvēšanas kontekstā un uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāpadara psihiskās veselības aprūpi pieejamu katram, kam tā nepieciešama, stingri ievērojot, lai tā patiesi atbilstu ikviena indivīda vajadzībām un cieņai,” norāda Barga Girgensone.

Saskaņā ar Ārstniecības likuma normām psihiski slimi pacienti nedrīkst tikt pakļauti diskriminācijai savas slimības dēļ, un tiem jānodrošina medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem. Tomēr, ņemot vērā, ka psihiskās veselības jomā trūkst vienotu un standartizētu kvalitātes rādītāju un novērtēšanas kritēriju, LSKA pievienojas speciālistu atzinumam, ka psihiskās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt un ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu kontroli, uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.

LSKA ieskatā daudzu senioru mentālās problēmas lielā mērā varētu mazināt veidojot programmas, kuras par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem ļautu iesaistīties ne vien sabiedriskajā, bet arī profesionālajā dzīvē. Jo vairāk cilvēks pēc aiziešanas pensijā ir iesaistīts dažādu NVO darbībā, darbojas koros, deju kolektīvos, ar dažādām radošām izpausmēm saistītos pulciņos un var sevi realizēt profesionālajā sfērā, kaut vai ik pa laikam daloties pieredzē ar jaunākiem kolēģiem, jo mazāk viņš ir pakļauts sociālās izolētības un vientulības riskam. Senioru iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā, dažādu pakalpojumu sniegšanā vai citur, ir ļoti noderīga ne vien viņiem pašiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

LSKA ieskatā pašvaldībām nepieciešams arī aktīvāk veidot dienas centrus, kuros tuvinieku darba laikā var uzturēties un saņemt nepieciešamo aprūpi ar demenci sirgstošie seniori. “Šādi cilvēki var ļoti labi atcerēties savas jaunības un bērnības notikumus, bet tanī pat laikā aizmirst, ka nav aizgriezuši ūdens krānu,” saka Barba Girgensone.

LSKA “Senioru saeimas” priekšsēdētāja atgādina, ka arī “Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam” starp prioritātēm iekļauts mērķis paātrināt tempu sabiedrības un publiskā sektora attieksmes maiņā pret cilvēka vecumu.  “Ir labi, ka šajā dokumentā minēta aktīvas novecošanās pieeja, kas atbalsta gados vecāku cilvēku iesaisti ekonomikā un darba tirgū, līdzdalību kopienas dzīvē, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu un savlaicīgas rūpes par savu veselību. Tomēr līdztekus šīm neapšaubāmi pareizajām, bet joprojām deklaratīvajām frāzēm, ir nepieciešams vienots valsts līmenī izstrādāts plāns, kā konkrēti visas šīs labās ieceres realizēt. Mazinot sociālās izolētības un vientulības risku, tiktu stiprināta arī daudzu gados vecu cilvēku mentālā veselība,” skaidro Barba Girgensone.

 

Projekts tiek īstenots no 2023.gada 1.februāra līdz 2023.gada 15.decembrim.

Projektu finansē LR Labklājības ministrija. Finansējuma līgums Nr. LM2023/24-1-05/10.

 

Service by Chukmasoff